Jurista Vārda satura arhīvs

27. Augusts 2013 /NR. 35 (786)

Pagājušajā nedēļā apritēja kārtējā gadskārta kopš 1991. gada 19. augusta, kad pučisti centās apturēt sabirstošās Padomju Savienības bojāeju. Notika pretējais, un burtiski dažu dienu laikā PSRS kļuva par čaumalu bez olas, resp., satura, un jau tā paša gada 21. decembrī PSRS vispār beidza pastāvēt. Pučs finalizēja arī Latvijas neatkarības atgūšanas procesu – 21. augustā Augstākā padome pieņēma konstitucionālo likumu "Par Latvijas Republikas ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

27. Augusts 2013 /NR. 35 (786)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija pieejama bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Valsts kapitālsabiedrības saimnieciskā darbība kā rīcība ar valsts mantu

27. Augusts 2013 /NR. 35 (786)

Publisko personu kapitālsabiedrības kā jebkuras kapitālsabiedrības mērķis ir tās dalībnieka ekonomisko interešu sasniegšana dividenžu izmaksas formā. Publisko personu kapitālsabiedrību gadījumā nozīmīgs kritērijs ir dividenžu iemaksa valsts budžetā. Valsts ir ieinteresēta valsts kapitālsabiedrības kapitāla lietderīgā un ekonomiskā izlietošanā, jo komercsabiedrības peļņa veido valsts budžeta līdzekļus. Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 2. panta trešajā daļā noteikts pienākums publisko personu kapitālsabiedrībām likumīgi un lietderīgi rīkoties ar finanšu līdzekļiem un mantu. Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma mērķis ir panākt, lai publiskas personas finanšu līdzekļi un manta tiktu izmantota likumīgi un atbilstoši iedzīvotāju interesēm, novērst to izšķērdēšanu un nelietderīgu izmantošanu, kā arī ierobežot valsts amatpersonu korupciju. Kā izriet no Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 2. panta trešās daļas, šis mērķis ir attiecināms arī uz publisko personu kapitālsabiedrībām. Tādēļ plašākā nozīmē valsts kapitālsabiedrība, veicot jebkādu saimniecisko darbību, tostarp veicot būvniecību vai tās finansēšanu, rīkojas ar valsts mantu. ...

Aleksandra Vasiļjeva

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Eiropas Savienības pilsonības jēdziena ekstensīvā ietekme uz brīvas pārvietošanās tiesībām

27. Augusts 2013 /NR. 35 (786)

Eiropas Savienības (turpmāk – ES) pilsonības institūts ir pavisam jauna parādība, kurai nav analogu ne starptautiskajās tiesībās, ne nacionālajās tiesību sistēmās. ES pilsonības jēdziens ir nostiprināts Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD)1 20. pantā. ES pilsonības jēdziena pamatelementi vēl joprojām nav līdz galam izkristalizējušies teorijā un tiesu praksē. ...

Kristīne Ķipēna, Anvars Zavackis, Jurijs Ņikišins

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Sodu izcietušo personu noziedzīgo nodarījumu recidīvs

27. Augusts 2013 /NR. 35 (786)

Apzinoties noziedzības problēmu un meklējot tai risinājumus, viens no būtiskiem aspektiem, kam ir jāpievērš uzmanība, ir noziedzīgo nodarījumu recidīvs. Andrejs Judins un Ilona Kronberga atzīst, ka, "piespriežot un izpildot kriminālsodu, valsts deklarē vēlmi ne vien sodīt vainīgo par izdarīto, bet arī novērst jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu",1 savukārt "noziedzīgo nodarījumu recidīva fakts apliecina valsts neveiksmi, reaģējot uz iepriekš izdarīto noziedzīgo nodarījumu".2 Šāds viedoklis nesniedz atbildi par likumpārkāpēja atbildību jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, tomēr pamatoti aicina izvērtēt valsts līdzatbildību noziedzīgo nodarījumu recidīva gadījumos. Noziedzīgo nodarījumu recidīva fakts rosina uzdot vairākus jautājumus, piemēram, kāpēc valsts pūles kriminālsoda mērķa sasniegšanai nav devušas rezultātu? Vai krimināltiesību sistēma Latvijā ir efektīva, t.i., vai tiesas ir noteikušas atbilstošāko sodu, vai soda izpildes iestādes soda izciešanas laiku ir piepildījušas ar saturu un nodrošinājušas notiesātā resocializāciju līdz līmenim, kad persona spēj un vēlas dzīvot likumpaklausīgu dzīvi pēc soda izciešanas u.tml.? ...

Artūrs Kučs, Linda Bīriņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Žurnālistu avotu aizsardzība ECT praksē un lieta "Nagla pret Latviju"

27. Augusts 2013 /NR. 35 (786)

Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2013. gada 16. jūlijā pasludināja spriedumu lietā "Nagla pret Latviju",1 konstatējot Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 10. panta pārkāpumu. Šis ir pirmais tiesas spriedums pret Latvijas valsti, kurā izvērtētas žurnālistu avotu aizsardzības garantijas un nepieciešamais pamatojums valsts institūcijām šo tiesību ierobežošanai, tai skaitā izmeklēšanas interesēs. Apstāklis, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT vai Tiesa) izskatīja šo lietu salīdzinoši īsā laika periodā, kā arī Tiesas spriedumā ietvertā kritika policijas, prokuratūras un tiesu varas amatpersonu darbībām visdrīzāk liecina, ka ECT vēlējās ar šo spriedumu formulēt procesuālos un materiālos principus, kurus Latvijas izmeklēšanas iestādēm un tiesām turpmāk būtu jāievēro, izskatot šāda veida lietas. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums lietā "Nagla pret Latviju": ieskats un analīze

27. Augusts 2013 /NR. 35 (786)

Šajā žurnāla numurā vēršam uzmanību uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) 2013. gada 16. jūlijā pasludināto spriedumu lietā "Nagla pret Latviju" (pieteikuma Nr. 73469/10), kur ECT lēma, ka ir noticis tiesības uz vārda brīvību pārkāpums saistībā ar Valsts policijas veikto kratīšanu žurnālistes Ilzes Naglas dzīvesvietā, kuru tiesa atzina par nesamērīgu. Kratīšana žurnālistes dzīvesvietā notika saistībā ar "De facto" raidījumu, kurā I. Nagla informēja sabiedrību par apjomīgu datu noplūdi no Valsts ieņēmumu dienesta par amatpersonu un privātpersonu ienākumiem un maksātajiem nodokļiem. Par datu noplūdi viņai paziņoja anonīma persona, kura sevi dēvēja par "Neo". Kratīšanas sakarā ECT uzsvēra, ka žurnālista tiesības neizpaust savu informācijas avotu ir tiesību uz vārda brīvību sastāvdaļa, pret kuru ir jāizturas ar vislielāko rūpību, un žurnālista vārda brīvības aizsardzības pakāpi neietekmē šaubas par viņa informācijas avota rīcības tiesiskumu. Šo sprieduma aspektu šajā numurā padziļināti analizē zvērināta advokāte Mg.iur. Linda Bīriņa, kas bija arī I. Naglas pārstāve ECT, un tiesībsarga padomnieks un LU Juridiskās fakultātes asociētais profesors Dr.iur. Artūrs Kučs rakstā par žurnālistu avotu aizsardzību ECT praksē. Savu komentāru par lietu "Nagla pret Latviju" sniedz arī Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīne Līce un prasības pieteicēja ECT – žurnāliste Ilze Nagla. Papildus vārda brīvības satura analīzei Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10. pantā ietvarā ECT lietā "Nagla pret Latviju" ieskicēja Satversmes tiesas kompetenci, uzsverot, ka pieteicējai nebija jāvēršas Satversmes tiesā, lai tiktu uzskatīts, ka ir pienācīgi izsmelti visi nacionālie tiesību aizsardzības līdzekļi. Tādējādi ECT noraidīja valdības argumentu, ka iesniedzējas sūdzība nav izskatāma pēc būtības, jo iesniedzēja nebija izsmēlusi viņai pieejamos nacionālos tiesību aizsardzības līdzekļus. Valdība uzstāja, ka I. Nagla nebija Satversmes tiesā apstrīdējusi konstitucionalitāti Kriminālprocesa likuma 180. pantam, kas neparedzēja žurnālistu kriminālprocesuālās imunitātes, un speciāla regulējuma iztrūkumam par kratīšanu žurnālista darba un dzīves vietā. Līdzīga rakstura valdības iebildes ECT bija skatījusi jau agrāk lietās "Liepājnieks pret Latviju" (pieteikums Nr. 37586/06, 73.–76.§), "Savičs pret Latviju" (Nr. 17892/03, 113.–117.§) un "Mihailovs pret Latviju" (Nr. 35939/10, 157.–158.§), secinot, ka Satversmes tiesa nav kompetenta vērtēt tiesiskā regulējuma trūkumu vai lemt par iespējami nepareizu normas piemērošanu vai iztulkošanu, ja šī tiesību norma savā būtībā nav pretēja konstitūcijai. ...

žurnāls / Īsziņas

Deputāti nobalso par parlamenta atlaišanu

27. Augusts 2013 /NR. 35 (786)

Čehijas likumdevēji 20. augustā nobalsoja par parlamenta atlaišanu, paverot ceļu pirmstermiņa vēlēšanām, kuras varētu pielikt punktu ieilgušajai politiskajai krīzei. Lai parlaments tiktu atlaists, par to bija jābalso vismaz 120 no 200 apakšnama deputātiem, un trīs partiju iesniegto lēmuma projektu atbalstīja 140 likumdevēji. Čehija ir iestigusi politiskā krīzē kopš jūnija, kad no amata korupcijas skandāla dēļ atkāpās labējais premjerministrs ...

žurnāls / Īsziņas

Izstrādāti grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā

27. Augusts 2013 /NR. 35 (786)

Lai sakārtotu komunālo un citu ar dzīvokļa lietošanu saistīto pakalpojumu parādu jautājumu dzīvokļa īpašnieka maiņas gadījumā, 20. augustā Ministru kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādātos grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā (turpmāk – Likumprojekts). Likumprojekts vēl būs jāizskata, un par tā apstiprināšanu būs jālemj Saeimai. Lai izvairītos no tā, ka dzīvokļa īpašnieks atsavina savu īpašumu, nenokārtojis maksājumu saistības ...

žurnāls / Īsziņas

Piešķir papildu līdzekļus normatīvu tulkošanai

27. Augusts 2013 /NR. 35 (786)

Valdība 20. augustā nolēma no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt 10 002 latus, lai nodrošinātu Latvijas tiesību aktu tulkojumu angļu valodā dokumentu iesniegšanai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Pasaules forumā par caurskatāmību un informācijas apmaiņu nodokļu jomā. Finansējums tiks piešķirts Valsts valodas centram, kas dokumentu tulkošanai piesaistīs ārpakalpojuma sniedzēju. ...

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

VISS SATURS

ŽURNĀLS

JAUNUMI

DOMNĪCA

BIBLIOTĒKA

AFIŠA

FOTO & VIDEO

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

46/47

12. Novembris 2024

Nr 46/47 (1364/1365)

saturs abonēt

e-žurnāls

palielināt

	Žurnāls tiesiskai domai un praksei

Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv Informatīvais tālrunis 67311161 darbadienās 9:00-17:00
	Abonēšana	Par "Jurista Vārdu"
	Žurnāli	Redakcija
	Reklāma	Autoriem
	Darba sludinājumi	Lietošanas noteikumi
Redakcija: juristavards@lv.lv	Grāmatas	Autortiesības Kontakti

Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/	© VSIA "Latvijas Vēstnesis"