MEKLĒT ARHĪVĀ
ŽURNĀLS
VISS SATURS
ŽURNĀLS
JAUNUMI
DOMNĪCA
BIBLIOTĒKA
AFIŠA
FOTO & VIDEO
ATRASTI 0 REZULTĀTI
NO
LĪDZ
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
17. Augusts 2010   •   NR. 33 (628)
2010. gada 1. maijā spēkā stājās grozījumi Komerclikumā (turpmāk – KCL), ar kuriem cita starpā KCL nostiprināta iespēja dibināt t.s. viena lata sabiedrību ar ierobežotu atbildību.1 KCL 185.1 panta pirmā daļa paredz, ka sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) pamatkapitāla apmērs var tikt noteikts mazāks par KCL 185. pantā noteikto minimālo SIA pamatkapitāla lielumu – 2000 latiem. Tas nozīmē, ka minimālais SIA pamatkapitāls turpmāk varēs būt tikai viens lats. Kā vienu no galvenajiem mērķiem iespējai izveidot SIA ar tik simbolisku pamatkapitāla lielumu likumdevējs min mazo un mikro komersantu – individuālo un ģimenes komercsabiedrību – dibināšanas veicināšanu. Tas ne tikai palielināšot preču un pakalpojumu sniegšanas apjomus,2 bet arī veicināšot bez darba palikušo personu iesaistīšanos komercdarbībā.3 No mazo uzņēmēju skatu punkta šis likumdevēja solis vērtējams pozitīvi: bieži šo personu ieceres netika realizētas, jo dibināmajā SIA vajadzēja ieguldīt pamatkapitālu 2000 latu apmērā, kā arī segt ar SIA reģistrēšanu saistītos administratīvos izdevumus.4 Tomēr izskan bažas, ka vienlaikus ar iespēju nodibināt SIA ar tik simbolisku minimālā pamatkapitāla lielumu pieaugs maksātnespēju un likvidāciju skaits, tiesu noslogotība, kā arī kreditoru krāpšana.5 Viena lata SIA ieviešana Latvijā tika pat nodēvēta par "atkārtotu kāpšanu uz grābekļa".6 Raksta mērķis ir aplūkot KCL iekļauto t.s. viena lata SIA regulējumu un no tā izrietošos problēmjautājumus. Rakstu caurvij ieskats arī atsevišķu Eiropas valstu pieredzē, to nacionālajā likumdošanā, nostiprinot viena lata SIA analogas sabiedrības formas. Īpaši tiks akcentēta Vācijas pieredze. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Diskusija
27. Aprīlis 2010   •   NR. 17/18 (612/613)
Pētījuma "Tiesu varas neatkarības un efektivitātes palielināšanas un nostiprināšanas rezerves" autori Sanita Osipova, Aigars Strupišs un Aija Rieba norāda: ierobežojot pārsūdzēšanas iespējas atsevišķu lietu kategorijās, vai arī atkarībā no prasījuma veida vai apmēra paveras iespējas ievērojami atslogot tiesas un atbrīvot tiesu resursus nozīmīgāku lietu izšķiršanai. Pētījumā kā pozitīvs piemērs minēts salīdzinoši nesen ieviestais modelis administratīvo tiesu darbā, kur pieteikumi par Konkurences padomes lēmumu atcelšanu tiek skatīti tikai divās instancēs (apgabaltiesa kā pirmā instance un Senāts kā kasācijas instance). Viens no šāda risinājuma iemesliem ir bijis tas, ka Konkurences padomes lēmumi tiek atzīti par profesionāli pietiekami kvalitatīviem. Ņemot vērā šo veiksmīgo risinājumu, pētījums aktualizējis jau diezgan senu diskusiju par Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmuma pārsūdzības piekritības maiņu. Pētījuma autori uzsver, ka atteikšanos no apelācijas instances varētu izmantot arī attiecībā uz Uzņēmumu reģistra lēmumu pārsūdzēšanu, jo vairāk tāpēc, ka šeit turklāt pastāv arī iekšējās pārsūdzēšanas iespēja, kā rezultātā sūdzība faktiski tiek skatīta četrās instancēs (vienreiz pašā Uzņēmumu reģistrā un trīs reizes – tiesā). Šajos "reformācijas laikos" ideja par Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmuma pārsūdzības piekritības maiņu kļuvusi vēl aktuālāka. Uzņēmumu reģistra administrācijas sanāksmē šā gada 22. martā tika izvērtēts iepriekš minētais priekšlikums, un šobrīd ir pieņemts lēmums atbalstīt ierosināt grozījumus likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru". Jāveic grozījumi līdzīgi kā Konkurences likuma 8. panta otrajā daļā, kur noteikts: "Konkurences padomes lēmumus, izņemot lēmumus par lietas ierosināšanu un lēmuma pieņemšanas termiņa pagarināšanu, procesa dalībnieks var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no šo lēmumu spēkā stāšanās dienas. Tiesa lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Lieta tiek izskatīta triju tiesnešu sastāvā. Administratīvās apgabaltiesas spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību." Tiek prognozēts, ka iecerētās izmaiņas varētu sniegt vairākus pozitīvus ieguvumus. Lai gan pētījums un Uzņēmumu reģistra lēmums ir par piekritības maiņu, tomēr ne mazāk svarīgs jautājums ir par Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmuma pakļautības maiņu no administratīvās uz vispārējo tiesvedību. Visus ar konkrēto strīdu risināmos jautājumus izskatītu tiesa vienas lietvedības ietvaros. Šobrīd ar vienu tiesisko strīdu saistīti jautājumi tiek skatīti abās jurisdikcijās – par faktiskajiem apstākļiem vispārējās jurisdikcijas tiesā, bet par Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmumu kā administratīvo aktu – administratīvajā tiesā. Tādēļ bieži vien administratīvā tiesvedība lietā ir jāaptur, kamēr nav izspriesta ar šo lietu saistīta civillieta par faktisko apstākļu vērtējumu, jo administratīvā procesa kārtībā faktiskie apstākļi netiek vērtēti. Strīds par faktiskajiem apstākļiem ir risināms civilprocesuālā kārtībā. Prasība, piemēram, par prettiesisku pilnsapulču, lēmumu un darījumu atzīšanu par spēkā neesošiem, ir civiltiesisks strīds, un šī civiltiesiskā strīda izšķiršana nav atkarīga no administratīvi tiesiskajām attiecībām, kas radušās ar minēto Uzņēmumu reģistra lēmumu. Tā kā likumdevējs ir paredzējis īpašu kārtību strīdu par faktiskajiem apstākļiem izlemšanai vispārējās kompetences tiesās, Uzņēmumu reģistrs ir atbrīvots no pienākuma pārbaudīt tos. Par pamatu secinājumam, ka administratīvs akts panākts ar prettiesiskām darbībām (nepatiesu ziņu sniegšana, viltojumu u. tml.), var kalpot tiesas spriedums, kas konstatē attiecīgu faktu. Tomēr jānorāda, ka tieši lielākajā daļā kā apstrīdēšanas pamatu norāda nevis valsts notāra rīcību, bet gan tieši pārkāpumus komersantu lēmuma pieņemšanā, ko nevar secināt no Uzņēmumu reģistrā iesniegtajiem dokumentiem. Šādos gadījumos ir jāapstrīd nevis valsts notāra lēmums, bet gan tieši attiecīgā komersanta pārvaldes institūcijas lēmums.1 Gatis Litvins ...
Pievienot mapei
1 2 3 4 5
10 20 50
REZULTĀTI LAPĀ
Rubrika
Akadēmiskā dzīve
Aptauja
Atsaucoties uz publicēto
Atskatā un darbībā
Citu pieredze
Diskusija
Domu mantojums
Eiropas telpā
In memoriam
Informācija
Intervija
Juridiskā literatūra
Juristu likteņi
Grāmatas
Īsziņas
Juridiskā darba tirgus
Jurista vizītkarte
Jurists un kultūra
Justīcija attīstībai
Lekcijas
Mūsu autors
Nedēļas jurists
No citas puses
Notikums
Numura tēma
Periodika
Prakses materiāli
Priekšvārds
Redaktora sleja
Skaidrojumi. Viedokļi
Sludinājumi. Reklāma
Studenta Vārds
Tiesību prakse
Tiesību prakses komentāri
Tiesību politika
Vēstules
Viedoklis
Viktorīna
2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā
Tiesību nozare
Administratīvā atbildība
Administratīvās tiesības un proc...
Apdrošināšanas tiesības
Bērna tiesības
Būvniecības tiesības
Cilvēktiesības
Civiltiesības un process
--- Darba tiesības
--- Komerctiesības
--- Konkurences tiesības
--- Patērētāju tiesības
--- Intelektuālā īpašuma tiesības
--- Īres tiesības
--- Medicīnas tiesības
--- Šķīrējtiesu process
--- Maksātnespējas process
Datu apstrāde
Dzīvnieku aizsardzība
Eiropas tiesības
E-lieta
Enerģētikas tiesības
ES fondi
Fintech
Interešu pārstāvība
Juridiskā tehnika un valoda
Konstitucionālās tiesības
Krimināltiesības un process
Militārās tiesības
Nolēmumu piespiedu izpilde
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...
Pacientu tiesības
Pašvaldību tiesības
Policijas tiesības
Profesionālā ētika
Publiskie iepirkumi
Sankcijas
Sociālās tiesības
Sports un tiesības
Starptautiskās privāttiesības
Starptautiskās tiesības
Tehnoloģijas un mākslīgais intel...
--- Mākslīgais intelekts
Tiesību politika un prakse Covid-1...
Tiesību teorija, vēsture un filoz...
Tiesu darba organizācija
Tiesu iekārta
Trauksmes celšana
Tūrisma tiesības
Valsts pārvalde
Valsts un baznīca
Vides tiesības
Ilgtspēja
Sodu izpilde
Nodokļi
Valsts aizsardzība
Tiesību prakse
Atzinumi un viedokļi
--- Konstitucionālo tiesību komi...
--- Tiesībsargs
--- Citas institūcijas
Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...
Eiropas Savienības Tiesas nolē...
Satversmes tiesas nolēmumi
Tiesu nolēmumi administratīvaj...
Tiesu nolēmumi civillietās
Tiesu nolēmumi krimināllietās
Valsts iestāžu lēmumi
--- Uzņēmumu reģistrs
--- Konkurences padome
--- Patērētāju tiesību aizsard...
--- Centrālā vēlēšanu komisij...
Autors
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties