Jurista Vārda satura arhīvs

15. Oktobris 2019 /NR. 41 (1099)

Izglītība: Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, Rīgas Juridiskās augstskolas studiju programmas "Tiesības un diplomātija" 3. kurss, Erasmus studiju apmaiņas programma Boloņas Universitātē Itālijā. Darba pieredze: Kopš 2018. gada septembra strādāju Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrībā par jurista palīdzi. Kādas tiesību nozares saista visvairāk un kāpēc? Ikdienā strādāju darba tiesību jomā, kas man šķiet saistoša un potenciāli ...

Marta Kive

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesību uz datu pārnesamību piemērošanas problemātika

15. Oktobris 2019 /NR. 41 (1099)

Līdz ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas (turpmāk – VDAR) stāšanos spēkā Eiropas Savienības iedzīvotājiem radās vairākas jaunas tiesības: tiesības saņemt skaidru un saprotamu informāciju par to, kas apstrādā viņu personas datus, kādi dati un kāpēc tiek apstrādāti; tiesības pieprasīt piekļuvi saviem personas datiem, kuri ir kādas organizācijas rīcībā; tiesības pieprasīt, lai pakalpojumu sniedzējs nosūtītu personas datus ...

Dairis Anučins, Elīna Freimane

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

VID nepietiekami pierāda priekšnodokļa atskaitīšanas liegumu

15. Oktobris 2019 /NR. 41 (1099)

Divās aktuālās Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) lietās (lietā C-273/181 un lietā C-329/182) ir sniegta daudziem Latvijas uzņēmējiem nozīmīgu pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) normu interpretācija priekšnodokļa atskaitīšanas tiesību jautājumos. EST sniegusi būtiskas atziņas gan jautājumā par to, kādi pierādījumi nodokļu administrācijai ir jāiegūst, lai tie varētu kalpot par tiesisku pamatu priekšnodokļa atskaitīšanas tiesību liegšanai, gan arī par apjomu, kādā komersantam būtu jāveic savu darījumu partneru pārbaude. Šī raksta ietvaros autori aplūko abās EST lietās paustās nozīmīgākās atziņas un to nozīmi turpmākajā Latvijas PVN regulējuma piemērošanā iestādē un tiesās. ...

Mārtiņš Drēģeris

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par Latvijas Pareizticīgās Baznīcas tiesisko statusu

15. Oktobris 2019 /NR. 41 (1099)

Īsā laika periodā Latvijas tiesās ir taisīti spriedumi, kas skar Latvijas Pareizticīgās Baznīcas (turpmāk arī – LPB) tiesiskā statusa jautājumu. Šie spriedumi ir aktualizējuši jautājumu par pašas LPB tiesisko statusu Latvijā, kas ir aplūkojamā raksta temats. ...

Jurista Vārds

žurnāls / Informācija

"Jurista Vārds" atkal dosies uz autoru un lasītāju tikšanos Latgalē

15. Oktobris 2019 /NR. 41 (1099)

Atkārtojot pirms diviem gadiem aizsākto – doties pie saviem autoriem un lasītājiem reģionos, ar Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas un Daugavpils Universitātes atbalstu "Jurista Vārds" šā gada 29. oktobrī abās Latgales augstskolās rīko redakcijas tikšanos ar lasītājiem un Dr. iur. Gata Litvina publisko lekciju "Administratīvās atbildības tiesiskais regulējums no 2020. gada 1. janvāra (Administratīvās atbildības likums)". Ar abu augstskolu labvēlību uz pasākumiem aicināts ikviens interesents! ...

Vija Kalniņa

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Četri jauni doktori Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē

15. Oktobris 2019 /NR. 41 (1099)

2019. gada jūnijā un septembrī Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē (LU JF) aizstāvēti kopā četri doktora darbi. 19. jūnijā promocijas darbu "Personas datu aizsardzības krimināltiesiskie aspekti" aizstāvēja Džeina Andersone, 26. jūnijā promocijas darbu "Ietekmes uz vidi novērtējuma tiesiskā regulējuma aktuālas problēmas" aizstāvēja Leila Neimane, 4. septembrī promocijas darbu "Bērna tiesību uz identitāti ģenēze Latvijā un to apdraudējums adopcijas tiesiskā regulējuma kontekstā" aizstāvēja Anastasija Jumakova, bet 10. septembrī promocijas darbu "Nepilngadīgo personu likumpārkāpumu prevencija kā kriminālsoda mērķis" aizstāvēja Ilona Kronberga. ...

Kristīne Strada-Rozenberga, Annija Kārkliņa, Jānis Pleps, Jānis Kārkliņš, Arnis Buka

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Studiju un zinātniskās pētniecības process Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes katedru skatījumā

15. Oktobris 2019 /NR. 41 (1099)

Krimināltiesisko zinātņu katedra Prof. Dr. iur. Kristīne Strada-Rozenberga LU Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras vadītāja Foto no personīgā arhīva Krimināltiesisko zinātņu katedra ir tā LU Juridiskās fakultātes katedra, kuras atbildības jomā ir jautājumi, kas saistāmi ar vienu no bīstamākajām sabiedriskajām parādībām – noziedzīgiem nodarījumiem. Šī joma, iespējams, vairāk nekā citas prasa noteiktību, ...

Dina Gailīte

žurnāls / Intervija

Juridiskās izglītības un tiesību zinātnes izcilības centrs svin savu simtgadi

15. Oktobris 2019 /NR. 41 (1099)

Dibinoties Latvijas valstij, likumsakarīga bija nepieciešamība pēc nacionālas augstskolas. Savukārt jau kopš izveidošanas 1919. gadā Latvijas Augstskolā (kopš 1923. gada – Latvijas Universitātē) nepārtraukti tika attīstīts arī tiesību zinātņu studiju virziens. Līdz ar to augstākā juridiskā izglītība Latvijā, un konkrēti Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte, šogad svin savu simtgadi. Aizvadītā gadsimta gaitā ir piedzīvotas daudzas pārmaiņas gan organizatoriskā, gan satura ziņā, un šajos procesos atspoguļojas arī valsts liktenis.1 Starpkaru periodā tieslietu studijas notika ar tautsaimniecības virzienu kopīgā fakultātē. Interesanti, ka pirmie trīs jurisprudences mācībspēki bija mazākumtautību juristi – vācbaltieši Augusts Lēbers un Benedikts Frēze, kā arī izcilais ebreju krimināltiesībnieks Pauls Mincs, bet mācības 1919./1920. gadā uzsāka 39 studenti. Vēlāk fakultātē sāka strādāt arī Jānis Čakste, Kārlis Dišlers, Vladimirs Bukovskis un citi mūsdienu juristiem vairāk vai mazāk zināmi tiesībnieki, no absolventu pulka veidojās jauna zinātnieku paaudze. Padomju okupācijas apstākļos gandrīz pilnībā nomainījās gan mācībspēku sastāvs (lielākā daļa no iepriekšējiem pasniedzējiem devās trimdā vai tika represēti), gan saturs – pielāgojoties padomju tiesību sistēmai. Savukārt, sākoties Atmodai, daudzi Juridiskās fakultātes pasniedzēji aktīvi iesaistījās politiskajos procesos, kā arī veicināja Latvijas tiesiskās sistēmas transformāciju un atgriešanos Rietumeiropas tiesību lokā. Šo procesu ietvaros 20. gadsimta 90. gados atkal notika būtiska mācībspēku sastāva nomaiņa. Pašlaik Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte ir lielākais juridiskās izglītības centrs Latvijā, kas pamatoti lepojas gan ar savu bagāto vēsturi, gan studentu un mācībspēku sasniegumiem tiesību zinātnē un praksē. Šeit var apgūt bakalaura un maģistra līmeņa tiesību zinātnes programmas, kā arī studēt doktorantūrā. Fakultātes paspārnē darbojas Juridiskās zinātnes institūts, Juridiskās tālākizglītības un profesionālās pilnveides centrs, kā arī Juridiskās prakses un palīdzības centrs. Talantīgu reflektantu piesaistei fakultāte organizē Jauno juristu universitāti. Ievērojami ir Juridiskās fakultātes mācībspēku sasniegumi zinātniskajā darbā, ko veicina arī fakultātes plašā sadarbība ar citu valstu augstskolām un regulāri rīkotās starptautiskās konferences. Ar šādu pasākumu tiek svinēta arī Juridiskās fakultātes simtgade: 16.–18. oktobrī notiks 7. starptautiskā zinātniskā konference "Tiesību zinātnes uzdevumi, nozīme un nākotne tiesību sistēmās". Tās viesi būs ne vien Latvijas Valsts prezidents Egils Levits un Latvijas tieslietu sistēmas vadošās amatpersonas, bet arī Eiropas Savienības Tiesas priekšsēdētājs Koens Lenarts (Koen Lenaert), Starptautiskā Privāttiesību unifikācijas institūta (UNIDROIT) ģenerālsekretārs Ignasio Tirado (Ignacio Tirado) un sešu ārvalstu augstskolu juridisko fakultāšu dekāni. Konferences divās sesijās un astoņās sekcijās līdzās Latvijas tiesību zinātniekiem uzstāsies referenti no vairāk nekā 20 valstīm. Par to, kā simtgades priekšvakarā klājas lielākajai Latvijas juristu kalvei un tiesību zinātnes centram, intervijā "Jurista Vārdam" stāsta Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāne un asociētā profesore Dr. iur. Anita Rodiņa. ...

Kārlis Piģēns

žurnāls / Tiesību politika

Pabeigts pētījums par ierobežojumiem darbībām ar nekustamo īpašumu valstij stratēģiski nozīmīgu infrastruktūras objektu tuvumā

15. Oktobris 2019 /NR. 41 (1099)

Šī gada jūnijā Saeimas Analītiskais dienests ir noslēdzis darbu pie pētījuma par ierobežojumiem darbībām ar nekustamo īpašumu valstij stratēģiski nozīmīgu infrastruktūras objektu tuvumā.1 ...

žurnāls / Īsziņas

Īsumā...

15. Oktobris 2019 /NR. 41 (1099)

Foto: Saeima Saeimas deputātus 10. oktobra sēdē uzrunāja Zviedrijas parlamenta priekšsēdētājs Andreass Norlēns (Andreas Norlén). Viņš pauda prieku par iespēju viesoties Latvijā un teikt uzrunu Saeimā. A. Norlēns uzsvēra: no vēstures varam gūt atziņu, ka brīvība un demokrātija sniedz labklājību un nodrošina mieru. ● ● ● Valsts prezidents Egils Levits 8. oktobrī tikās ar Rīgas domes priekšsēdētāju Oļegu Burovu un apsprieda ...

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

VISS SATURS

ŽURNĀLS

JAUNUMI

DOMNĪCA

BIBLIOTĒKA

AFIŠA

FOTO & VIDEO

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

29. Oktobris 2024

Nr 44 (1362)

saturs abonēt

e-žurnāls

palielināt

	Žurnāls tiesiskai domai un praksei

Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv Informatīvais tālrunis 67311161 darbadienās 9:00-17:00
	Abonēšana	Par "Jurista Vārdu"
	Žurnāli	Redakcija
	Reklāma	Autoriem
	Darba sludinājumi	Lietošanas noteikumi
Redakcija: juristavards@lv.lv	Grāmatas	Autortiesības Kontakti

Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/	© VSIA "Latvijas Vēstnesis"