Jurista Vārda satura arhīvs

Atlasīti 3 autori

Aigars Strupišs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Lietas iztiesāšanas metode

12. Novembris 2024 /NR. 46/47 (1364/1365)

Pirms 140 gadiem angļu filozofs un jurists sers Frānsiss Bēkons rakstīja: "Tiesnesim procesā ir četras lomas: virzīt pierādījumus, moderēt runu garumu, atkārtošanos un nepiedienības, kopsavilkt, atlasīt un izvērtēt teiktā materiālo būtību un taisīt spriedumu vai lēmumu. Viss, kas ir virs šā, ir par daudz (too much)."1 Kopš tā laika nekas būtisks tiesnešu uzdevumos nav mainījies. Procesa vadīšana, pierādījumu pārbaude, ...

žurnāls / Intervija

Tiesības ir valsts reakcija uz sabiedrības procesiem – cilvēku savstarpējo viļņošanos

13. Februāris 2024 /NR. 7 (1325)

Ir aizritējuši 102 gadi kopš Latvijas pamatlikuma pieņemšanas Satversmes sapulcē 1922. gada 15. februārī, un tieši šajā nedēļā simboliski pie lasītājiem dodas 21 autora veidota kolektīva zinātniska monogrāfija "Publiskās tiesības. Ievads" vairāk nekā 900 lappušu biezumā. Grāmatas ideja aizsākusies Satversmes tiesā pirms vairāk nekā trim gadiem, tādēļ tās autoru skaitā ir esošie un bijušie Satversmes tiesas tieneši ...

Aigars Strupišs

bibliotēka / Lekcijas

Avots: Tiesu administrācija, 2023

Aigara Strupiša uzruna konferencē "Tiesiskuma nodrošināšana tiesvedības procesu digitalizācijas apstākļos"

2023. gada 5. decembrī Rīgas apgabaltiesa par godu 105. gadadienai kopš tiesas dibināšanas organizēja konferenci "Tiesiskuma nodrošināšana tiesvedības procesu digitalizācijas apstākļos". Konferencē bija iespēja gūt visaptverošu priekšstatu par tieslietu sistēmā paveikto, riskiem un nākotnes perspektīvām saistībā ar pārmaiņām, ko atnesis digitalizācijas laikmets. ...

Aigars Strupišs

žurnāls / Viedoklis

Administratīvās tiesas uz divdesmitgades sliekšņa

19. Decembris 2023 /NR. 51/52 (1317/1318)

Pārlapojot Augstākās tiesas tīmekļvietnes materiālus, varam izdzīvot vēlreiz 20 gadu notikumus: kā notika administratīvo tiesu izveidošanas nepieciešamības atzīšana, kā tika veidots to institucionālais modelis, kādas strukturālas un darba saturiskās pārmaiņas tās piedzīvojušas.1 Arī šis speciālais "Jurista Vārda" izdevums būs paliekoša liecība aktualitātēm administratīvo tiesību jomā un administratīvo tiesu darbībā. ...

Aigars Strupišs

žurnāls / Viedoklis

Korporatīvismam nav vietas mūsdienu Latvijas tiesās

10. Oktobris 2023 /NR. 41 (1307)

Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane 3. oktobrī portālā "Delfi" publicēja viedokli par manu rakstu 2023. gada 5. septembra žurnālā "Jurista Vārds". Minētajā rakstā es analizēju vienu konkrētu likumam pilnīgi neatbilstošu, neargumentētu tiesas lēmumu, par kuru Tiesnešu disciplinārkolēģija uzlika tiesnesei disciplinārsodu. Komentārā, neraugoties uz tā virsraksta izaicinošo ...

Aigars Strupišs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Argumentācijas trūkums tiesas nolēmumā kā tiesneša disciplināratbildības pamats

5. Septembris 2023 /NR. 36 (1302)

Pagājušajā gadā ierosināju disciplinārlietu pret tiesnesi, kurā viens no pamatiem bija likuma prasībām neatbilstoši argumentēta nolēmuma motīvu daļa. Pieņemt šādu lēmumu nenācās viegli, jo tādi vai citādi argumentācijas trūkumi atrodami ne vienā vien nolēmumā. Parasti šādas kļūdas tiek labotas pārsūdzēšanas ceļā, tādēļ kļūda argumentācijā pati par sevi nevar būt disciplināratbildības pamats. Labi apzinājos, ka sekas šādam lēmumam var būt būtisks sūdzību skaita pieaugums par lielākiem vai mazākiem argumentācijas defektiem. ...

žurnāls / Tiesību politika

Vārda brīvības ierobežojumu pieļaujamība demokrātiskā valstī

2. Maijs 2023 /NR. 18/19 (1284/1285)

Mēs dzīvojam trauksmainā laikā. Nu jau gandrīz desmit gadu garumā Eiropu ir piemeklējuši dažādi apdraudējumi un nelaimes, kas ir ne tikai darījuši nemierīgus cilvēku prātus, bet likuši arī valstīm no jauna pārskatīt iepriekš pašsaprotamas lietas un pārvērtēt vērtības, par kurām mēs nemainīgi iestājamiem. Visupirms bēgļu krīze, tad Covid-19 pandēmija, viltus ziņu plūdi, kas indē sabiedrības prātus, populisma uzvaras gājiens ...

žurnāls / Intervija

Tiesu varu neapmierina pakalpojums, ko sniedz Tieslietu ministrija

22. Novembris 2022 /NR. 47 (1261)

Aigars Strupišs ir Augstākās tiesas priekšsēdētājs un līdz ar to arī Tieslietu padomes priekšsēdētājs kopš 2020. gada jūnija. Tiesneša amatā viņš ir kopš 2014. gada, kad sāka darbu Augstākās tiesas Civillietu departamentā, bet 2018. gadā kļuva par Civillietu departamenta priekšsēdētāju. Bijis arī Disciplinārtiesas loceklis un priekšsēdētājs. Pirms tiesneša karjeras A. Strupišs bija plašāk pazīstams kā Komerclikuma projekta izstrādes grupas vadītājs un šī likuma komentāru izstrādātājs. Piedalījies arī citu normatīvo aktu izstrādē komerctiesību nozarē, ilgus gadus bijis Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes mācībspēks. A. Strupišs konsekventi uzsvēris tiesas neatkarības nozīmi. Īpašu svaru šī pozīcija guvusi, viņam nonākot tiesas priekšsēdētāja amatā, kur viņš centies nostiprināt Tieslietu padomes kā tiesu varas pārstāvniecības institūcijas statusu un vairākos jautājumos viņam radušās arī domstarpības ar tieslietu ministru Jāni Bordānu. Intervijā "Jurista Vārdam" A. Strupišs atklāj savu redzējumu par to, kā padarīt tiesu varu neatkarīgu no politiķiem, kā uzlabot tiesu spriedumu kvalitāti un tiesas spriešanas efektivitāti un piesaistīt darbam tiesās labākos juristus. Arī par to, vai tiesnešu skaits Latvijā būtu jāsamazina, ko darīt ar neveiksmīgi aizsākto e-lietas projektu un huligāniem tiesas zālē. Šī ir pirmā plašākā Augstākās tiesas priekšsēdētāja intervija "Jurista Vārdam" kopš viņa stāšanās amatā. ...

žurnāls / Viedoklis

Varas dalīšanas mērķis un tiesas loma tā sasniegšanā

20. Septembris 2022 /NR. 38 (1252)

Konstitūcija ietver nācijas valstsgribu, priekšstatus par to, kādā valstī nācija vēlas pašnoteikties un dzīvot. Tātad konstitūcija regulē valsts dzīves pašus pamatus un aizsargā personas pamattiesības. Tā, pamatojoties uz valsts konstitucionālo identitāti, nosaka vērtības, kas ir būtiskākās konkrētai nācijai, un principus, pēc kuriem jāvadās valstij, īstenojot varu. Konstitūcija iezīmē, ievirza un ierobežo visu pārējo tiesību ...

Aigars Strupišs

žurnāls / Viedoklis

Taisnīga tiesa

15. Februāris 2022 /NR. 7 (1221)

Visnotaļ viennozīmīgi var teikt, ka grūti būs atrast kādu, kuram nebūtu viedokļa par taisnīgu tiesu. Diemžēl ar to viennozīmīgums beidzas. Vieniem taisnīga tiesa būs tā, kura bezkaislīgi piemēro likumu. Citiem – tā, kura vienmēr meklē un atrod absolūto taisnību. Vēl kādam taisnīga tiesa būs tikai tā, kura spriedīs par labu viņam. Vienmēr būs arī tādi, kuri teiks, ka taisnīgas tiesas nav, jo tāda nevar būt. Jāsaprot, ka, tāpat ...

žurnāls / Viedoklis

15. Februāris 2022 /NR. 7 (1221)

Kas viņu redzēja? Kā viņa atnāca? Vējā vīdamās, Melnos kraukļu ratos, Asins rozes matos – Brīvība! Brīvība! (Aspazija) Cilvēka cieņpilnai dzīvei nepieciešams priekšnoteikums ir brīvība. Viss, kas ticis cilvēkam dots no dabas, viss sabiedrības caur kultūru cilvēkā ieguldītais var izpausties tikai tad, ja cilvēks bauda brīvību. Personas brīvība ir priekšnoteikums ne tikai cilvēka pilnvērtīgai dzīvei, bet arī sabiedrības ...

žurnāls / Mūsu autors

Iepazīstieties: JV autore Sanita Osipova

7. Decembris 2021 /NR. 49 (1211)

Tiesību zinātņu doktore, Satversmes tiesas priekšsēdētāja, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekle, LU Juridiskās fakultātes profesore. "Jurista Vārdā" līdz šim publicēti 24 viņas raksti un viedokļi. Pirmā publikācija 2009. gadā. Visas publikācijas pieejamas Autoru katalogā portālā juristavards.lv. ...

Sanita Osipova, Gatis Bārdiņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Cilvēka cieņa Satversmes tiesas judikatūrā

7. Decembris 2021 /NR. 49 (1211)

Cilvēka cieņa tiek minēta arvien biežāk – sarunās, plašsaziņas līdzekļu sniegtajā informācijā un pat tiesu spriedumos. Šā raksta mērķis ir īsumā raksturot cilvēka cieņas nozīmi demokrātiskā tiesiskā valstī, kā arī aplūkot cilvēka cieņas koncepta attīstību Satversmes tiesas judikatūrā. ...

Sanita Osipova, Artūrs Kučs, Anita Rodiņa, Jānis Neimanis, Daiga Rezevska, Gunārs Kusiņš, Aldis Laviņš

žurnāls / Aptauja

Kādu tiesību sistēmu pieprasa Satversme?

7. Decembris 2021 /NR. 49 (1211)

Sagaidot Satversmes tiesas darba 25. gadadienu, kā arī raugoties uz 2022. gadā gaidāmo Satversmes simtgadi, "Jurista Vārds" pašreizējiem Satversmes tiesas tiesnešiem jautāja: "Kādu tiesību sistēmu pieprasa Satversme?" ...

Sanita Osipova, Uldis Krastiņš

bibliotēka / Lekcijas

Avots: Satversmes tiesa, 2021

Vebinārs "Kāpēc Satversme aizsargā cilvēka cieņu?"

2021. gada pavasarī, 6. maijā, Demokrātijas nedēļas ietvaros Satversmes tiesa organizēja vebināru vecāko klašu skolēniem un pedagogiem, skaidrojot, kāda ir valsts pamatlikuma nozīme demokrātiskā tiesiskā sabiedrībā un kāpēc Satversme aizsargā cilvēka cieņu. Tēmas ietvarā ar priekšlasījumu uzstājās Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova un Satversmes tiesas padomnieks Uldis Krastiņš. ...

žurnāls / Intervija

Spriedze starp Satversmes tiesu un likumdevēju ir neizbēgama

16. Februāris 2021 /NR. 7 (1169)

Šogad decembrī Satversmes tiesa svinēs 25 gadu jubileju. Kopš pirmsākumiem tā bijusi viens no Latvijas tiesiskās sistēmas transformācijas un attīstības dzinuļiem, tai skaitā, izmantojot tiesību piemērošanas metodes, kas postpadomju tiesību telpā nebija pazīstamas, lietojot ārvalstu doktrīnas un tiesību prakses atziņas, demonstrējot līdz tam nebijuša līmeņa argumentāciju nolēmumos utt. Gadu gaitā pakāpeniski paplašinātas pieteikuma iesniegšanas iespējas Satversmes tiesā (sākumā privātpersonām nebija iespējams iesniegt konstitucionālo sūdzību). Turklāt, veikdama sarežģīto konstitucionālās kontroles funkciju un tādējādi atrazdamās uz robežas starp politiku un tiesībām, Satversmes tiesa spējusi saglabāt neatkarību, neskatoties uz domstarpībām ar parlamentu un valdību. Neatkarību, atskatoties uz tiesas pirmajos desmit gados piedzīvoto, uzsvēra tās pirmais priekšsēdētājs prof. Aivars Endziņš: "Satversmes tiesa ir neatkarīga un nav politiski vai jebkā citādi ietekmējama. Mēs vadāmies tikai pēc likuma un Satversmes normām."1 Arī pēc 15 gadiem neatkarības jautājums nav zaudējis aktualitāti, jo novembrī pieņemtais spriedums, kas skāra ģimenes jēdzienu, raisīja diskusijas par Satversmes tiesas pilnvarām un nepieciešamību. Piedāvājam lasītājiem "Jurista Vārda" sarunu ar tiesas priekšsēdētāju prof. Sanitu Osipovu – par iemesliem, kāpēc spriedze starp tiesu un citiem varas zariem ir neizbēgama, par to, kā funkcionē demokrātija un kāpēc tiesiskums ir ne vien mazākuma, bet arī sabiedrības vairākuma interesēs. Šī intervija tiek veltīta Satversmes pieņemšanas 99. gadadienai, ko svinējām 15. februārī, un likumsakarīgi sasaistās arī ar šī "Jurista Vārda" kopējo tēmu, kas ir demokrātija, tiesiskums un pilsoņa un valsts attiecības. ...

bibliotēka / Grāmatas

Avots: Tiesu namu aģentūra, 2004

Viduslaiku tiesību spogulis

Kā jau liecina grāmatas nosaukums, tās satura pamatā ir viduslaiku tiesību izpēte visā to daudzveidībā. Viduslaiku tiesības aplūkotas, sākot ar tiesību vēstures vispārīgajiem jautājumiem, tālāk atspoguļojot tādus tiesību avotus kā paražu tiesības, lēņu tiesības, kanoniskās tiesības, pilsētu tiesības, pieskaroties arī romiešu tiesību recepcijai un musulmaņu ticības ietekmei uz viduslaiku Eiropas tiesisko domu. ...

Latvijas Republikas prokuratūra

žurnāls / Aptauja

Vai ir jāievēro tiesību normas, kurām persona nepiekrīt

10. Novembris 2020 /NR. 45 (1155)

Pēc iespējas plašākas sabiedrības informēšanas un izglītošanas nolūkā "Jurista Vārds" organizēja juristu aptauju (kas elektroniskajā versijā ir brīvi pieejama ikvienam interesentam) par valsts rīcības brīvību tiesiskās kārtības noteikšanā un personu tiesībām un pienākumiem tās ievērošanā Covid-19 sakarā. ...

Aigars Strupišs

žurnāls / Viedoklis

Skatījums uz Senāta un tiesu sistēmas stāvokli un attīstību

14. Aprīlis 2020 /NR. 15 (1125)

Būdams Augstākās tiesas priekšsēdētāja amata kandidāts, 2020. gada 30. martā Tieslietu padomes sēdē prezentēju savu skatījumu uz Senāta un tiesu sistēmas stāvokli un attīstību, kā arī sniedzu atbildes uz Tieslietu padomes locekļu jautājumiem. Pēc "Jurista Vārda" aicinājuma esmu sagatavojis pārskatu par Tieslietu padomes sēdē izskanējušo,1 lai tā saturs būtu pieejams plašākai auditorijai. ...

Ineta Ziemele, Sanita Osipova, Aivars Endziņš

žurnāls / Tiesību politika

Par un pret Valsts padomes ideju Latvijā

4. Februāris 2020 /NR. 5 (1115)

Priekšlikums veidot Latvijā jaunu konstitucionālu orgānu, kas būtu autoritatīva konsultatīva institūcija likumdošanas kvalitātes jautājumos un ko varētu dēvēt par Valsts padomi (vai Likumdošanas padomi, vai citādi), tiek apspriests jau vairākus gadus, un tam tikuši veltīti vairāki publiski pasākumi, kā arī publikācijas, tai skaitā žurnālā "Jurista Vārds". Šādu ideju prof. Ineta Ziemele izvirzīja 2016. gada 10. septembrī ...

Aigars Strupišs

žurnāls / Viedoklis

Temīda nav akla jeb labas ticības princips civiltiesiskajā apritē

28. Janvāris 2020 /NR. 4 (1114)

Pērnā gada nogalē spriedumā lietā Nr. SKC-259/2019 Senāts paplašinātā sastāvā norādīja, ka apelācijas instances tiesai, konstatējot apstākļus, kas varētu būt par pamatu Civillikuma 1. panta piemērošanai, ir pienākums pārliecināties, vai likumā paredzēto tiesību prasīt kopīpašuma izbeigšanu prasītāja izlieto labā ticībā, respektējot pārējo kopīpašnieku pamatotās intereses, un attiecīgi lemt par prasības apmierināšanu vai noraidīšanu. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Informācijas sabiedrība

26. Novembris 2019 /NR. 47 (1105)

Pasaule ap mums mainās. Maināmies arī mēs paši: savos paradumos, izpausmēs, brīvības robežās... Zinātniskās fantastiskas filmas vairs nešķiet nereāla fantāzija, bet gan visai iespējami nākotnes notikumu priekšvēstneši. Liekas, ka mēs jau dzīvojam šajā nā ...

žurnāls / Intervija

Aigars Strupišs: negodīgai taktikai nav vietas tiesas procesā

29. Oktobris 2019 /NR. 43 (1101)

Aigars Strupišs par tiesnesi kļuva pirms pieciem gadiem, taču viņa karjera tiesu sistēmā ir attīstījusies ļoti strauji – četros gados no privāti praktizējoša jurista, mācībspēka un pētnieka kļuvis par kasācijas instances tiesas Civillietu departamenta priekšsēdētāju. 2014. gada 15. jūlijā Valsts prezidentam Andrim Bērziņam devis svinīgo tiesneša zvērestu un sācis darbu Augstākajā tiesā, bet jau pāris mēnešus vēlāk, baudot kolēģu uzticēšanos, ievēlēts par Disciplinārtiesas locekli un vēl pēc gada – par Disciplinārtiesas priekšsēdētāju. Savukārt 2018. gada 10. septembrī Augstākās tiesas plēnums uz pieciem gadiem viņu ievēlēja par Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāju un arī Tieslietu padomes locekli. Iepriekš A. Strupišs bija zināms kā viens no vadošajiem Latvijas komerctiesību ekspertiem, taču, kopš kļuvis par tiesnesi, jau no sākuma izrādījis lielu aktivitāti un interesi arī par jautājumiem, kas skar tiesu sistēmu kopumā. Viņš ir atvērts komunikācijai un labprāt iesaistās diskusijās, jo uzskata, ka dažādu interešu grupām ir jāsarunājas, lai nonāktu pie vienota kopsaucēja. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Bioētikas diskurss Latvijas Republikas Satversmes tiesas judikatūrā

13. Augusts 2019 /NR. 32 (1090)

Juridiski cilvēka paša būtību visās tās niansēs aizsargā cilvēka cieņas koncepts. Tāpēc šis pētījums ir veltīts cilvēka cieņas konceptam, atklājot to caur mūsdienās tik aktuālajām bioētikas prasībām. Pētāmā jautājuma daudzdimensionalitātes un ievērojamā apjoma dēļ tas tiek ierobežots ar bioētikas jēdziena un satura noskaidrošanu, bioētikas principu definēšanu un atsevišķu bioētikas principu atklāšanu kopsakarā ar cilvēka cieņas konceptu, izmantojot Latvijas Republikas Satversmes tiesas judikatūru. ...

Aigars Strupišs

žurnāls / Viedoklis

Pārdomas par ekonomisko lietu tiesu: joprojām neatbildētie jautājumi

13. Augusts 2019 /NR. 32 (1090)

Publiskajā telpā pēdējā laikā tiek aktīvi reklamēta Tieslietu ministrijas iniciatīva par specializētas ekonomiskās tiesas izveidi. Tostarp parādās ziņas, kurās ir vai nu daļēji nepatiesi fakti, vai arī kā "cīņa pret progresu" tiek trivializēts Tieslietu padomes lēmums, ar kuru šādas tiesas izveide Tieslietu ministrijas piedāvātajā risinājumā ar deviņām balsīm pret divām netika atbalstīta, tai skaitā Tieslietu padomes lēmuma nonivelēšana līdz "atsevišķu tiesnešu" viedoklim.1 Es kā Tieslietu padomes loceklis balsoju par šādu lēmumu, un tam bija racionāls pamatojums, kuru uzskatu par nepieciešamu sniegt, jo tikai atklāta un godīga diskusija par Tieslietu ministrijas priekšlikuma trūkumiem var palīdzēt rast optimālu risinājumu. ...

Aigars Strupišs

domnīca / Eseja

Tiesību palīgavoti Senāta lietā SPC-5/2019

22. Jūlijs 2019

Civillietu departamenta priekšsēdētāja Aigara Strupiša atbilde uz laikrakstā “Latvijas Avīze” pausto viedokli. ...

Aigars Strupišs

žurnāls / Atsaucoties uz publicēto

Vēlreiz par Senāta lēmumu lietā Nr. SPC-5/2019

16. Jūlijs 2019 /NR. 28 (1086)

Jautājumā par Maksātnespējas likuma 140. panta piemērošanu un Senāta lēmumu lietā Nr. SPC-5/2019 ir publiski paustas bažas par visu pabeigto fiziskās personas maksātnespējas procesu apstrīdēšanu uz protestu pamata un no saistībām jau atbrīvotu parādnieku pakļaušanu tiem pašiem parādiem, no kuriem tiesas tos jau reiz atbrīvojušas. Senāta lēmums lietā Nr. SPC-5/2019 iemeslus šādam satraukumam nerada, jo no tā neizriet pamats ...

Aigars Strupišs

žurnāls / Viedoklis

Ex parte un advokātu iesniegumi

4. Jūnijs 2019 /NR. 22 (1080)

Turpinot iesākto, kā arī pildot solīto, esmu sagatavojis informāciju par zvērināta advokāta Normunda Šlitkes 2019. gada 9. aprīļa "Jurista Vārda" komentāros pie Kalvja Torgāna raksta minēto gadījumu.1 Pagājušā gada rudenī Augstākajā tiesā tika saņemts zvērinātu advokātu Artas Snipes un Normunda Šlitkes vēstule, adresēta Civillietu departamenta priekšsēdētājai un diviem departamenta tiesnešiem. Vēstulē bija izteikts ...

Aigars Strupišs

žurnāls / Viedoklis

Iesniegums Tieslietu padomei par jaunatklātiem apstākļiem

22. Janvāris 2019 /NR. 3 (1061)

Kā Augstākās tiesas Civillietu departamenta priekšsēdētājam man nākas skatīt sūdzības par visu instanču tiesu tiesnešiem, kuri skata civillietas, kā arī dažādus citus iesniegumus un sūdzības. Pirms kāda laika žurnāla elektroniskajā versijā iesaistījos diskusijā ar komentētājiem pie "Jurista Vārda" raksta "Vēlreiz par maksātnespējas lietu izpētes komisijas ziņojumu",1 sakot, ka apmēram 90 % sūdzību par tiesnešiem ...

domnīca / Eseja

Latvijas valsts ideja: kāpēc mums būt lepniem?

19. Decembris 2018

Satversmes tiesas priekšsēdētājas vietnieces Sanitas Osipovas priekšlasījums konferencē “Celtspēja”. ...

Aigars Strupišs

žurnāls / Tiesību politika

Stabila, pārdomāta, uz efektivitāti orientēta attīstība

25. Septembris 2018 /NR. 39 (1045)

Kā jau vēstīts iepriekšējā "Jurista Vārda" izdevumā, Augstākās tiesas plēnums 2018. gada 10. septembrī par Civillietu departamenta priekšsēdētāju ievēlēja tiesnesi Aigaru Strupišu. Tādēļ, lai iepazīstinātu "Jurista Vārda" lasītājus ar A. Strupiša viedokli par Civillietu departamenta līdzšinējo un turpmāko darbu, piedāvājam viņa vēl kā jaunā amata kandidāta uzrunu kolēģiem Augstākās tiesas plēnumā. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Latvijas Republikas konstitucionālā identitāte Satversmes tiesas spriedumos

3. Jūlijs 2018 /NR. 27 (1033)

Kur ir meklējama valsts konstitucionālā identitāte? Kas nosaka robežas pašas valsts un arī Eiropas Savienības brīvībai tiesību jaunradē un rīcībā, ieviešot jaunu kārtību? Kas ir valsts tiesību sistēmas vienotības pamatā un tiesību jaunrades atskaites punkts? Tiesību doktrīnā un arī judikatūrā pēdējās desmitgadēs ir parādījies jauns jēdziens, lai apzīmētu kādas nācijas tiesību pamatu, ‒ valsts konstitucionālā identitāte. ...

žurnāls / Intervija

Abstrakti domājošam juristam ir jāzina arī pasaules tiesību vēsture

12. Jūnijs 2018 /NR. 24 (1030)

"Jurista Vārds" jau ir informējis savus lasītājus (Nr. 7, 13.02.2018) par šajā pavasarī svinīgi atvērto prof. Sanitas Osipovas monogrāfiju "Eiropas tiesību priekšvēsture", kas pirmoreiz latviešu valodā sniedz iespēju iepazīties ar senās Ēģiptes, Divupes, Izraēlas un Grieķijas tiesībām, kuru savstarpējā mijiedarbība un attīstība būtiski ietekmēja tiesību kultūru, kurā savas saknes savukārt balsta visa Eiropas juridiskā tradīcija. Romiešu tiesības ir būtiskas kā daļa no eiropiešu kopīgās identitātes. S. Osipovas grāmata ir vienreizīga vairāku iemeslu dēļ. Tas ir pirmais latviešu zinātnieka darbs par Eiropas tiesību priekšvēsturi un viens no retajiem Latvijas zinātnieku oriģinālajiem veikumiem par šo pasaules vēstures posmu vispār. Turklāt ļoti apjomīgais pētījums (vairāk nekā 400 lpp.) par reti pētīto tiesību vēstures periodu ir vienas autores darbs, nevis vairāku zinātnieku kopīgs veikums. Tāpat jākonstatē, ka laikā, kad jebkura zinātniska darbība Latvijā tiek orientēta uz tūlītēju praktisko pielietojamību, šādi – fundamentāli – pētījumi ir aizvien lielāks retums, sava veida zinātniska "greznība" (ko varētu atļauties tikai lielās nācijas ar milzīgu šauri specializētu zinātnieku skaitu) un tādēļ vēl jo vairāk svinams notikums. "Jurista Vārda" saruna ar monogrāfijas autori – par to, kāpēc viņa izlēma pievērsties šim maz pētītajam un ļoti senajam tiesību vēstures posmam, un to, kādas grūtības jāpārvar zinātniekam, lai paveiktu tik apjomīgu darbu. Kā arī par to, kāpēc mūsdienu juristam tomēr būtu jāzina ne vien Latvijas, bet arī pasaules, tai skaitā Eiropas, tiesību vēsture. ...

Aigars Strupišs

žurnāls / Viedoklis

Objektīvā patiesība, juridiskā patiesība vai postpatiesība

17. Aprīlis 2018 /NR. 16 (1022)

Pēdējie pāris mēneši ir bijuši ļoti ražīgi juridisko konferenču un diskusiju jomā. Kvalitatīva konference vai diskusija ir tā, kurā paustie viedokļi nevis izplēnē gaisā tūlīt pēc konferences beigām, bet raisa turpmākas pārdomas un viedokļu apmaiņas, kas atklāj jaunus apvāršņus un liek meklēt jaunus ceļus virzībā uz šiem apvāršņiem. Jautājumu uzdošana un atbilžu meklēšana vienmēr ir devusi sabiedrības attīstībai nesalīdzināmi vairāk nekā viena "pareizā" viedokļa paušana un aizstāvēšana par katru cenu. Tie, kas šādā "pareizā viedokļa" sabiedrībā vēl salīdzinoši nesen ir dzīvojuši, zina, kā tas ir. ...

Aigars Strupišs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Komerctiesību attīstība piemērošanas praksē

5. Decembris 2017 /NR. 50 (1004)

Tiesu prakses ietvaros pēdējos gados ir būtiski attīstījušies vairāki komerctiesību institūti. Kā galvenie jāmin valdes locekļu atbildības jautājumi, dalībnieku izslēgšana no SIA un dalībnieku sapulču lēmumu atzīšana par spēkā neesošiem. ...

žurnāls / Tiesību politika

Nepieciešams neatkarīgs konstitucionāls orgāns likumdošanas kvalitātes kontrolei

7. Marts 2017 /NR. 10 (964)

Likumdošanas procesu kvantitatīvi ierobežot pašlaik nav iespējams: dzīve mainās ļoti dinamiski, tādēļ rodas aizvien jaunas situācijas, kas prasa normatīvu regulējumu (piemēram, virtuālajā vidē iespējams izdarīt tādus noziedzīgus nodarījumus, kas agrāk nebija iespējami). Tāpat valstij nepārtraukti ir jāievieš prasības, kas izriet no mūsu starptautiskajām saistībām – dalības Eiropas Savienībā, starptautiskiem līgumiem, starptautisko tiesu prakses ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesiska valsts vai "tiesnešu valsts"

5. Jūlijs 2016 /NR. 27 (930)

Mūsdienās jebkurai valstij, lai tā baudītu citu valstu cieņu un līdztiesīgi iekļautos starptautiskajās attiecībās, tiek izvirzīti vairāki kritēriji. Tai ir jābūt demokrātiskai un tiesiskai valstij. Ja tā turklāt ir arī sociāla valsts, tad tās prestižs ceļas vēl vairāk (vismaz cilvēktiesību aktīvistu, savu pilsoņu un ne tikai savu pilsoņu acīs). Mūsu šodienas tēmas ietveros mēs pakavēsimies pie otrā kritērija – tiesiska valsts. ...

žurnāls / Domu mantojums

Aspazija “Satversmes tēvu” lokā

17. Marts 2015 /NR. 11 (863)

Moto: Ja mana balss jums dziļi sirdī noskan, Ja tā jūs modina un satricina, Tad viņas spēks ir tikai izteikt to, Kas neizteikts ikkatra krūtīs dus. – Aspazija "Sidraba šķidrauts" ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Dažos vārdos par tiesību ikonogrāfiju

12. Augusts 2014 /NR. 31 (833)

Ieskats Andžeja Guļčinska zinātniskajā redakcijā izdotajā grāmatā "Garīgās un laicīgās varas tiesību ikonogrāfija" ...

žurnāls / Intervija

Aigars Strupišs: Manas zināšanas un pieredze ir piemērotas šim amatam

15. Jūlijs 2014 /NR. 27 (829)

Pirms nedēļas, 7. jūlijā, darbu Augstākās tiesas Civillietu departamentā sāka Aigars Strupišs. Paredzēts, ka tiesneša zvērestu jaunais tiesnesis Valsts prezidentam dos 15. jūlijā – dienā, kad iznāk šis žurnāla "Jurista Vārds" laidiens. Pēc šīs svinīgās ceremonijas A. Strupišs iegūs tiesneša amata pilnvaras un varēs sākt lietu skatīšanu. Tikko pēc iecelšanas amatā viņš piekrita nelielai sarunai ar "Jurista Vārdu". ...

Aigars Strupišs

žurnāls / Viedoklis

Valsts, nespējot cīnīties ar blēžiem, ierobežo visus uzņēmējus

9. Jūlijs 2013 /NR. 27/28 (778/779)

Atsaucoties "Jurista Vārda" aicinājumam paust brīvas formas pārdomas par pēdējiem Komerclikuma grozījumiem, kuri stājās spēkā 1. jūlijā, jāteic, ka, manuprāt, kādu daļu no uzstādītā mērķa ar šīm izmaiņām varētu sasniegt, ja par tādu uzskata reiderisma apkarošanu. Šim nolūkam ir paredzēts diezgan daudz mehānismu, kas minēto procesu formalizē un padara kontrolējamu. Tādēļ kā pozitīvu ieguvumu noteikti var minēt dalībnieku reģistra ...

žurnāls / Numura tēma

Latvijas tautas tiesiskā apziņa un Latvijas valsts

25. Decembris 2012 /NR. 52 (751)

Valsts vara demokrātiskā tiesiskā valstī ir tautas leģitimēta. Tautai piešķirtās politiskās tiesības un vārda brīvība ļauj ne tikai piedalīties valsts varas institūciju veidošanā, bet arī prasīt atskaites par to darbību, kritizēt tās kopumā vai atsevišķas amatpersonas. Tautai piemīt visplašākās izvēles tiesības. Katrs pilsonis drīkst atkāpties no savas politiskās izvēles, atteikties no vērtībām, par kurām konkrētais pilsonis ir iepriekš iestājies, ...

Aigars Strupišs

žurnāls / Numura tēma

Tiesas spriedumu komentāri: par valdes locekli kā darbinieku

28. Februāris 2012 /NR. 9 (708)

Atsaucoties "Jurista Vārda" redakcijas aicinājumam, šajā rakstā pausts autora viedoklis un komentāri1 par divos Administratīvās rajona tiesas spriedumos (abi stājušies likumīgā spēkā un publicēti šī žurnāla rubrikā "Tiesību prakse/Nolēmumi") paustajām tēzēm par komercsabiedrību valdes locekli kā darbinieku. ...

žurnāls / Domu mantojums

Nacionālo tiesību nenacionālie avoti

20. Decembris 2011 /NR. 51 (698)

Latviešu tauta ir izveidojusies un turpina pastāvēt, pateicoties tautu vienojošai nacionālai kultūrai. Neviena nācija, kura pazaudējusi savu kultūru, kā nācija nepastāv.1 Neatņemama kultūras sastāvdaļa ir juridiskā kultūra un tiesību sistēma. Šis jautājums rakstā skatīts kultūras izvērsumā. ...

žurnāls / Numura tēma

Zvērests ir sena tradīcija, kur jāievēro precīza forma

25. Oktobris 2011 /NR. 43 (690)

Cik lielas ir Saeimas deputātu tiesības mainīt svinīgā solījuma tekstu? Satversme runā par svinīgo solījumu, tomēr daudzi deputāti lietoja jēdzienu "zvēru", savukārt par citām neprecizitātēm deputātiem tika lūgts atkārtot solījumu/ zvērestu. Zvērests ir mūžsens modelis uzticības solīšanai. Vien mainījies ir tas, kam mēs zvēram: dieviem, Dievam, karalim, tautai… Jau pirmie juridiskie dokumenti, kuri ir atrasti un ir apmēram 5 ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valsts valoda kā konstitucionāla vērtība

18. Oktobris 2011 /NR. 42 (689)

Vērtības ir atskaites punkti jeb orientieri, kas satur kopā visu sabiedrību, padara iespējamu savstarpēju sapratni un nodrošina sabiedrības pastāvēšanu laikā jeb sabiedrības ilgtspēju. Ogists Konts XIX gs., liekot pamatu jaunai zinātnei – socioloģijai, rakstīja, ka sabiedrība ir gan statiska, gan dinamiska. Dinamika ir sabiedrības attīstības pamatā, bet statiskā puse, piemēram, kultūra, valoda, satur sabiedrību kopā kā vienotu veselumu.1 Es vēlos uzsvērt, ka tieši vērtības vieno sabiedrību, nodrošinot tās statiskumu. ...

žurnāls / Vēstules

Kāpēc Latvijas Republikā darba tiesībās tiek diskriminēti augstskolu docētāji

3. Maijs 2011 /NR. 18 (665)

Lai gan Latvijas Republikas Darba likuma 43. pants nosaka: "Darba līgumu slēdz uz nenoteiktu laiku, izņemot šā likuma 44. pantā noteiktos gadījumus", augstskolu docētāji ir iekļauti tieši to darbinieku kategorijā, ar kuriem var slēgt darba līgumu uz noteiktu laiku (Darba likums 44. 8.). Augstskolu akadēmiskais personāls ir pielīdzināts gadījuma darba, neatliekamu darbu un sezonas darba veicējiem. Protams, glaimojošāk mums būtu sevi ...

žurnāls / Domu mantojums

Taisna tiesa Senajā Ēģiptē

31. Augusts 2010 /NR. 35 (630)

Taisnas tiesas ideja un tās realizācijas pamatprincipi ir mūžseni. Cilvēki vienmēr ir tiekušies pēc patiesības un taisnības. Patiesības un taisnības garantēšanai sabiedrībā ir izveidota tiesa. Tiesas neitralitāte, objektivitāte, koleģialitāte, patiesības noskaidrošana tiesas procesā ir principi, pēc kuriem strādājušas tiesas jau ilgi pirms tam, kad barbari sagrāva Romu un sāka veidoties Eiropas civilizācija. Raksts piedāvā ekskursu aptuveni 5000 gadu tālā pagātnē, lai aplūkotu, ka jau toreiz bija radīta sistēma, kuras uzdevums bija garantēt taisnu tiesu ikvienam pavalstniekam. Par godu jaunajam 2010./2011. studiju gadam raksta autore lasītājus iepazīstinās ar Senās Ēģiptes koncepciju par taisnu tiesu. Kāpēc tieši Ēģiptes? Daļa zinātnieku to uzskata par senāko civilizāciju, bet, kas ir daudz būtiskāk, Eiropas kultūra ir Ēģiptes civilizācijas pastarpināta mantiniece. Ēģiptes mantojums tika pārņemts gan no grieķu un romiešu kultūras (grieķu vēsturnieku darbos tieši Ēģiptes kultūra bija civilizācijas vēstures atskaites punkts), gan no ebreju kultūras reizē ar Veco derību. Mozus, pirms tapa par pravieti, bija piederīgs faraona galmam, kur izgāja apmācību, kāda piedienas faraona ģimenei piederīgajiem, t. sk. tieslietās. Vecās derības taisnas tiesas ideja lielā mērā sakņojas ēģiptiešu juridiskajā kultūrā. ...

Kristīne Strada-Rozenberga, Sanita Osipova

žurnāls / Numura tēma

Par Latvijas Darba devēju konfederācijas priekšlikumu

30. Marts 2010 /NR. 13 (608)

[..] Nedēļas žurnāla "Jurista Vārds" darbības mērķis ir tiesiskas domas un prakses veicināšana Latvijā. "Jurista Vārda" izdevumos Latvijas Republikas tiesu vara uzzina aktualitātes, kas ir saistītas ar tiesnešu, zvērinātu advokātu, zvērinātu notāru u. c. tiesu varai piederīgu personu profesionālo karjeru, darbību, biroju reorganizāciju u. c. Tiesu varas vienotība ir reāla problēma Latvijas Republikā. Tiesa nav ekvivalenta ...

Aigars Strupišs, Aija Rieba, Sanita Osipova

žurnāls / Numura tēma

Tiesu varas neatkarības un efektivitātes palielināšanas un nostiprināšanas rezerves

9. Marts 2010 /NR. 10 (605)

Pētījuma mērķis bija atrast slēptās rezerves tiesu varas darbībā, kuras ļautu ar minimālu resursu patēriņu sakārtot un efektivizēt tiesu darbību. Pētījumam atvēlētais īsais laiks (2009. gada 12. oktobris – 1. decembris) noteica samērā ierobežotu metožu loku pētījumā. Par pētījuma pamatmetodi tika izvēlētas: statistikas datu par tiesu darbu analīze, intervijas ar salīdzinoši nelielu, taču tiesu sistēmu zinošu respondentu skaitu un šo interviju rezultātu apkopošana un analīze. Respondentu grupā tika iekļautas gan tiesu varai piederošas personas (tiesneši, prokurori, notāri, advokāti, tiesu izpildītāji), gan tās izpildvaras amatpersonas, kas ir tieši saistītas ar tiesu varu (tieslietu ministrs, Tieslietu ministrija, Tiesu administrācija). Ņemot vērā samērā ierobežoto respondentu loku, šī aptauja nevar tikt uzskatīta par reprezentatīvu un statistiski analizējamu. Aptaujas mērķis bija: (a) iespējami īsākā laikā apkopot tiesu sistēmas iekšienē virmojošās problēmas un idejas un (b) pārbaudīt vairākas darba grupas hipotēzes par dažādu faktoru ietekmi uz tiesu varas neatkarību un tiesu efektivitāti. Kā galvenos šādus faktorus var nosaukt tiesu darba organizāciju, juridisko kultūru, juridisko izglītību, tiesu varas izveidošanas mehānismus, sadarbību starp tiesu varas elementiem vai to pretdarbību u. tml. Daļa no pētījumā analizētās informācijas ir iegūta arī no iepriekšējos gados veiktām ekspertīzēm (par tiesu varas neatkarības stiprināšanu, tiesnešu kompetences paaugstināšanu, tiesas procesu optimizāciju u. c.), kā arī no pieejamajiem materiāliem plašsaziņas līdzekļos – oficiālajiem paziņojumiem, intervijām, datiem par tiesu darbību u. c. Lai izdarītu secinājumus par tiesu darba organizāciju un izteiktu priekšlikumus uzlabojumiem, pētniece Aija Rieba analizēja, vai pastāv sakarība starp tiesneša darba produktivitāti un tādiem faktoriem kā lietu sadales kārtība, izveidotā un uzturētā tiesas struktūra, tiesas sēžu plānošanas kārtība, tiesas priekšsēdētāja kā vadītāja lomas realizācija, iedzīvotāju skaits reģionā (sk. 1. pielikumu nākamajā JV). Iegūtā informācija tika apkopota, analizēta, un uz tās bāzes tika izdarīti secinājumi par tiesu varas neatkarības un efektivitātes uzlabošanas problemātiku. Pētījumā izmatotas tiesību teorijas un tiesību socioloģijas metodes. Pētījuma autori balstās uz premisu, ka "tiesa spriež tiesu tad, ja pastāv konflikts". Tātad tiesai piekrīt tās lietas, kuru pamatā ir strīds. Lai strīdu, ko puses bez tiesas nevar atrisināt, risinātu, ir nepieciešama tikai tiesnesim piemītošā kompetence un valsts piespiedu spēks tiesas sprieduma vai nolēmuma realizācijā. Atsevišķās rindkopās atklāti Augstākās tiesas tiesnešu viedokļi, kurus apkopoja pētnieks Aigars Strupišs. Priekšlikumus tiesnešu darba organizācijai atbilstoši esošajai praksei atskaitē izvirza pētniece Aija Rieba. Dažās nodaļās sniegtā informācija nedaudz dublējas, jo dažādi tiesu darbības aspekti savstarpēji ir ļoti cieši saistīti un, piemēram, tiesu efektivitāti, nav iespējams aplūkot atrauti no tiesnešu kvalifikācijas. ...

1

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Darba sludinājumi

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Ilgtspēja

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

17. Decembris 2024

Nr 51/52 (1369/1370)

saturs abonēt

e-žurnāls