MEKLĒT ARHĪVĀ
VISS SATURS
VISS SATURS
ŽURNĀLS
BIBLIOTĒKA
DOMNĪCA
#TEIRDARBS
JAUNUMI
AFIŠA
FOTO & VIDEO
ATRASTI 0 REZULTĀTI
NO
LĪDZ
žurnāls / Akadēmiskā dzīve
15. Oktobris 2013   •   NR. 42 (793)
Turpinot tradīciju, Eiropas Tiesību studentu asociācija Latvijā (ELSA Latvija) aicina visu Latvijas augstskolu tiesību zinātņu studentus piedalīties profesora Kārļa Dišlera XV konstitucionālās tiesas procesa izspēlē. Šī izspēle uzskatāma par šobrīd prestižāko un tradīcijām bagātāko nacionālā mēroga tiesas procesa izspēli, kuru katru gadu tiesā izcili Latvijas tiesību eksperti. Izspēle visiem Latvijā studējošajiem tiesību zinātņu studentiem dod iespēju pierādīt savas prasmes un zināšanas par aktuāliem un problemātiskiem konstitucionālo tiesību jautājumiem. Turklāt, piedaloties izspēlē, topošie juristi jau studiju laikā var izjust tiesas procesa garu un iegūt reālos tiesas procesos nepieciešamo pieredzi un iemaņas, kā arī nozīmīgus kontaktus, kas ir neatņemama veiksmīgas jurista karjeras sastāvdaļa. Līdz ar to, iespējams, tieši šogad ir pienācis tas brīdis Tev, student, pierādīt un izaicināt sevi, piedaloties profesora Kārļa Dišlera XV konstitucionālās tiesas procesa izspēlē. Rakstveida kāzusa analīze jānosūta elektroniski līdz 2013. gada 17. novembra pulksten 23.59, sūtot to uz e-pastu elsa.latvija@gmail.com. Izspēles mutiskā daļa norisināsies 2013. gada 7. decembrī. Pēc papildu informācijas griezties pie ELSA Latvija, rakstot uz e-pastu elsa.latvija@gmail.com. Rūta Šutko, ELSA Latvija ...
Pievienot mapei
žurnāls / Diskusija
1. Oktobris 2013   •   NR. 40 (791)
Jau pagājušais “Jurista Vārds” informēja par Valsts prezidenta Andra Bērziņa 2013. gada 16. septembrī nosūtīto vēstuli Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai, kurā viņš likuma ierosinājuma formā iesniedza Saeimai daļu no ieteikumiem, ko savā otrajā, 2013. gada 13. septembrī publiskotajā, atzinumā bija izstrādājusi un ieteikusi ekspertu grupa pārvaldības pilnveidei.1 Šajā “Jurista Vārda” numurā sadaļā “Tiesību politika” tiek publicēts minētais atzinums, kurā Valsts prezidenta izveidotā ekspertu grupa pārvaldības pilnveidei (Dr.sc.pol. Daina Bāra, Dr.sc.pol. Valts Kalniņš, Dr.iur. Jānis Pleps un Dr.oec. Inga Vilka) sniegusi analīzi un viedokli par Ministru kabineta darba pilnveidošanas iespējām. Priekšlikumu mērķis ir uzlabot Latvijā pastāvošo parlamentārās demokrātijas modeli, par piemēru izmantojot Eiropas valstīs dominējošo moderno parlamentārisma tipu – racionālo parlamentārismu. Valsts prezidenta iniciatīvas un ekspertu grupas ziņojuma mērķis ir konstitucionālas reformas (Satversmes un likumu grozījumi), ar kuru palīdzību tiktu panākts, ka Latvijas Republikas Ministru kabineta darbs kļūst efektīvāks un stabilāks, kā arī palielināta Ministru prezidenta lomu Ministru kabineta darba organizēšanā un samazināta valdības darba tiešā atkarība no parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem. Kopumā to var raksturot ar racionālā parlamentārisma jēdzienu – šāds parlamenta un valdības sadarbības modelis, kura centrā ir spēcīga valdības vadītāja pozīcija, ekspertu ieskatā raksturīgs mūsdienīgām demokrātijām. Priekšlikumi paredz arī būtiski palielināt paša Valsts prezidenta lomu valdības veidošanas procesā: pēc tam, kad Saeima uzticētu valdības veidošanu kādam politiķim, Valsts prezidents būtu tas, kurš pēc šī jaunā Ministru prezidenta ieteikuma apstiprinātu amatā konkrētus ministrus. Šajā numurā līdz ar ekspertu grupas ziņojuma publikāciju “Jurista Vārds” piedāvā lasītājiem neklātienes diskusiju par ziņojumā ietvertajiem reformu priekšlikumiem, galvenokārt koncentrējoties uz šādiem jautājumiem: vai valdības stabilitāti palielinās ieteikums, ka parlaments balso tikai par Ministru prezidentu (nevis par valdību kopumā kā līdz šim) un Ministru prezidents pēc tam veido kabineta sastāvu; vai valdības stabilitāti palielinātu situācija, ka parlaments var gāzt valdību tikai tad, ja vienlaikus izsaka uzticību jaunam Ministru prezidentam (konstruktīvās neuzticības balsojums); kā vērtējama Valsts prezidenta pilnvaru paplašināšana gadījumā, ja ministrus amatā ieceltu prezidents pēc premjerministra ieteikuma? Diskusijā piedalās: profesors Dr.iur. Aivars Endziņš, Publisko tiesību institūta direktors un tieslietu ministra padomnieks Arvīds Dravnieks, Sabiedriskās politikas centra “Providus” pētniece Iveta Kažoka, Saeimas Juridiskā biroja juridiskais padomnieks Edgars Pastars, Latvijas Universitātes lektors Dr.iur. Edvīns Danovskis un zvērināts advokāts Linards Muciņš. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Tiesību politika
1. Oktobris 2013   •   NR. 40 (791)
2013. gada 13. septembrī tika publiskots otrais Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa izveidotās ekspertu grupas1 pārvaldības pilnveidei ziņojums. Ekspertu grupa, kuras sastāvā darbojas Dr.sc.pol. Daina Bāra, Dr.sc.pol. Valts Kalniņš, Dr.iur. Jānis Pleps un Dr.oec. Inga Vilka, sniegusi analīzi un viedokli par Ministru kabineta darba pilnveidošanas iespējām. Priekšlikumu mērķis ir uzlabot Latvijā pastāvošo parlamentārās demokrātijas modeli, par piemēru izmantojot Eiropas valstīs dominējošo moderno parlamentārisma tipu – racionālo parlamentārismu. Tā kā racionālajam parlamentārismam ir raksturīga spēcīga valdības vadītāja pozīcija, ekspertu grupas ziņojuma centrā ir priekšlikumi, kas paredz uzlabot parlamentāras valdības veidošanas un atbildības regulējumu, tādā veidā panākot, ka Latvijas Republikas Ministru kabineta darbs kļūst efektīvāks, atbildīgāks un stabilāks, kā arī palielināt Ministru prezidenta lomu Ministru kabineta darba organizēšanā. Gatavojot ziņojumu, ekspertu grupa tikusies ar septiņiem bijušajiem Latvijas Ministru prezidentiem un pašreizējo Ministru prezidentu. Daļa ekspertu grupas secinājumu plašākā sabiedrībā jau apspriesti Valsts prezidenta kancelejas darbinieku un profesionāļu diskusijās. 2013. gada 16. septembrī Valsts prezidents nosūtīja vēstuli Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai, ar kuru daļu no ekspertu grupas priekšlikumiem iesniedza Saeimai kā Valsts prezidenta likumdošanas iniciatīvu. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Juridiskā literatūra
1. Oktobris 2013   •   NR. 40 (791)
Visai netradicionālā veidā 26. septembrī tika atvērta prof. Dr.habil.iur. Kalvja Torgāna jaunākā monogrāfija “Līgumu un deliktu tiesību problēmas”, par kuras klajā nākšanu “Jurista Vārds” jau ir informējis (Līgumu un deliktu tiesību jautājumi monogrāfijā. Jurista Vārds, 24.09.2013., Nr. 39 (790)). Grāmatu lasītāji jau ir paguvuši augstu novērtēt, jo pirmajās tirdzniecības dienās izpārdota jau trešā daļa tirāžas, - par to atvēršanas svētkos ar gandarījumu informēja izdevēja – VAS “Tiesu namu aģentūra” – valdes locekle Santa Sausiņa. Līdztekus šādām reizēm tradicionālajiem apsveikuma vārdiem pasākuma ietvaros notika arī diskusija par atsevišķiem jautājumiem, kuriem autors pievērsies savā grāmatā. Uz domu apmaiņu bija aicināti ne tikai prof. K. Torgāna zinātniskās pozīcijas atbalstītāji, bet arī oponenti, tādēļ notikums izvērtās neparasti spraigs. Šāds pasākums, kad vispāratzīta Latvijas civiltiesību autoritāte savas grāmatas atvēršanas svētkos organizē tās kritisku apspriešanu, aicinot uz to jaunās paaudzes tiesību zinātniekus, ne vien raisīja klātesošo interesi un pat apbrīnu, bet arī liecina gan par prof. K. Torgāna augsto zinātnieka pašcieņu un uzdrīkstēšanos, gan noteikti arī par būtisku sasniegumu juridiskās kultūras telpā – diskusijas dalībnieku spēju norobežot zinātniskās un profesionālās domstarpības no cilvēciskajām un koleģiālajām attiecībām. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Intervija
24. Septembris 2013   •   NR. 39 (790)
Neskatoties uz to, ka līdz Latvijas valsts dibināšanas simtgadei atlikuši vairs tikai pieci gadi un kopš neatkarības atjaunošanas aizritējušas jau vairāk nekā divas desmitgades, tieši pēdējā laikā gan tiesībnieku lokā, gan plašākā sabiedrībā neparasti daudz tiek diskutēts par Latvijas valsts mērķi, jēgu un būtību. Īpašu asumu šīs diskusijas ieguva gan pirms, gan pēc 2012. gada 18. februāra referenduma, kura ierosinātāji piedāvāja Latvijā ieviest krievu valodu kā otru valsts valodu, un ar jaunu spēku atsākās ikreiz, kad pēc tam parādījās līdzīga satura iniciatīvas, piemēram, par pilsonības automātisku piešķiršanu visiem nepilsoņiem utt. Tieši šajā kontekstā Latvijas tiesību telpā nostiprinājās jauns jēdziens – neaizskaramais Satversmes kodols. To 2012. gada septembrī pamatoja Valsts prezidenta izveidotā Konstitucionālo tiesību komisija (turpmāk arī – KTK) atzinumā “Par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu”.1 Viens no šajā atzinumā ietvertajiem priekšlikumiem bija arī iespēja papildināt Latvijas Republikas Satversmi ar paplašinātu preambulu, kurā tiktu atklātas Latvijas valsts un līdz ar to arī Satversmes pamatvērtības. Arī “Jurista Vārds” rīkoja un rosināja gan klātienes, gan neklātienes diskusijas par valsts pamatvērtībām, neaizskaramo Satversmes kodolu un tā iespējamo atspoguļojumu Satversmes tekstā.2 Aizsāktās diskusijas par Latvijas valsts identitāti un Satversmes pamatvērtībām, tai skaitā arī par to atspoguļojumu preambulā u.c. saistītiem jautājumiem, turpinājās arī 2013. gadā. Tā februārī Latvijas Universitātes 71. zinātniskās konferences ietvaros tiesību zinātnieki šiem jautājumam pievērsās gan valststiesību, gan tiesību teorijas un vēstures apakšnozaru sēdēs. Savukārt 22. martā Melngalvju namā uz Valsts prezidenta kancelejas rīkotu diskusiju par paplašinātas Satversmes preambulas nepieciešamību pulcējās Konstitucionālo tiesību komisijas locekļi, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes mācībspēki, kā arī citi valststiesību un politikas zinātnes lietpratēji.3 Jūlijā paplašinātas preambulas jautājumam tika veltīta arī Bīriņos notiekošā ikgadējā konstitucionālās politikas semināra dalībnieku uzmanība.4 Jau vasaras sākumā izskanēja ziņas par to, ka top pirmais teksta piedāvājums jaunai, paplašinātai Satversmes preambulai un to kā savu privātu iniciatīvu izstrādā Dr.iur.h.c. Egils Levits – atzīts Latvijas valststiesību lietpratējs un Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētājs. Savu viedokli par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un nepieciešamību tos padarīt redzamus ikvienam viņš jau iepriekš bija izklāstījis arī “Jurista Vārda” lasītājiem – īsi pēc KTK atzinuma publiskošanas.5 Jānorāda, ka līdz ar ziņām par topošo Satversmes preambulas teksta piedāvājumu parādījās arī kritiskas piezīmes par to – savu redzējumu par preambulas iespējamo saturu un optimālo izstrādes formu “Jurista Vārda” lasītājiem darīja zināmu arī Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš.6 Šodien “Jurista Vārdam” kā lielākajam Latvijas juridiskajam izdevumam ir dota iespēja pirmajam no Latvijas medijiem publicēt E. Levita izstrādāto priekšlikumu Satversmes preambulas paplašināšanai. Autora projektu papildina arī plašs viņa paša komentārs. Kā ievadu šiem materiāliem piedāvājam sarunu ar E. Levitu par preambulas projekta nepieciešamību, saturu, pieņemšanas formu un citiem jautājumiem. Kā intervijā norāda E. Levits, viņš nodod savu priekšlikumu sabiedrības apspriešanai. “Jurista Vārda” redakcija aicina lasītājus iesūtīt arī savus priekšlikumus iespējamajai jaunajai Satversmes preambulai. Jau oktobrī iecerēts publicēt gan ekspertu viedokļus par Satversmes preambulas nepieciešamību un E. Levita izstrādātā priekšlikuma vērtējumu, gan mūsu lasītāju viedokļu apkopojumu. ...
Pievienot mapei
1 ... 479 480 481 482 483 ... 660
10 20 50
REZULTĀTI LAPĀ
Rubrika
Akadēmiskā dzīve
Aptauja
Atsaucoties uz publicēto
Atskatā un darbībā
Citu pieredze
Diskusija
Domu mantojums
Eiropas telpā
Eseja
In memoriam
Informācija
Intervija
Juridiskā literatūra
Juristu likteņi
Grāmatas
Īsziņas
Juridiskā darba tirgus
Jurista vizītkarte
Jurists un kultūra
Justīcija attīstībai
Lekcijas
Mēneša hronika
Mēneša saruna
Mūsu autors
Nedēļas jurists
No citas puses
Notikums
Numura tēma
Periodika
Prakses materiāli
Priekšvārds
Redaktora sleja
Skaidrojumi. Viedokļi
Sludinājumi. Reklāma
Tiesību prakse
Tiesību prakses komentāri
Tiesību politika
Vēstules
Viedoklis
2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā
Tiesību nozare
Administratīvā atbildība
Administratīvās tiesības un proces...
Apdrošināšanas tiesības
Bērna tiesības
Būvniecības tiesības
Cilvēktiesības
Civiltiesības un process
--- Darba tiesības
--- Komerctiesības
--- Konkurences tiesības
--- Patērētāju tiesības
--- Intelektuālā īpašuma tiesības
--- Īres tiesības
--- Medicīnas tiesības
--- Šķīrējtiesu process
--- Maksātnespējas process
Datu apstrāde
Dzīvnieku aizsardzība
Eiropas Savienības tiesības
E-lieta
Enerģētikas tiesības
ES fondi
Fintech
Ilgtspēja
Interešu pārstāvība
Izglītība
Juridiskā tehnika un valoda
Konstitucionālās tiesības
Kriminālistika
Krimināltiesības un process
Militārās tiesības
Nodokļi
Nolēmumu piespiedu izpilde
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legaliz...
Pacientu tiesības
Pašvaldību tiesības
Policijas tiesības
Profesionālā ētika
Publiskie iepirkumi
Sankcijas
Sociālās tiesības
Sodu izpilde
Sports un tiesības
Starptautiskās privāttiesības
Starptautiskās tiesības
Tehnoloģijas un mākslīgais intelek...
--- Mākslīgais intelekts
Tiesību politika un prakse Covid-1...
Tiesību teorija, vēsture un filozo...
Tiesu darba organizācija
Tiesu vara
Trauksmes celšana
Tūrisma tiesības
Valsts aizsardzība
Valsts pārvalde
Valsts un baznīca
Vides tiesības
Tiesību prakse
Atzinumi un viedokļi
--- Konstitucionālo tiesību komisi...
--- Tiesībsargs
--- Citas institūcijas
Eiropas Cilvēktiesību tiesas nol...
Eiropas Savienības Tiesas nolēmu...
Satversmes tiesas nolēmumi
Tiesu nolēmumi administratīvajās...
Tiesu nolēmumi civillietās
Tiesu nolēmumi krimināllietās
Valsts iestāžu lēmumi
--- Uzņēmumu reģistrs
--- Konkurences padome
--- Patērētāju tiesību aizsardzība...
--- Centrālā vēlēšanu komisija...
Numura tēma
2014. gads Latvijas tieslietu si…
Administratīvais process tiesā
Administratīvo tiesību aktuali…
Administratīvo tiesību aktualitā…
Administratīvā justīcija
Administratīvās atbildības refor…
Administratīvās tiesības un proc…
Advokatūra demokrātiskā tiesiskā…
Aktualitātes nacionālajā un pārr…
Apvienoto Nāciju Organizācijai –…
Ar ekonomiskām sankcijām pret ka…
Arodbiedrību tiesības
Atbildība dzīvojamo māju pārvald…
Atteikums ierosināt kasācijas ti…
Attālinātā darba tiesiskais regu…
Bērna tiesības, vecākiem šķiroti…
Bērnu tiesības
Bērnu tiesību aktualitātes
Būvniecības nozare
Būvniecības nozares regulējums p…
Būvniecības tiesības
CISG - 45
Ceļā uz lobēšanas regulējumu
Cietušo tiesību aizsardzības efe…
Cik skaidra ir civiltiesību un k…
Civilprocesa aktualitātes
Civilprocesa principi
Civiltiesību un civilprocesa akt…
Civiltiesību un civilprocesa akt…
Dabas resursu un enerģētikas tie…
Dati kā tehnoloģiju laikmeta res…
Demokrātija un tiesiskums krīzes…
Dezinformācija un demokrātiskie …
Digitālā laikmeta tiesiskie aspe…
Dzīvojamo telpu īre un saistītie…
E-lieta
ES fondu ieguldījumi
ES tiesību ietekme uz kriminālti…
EST tiesvedības aktualitātes
Eiropas Cilvēktiesību konvencija…
Eiropas Savienības tiesību piemē…
Eiropas vērtības administratīvaj…
Ekonomisko lietu tiesas process …
Enerģētika kā nacionālās drošība…
Enerģētikas nozares tiesībpoliti…
Grozījumi Civilprocesa likumā
Grozījumi Publisko iepirkumu lik…
Ieguldījumu aizsardzība
Ilgtspēja uzņēmējdarbībā
Izglītība mūsdienu skatījumā
Jaunais Pašvaldību likums
Jaunās datu regulas piemērošanas…
Judikatūra kā tiesību avots
Kas ir FinTech un kādi ir tā iz…
Ko gaidīt no mākslīgā intelekta
Ko nozīmē koptaisnība
Komerclikumam 20: aktuālie izaic…
Komercnoslēpuma tiesiskā aizsard…
Konkurences tiesības mūsdienu ti…
Konkurences tiesību izaicinājumi
Kopīpašuma aktualitātes
Kopīpašuma izbeigšanas reforma
Korupcijas novēršanas un apkaroš…
Krievijas agresija pret Ukrainu
Krimināllikumam - 25
Kā jaunais regulējums ietekmēs i…
Lai civilprocess būtu gan efektī…
Latvijas Republikas Satversmei –…
Latvijas Republikas Satversmes t…
Latvijas Republikas prokuratūrai…
Latvijas advokatūra
Latvijas advokatūra 2016. gadā
Latvijas notariāts
Latvijas pirmie 20 gadi ES tiesī…
Lemtspējā ierobežotu cilvēku aiz…
Lietas iztiesāšanas veida izvēle…
Lietuvas konstitucionālo tiesību…
Likuma vara pandēmijas apstākļos
Līdzdalības ekonomika
MI sistēmu regulējuma izaicināju…
Maksātnespējas tiesības
Maksātnespējas tiesību aktualitā…
Medicīna un tiesības
Medicīnas tiesības
Mediācijai Latvijā - 20
Māksla un tiesības
Mākslīgā intelekta akts
Mākslīgā intelekta un datu mijie…
Naida runa un noziegumi
Neliela apmēra zādzību dekrimina…
Nolēmumu izpildes aktualitātes
Noziedzīgi iegūtas mantas legali…
OCTA un kaitējuma kompensācijas …
Okupācijas sekas un to atlīdzinā…
Pagaidu aizsardzības pret vardar…
Par Eiropas un starptautiskajām …
Patvēruma tiesības
Pašvaldību tiesības
Pašvaldību tiesības (II)
Personas dati un to aizsardzība
Personas datu aizsardzība
Pierādījumu pārbaude kriminālpro…
Plaģiāts augstskolās
Privāttiesību un civilprocesa ak…
Process par noziedzīgi iegūtu ma…
Profesionālā ētika
Prokuratūra tiesiskajā sistēmā
Riski un labā prakse biznesā
Sabiedrība un tiesas: sarunāties…
Sankciju piemērošana
Satversme administratīvo tiesu p…
Satversmes efektivitāte ārkārtas…
Seju aizsedzošu galvassegu nēsā…
Sociālās un finanšu drošības tie…
Sports un tiesības
Starptautiskais preču pirkums - …
Tieslietas digitālajā laikmetā
Tiesu darba un tiesvedības organ…
Tiesu efektivitāte
Tiesu nolēmumu kvalitāte
Tiesu runa
Tiesības un diplomātija
Tiesību aizsardzības nozares izg…
Tiesību aktualitātes nodarbinātī…
Tiesību avoti - to pieeja un izm…
Tiesību prakse pandēmijas apstāk…
Tiesību teorija un juridiskās me…
Tūrisms un tiesības
Uzņēmumu padomes
Uzņēmumu pāreja reorganizācijas …
Vai Latvijai nepieciešama Stamb…
Valsts aizsardzība un tiesības
Valsts atbalsta tiesiskais regul…
Valsts kontrole tuvplānā
Valsts un baznīca
Valsts valoda
Valsts valoda Latvijas medijos
Vardarbība ģimenē, bērna tiesības
Veselības datu apstrāde
Vides aizsardzība un tiesas kont…
Vienošanās kriminālprocesā
Vispārējās tiesas kompetence un …
Zvērinātu advokātu biroju tiesis…
Ātrs un efektīvs kriminālprocess
Čekas maisi juristu skatījumā
Ģeopolitika un tieslietas
Šķīrējtiesu regulējuma reforma
“Rail baltica” – sabiedrības vaj…
Autors
Piesakies vēstkopai
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties