MEKLĒT ARHĪVĀ
VISS SATURS
VISS SATURS
ŽURNĀLS
BIBLIOTĒKA
DOMNĪCA
#TEIRDARBS
JAUNUMI
AFIŠA
FOTO & VIDEO
ATRASTI 0 REZULTĀTI
NO
LĪDZ
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
27. Augusts 2013   •   NR. 35 (786)
Šajā žurnāla numurā vēršam uzmanību uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) 2013. gada 16. jūlijā pasludināto spriedumu lietā "Nagla pret Latviju" (pieteikuma Nr. 73469/10), kur ECT lēma, ka ir noticis tiesības uz vārda brīvību pārkāpums saistībā ar Valsts policijas veikto kratīšanu žurnālistes Ilzes Naglas dzīvesvietā, kuru tiesa atzina par nesamērīgu. Kratīšana žurnālistes dzīvesvietā notika saistībā ar "De facto" raidījumu, kurā I. Nagla informēja sabiedrību par apjomīgu datu noplūdi no Valsts ieņēmumu dienesta par amatpersonu un privātpersonu ienākumiem un maksātajiem nodokļiem. Par datu noplūdi viņai paziņoja anonīma persona, kura sevi dēvēja par "Neo". Kratīšanas sakarā ECT uzsvēra, ka žurnālista tiesības neizpaust savu informācijas avotu ir tiesību uz vārda brīvību sastāvdaļa, pret kuru ir jāizturas ar vislielāko rūpību, un žurnālista vārda brīvības aizsardzības pakāpi neietekmē šaubas par viņa informācijas avota rīcības tiesiskumu. Šo sprieduma aspektu šajā numurā padziļināti analizē zvērināta advokāte Mg.iur. Linda Bīriņa, kas bija arī I. Naglas pārstāve ECT, un tiesībsarga padomnieks un LU Juridiskās fakultātes asociētais profesors Dr.iur. Artūrs Kučs rakstā par žurnālistu avotu aizsardzību ECT praksē. Savu komentāru par lietu "Nagla pret Latviju" sniedz arī Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīne Līce un prasības pieteicēja ECT – žurnāliste Ilze Nagla. Papildus vārda brīvības satura analīzei Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10. pantā ietvarā ECT lietā "Nagla pret Latviju" ieskicēja Satversmes tiesas kompetenci, uzsverot, ka pieteicējai nebija jāvēršas Satversmes tiesā, lai tiktu uzskatīts, ka ir pienācīgi izsmelti visi nacionālie tiesību aizsardzības līdzekļi. Tādējādi ECT noraidīja valdības argumentu, ka iesniedzējas sūdzība nav izskatāma pēc būtības, jo iesniedzēja nebija izsmēlusi viņai pieejamos nacionālos tiesību aizsardzības līdzekļus. Valdība uzstāja, ka I. Nagla nebija Satversmes tiesā apstrīdējusi konstitucionalitāti Kriminālprocesa likuma 180. pantam, kas neparedzēja žurnālistu kriminālprocesuālās imunitātes, un speciāla regulējuma iztrūkumam par kratīšanu žurnālista darba un dzīves vietā. Līdzīga rakstura valdības iebildes ECT bija skatījusi jau agrāk lietās "Liepājnieks pret Latviju" (pieteikums Nr. 37586/06, 73.–76.§), "Savičs pret Latviju" (Nr. 17892/03, 113.–117.§) un "Mihailovs pret Latviju" (Nr. 35939/10, 157.–158.§), secinot, ka Satversmes tiesa nav kompetenta vērtēt tiesiskā regulējuma trūkumu vai lemt par iespējami nepareizu normas piemērošanu vai iztulkošanu, ja šī tiesību norma savā būtībā nav pretēja konstitūcijai.  ...
Pievienot mapei
žurnāls / Tiesību prakse
27. Augusts 2013   •   NR. 35 (786)
Publisko personu kapitālsabiedrības kā jebkuras kapitālsabiedrības mērķis ir tās dalībnieka ekonomisko interešu sasniegšana dividenžu izmaksas formā. Publisko personu kapitālsabiedrību gadījumā nozīmīgs kritērijs ir dividenžu iemaksa valsts budžetā. Valsts ir ieinteresēta valsts kapitālsabiedrības kapitāla lietderīgā un ekonomiskā izlietošanā, jo komercsabiedrības peļņa veido valsts budžeta līdzekļus. Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 2. panta trešajā daļā noteikts pienākums publisko personu kapitālsabiedrībām likumīgi un lietderīgi rīkoties ar finanšu līdzekļiem un mantu. Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma mērķis ir panākt, lai publiskas personas finanšu līdzekļi un manta tiktu izmantota likumīgi un atbilstoši iedzīvotāju interesēm, novērst to izšķērdēšanu un nelietderīgu izmantošanu, kā arī ierobežot valsts amatpersonu korupciju. Kā izriet no Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 2. panta trešās daļas, šis mērķis ir attiecināms arī uz publisko personu kapitālsabiedrībām. Tādēļ plašākā nozīmē valsts kapitālsabiedrība, veicot jebkādu saimniecisko darbību, tostarp veicot būvniecību vai tās finansēšanu, rīkojas ar valsts mantu. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Informācija
20. Augusts 2013   •   NR. 34 (785)
Jau astoto gadu pēc kārtas tiek izsludināts "Jurista Vārda" rīkotais pētniecisko darbu konkurss. Šī konkursa mērķis ir veicināt diskusiju par tiesību teoriju un praksi Latvijā, tajā iesaistot jaunos juristus, kā arī atbalstīt Latvijas jauno tiesībzinātnieku pirmos soļus tiesību zinātnē. Iepriekšējie "Jurista Vārda" rīkotie konkursi jau pierādījuši, ka Latvijā, protams, netrūkst jauno talantu. Konkursos godalgotie darbi pēc publicēšanas žurnālā izpelnījušies galvenokārt atzinīgas lasītāju atsauksmes, tā pierādot, ka arī jurista iesācēja (vai pat vēl studenta) atziņas var būt vērtīgas Latvijas tiesībnieku saimei. Pašiem konkursantiem dalība šajā pasākumā savukārt ir vairākos aspektos, pirmkārt dalība konkursā ir liela uzdrīkstēšanās nodot savu darbu pieredzējušu tiesību zinātnieku un praktiķu stingrajam vērtējumam un kalpo kā jauno tiesībnieku pašapziņas un pat drosmes pārbaude. Savukārt ja darbs tiek godalgots un publicēts "Jurista Vārdā", tas ir lielisks jaunā censoņa vārda pieteikums Latvijas juristu vidē. Šāds panākums var izrādīties arī noderīgs fakts jaunā tiesībnieka biogrāfijā kā uzņēmības un centības apliecinājums iespējamā darba devēja acīs. Tāpat kā iepriekšējos gados arī šogad jaunie juristi un tieslietu studenti konkursam var iesniegt gan speciāli rakstītu darbu, gan arī studiju procesa ietvaros tapušu pētniecisku darbu (tai skaitā bakalaura darbu, diplomdarbu un maģistra darbu, kas aizstāvēts ne agrāk par 2012. gadu). Šajā reizē konkursa darbi ir jāiesniedz līdz 2013. gada 13. oktobrim. Iesniegtos darbus vērtēs "Jurista Vārda" zinātniski konsultatīvā padome un redakcija, kā arī redakcijas pieaicinātie eksperti un konkursa atbalstītāju pārstāvji. Uzvarētājiem tiks piešķirts nedēļas žurnāla "Jurista Vārds" abonements nākamajam gadam, iespēja publicēt atzinību guvušo darbu "Jurista Vārdā", kā arī juridiskā literatūra, kas iznākusi žurnāla "Jurista Vārds" izdevēja – VSIA "Latvijas Vēstnesis" – apgādā. Žūrijai ir tiesības piešķirt arī veicināšanas balvas. Ar īpašām balvām konkursa tiesību nozaru sekciju uzvarētājus sveiks arī konkursa īpašie atbalstītāji. Šajā "Jurista Vārda" numurā publicējam konkursa nolikumu un konkursa pieteikuma un rekomendācijas paraugus. Šis nolikums un veidlapas būs pieejamas arī juristavards.lv. Atbildes uz interesējošajiem jautājumiem par konkursu var iegūt, arī sazinoties ar organizatoriem: gatis.litvins@lv.lv. "Jurista Vārda" redakcija aicina jaunos juristus un tieslietu studentus iesniegt savus pētījumus konkursam un vēl veiksmi visiem konkursa dalībniekiem! ...
Pievienot mapei
žurnāls / Notikums
13. Augusts 2013   •   NR. 33 (784)
Pagājušajā nedēļā, 6. augustā, Latvijas valdība lēma par ASV tiesas pieprasītā Latvijas Republikas pilsoņa Denisa Čalovska izdošanu. Savukārt 8. augustā Latvijas valdības pārstāvja Eiropas Cilvēktiesību institūcijās birojs saņēma Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) vēstuli ar norādi, ka D. Čalovski nevajadzētu izdot līdz brīdim, kamēr nav beigusies lietas izskatīšana ECT. Turpinot sekot notikumiem un juridiskajai argumentācijai D. Čalovksa lietā, šajā numurā JV īsumā atgādina lasītājiem lietas hronoloģiju, kā arī publicē minēto ECT vēstuli, tieslietu ministra Jāņa Bordāna un valdības pārstāves Kristīnes Līces viedokļus. Tāpat piedāvājam lasītājiem iepriekš nepubliskotus Latvijas tiesu nolēmumus Čalovska lietas sakarā – AT Krimināllietu tiesu palātas lēmumu par izdošanu, kā arī divus šovasar pieņemtos Satversmes tiesas kolēģijas lēmumus par atteikšanos ierosināt lietu. Ir ļoti liela varbūtība, ka visi šie nolēmumi gūs īpašu ECT uzmanību, ja tā izskatīs D. Čalovska sūdzību. Atgādinām, ka JV jau iepriekš aptaujājis ekspertus (M. Lejnieka un A. Kuča viedokli skat.: Imantas hakera izdošana ASV – neizvērtētais cilvēktiesību aspekts. JV, 23.04.2013., Nr. 16 (767); M. Paparinska viedokli skat.: Piezīmes uz Čalovska lietas malām: rosinot un lemjot Satversmes tiesā. JV, 18.06.2013.,Nr. 24 (775)) un informējis par tiesībsarga atzinumu (skat.: Cilvēktiesību izšķirīgā loma, lemjot par personas izdošanu. JV, 30.04.2013., Nr. 17), kā arī publicējis Satversmes tiesas rīcības sēdes lēmumu ar lūgumu valdībai atlikt izdošanu (Ierosinājums atlikt lēmumu D. Čalovska lietā. JV, 7.05.2013., Nr. 18 (769)). ...
Pievienot mapei
žurnāls / Notikums
6. Augusts 2013   •   NR. 32 (783)
Publisko tiesību institūta rīkotais konstitucionālās tiesībpolitikas seminārs Bīriņos, kas kļuvis par tradicionālu ikvasaras domu apmaiņas vietu starp tiesību zinātniekiem un praktiķiem, politiķiem un citu nozaru lietpratējiem, šogad jūlija nogalē notika jau desmito reizi. Otrs iemesls, kas līdzās apaļajai gadskārtai piešķīra pasākumam zināmu svētku sajūtu, bija fakts, ka tieši jūlijā pirms 20 gadiem tika pilnībā atjaunota neatkarību atguvušās Latvijas Republikas tiesiskā iekārta: 1993. gada 6. jūlijā pulksten 12.00 pilnā apjomā atsāka darboties Satversme, uz savu pirmo sēdi sanāca Latvijas Republikas pilsoņu ievēlētā piektā Saeima un līdzās parlamentam pakāpeniski tika atjaunoti arī citi Satversmē paredzētie valsts orgāni – Ministru kabinets, Valsts prezidents un Valsts kontrole. Par godu semināra desmitgadei tiesībpolitiskā domu apmaiņa Bīriņos šoreiz ritēja gandrīz veselas nedēļas garumā, savukārt Latvijas atjaunotās tiesiskās iekārtas jubileja bija atstājusi ietekmi uz vairāku tematu izvēli, kā arī bija iemesls Bīriņu seminārā iepriekš nepieredzētam notikumam – ballei. Tāpat kā līdz šim semināru rīkoja Publisko tiesību institūts (dibinātāji – Arvīds Dravnieks, Egils Levits, Lauris Liepa, Daiga Rezevska, Ineta Ziemele), bet galvenais dzinējspēks, bez šaubām, bija tā direktors Arvīds Dravnieks. Seminārā pulcējās galvenokārt Latvijas tiesībnieki – gan zinātnieki, gan praktiķi no visiem varas zariem un visdažādākajām institūcijām, kā arī privātās prakses. Piedalījās arī citi interesenti – politiķi, ekonomisti u.c. Pasākuma norisi atbalstīja Latvijas Komercbanku asociācija, Tieslietu ministrija, Tiesu administrācija, SIA “Latvijas Vēstnesis” un Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Tiesību prakse
6. Augusts 2013   •   NR. 32 (783)
Drošības naudas pamatmērķis ir mazināt nepamatotu sūdzību iesniegšanu. Šis mērķis tiek sasniegts tādējādi, ka persona pirms sūdzības iesniegšanas rūpīgi apdomā, vai iesniedzamā sūdzība būs pamatota. Šajā sakarā persona ņem vērā, ka drošības nauda tai tiks atmaksāta vienīgi gadījumā, ja sūdzība izrādīsies pamatota; savukārt nepamatotas sūdzības gadījumā persona zaudēs par tās iesniegšanu samaksāto drošības naudu. Ņemot to vērā, persona (ideāltipiskā modelī, uz kuru tiecas likums) iesniedz vienīgi tādu sūdzību, par kuras pamatotību tā labticīgi ir pārliecināta. Drošības nauda kā finansiāla barjera netieši ierobežo Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajā teikumā ietvertās tiesības uz pieeju tiesai. Taču šis ierobežojums ir attaisnojams ar leģitīmu mērķi – citu cilvēku tiesību aizsardzību. Mazinoties nepamatotu sūdzību iesniegšanai, tiesa ātrāk var izskatīt citu cilvēku pamatotās sūdzības un tādējādi efektīvāk aizsargāt viņu tiesības. Administratīvā procesa likuma 129.[sup]2[/sup] panta ceturtā daļas noteikums ir skatāms kopsakarā ar drošības naudas pamatmērķi mazināt nepamatotu sūdzību iesniegšanu. Tādējādi, lemjot par personas atbrīvošanu no drošības naudas samaksas, vienlaikus ar personas mantisko stāvokli izvērtējams arī tas, cik labticīgi persona izmanto likumā noteiktās tiesības iesniegt sūdzību. Personas rīcība, sistemātiski iesniedzot nepārdomātus, nepamatotus pieteikumus un sūdzības liecina, ka tā pirms procesuālā dokumenta iesniegšanas neizvērtē tā iesniegšanas pamatotību. Šādu neapdomīgu un sistemātiski traucējošu prāvnieku atbrīvošana no drošības naudas būtu pretēja drošības naudas noteikšanas pamatmērķim un citu cilvēku tiesībām uz ātru un tādējādi efektīvu viņu tiesību aizsardzību tiesā. Iespējams, ka arī traucējošajam prāvniekam, kuram ir smags mantiskais stāvoklis, rodas reāla nepieciešamība vērsties tiesā. Taču šai nepieciešamībai jābūt skaidri redzamai no lietas apstākļiem un sūdzības satura, lai tiesai būtu pamats atzīt, ka traucējošais prāvnieks konkrētajā gadījumā tomēr ir rūpīgi izpildījis apsvēršanas pienākumu pirms sūdzības iesniegšanas un tādēļ leģitīmi var pretendēt uz pilnīgu vai daļēju atbrīvošanu no drošības naudas sava mantiskā stāvokļa dēļ. ...
Pievienot mapei
1 ... 479 480 481 482 483 ... 658
10 20 50
REZULTĀTI LAPĀ
Rubrika
Akadēmiskā dzīve
Aptauja
Atsaucoties uz publicēto
Atskatā un darbībā
Citu pieredze
Diskusija
Domu mantojums
Eiropas telpā
In memoriam
Informācija
Intervija
Juridiskā literatūra
Juristu likteņi
Grāmatas
Īsziņas
Juridiskā darba tirgus
Jurista vizītkarte
Jurists un kultūra
Justīcija attīstībai
Lekcijas
Mūsu autors
Nedēļas jurists
No citas puses
Notikums
Numura tēma
Periodika
Prakses materiāli
Priekšvārds
Redaktora sleja
Skaidrojumi. Viedokļi
Sludinājumi. Reklāma
Tiesību prakse
Tiesību prakses komentāri
Tiesību politika
Vēstules
Viedoklis
2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā
Eseja
Mēneša hronika
Tiesību nozare
Administratīvā atbildība
Administratīvās tiesības un proces...
Apdrošināšanas tiesības
Bērna tiesības
Būvniecības tiesības
Cilvēktiesības
Civiltiesības un process
--- Darba tiesības
--- Komerctiesības
--- Konkurences tiesības
--- Patērētāju tiesības
--- Intelektuālā īpašuma tiesības
--- Īres tiesības
--- Medicīnas tiesības
--- Šķīrējtiesu process
--- Maksātnespējas process
Datu apstrāde
Dzīvnieku aizsardzība
Eiropas tiesības
E-lieta
Enerģētikas tiesības
ES fondi
Fintech
Interešu pārstāvība
Juridiskā tehnika un valoda
Konstitucionālās tiesības
Krimināltiesības un process
Militārās tiesības
Nolēmumu piespiedu izpilde
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legaliz...
Pacientu tiesības
Pašvaldību tiesības
Policijas tiesības
Profesionālā ētika
Publiskie iepirkumi
Sankcijas
Sociālās tiesības
Sports un tiesības
Starptautiskās privāttiesības
Starptautiskās tiesības
Tehnoloģijas un mākslīgais intelek...
--- Mākslīgais intelekts
Tiesību politika un prakse Covid-1...
Tiesību teorija, vēsture un filozo...
Tiesu darba organizācija
Tiesu vara
Trauksmes celšana
Tūrisma tiesības
Valsts pārvalde
Valsts un baznīca
Vides tiesības
Ilgtspēja
Sodu izpilde
Nodokļi
Valsts aizsardzība
Izglītība
Tiesību prakse
Atzinumi un viedokļi
--- Konstitucionālo tiesību komisi...
--- Tiesībsargs
--- Citas institūcijas
Eiropas Cilvēktiesību tiesas nol...
Eiropas Savienības Tiesas nolēmu...
Satversmes tiesas nolēmumi
Tiesu nolēmumi administratīvajās...
Tiesu nolēmumi civillietās
Tiesu nolēmumi krimināllietās
Valsts iestāžu lēmumi
--- Uzņēmumu reģistrs
--- Konkurences padome
--- Patērētāju tiesību aizsardzība...
--- Centrālā vēlēšanu komisija...
Numura tēma
2014. gads Latvijas tieslietu si…
Administratīvais process tiesā
Administratīvo tiesību aktualitā…
Administratīvā justīcija
Administratīvās atbildības refor…
Administratīvās tiesības un proc…
Advokatūra demokrātiskā tiesiskā…
Aktualitātes nacionālajā un pārr…
Apvienoto Nāciju Organizācijai –…
Ar ekonomiskām sankcijām pret ka…
Arodbiedrību tiesības
Atbildība dzīvojamo māju pārvald…
Atteikums ierosināt kasācijas ti…
Attālinātā darba tiesiskais regu…
Bērna tiesības, vecākiem šķiroti…
Bērnu tiesības
Bērnu tiesību aktualitātes
Būvniecības nozare
Būvniecības nozares regulējums p…
Būvniecības tiesības
CISG - 45
Ceļā uz lobēšanas regulējumu
Cietušo tiesību aizsardzības efe…
Cik skaidra ir civiltiesību un k…
Civilprocesa aktualitātes
Civilprocesa principi
Civiltiesību un civilprocesa akt…
Civiltiesību un civilprocesa akt…
Dabas resursu un enerģētikas tie…
Dati kā tehnoloģiju laikmeta res…
Demokrātija un tiesiskums krīzes…
Dezinformācija un demokrātiskie …
Digitālā laikmeta tiesiskie aspe…
Dzīvojamo telpu īre un saistītie…
E-lieta
ES fondu ieguldījumi
ES tiesību ietekme uz kriminālti…
EST tiesvedības aktualitātes
Eiropas Cilvēktiesību konvencija…
Eiropas Savienības tiesību piemē…
Eiropas vērtības administratīvaj…
Ekonomisko lietu tiesas process …
Enerģētika kā nacionālās drošība…
Enerģētikas nozares tiesībpoliti…
Grozījumi Civilprocesa likumā
Grozījumi Publisko iepirkumu lik…
Ieguldījumu aizsardzība
Ilgtspēja uzņēmējdarbībā
Izglītība mūsdienu skatījumā
Jaunais Pašvaldību likums
Jaunās datu regulas piemērošanas…
Judikatūra kā tiesību avots
Kas ir FinTech un kādi ir tā iz…
Ko gaidīt no mākslīgā intelekta
Ko nozīmē koptaisnība
Komerclikumam 20: aktuālie izaic…
Komercnoslēpuma tiesiskā aizsard…
Konkurences tiesības mūsdienu ti…
Konkurences tiesību izaicinājumi
Kopīpašuma aktualitātes
Kopīpašuma izbeigšanas reforma
Korupcijas novēršanas un apkaroš…
Krievijas agresija pret Ukrainu
Krimināllikumam - 25
Kā jaunais regulējums ietekmēs i…
Lai civilprocess būtu gan efektī…
Latvijas Republikas Satversmei –…
Latvijas Republikas Satversmes t…
Latvijas Republikas prokuratūrai…
Latvijas advokatūra
Latvijas advokatūra 2016. gadā
Latvijas notariāts
Latvijas pirmie 20 gadi ES tiesī…
Lemtspējā ierobežotu cilvēku aiz…
Lietas iztiesāšanas veida izvēle…
Lietuvas konstitucionālo tiesību…
Likuma vara pandēmijas apstākļos
Līdzdalības ekonomika
MI sistēmu regulējuma izaicināju…
Maksātnespējas tiesības
Maksātnespējas tiesību aktualitā…
Medicīna un tiesības
Medicīnas tiesības
Mediācijai Latvijā - 20
Māksla un tiesības
Mākslīgā intelekta akts
Mākslīgā intelekta un datu mijie…
Naida runa un noziegumi
Neliela apmēra zādzību dekrimina…
Nolēmumu izpildes aktualitātes
Noziedzīgi iegūtas mantas legali…
OCTA un kaitējuma kompensācijas …
Okupācijas sekas un to atlīdzinā…
Pagaidu aizsardzības pret vardar…
Par Eiropas un starptautiskajām …
Patvēruma tiesības
Pašvaldību tiesības
Pašvaldību tiesības (II)
Personas datu aizsardzība
Pierādījumu pārbaude kriminālpro…
Plaģiāts augstskolās
Privāttiesību un civilprocesa ak…
Process par noziedzīgi iegūtu ma…
Profesionālā ētika
Prokuratūra tiesiskajā sistēmā
Riski un labā prakse biznesā
Sabiedrība un tiesas: sarunāties…
Sankciju piemērošana
Satversme administratīvo tiesu p…
Satversmes efektivitāte ārkārtas…
Seju aizsedzošu galvassegu nēsā…
Sociālās un finanšu drošības tie…
Sports un tiesības
Starptautiskais preču pirkums - …
Tieslietas digitālajā laikmetā
Tiesu darba un tiesvedības organ…
Tiesu efektivitāte
Tiesu nolēmumu kvalitāte
Tiesu runa
Tiesības un diplomātija
Tiesību aizsardzības nozares izg…
Tiesību aktualitātes nodarbinātī…
Tiesību avoti - to pieeja un izm…
Tiesību prakse pandēmijas apstāk…
Tiesību teorija un juridiskās me…
Tūrisms un tiesības
Uzņēmumu padomes
Uzņēmumu pāreja reorganizācijas …
Vai Latvijai nepieciešama Stamb…
Valsts aizsardzība un tiesības
Valsts atbalsta tiesiskais regul…
Valsts kontrole tuvplānā
Valsts un baznīca
Valsts valoda
Valsts valoda Latvijas medijos
Vardarbība ģimenē, bērna tiesības
Veselības datu apstrāde
Vides aizsardzība un tiesas kont…
Vienošanās kriminālprocesā
Vispārējās tiesas kompetence un …
Zvērinātu advokātu biroju tiesis…
Ātrs un efektīvs kriminālprocess
Čekas maisi juristu skatījumā
Ģeopolitika un tieslietas
Šķīrējtiesu regulējuma reforma
“Rail baltica” – sabiedrības vaj…
Autors
Piesakies vēstkopai
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties