MEKLĒT ARHĪVĀ
VISS SATURS
VISS SATURS
ŽURNĀLS
JAUNUMI
DOMNĪCA
BIBLIOTĒKA
STUDENTIEM
AFIŠA
FOTO & VIDEO
ATRASTI 0 REZULTĀTI
NO
LĪDZ
žurnāls / Diskusija
24. Novembris 2015 /NR. 46 (898)
Jautājums par politiska lēmuma izpratni Administratīvā procesa likumā ir aktualizējies saistībā ar Saeimas lēmumiem par Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa atbrīvošanu no amata. Publiskajā telpā uzvirmoja diskusija, vai šādā gadījumā Saeimas lēmums ir politisks lēmums vai administratīvs akts. Turklāt salīdzinājumam: Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums skaidri nenosaka lēmuma dabu un tiesību aizsardzības mehānismu, savukārt likumā "Par Latvijas Banku" noteikts, ka Latvijas Bankas prezidents Saeimas lēmumu par atbrīvošanu no amata var pārsūdzēt Statūtu 14.2 pantā noteiktajā kārtībā, savukārt Latvijas Bankas prezidenta vietnieks un padomes loceklis Saeimas lēmumu par atbrīvošanu no amata var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Politiska lēmuma dabu 2000. gadā analizēja Daimārs Škutāns žurnālā "Likums un Tiesības" publicētajā rakstā "Nepareizas likumu iztulkošanas sekas Salaspils domē" (Nr. 5 (9), 153.–156. lpp.) un 2003. gadā Jautrīte Briede grāmatā "Administratīvais akts" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 150.–154. lpp.). 2004. gada 12. un 19. oktobrī "Jurista Vārds" publicēja Jāņa Plepa rakstu "Politiska lēmuma jēdziens". Vairāk nekā pēc desmit gadiem šo tēmu "Jurista Vārdā" turpināja J. Briedes un Edvīna Danovska raksts "Politiska lēmuma nozīme administratīvajās tiesībās" (JV Nr. 31 (883), 11.08.2015.). Lai klātienē turpinātu šo domu apmaiņu, "Jurista Vārds" šoruden pulcēja vienkopus vairākus tiesību ekspertus – Publisko tiesību institūta direktoru Arvīdu Dravnieku, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docentu J. Plepu, Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēju un zvērinātu advokātu Linardu Muciņu un zvērinātu advokātu biroja "Borenius" konsultantu Edgaru Pastaru. Vienlaikus piezīmes pie diskusijas tēzēm neklātienē izteica Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesore J. Briede, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors E. Danovskis un zvērināts advokāts Sandis Bērtaitis. Saruna par Saeimas lēmuma attiecībā uz funkcionāli patstāvīgo iestāžu amatpersonu atcelšanu pieņemšanas kārtību un dabu bija viena no tām retajām reizēm, kad domu apmaiņas gaitā tās dalībnieki nemitīgi papildināja cits cita teikto. Sarunu organizēja un atklāja "Jurista Vārda" tieslietu redaktors Gatis Litvins, sākumā dodot vārdu katram dalībniekam un ļaujot diskusijai tālāk veidoties pašai. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
11. Augusts 2015 /NR. 31 (883)
Valsts pārvalde ik dienas veic darbības, kurām ir atšķirīga juridiskā nozīme – dažas no tām var apstrīdēt administratīvā procesa kārtībā, citas – saskaņā ar kriminālprocesu vai administratīvo pārkāpumu procesu regulējošiem tiesību aktiem, bet lielu daļu no valsts pārvaldes darbībām juridiski apstrīdēt vispār nav iespējams. Sistemātisku pārskatu par valsts pārvaldes darbībām un tās juridisko raksturojumu sniedz mācība par valsts pārvaldes darbības formām. Saskaņā ar šo mācību valsts pārvaldes darbības formas vispirms iedala darbībā publisko un privāto tiesību jomā. Valsts pārvaldes darbība publisko tiesību jomā var būt gan normatīva (piemēram, Ministru kabineta noteikumi, iekšējie normatīvie akti), gan individuāla (rīcība, kas attiecas uz noteiktu personu loku vai atsevišķu gadījumu). Savukārt individuālās pārvaldes darbības formas ir administratīvi akti, publisko tiesību līgumi, starplēmumi, iekšēji lēmumi, kriminālprocesuāli lēmumi, lēmumi administratīvo pārkāpumu lietās, politiski lēmumi, faktiskā rīcība un t.s. vienkāršās pārvaldes darbības. Šis raksts veltīts līdz šim maz aplūkotai un aktuālai valsts pārvaldes darbības formai – politiskam lēmumam. Raksts iecerēts kā studiju avots tiesību zinātņu studentiem, bet tajā ietvertās atziņas var noderēt arī plašākam juristu lokam. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Diskusija
13. Oktobris 2009 /NR. 41 (584)
Pagājušajā nedēļā, 6. oktobrī, tika publiskota Ministru prezidenta Valda Dombrovska iniciatīva veidot principiāli jaunu garantiju sistēmu mājokļu hipotekārajā kreditēšanā Latvijā: aģentūra LETA ziņoja, ka premjers, ņemot vērā situāciju finanšu tirgū un pieaugošās kredītņēmēju problēmas, ir uzdevis Valsts kancelejas Juridiskajam departamentam steidzami sagatavot grozījumus Civilprocesa likumā un citos normatīvajos aktos, lai ieviestu sistēmu, kurā ķīla ir vienīgais garants vienīgā mājokļa hipotekārajiem kredītiem. Premjers vēlas, lai grozījumi normatīvos paredzētu, ka kredītņēmēja – fiziskas personas – atbildība pret kredīta devēju saistībā ar vienīgā mājokļa iegādi būtu aprobežota ar ķīlas vērtību, bet pēc ķīlas realizācijas nebūtu iespējama piedziņas vēršana uz pārējo kredīta ņēmējam piederošo mantu, kā arī nebūtu iespējams pieprasīt galvotājiem veikt maksājumus atlikušās aizdevuma summas apmērā, kas palikusi pēc ķīlas realizācijas. Papildus tam valdības vadītājs lūdzis izvērtēt iespēju paredzēt, ka kredīta ņēmēju un tā ģimenes locekļus nav iespējams izlikt no vienīgā mājokļa, ja nav panākta vienošanās par ģimenes pāreju uz citu dzīvojamo platību, tostarp premjers vēlētos, lai bankām tiktu noteikts pienākums piedāvāt šādu mazāku platību no savā pārziņā esošajām dzīvojamām platībām. Tā kā vieni no lielākajiem kreditētājiem Latvijā ir ar Zviedriju saistītas bankas, gatavojot grozījumus, V. Dombrovskis lūdzis apkopot informāciju par kredītņēmēju juridiskajām saistībām pret kredīta devējiem un kredītņēmēju aizsardzības mehānismu Zviedrijā. Ministru prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne sarunā ar "Jurista Vārdu" atzina, ka grozījumus iecerēts attiecināt arī uz tām līgumattiecībām, kas starp kredītņēmējiem un bankām jau nodibinātas līdz šim, jo tieši pašreizējiem kredītņēmējiem saistību izpilde sagādā grūtības. Jaunā kārtība, kuras tiesisko pamatu Valsts kancelejas Juridiskajā departamentā paredzēts izstrādāt mēneša laikā, protams, vēl būs jāapstiprina valdībā un Saeimā. Pēc L. Krapānes domām, tas varētu notikt jau šogad. Tādā gadījumā grozījumi varētu stāties spēkā nākamā gada sākumā. Ņemot vērā ieceres iespējamo ietekmi uz lielāko daļu Latvijas banku un milzīgu skaitu kredītņēmēju, "Jurista Vārds" aicināja uz neklātienes diskusiju vairākus civiltiesību un finanšu tiesību lietpratējus. Jāatzīst, ka Ministru prezidenta ideja Latvijas juristus pārsteidza acīmredzami nesagatavotus: vairāki eksperti savu viedokli līdz žurnāla nodošanai nepaspēja formulēt vai arī politiskā konteksta dēļ atturējās to darīt. Daži uzaicinātie sniedza atbildes uz konkrētiem "Jurista Vārda" jautājumiem (zvērināts advokāts, juridiskā biroja "Eversheds Bitāns" vadošais partneris Agris Bitāns, Latvijas Komercbanku asociācijas viceprezidents Aivars Graudiņš, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Ņujorkas universitātes programmas "Hauzeres pētījumi" (Hauser Research) zinātnieks Mārtiņš Paparinskis), citi formulēja "vispārīgu" viedokli par Ministru prezidenta Valda Dombrovska iniciatīvu, nepiesaistot to uzdotajiem jautājumiem (LU profesore Dr.iur. Ilma Čepāne, LU doktorants Mg.iur. Edvīns Danovskis, Latvijas Kredītņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs Ainārs Gorenko). ...
Pievienot mapei
Pievienot mapei
1 2
10 20 50
REZULTĀTI LAPĀ
Rubrika
Informācija
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesību prakse
Domu mantojums
Vēstules
Juridiskā literatūra
Sludinājumi. Reklāma
Citu pieredze
In memoriam
Akadēmiskā dzīve
Eiropas telpā
Intervija
Notikums
No citas puses
Diskusija
Nedēļas jurists
Redaktora sleja
Numura tēma
Viktorīna
Aptauja
Tiesību politika
Viedoklis
Juristu likteņi
Jurista vizītkarte
Īsziņas
Studenta Vārds
2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā
Atskatā un darbībā
Justīcija attīstībai
Atsaucoties uz publicēto
Jurists un kultūra
Juridiskā darba tirgus
Tiesību prakses komentāri
Tiesību prakse. Judikatūra
Grāmatas
Lekcijas
Periodika
Prakses materiāli
Mūsu autors
Tiesību nozare
Administratīvās tiesības un proc...
Civiltiesības un process
--- Darba tiesības
--- Komerctiesības
--- Konkurences tiesības
--- Patērētāju tiesības
--- Intelektuālā īpašuma tiesības
--- Īres tiesības
--- Medicīnas tiesības
--- Šķīrējtiesu process
--- Maksātnespējas process
Krimināltiesības un process
Konstitucionālās tiesības
Starptautiskās tiesības
Tiesību teorija, vēsture un filoz...
Eiropas tiesības
Tiesu iekārta
Cilvēktiesības
Sociālās tiesības
Publiskie iepirkumi
Datu aizsardzības tiesības
Tūrisma tiesības
Tehnoloģijas
--- Mākslīgais intelekts
Pašvaldību tiesības
Apdrošināšanas tiesības
Būvniecības tiesības
Vides tiesības
Nolēmumu piespiedu izpilde
Bērna tiesības
Administratīvā atbildība
ES fondi
Starptautiskās privāttiesības
Enerģētikas tiesības
Valsts pārvalde
Profesionālā ētika
Juridiskā tehnika un valoda
Tiesību politika un prakse Covid-1...
Lobēšana
Tiesību prakse
Satversmes tiesas nolēmumi
Eiropas Savienības Tiesas nolē...
Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...
Tiesu nolēmumi civillietās
Tiesu nolēmumi krimināllietās
Tiesu nolēmumi administratīvaj...
Valsts iestāžu lēmumi
--- Uzņēmumu reģistrs
--- Konkurences padome
--- Patērētāju tiesību aizsard...
--- Centrālā vēlēšanu komisij...
Atzinumi un viedokļi
--- Konstitucionālo tiesību komi...
--- Tiesībsargs
--- Citas institūcijas
Autors
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties