Jurista Vārda satura arhīvs

Saeimas Preses dienests

jaunumi

Saeimas Juridiskā komisija: 15 eiro ir maksimālā, nevis obligātā summa par maksāšanas uzdevuma sagatavošanu dalītā īpašuma gadījumos

15. Oktobris 2024

Noteiktie 15 eiro par maksāšanas uzdevuma sagatavošanu un nosūtīšanu dalītā īpašuma gadījumos ir maksimālā, nevis obligātā summa, kuru zemes īpašnieks var pieprasīt no dzīvokļa vai būves īpašnieka, otrdien, 15. oktobrī, sēdē uzsvēra Saeimas Juridiskās komisijas deputāti. ...

Saeimas Preses dienests

jaunumi

Ar valodas prasību izmaiņām akadēmiskajam personālam plāno veicināt augstskolu konkurētspēju

15. Oktobris 2024

Lai stiprinātu augstākās izglītības un zinātnes kvalitāti un veicinātu augstskolu konkurētspēju, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrdien, 15. oktobrī, trešajam lasījumam atbalstīja grozījumus Augstskolu likumā par valodas prasībām akadēmiskajam personālam. Likumdošanas iniciatīvu Saeimā iesniedzis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. ...

Ministru kabinets

jaunumi

Palielina sabiedrības iespējas iesaistīties lēmumu pieņemšanā

15. Oktobris 2024

Lai iedzīvotājiem būtu pieejami ērti un moderni veidi, kā paust savu viedokli, iniciatīvas un iesaistīties lēmumu izstrādes un pieņemšanas stadijās, Valsts kanceleja ir izstrādājusi jaunu regulējumu valsts iestādēm par sabiedrības līdzdalības veicināšanu. Jaunais regulējums veido ne tikai nepieciešamo juridisko bāzi, bet vēl vairāk motivē valsts iestādes izmantot daudzveidīgus rīkus un metodes sabiedrības iesaistei, īpaši uzrunājot tieši tās sabiedrības grupas, kuras skar attiecīgais jautājums. Vēl viena būtiska izmaiņa ir obligāta atgriezeniskās saites nodrošināšana jeb iesaistīto pušu informēšana par to, kuras no apspriestajām idejām, iniciatīvām vai rīcības soļiem būs iespējams realizēt. ...

Tieslietu ministrija

jaunumi

ES Vispārējās tiesas tiesnešu amatos virza līdzšinējos Vispārējās tiesas tiesnešus Pēteri Zilgalvi un Ingu Reini

15. Oktobris 2024

Otrdien, 15. oktobrī, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas priekšlikumu virzīt atkārtotai apstiprināšanai Vispārējās tiesas tiesneša amatā līdzšinējos ES Vispārējās tiesas tiesnešus Pēteri Zilgalvi un Ingu Reini uz nākamo sešus gadu pilnvaru termiņa pēc līdzšinējā pilnvaru termiņa beigām. ...

Saeimas Preses dienests

jaunumi

Saeimā iesniegts 2025. gada valsts budžeta projekts

15. Oktobris 2024

“Šis neapšaubāmi ir valsts drošības budžets, arī mazākaizsargāto iedzīvotāju atbalsta budžets, jo daudz domāts, lai visi justos labāk, drošāk un būtu pasargāti. Veikti neatliekami ieguldījumi iekšējā un ārējā drošībā, tāpat būtiski soļi sperti uzlabojumiem labklājības jomā sociāli mazāk aizsargāto iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanai,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, otrdien, 15. oktobrī, no finanšu ministra Arvila Ašeradena saņemot tradicionālo portfeli ar nākamā gada valsts budžeta projektu. ...

jaunumi

Iznācis konferences "Četras sarunas par Latvijas finanšu sistēmas "kapitālo remontu"" materiālu krājums

15. Oktobris 2024

Rītdien, 16. oktobrī, plkst. 13.00, Latvijas Universitātes Mazajā aulā, Raiņa bulvārī 19, notiks "Jurista Vārda" konference "Četras sarunas par Latvijas finanšu sistēmas "kapitālo remontu"". Pasākumā nozares eksperti izvērtēs reformas, kas veiktas kopš 2018. gada, kad Latvija saņēma ļoti kritisku vērtējumu par finanšu noziegumu, naudas atmazgāšanas u.tml. problēmu vāju apkarošanu. Konferencē tiks prezentēti arī "Jurista Vārda" aptaujas rezultāti – tajā piedalījās gandrīz 500 juristu, izvērtējot Latvijas finanšu sistēmas "kapitālā remonta" norises tiesiskos aspektus. ...

Tieslietu ministrija

jaunumi

Valsts vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena komisijā tiks iesaistīts plašāks profesionāļu loks

15. Oktobris 2024

Turpinot attīstīt vienu no tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres izvirzītajām prioritātēm – celt juridiskās izglītības kvalitāti Latvijā, 15. oktobrī valdība atbalstīja iespēju paplašināt valsts vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena komisijas sastāvu. ...

Ministru kabinets

jaunumi

Publiskajā pārvaldē 2025. gadā atlīdzības pieaugumu samazinās līdz 2,6%

15. Oktobris 2024

Ministru kabinets pirmdien, 14. oktobrī, ārkārtas sēdē apstiprināja 2025. gada budžetā būtiski ierobežotu atlīdzības pieaugumu publiskajā pārvaldē. Noteikts, ka nākamgad atlīdzības fonds nedrīkst pieaugt vairāk kā par 2,6 %. Ierobežojums attiecas gan uz valsts pārvaldes, gan pašvaldību iestādēm, kā arī publiskām personām piederošām kapitālsabiedrībām un ostu valdēm. Valsts un pašvaldību institūcijās arī nevarēs palielināt amata vietu skaitu. ...

Prof. Kārļa Dišlera tiesas procesa izspēles organizatori

jaunumi / afiša

Izsludināta Profesora Kārļa Dišlera XXVI Konstitucionālo tiesību tiesas procesa izspēle

15. Oktobris 2024

Šogad jau 26. reizi norisināsies Profesora Kārļa Dišlera Konstitucionālo tiesību tiesas procesa izspēle, kas ir nozīmīgs un gaidīts notikums tiesību zinātnes profesionāļu un studentu vidū. Šogad izspēles mutvārdu daļa norisināsies 13. un 14. decembrī, un kā allaž gaidāma spraiga, interesanta cīņa, lai noskaidrotu izspēles uzvarētājus! ...

Augstākā tiesa

jaunumi

Senāta un Eiropas Prokuratūras pārstāvju tikšanās

15. Oktobris 2024

Lai veicinātu domu apmaiņu par aktuālajiem tiesību jautājumiem un judikatūras tendencēm, 11. oktobrī Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta priekšsēdētāja, senatori un zinātniski analītiskie padomnieki, kā arī Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas vadītāja tikās ar Eiropas prokuroru un Eiropas deleģētajiem prokuroriem. ...

Tieslietu ministrija

jaunumi

Tieslietu ministrija nākamā gada budžeta ietvaros stiprinās iekšējo drošību sodu izpildes jomā un palielinās izmaksājamo uzturlīdzekļu apmēru

15. Oktobris 2024

Pirmdien, 14. oktobrī, valdība, izskatot 2025. gada budžeta likumprojektus, atbalstīja arī tieslietu resora budžeta pasākumus, kas vērsti uz valsts iekšējās drošības stiprināšanu, kā arī valsts garantēto uzturlīdzekļu palielinājumu. ...

bibliotēka / Prakses materiāli

Konferences "Četras sarunas par Latvijas finanšu sistēmas "kapitālo remontu"" materiālu krājums

"Jurista Vārda" konferences "Četras sarunas par Latvijas finanšu sistēmas "kapitālo remontu"" materiālu krājumā apkopotas publikācijas par juridiskajām problēmām saistībā ar Latvijas īstenotajām finanšu sistēmas reformām, tai skaitā Eiropas Savienības Tiesas 4. oktobra spriedums apvienotajās lietās, atbildot uz Satversmes tiesas lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu. Materiālā pieejami arī "Jurista Vārda" aptaujas rezultāti – tajā piedalījās gandrīz 500 Latvijas juristu, izsakot savas domas Latvijas "finanšu sistēmas kapitālā remonta" norisi. ...

žurnāls / Informācija

Pielikums: "Jurista Vārda" konferences materiālu krājums

15. Oktobris 2024 /NR. 42 (1360)

Šis ir žurnāla "Jurista Vārds" 2024. gada 15. oktobra laidiena brīvpieejas pielikums: "Jurista Vārda" konferences "Četras sarunas par Latvijas finanšu sistēmas "kapitālo remontu" materiālu krājums. Tajā apkopotas publikācijas par juridiskajām problēmām saistībā ar Latvijas īstenotajām finanšu sistēmas reformām, tai skaitā Eiropas Savienības Tiesas 4. oktobra spriedums apvienotajās lietās, atbildot uz Satversmes tiesas lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu. Krājumā pieejami arī "Jurista Vārda" aptaujas rezultāti – tajā piedalījās gandrīz 500 Latvijas juristu, paužot viedokli par Latvijas finanšu sistēmas "kapitālā remonta" norisi. Atvērt rakstu krājumu PDF formātā. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Orgānu transplantācijas sistēma Latvijā

15. Oktobris 2024 /NR. 42 (1360)

Medicīnas pakalpojumi un to kvalitāte ir ļoti svarīgi ikvienam, kurš tos izmanto, līdz ar to personai pēc šo pakalpojumu saņemšanas ir jāiegūst visaugstākais rezultāts. Gadījumos, kad vēlamais rezultāts netiek sasniegts, personai ir jāparedz iespēja, kādā veidā īstenot savas ar medicīniskā pakalpojuma saņemšanu aizskartās tiesības.1 Tas īpaši attiecas uz sarežģītām procedūrām, piemēram, orgānu transplantāciju, kur ir būtiska ne tikai ārstēšanas kvalitāte, bet arī pacienta tiesību aizsardzība. Līdz ar to neatkarīgi no tā, vai transplantācijas rezultāts ir pozitīvs vai negatīvs, šai jomai ir jābūt balstītai uz stingru un pārredzamu tiesisko regulējumu. ...

Anita Slokenberga

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Veselības aprūpes riska augstā cena

15. Oktobris 2024 /NR. 42 (1360)

Saskaņā ar zinātniskajiem pētījumiem apmēram vienam no katriem 10 pacientiem ārstniecības procesa laikā tiek nodarīts kaitējums. Katru gadu vairāk nekā trīs miljoni nāves gadījumu notiek nekvalitatīvi sniegtu veselības aprūpes pakalpojumu dēļ.1 Jā, veselības aprūpe ir joma ar augstu risku!2 To, ka sarežģītajā un daudzšķautņainajā ārstniecības realitātē medicīnas kļūdas nenotiks, nevar garantēt pat visefektīvākās pacienta drošības ...

Dace Tarasova, Agnese Reine

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Mobings ārstniecības personu darba vidē

15. Oktobris 2024 /NR. 42 (1360)

Ārstniecības personām ir īpaša loma mūsu sabiedrībā, sniedzot kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus – rūpējoties par sabiedrības locekļu veselību, bieži vien glābjot cilvēku dzīvības. Tādējādi ir svarīgi censties nodrošināt optimālus ārstniecības personu darba vides apstākļus, cita starpā stiprinot psihoemocionālo mikroklimatu mediķu darba kolektīvos, identificējot un mēģinot izskaust ārstniecības personu emocionālo komfortu apdraudošas nevēlamas parādības, īpaši tā saukto mobingu kā specifisku psihoemocionālās vardarbības formu. ...

Laura Šāberte

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Atbildības pastiprināšana par uzbrukumiem ārstniecības personām

15. Oktobris 2024 /NR. 42 (1360)

Apzinoties, ka veselības aprūpe ir svarīga valsts drošības sastāvdaļa, Latvijas Ārstu biedrība sadarbībā ar nozares profesionālo organizāciju – tostarp Latvijas Māsu asociāciju, Latvijas Vecmāšu asociāciju, Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienību, Latvijas Ģimenes ārstu asociāciju, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociāciju, Latvijas Jauno ārstu asociāciju, Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociāciju, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociāciju un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu – ir rosinājusi būtiski pastiprināt atbildību par uzbrukumiem ārstniecības personām un ir aicinājusi izdarīt grozījumus Krimināllikuma 269. pantā vai izstrādāt tiesību normu pēc analoģijas ar Krimināllikuma 269. pantu.1 Minētā kontekstā aktuāls ir jautājums: vai grozījumi Krimināllikumā ir vienīgais situācijas risinājums? ...

Aldis Lieljuksis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Atbildība par neatļautu ārstniecību kosmetoloģijā

15. Oktobris 2024 /NR. 42 (1360)

Nepieciešamību pievērsties atbildības jautājumam kosmetoloģijā un īpaši Krimināllikuma 137. panta tiesiskajam regulējumam rosināja rakstu sērija ziņu portālā "Delfi" "Lūpu meistarītes no interneta", kuros tiek apskatīti skaistumkopšanas procedūru jautājumi, tajā skaitā injekcijas lūpās. Īpašu uzmanību raisīja pēdējais raksts "Četru stundu kursi – un vari durt! Kā lūpu meistarītes tiek pie izglītības". ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Nepilngadīgo pacientu tiesību aizsardzība un sabiedrības veselības līdzsvars: obligātās vakcinācijas izaicinājumi

15. Oktobris 2024 /NR. 42 (1360)

Neskatoties uz šķietami skaidri regulēto jautājumu par nepilngadīgo pacientu tiesību aizsardzību, prakse parāda, ka dažādās situācijās tomēr rodas tiesiska rakstura izaicinājumi nepilngadīgo pacientu, likumisko pārstāvju un sabiedrības tiesību uz veselības aizsardzību līdzsvarošanai. Piemēram, kā tas ir saistībā ar nesen publiskajā telpā izskanējušo gadījumu, kad nomira bērns, kura likumiskie pārstāvji bija pieņēmuši lēmumu neveikt viņa vakcināciju pret difteriju jeb slimību, kas noteikta Ministru kabineta 2000. gada 26. septembra noteikumos Nr. 330 "Vakcinācijas noteikumi". Turpmāk rakstā tiks aplūkots tiesiskais regulējums attiecībā uz nepilngadīgo pacientu tiesību aizsardzību obligātas vakcinācijas kontekstā. Tiks arī aplūkots obligātas vakcinācijas regulējums un tā loma sabiedrības veselības aizsardzības tvērumā. Papildus uzmanība tiks pievērsta korelācijai starp nepilngadīga pacienta tiesībām uz autonomiju un integritāti, ģimenes privātās dzīves neaizskaramību un sabiedrības interesēm. ...

žurnāls / Intervija

Tiesības uz cieņpilnu nāvi ir līdzvērtīgas citām cilvēktiesībām, bet atstātas bez ievērības

15. Oktobris 2024 /NR. 42 (1360)

Atšķirībā no ienākšanas šajā pasaulē aiziešana no tās ir garantēta ikvienam. Nāve ir ikkatra cilvēka dzīves neatņemama un neizbēgama sastāvdaļa. Līdz pat pēdējai elpai cilvēks ir brīvs lemt un viņam ir tiesības, kuru apjoms netiek iedalīts pēc katram vēl atlikušā dzīves laika. Grūtniecības un dzemdību kontekstā normatīvie akti jo īpaši gādā par cilvēka ienākšanu pasaulē, pēc tam turpinās bērnu tiesību aizsardzības un labāko interešu prioritāte, kam plūdeni seko viss plašais cilvēktiesību un brīvību spektrs visas dzīves laikā. Tomēr realitāte un līdzcilvēki mums apkārt liek uzdot pamatotu jautājumu: vai tiesības, to aizsardzībā un nodrošināšanā iesaistīto izpratne un rīcība patiešām vienlīdz gādā par cilvēku līdz pat viņa pēdējai elpai, un jo īpaši, ja to papildina ļoti grūti un mokoši apstākļi? Kā atklāj saruna ar sabiedriskā labuma organizācijas "Hospiss LV" līdzdibinātāju, valdes locekli un juristi Ilzi Zosuli, tiesības uz cieņpilnu nāvi Latvijā diemžēl vēl nav ieguvušas savu vietu līdzās citām, un tās ir jāizcīna vārda tiešā nozīmē, lai gan šīs tiesības ir tikpat būtiskas kā citas. Šajā intervijā viņa dalās pārdomās, ko praktiski nozīmē iestāties par cilvēku viņa dzīves grūtākajos brīžos, kādēļ pievienojas Valsts kontroles nesen publiskotajiem kritiskajiem secinājumiem par paliatīvās aprūpes sistēmu Latvijā, un izteic priekšlikumus tās pilnveidei. ...

Maija Āboliņa

žurnāls / Tiesību politika

Paliatīvās aprūpes pacientu tiesību jomā vēl daudz darāmā

15. Oktobris 2024 /NR. 42 (1360)

Valsts kontrole ir noslēgusi visaptverošu revīziju paliatīvās aprūpes jomā,1 secinot, ka diemžēl Latvijā nepastāv efektīva sistēma, kādā iedzīvotāji var saņemt pilnvērtīgu paliatīvo aprūpi. Nav aptverti visi pacienti, kuriem ir vajadzība pēc paliatīvās aprūpes, kā arī pakalpojumi nav pietiekami, saturiski atšķiras un nav pieejami visiem vienlīdzīgi. Turklāt skaidrības nav ne pacientiem, ne pakalpojumu sniedzējiem. ...

žurnāls / Numura tēma

Medicīnas tiesības skar pilnīgi katru un ļoti tieši

15. Oktobris 2024 /NR. 42 (1360)

Kā tas pamatoti uzsvērts tiesību doktrīnā, jautājumi, kas attiecas uz cilvēku veselību, jo īpaši ārstniecību, skar ikvienu sabiedrības locekli.1 Vienlaikus tie veido arī ļoti sarežģītu savstarpējo tiesību un pienākumu tīklu ar daudziem iesaistītajiem, piemēram, pacienti, viņu tuvinieki, mediķi, ārstniecības iestādes un valsts, kurai ir gan pienākumi regulēt visas šīs attiecības, gan arī konkrēti pienākumi pret katru no uzskaitītajiem. ...

žurnāls / Tiesību politika

Saeima virza izskatīšanai jautājumu par bada pielietošanas pret civiliedzīvotājiem klasifikāciju kā kara noziegumu

15. Oktobris 2024 /NR. 42 (1360)

26. septembrī Saeima nodeva izskatīšanai komisijā Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu "Par grozījumiem Romas Starptautiskās krimināltiesas statūtos".1 Ar šo likumprojektu plānots ratificēt 2019. gada 6. decembrī Romas Starptautiskās krimināltiesas statūtu Dalībvalstu asamblejas 9. plenārsēdē pieņemtos grozījumus Romas Starptautiskās krimināltiesas statūtos. Grozījumi paplašina kara noziegumu definīciju, tajā iekļaujot arī bada pielietošanu pret civiliedzīvotājiem nestarptautisku bruņotu konfliktu gadījumos.2 ...

žurnāls / Īsziņas

15. Oktobris 2024 /NR. 42 (1360)

8. oktobrī valdība atbalstīja Tieslietu ministrijas priekšlikumu no 2025. gada paplašināt to personu loku, kam ir tiesības saņemt valsts kompensāciju situācijās, ja pret personu ir izdarīts noziedzīgs nodarījums. Plānots, ka turpmāk tiks atzīta un vērtēta arī neuzmanības dēļ izdarīto noziedzīgo nodarījumu kaitējuma nozīme un ietekme uz cietušajiem. ● ● ● Ministru kabinets 10. oktobra sēdē apstiprināja Tieslietu ministrijas ...

žurnāls / Īsziņas

Latvijā viesojās Kosovas tieslietu ministre

15. Oktobris 2024 /NR. 42 (1360)

No 2. līdz 3. oktobrim Latvijā viesojās Kosovas tieslietu ministre Albulena Hadžiu (Albulena Haxhiu) ar delegāciju un apmeklēja Tiesu administrāciju, kā arī Rīgas pilsētas tiesu, lai iepazītos ar Latvijas pieredzi tiesu sistēmas digitalizācijas un infrastruktūras attīstības jautājumos. Tiesu administrācijā delegācija tika detalizēti iepazīstināta ar Latvijas tiesu administrācijas struktūru un uzdevumiem, īpaši uzsverot tiesu ...

žurnāls / Īsziņas

EST sastāva daļēja nomaiņa un jaunu locekļu stāšanās amatā

15. Oktobris 2024 /NR. 42 (1360)

Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvji uz laiku no 2024. gada 7. oktobra līdz 2030. gada 6. oktobrim atkārtoti apstiprinājuši tiesneša pilnvaras sešiem Tiesas tiesnešiem – Constantinos Lycourgos, Jan Passer, Thomas von Danwitz, Inetai Ziemelei, Irmantas Jarukaitis un Andreas Kumin. Savukārt uz laiku no 2024. gada 7. oktobra līdz 2030. gada 6. oktobrim par Tiesas tiesnešiem iecelti Bernardus Smulders (nomaina amatā ...

žurnāls / Īsziņas

Latvija plāno parakstīt nolīgumu par SKT spriedumu izpildi

15. Oktobris 2024 /NR. 42 (1360)

8. oktobrī Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas priekšlikumu parakstīt Nolīgumu starp Latviju un Starptautisko Krimināltiesu (SKT) par tās spriedumu izpildi Latvijas teritorijā. Pēc nolīguma parakstīšanas un ratificēšanas Latvijai būs juridisks pamats sadarboties ar SKT, lai Latvijas teritorijā izpildītu šīs tiesas ar brīvības atņemšanu saistītus spriedumus notiesātajām personām. Nolīgums stiprinās tiesisko ...

Uldis Krastiņš

žurnāls / Redaktora sleja

Rīgas iedzīvotāju klimata asambleja – vai samazināsies vēlēšanu nozīme?

15. Oktobris 2024 /NR. 42 (1360)

Runājot par laikiem un tikumiem pirms demokrātijas, Tomazi Lampedūzas romāna "Gepards" varonis Falkoneri teica: "Lai nekas nemainītos, ir jāmainās pilnīgi visam." Arī mūsu ikdienas demokrātijā nenāktu par ļaunu dažas izmaiņas, it īpaši ja tās ļauj iesaistīt iedzīvotājus. Ne īpaši reklamējot un arī ne īpaši slēpjot, Rīgas pašvaldība ir izziņojusi, ka no "21. septembra līdz 23. novembrim Rīgā norisināsies ...

Normunds Šlitke, Elīna Dupate

domnīca / Eseja

Reālservitūts dalītajos īpašumos ne abu īpašnieku, ne arī citu personu problēmas nerisina

14. Oktobris 2024

Šķietami pildot Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr. 2022-02-01 un izmantojot to kā ieganstu neattaisnojamai steigai, ar to radot kārtējo likumdošanas brāķi, Saeima 2024. gada 13. jūnijā pieņēma sasteigtos un nepārdomātos grozījumus “pagaidu” likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”. Rakstā uzskaitīti likuma subjektu uzdotie jautājumi raksta autoriem un zemes īpašnieku biedrībai “Zemes reformas komiteja” un šobrīd identificētās problēmas, kurus Latvijas tiesību sistēmai svešais likums pēc būtības faktiski nerisina. ...

Augstākā tiesa

jaunumi

Senāts izskata krimināllietu par 100 eiro kukuli policistam

11. Oktobris 2024

Senāta Krimināllietu departaments atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas lēmumu daļā, ar kuru atstāts negrozīts pirmās instances tiesas spriedums par kukuļņēmēja, kukuļdevēju, kā arī starpnieka atzīšanu par vainīgiem viņiem inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos un sodīšanu. Senāts atzina, ka, iztiesājot lietu šajā daļā, apelācijas instances tiesa nav pieļāvusi Krimināllikuma pārkāpumus vai Kriminālprocesa likuma būtiskus pārkāpumus, kas varētu būt par pamatu apelācijas instances tiesas lēmuma atcelšanai. ...

Tieslietu ministrija

jaunumi

Tieslietu ministrija: ar Ukrainas atbalstu saistītiem jautājumiem arī turpmāk jāpaliek ES dienaskārtībā

11. Oktobris 2024

Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna 11. oktobrī Luksemburgā piedalās Eiropas Savienības (ES) Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmē, kurā apliecināja Latvijas stingro nostāju starptautiskās tiesiskās kārtības atjaunošanai un Ukrainas atbalstam. Lauma Paegļkalna atkārtoti uzsvēra – ar Ukrainas atbalstu saistītajiem jautājumiem arī turpmāk jāpaliek ES dienas kārtībā, kamēr netiks atjaunota Ukrainas teritoriālā integritāte robežās, kādas tās bija pirms 2014. gada. ...

Satversmes tiesa

jaunumi

Satversmei atbilst obligātā iepirkuma uzraudzības noteikumi

10. Oktobris 2024

Satversmes tiesa par Satversmei atbilstošām atzina normas (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2022. gada 31. martam), kas noteica kārtību, kādā komersantam tiek atceltas piešķirtās obligātā iepirkuma tiesības un uzlikts par pienākumu atmaksāt saņemto valsts atbalstu par konkrēto periodu, ja netiek iesniegts elektroenerģijas gada pārskats. Satversmes tiesa uzsvēra, ka visiem komersantiem, kuri saņem valsts atbalstu, tiem piešķirto tiesību īstenošanā ir jārīkojas kā rūpīgiem un atbildīgiem saimniekiem un jāievēro visi tiesību normās noteiktie pienākumi. ...

Tiesu administrācija

jaunumi

E-lieta Valsts probācijas dienestā

9. Oktobris 2024

Tieslietu sistēmas digitalizācija ir vērienīgs, vairāku gadu projekts, ko saucam par E-lietu. Mērķis ir izveidot vienotu un efektīvu tiesvedības elektronisko procesu: lietas izmeklēšanu, tiesvedību un tiesas nolēmu izpildi. Iedzīvotājiem tas nozīmē iespēju portālā e-lieta.lv iepazīties ar savas lietas materiāliem un tās virzību, kā arī veikt maksimāli daudz darbību attālinātā veidā. ...

Autoru kolektīvs

bibliotēka / Periodika

Avots: Augstākā tiesa, 2024

Augstākās Tiesas Biļetens Nr. 29

“Mūsdienu tiesnesim jāiet līdzi laikam” – jaunajā “Augstākās Tiesas Biļetenā” saka Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs. Un tam veltīti daudzi žurnāla materiāli. ...

Augstākā tiesa

jaunumi

Par tabakas izstrādājumu nelikumīgu pārvietošanu un uzglabāšanu lielā apmērā piespriež brīvības atņemšanu

9. Oktobris 2024

Senāta Krimināllietu departaments atteica ierosināt kasācijas tiesvedību, un tādējādi stājās spēkā notiesājošs spriedums, ar kuru vīrietim par tabakas izstrādājumu nelikumīgu pārvietošanu un uzglabāšanu lielā apmērā piespriesta brīvības atņemšana uz 5 mēnešiem. ...

jaunumi / afiša

Aicina juristus uz konferenci par Latvijas finanšu sistēmas "kapitālā remonta" rezultātiem

9. Oktobris 2024

Līdzīgi kā iepriekšējos gadus, arī šoruden žurnāla "Jurista Vārds" redakcija ir pievērsusies aktuālajai tēmai par finanšu sistēmas "kapitālo remontu" un aicina juristus uz klātienes domapmaiņu un jaunākā rakstu krājuma atvēršanu, kuru saņems visi apmeklētāji! Žurnāla rīkotās konferences "Četras sarunas par Latvijas finanšu sistēmas "kapitālo remontu"" mērķauditorija ir jomas lietpratēji, taču apmeklētāju vietu skaits ir ierobežots, tādēļ aicinām visus interesentus iepriekš reģistrēties pasākumam. Konference notiks šī gada 16. oktobrī plkst. 13.00-17.00, LU Mazajā aulā, Raiņa bulvārī 19, Rīgā. ...

Tieslietu ministrija

jaunumi

Paplašinās personu loku, kas varēs saņemt valsts kompensāciju cietušajiem

8. Oktobris 2024

Otrdien, 8. oktobrī, valdība atbalstīja Tieslietu ministrijas priekšlikumu no 2025. gada paplašināt to personu loku, kam ir tiesības saņemt valsts kompensāciju situācijās, ja pret personu ir izdarīts noziedzīgs nodarījums. Plānots, ka turpmāk tiks atzīta un vērtēta arī neuzmanības dēļ izdarīto noziedzīgo nodarījumu kaitējuma nozīme un ietekme uz cietušajiem. ...

Tieslietu ministrija

jaunumi

Latvija plāno parakstīt nolīgumu par Starptautiskās Krimināltiesas spriedumu izpildi Latvijā

8. Oktobris 2024

Otrdien, 8. oktobrī, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas priekšlikumu parakstīt Nolīgumu starp Latviju un Starptautisko Krimināltiesu (SKT) par tās spriedumu izpildi Latvijas teritorijā. Pēc nolīguma parakstīšanas un ratificēšanas Latvijai būs juridisks pamats sadarboties ar SKT, lai Latvijas teritorijā izpildītu šīs tiesas ar brīvības atņemšanu saistītus spriedumus notiesātajām personām. ...

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs

jaunumi / afiša

Aicina piedalīties diskusijā par kriminālatbildības noteikšanu uzņēmumu aizliegtu vienošanos īstenotājiem

8. Oktobris 2024

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sadarbībā ar nevalstisko organizāciju “Sabiedrība par atklātību – Delna” aicina Saeimas deputātus, uzņēmējus un citus interesentus piektdien, 11. oktobrī, no plkst. 10.00 līdz 11.30 piedalīties tiešsaistes diskusijā, kurā iesaistītās puses spriedīs par nepieciešamību paredzēt kriminālatbildību par karteļu jeb aizliegtu vienošanos īstenošanu publiskajos iepirkumos. ...

Eiropas Savienības Tiesa

jaunumi

EST sastāva daļēja nomaiņa un jaunu locekļu stāšanās amatā

8. Oktobris 2024

Ar 2023. gada 8. novembra, 2024. gada 27. marta, 2024. gada 3. jūlija un 2024. gada 2. oktobra lēmumiem Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvji uz laiku no 2024. gada 7. oktobra līdz 2030. gada 6. oktobrim atkārtoti apstiprinājuši tiesneša pilnvaras sešiem Tiesas tiesnešiem – Constantinos Lycourgos, Jan Passer, Thomas von Danwitz, Inetai Ziemelei, Irmantas Jarukaitis un Andreas Kumin. ...

jaunumi

Nenokavē! Abonē “Jurista Vārdu” nākamajam gadam vēl par šī gada cenām!

8. Oktobris 2024

Tuvojoties nākamajam gadam, aicinām jau laikus, tas ir, līdz gada nogalei, abonēt “Jurista Vārdu”! Sākot ar 2025. gadu, abonementu veidiem “Mazais” un “Vidējais” būs jaunas cenas. Tāpēc abonē “Jurista Vārdu” jau tagad, nodrošinot sev izdevīgāko piedāvājumu, un turpini saņemt profesionālus argumentus un aktuālo informāciju par norisēm Latvijas tiesiskajā sistēmā, kā arī piekļuvi vairāk nekā 18 000 rakstiem “Jurista Vārda” datubāzē. ...

Latvijas Zvērinātu advokātu padome

žurnāls / Informācija

Latvijas Zvērinātu advokātu padomē

8. Oktobris 2024 /NR. 41 (1359)

Informācija par Latvijas Zvērinātu advokātu padomē (Padome) laikposmā no 2024. gada 10. septembra līdz 1. oktobrim pieņemtajiem lēmumiem. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Trīs Satversmes tiesas tiesneši pauž atsevišķās domas lietā Nr. 2022-45-01

8. Oktobris 2024 /NR. 41 (1359)

2024. gada 3. septembra "Jurista Vārdā" trīs publikācijas tika veltītas diviem Latvijas Republikas Satversmes tiesas (turpmāk – Satversmes tiesa) spriedumiem lietās par pāreju uz mācībām tikai valsts valodā izglītības iestādēs. Viens no minētajiem spriedumiem – 2024. gada 10. jūlija spriedums lietā Nr. 2022-45-01 – attiecās uz pārejas uz mācībām valsts valodā privātajās izglītības iestādēs atbilstību Latvijas Republikas Satversmei (turpmāk – Satversme), un tajā Satversmes tiesa atzina normas, saskaņā ar kurām privātajās izglītības iestādēs vispārējās izglītības saturs ir jāapgūst valsts valodā, par Satversmei atbilstošām (turpmāk – Spriedums). Nedaudz pēc minētajām publikācijām – 2024. gada 9. septembrī – publicētas trīs tiesnešu atsevišķās domas lietā Nr. 2022-45-01. "Jurista Vārds" piedāvā ieskatu tajā, kāpēc trīs Satversmes tiesas tiesneši pilnībā nepiekrīt viedoklim, kas izteikts Spriedumā. ...

Viktorija Soņeca

žurnāls / Tiesību prakses komentāri

Tiesa konkrētos apstākļos var nepiemērot konstitucionālās tiesas nolēmumu

8. Oktobris 2024 /NR. 41 (1359)

Ievads Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) Energotehnica lietā1 vērtēja, vai nacionālā tiesa var neņemt vērā valsts konstitucionālās tiesas sniegto interpretāciju saistībā ar nacionālo tiesību normu, ja šī interpretācija nav saderīga ar Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesībām. Lai atklātu EST secinājumu loģiku un secību, šī komentāra ietvaros autore sniedz ieskatu pamatlietas apstākļos. Tad, ņemot vērā, ka lieta ...

žurnāls / Tiesību prakse

EST: uzraudzības iestādei nav pienākuma vienmēr piemērot naudas sodu datu aizsardzības pārkāpuma gadījumā

8. Oktobris 2024 /NR. 41 (1359)

2024. gada 26. septembrī Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) pieņēma spriedumu lietā C-768/21 Land Hessen (turpmāk – Spriedums).1 Spriedumā atzīts, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (turpmāk – VDAR) jāinterpretē tādējādi, ka uzraudzības iestādei, konstatējot datu aizsardzības pārkāpumu, nav obligāti jāpiemēro korektīvs pasākums. Naudas sods, kas var sasniegt pat 20 miljonus eiro, būtu piemērojams tikai tad, ja tas ir nepieciešams, samērīgs un piemērots konkrētā datu aizsardzības pārkāpuma gadījumā. ...

Jurijs Georgs Rusakovs

žurnāls / Tiesību prakse

Aizliegums sniegt juridisko palīdzību Krievijas valdībai un juridiskām personām paliek spēkā

8. Oktobris 2024 /NR. 41 (1359)

2024. gada 2. oktobrī Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Vispārējā tiesa (General Court) 15 tiesnešu sastāvā pasludināja trīs spriedumus,1 kuros ticis skatīts jautājums par aizliegumu sniegt "juridisko konsultāciju pakalpojumus" Krievijas valdībai un juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, kas iedibinātas Krievijā. Rakstā autors detalizētāk apskatīs galvenos pušu argumentus, kā arī spriedumā veiktos tiesas secinājumus. ...

Valērija Barišņikova

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Sprieduma izpildes izdevumi fiziskās personas maksātnespējas procesā

8. Oktobris 2024 /NR. 41 (1359)

Šī raksta mērķis ir pievērst uzmanību sprieduma izpildes izdevumu segšanas problemātikai fiziskās personas maksātnespējas procesa kontekstā, jo, kā autore ir novērojusi praksē, starp tiesību piemērotājiem nav konsekventa viedokļa par Maksātnespējas likuma 172. panta ceturtās daļas 6. punkta piemērošanu un iztulkošanu. ...

Jānis Baumanis

žurnāls / Atsaucoties uz publicēto

Krimināltiesībās principam "likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības" nav izņēmumu

8. Oktobris 2024 /NR. 41 (1359)

2024. gada 10. septembrī žurnālā "Jurista Vārds" rakstā "Nodoma un neuzmanības izpratnes kļūdas tiesu nolēmumos"1 Māris Leja atkārtoja 2017. gada 22. augusta rakstā "Princips "likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības" krimināltiesībās"2 secināto, ka noteiktā līmenī princips "likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības" nedarbojas. Secinājumā likuma (ne)zināšana tika sasaistīta ar Krimināllikuma 8. panta otro daļu, kas paredz, ka, nosakot noziedzīgo nodarījumu izdarījušās personas vainas formu, jākonstatē šīs personas psihiskā attieksme pret noziedzīgā nodarījuma objektīvajām pazīmēm. Šajā rakstā, pievēršot uzmanību arī noziedzīga nodarījuma subjektīvajā pusē ietilpstošām pazīmēm, autors centīsies pamatot, ka krimināltiesībās principam "likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības" nav izņēmumu. ...

Šarlote Šneidere, Marisa Aktumane

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

No pirmās pieredzes līdz panākumiem: Juridiskās prakses un palīdzības centra 25 gadu stāsts

8. Oktobris 2024 /NR. 41 (1359)

Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Juridiskās prakses un palīdzības centrs (turpmāk – Centrs) ir vieta, kur topošajiem juristiem ir iespēja iegūt reālu pieredzi un pilnveidot savas prasmes juridiskajā laukā. Centrs aizvadījis 25 darbības gadus, kas bijuši pilni ar izaicinājumiem, pārmaiņām un neskaitāmiem veiksmes stāstiem. Lai atzīmētu šo dzimšanas dienu un veiksmīgo sadarbību starp visiem Centram piederīgajiem, šī gada 11. oktobrī plkst. 17.00 uz atkalsatikšanos Latvijas Universitātes Mazajā aulā tiek laipni gaidīti visi esošie un kādreizējie Centra studenti un sadarbības partneri (par ierašanos lūgums paziņot uz e-pastu zile@lu.lv). ...

žurnāls / Tiesību politika

Tuvākajos gados var pietrūkt tiesnešu

8. Oktobris 2024 /NR. 41 (1359)

No Latvijas Republikas Satversmes 92. pantā un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pantā noteiktajām tiesībām uz taisnīgu tiesu izriet valsts konstitucionāls pienākums aktīvi organizēt savu tiesu sistēmu tā, lai tiesas spētu izpildīt visus tām uzdotos uzdevumus un tiesas procesi noritētu saprātīgā termiņā. Lai nodrošinātu tiesu darbību, ir nepieciešami pietiekami un kvalitatīvi cilvēkresursi – tiesneši un tiesu darbinieki. Tāpēc Valsts kontrole veica revīziju par cilvēkresursu pieejamību un attīstību Latvijas rajona (pilsētas) tiesās un apgabaltiesās. Šis raksts sniegs ieskatu par Valsts kontroles ziņojumā1 iekļauto analīzi attiecībā uz cilvēkresursu situāciju, identificētajām galvenajām problēmām tiesu cilvēkresursu noturībā un attīstībā, kā arī piedāvātajiem ieteikumiem to risināšanai. ...

1

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS