JURISTA VĀRDS - Tiesību nozaru katalogs: Komerctiesības

Komercsabiedrību amatpersonu tiesiskais statuss atalgojuma kontekstā

28. Februāris 2012 /NR. 9 (708)

Lai arī jautājumi, kas saistīti ar Civillikumā, Komerclikumā vai Darba likumā ietverto normu piemērošanu, nav Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) kompetencē, ievērojot likuma "Par nodokļiem un nodevām" 18. panta pirmās daļas 2. punktā noteikto, VID kā nodokļu administrācijas pienākums ir kontrolēt nodokļu, nodevu, kā arī citu valsts noteikto maksājumu aprēķināšanas un maksāšanas pareizību un atbilstoši minētā likuma 18. panta pirmās daļas 4. punktā noteiktajam piemērot sankcijas nodokļu (nodevu) likumu pārkāpējiem, pamatojoties uz likumiem un Ministru kabineta noteikumiem. VID viedoklis uz diskusijas jautājumiem sniegts, ņemot vērā VID kompetenci un nodokļu maksātājiem likuma "Par nodokļiem un nodevām" 15. panta pirmajā daļā noteiktos vispārīgos pienākumus – aprēķināt maksājamo (iemaksājamo) nodokļu summas un noteiktajā termiņā un pilnā apmērā nomaksāt nodokļus un nodevas. ...

Renārs Lūsis

žurnāls / Numura tēma

Darba inspekcija katru gadījumu vērtē individuāli

5

28. Februāris 2012 /NR. 9 (708)

Tā kā saskaņā ar Valsts darba inspekcijas likuma 2. panta pirmo daļu Valsts darba inspekcija (turpmāk – Darba inspekcija) ir labklājības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde un Labklājības ministrija izstrādā valsts politiku darba tiesisko attiecību regulēšanā, Darba inspekcija pievienojas Labklājības ministrijas 2011. gada 30. decembra vēstulē Nr. 15.2-04/2929 (sk. 11. lpp.) paustajam viedoklim par kapitālsabiedrības izpildinstitūciju locekļu, tātad arī valdes locekļu, nodarbināšanas nosacījumiem. ...

Baiba Lielkalne

žurnāls / Numura tēma

Valdes locekļu nodarbinātības problemātiskie aspekti

2

28. Februāris 2012 /NR. 9 (708)

Valdes kā sabiedrības likumiskā pārstāvja funkcijas Kapitālsabiedrība (turpmāk tekstā – sabiedrība) ir juridiska persona, un, ņemot vērā, ka juridiskā persona kā juridiski pastāvoša fikcija nav spējīga ne formulēt, ne paust savu gribu, tai ir nepieciešams pārstāvis, kas rīkotos tās vārdā un vietā. "Juridiskās personas griba veidojas tās iekšienē, t. i., tās institūcijās, un uz ārpusi to pauž vai nu šīs institūcijas (orgāni), vai līgumiskie ...

žurnāls / Numura tēma

Ja valdes loceklis bez darba līguma savā uzņēmumā šuj kleitas

35

28. Februāris 2012 /NR. 9 (708)

Jau izsenis juristu vidē ir aktuāla diskusija par likumu patieso būtību un jēgu, vienlaikus mēģinot rast viedokļu kompromisu un definēt, ko ietver jēdziens "labs, pareizs likums". Lai arī par to domas dalās, jo ne visi ir vienisprātis, piemēram, par taisnīguma – likuma mērauklas – izpratni, tomēr šķiet, ka tikai retais atbalstītu tiesisko nenoteiktību jeb, gluži kā dzejas rindās, iespēju katram likumā atrast ko savu atbilstoši tā brīža vajadzībām, vēlmēm un sajūtām. Varbūt nedaudz pārspīlēts salīdzinājums, tomēr šoreiz tā ir sanācis ar jautājumu, kas skar no Komerclikuma izrietošo kapitālsabiedrību valdes locekļu pārstāvību, funkcijas, uzdevumus, nodarbinātību. Kāds oponēs – šajā ziņā likumos viss ir skaidrs un saprotams, taču šī žurnāla numura tēma atklāj ko citu – dažādos aspektos vienprātības nav, un tas spilgti izpaužas arī likuma piemērošanas praksē. Tā, piemēram, šajā numurā izlasīsiet, ka tiesas spriedumus un tajos paustās atziņas, ar kurām valsts pārvaldes iestāde pamato un pastiprina savas administratīvās prakses tiesiskumu, autoritatīvs komerctiesību eksperts komentē nepārprotami: "VID un tiesas argumentācijas gaita [..] ir stipri apšaubāma ne vien no komerctiesību, darba tiesību un tiesību teorijas, bet arī no elementāras loģikas un argumentācijas skatupunkta. Līdz ar to var apgalvot, ka šāda administratīvā un tiesu prakse ir prettiesiska ne vien no komerctiesību, darba tiesību un nodokļu tiesību, bet arī no cilvēktiesību aspekta." Tādēļ, atsaucoties Tieslietu ministrijas izteiktajam pamudinājumam, "Jurista Vārds" ir sagatavojis un lasītāju vērtējumam nodod šo speciālo tematisko numuru, kas tapis, lai izvērstu diskusiju par kapitālsabiedrību valdes locekļu tiesisko statusu un no tā izrietošajām tiesībām, pienākumiem to nodarbinātības un atlīdzības sakarā. Lai aptvertu pēc iespējas plašāku viedokļu spektru, minētās tēmas ietvaros savās domās dalās gan darba tiesību un komerctiesību, gan arī nodokļu tiesību speciālisti. Tādējādi lasītājiem šajā numurā piedāvājam praktizējošu juristu un mācībspēku viedokļus, valsts pārvaldes iestāžu (Tieslietu ministrija, Labklājības ministrija, Valsts darba inspekcija, Valsts ieņēmumu dienests) oficiālo nostāju, kā arī īpaši atlasītus spēkā stājušos Administratīvās rajona tiesas spriedumus (rubrikā "Tiesību prakse/Nolēmumi), kuri turklāt autoru rakstos (starp tiem LU Juridiskās fakultātes lektors Aigars Strupišs) tiek komentēti, analizējot tajos paustās atziņas. Lai arī šis speciālais numurs joprojām nedod vienu konkrētu atbildi – divi reiz divi ir četri, tomēr, izzinot dažādos viedokļus, redakcijas ieskatā, šajos rakstos kopumā tomēr izkristalizējas būtiski apsvērumi un kritēriji, kas nākotnē var kalpot par vienveidīgu pieeju šo strīdīgo jautājumu risināšanā. JV redakcija ...

Artūrs Spīgulis, Sandra Bikauniece

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Komercdarbību Latvijas ostās pašlaik regulē judikatūra

17. Janvāris 2012 /NR. 3 (702)

Komercdarbības Latvijas brīvostās tiesiskos pamatus nosaka Likums par ostām1, Rīgas brīvostas likums2 un Ventspils brīvostas likums3. Minētajos likumos iekļautais regulējums ir nepilnīgs, un steidzamības kārtībā 2010. gada 14. oktobrī pieņemtie grozījumi Rīgas un Ventspils brīvostas likumos nav atrisinājuši tiesisko situāciju. Tikmēr ostas pārvalžu interpretācija par komercdarbības brīvostās regulējošo tiesību normu piemērošanu jau gadiem ir nekonsekventa un pretēja komersantu un visas ostas attīstības interesēm, tāpēc Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2011. gada maija lēmumi4 par strīdu izskatīšanas kārtību saistībā ar komercdarbības veikšanu Rīgas brīvostas teritorijā un tajos izvērsti analizētie komercdarbības brīvostās tiesiskie pamati ir nozīmīga judikatūra šajā nozarē. Lēmumu nozīmība izpaužas tajā, ka, pirmkārt, tie norāda uz ostas pārvalžu ilggadējās tiesību normu interpretācijas nepareizību un, otrkārt, tie apliecina nepieciešamību pēc grozījumiem minētajos normatīvajos aktos. ...

Vita Liberte

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Komerclikumā jānosaka valdes locekļu atsaukšanas pamatojums

1

28. Decembris 2010 /NR. 52 (647)

Eiropas Savienības Tiesas prejudiciālā nolēmuma secinājumi Ditas Danosas lietā liecina, ka ir nepieciešami grozījumi Komerclikuma 224. pantā, lai novērstu kapitālsabiedrību izpildinstitūciju locekļu atbrīvošanu no amata bez pamatojuma. Spēkā esošā likuma panta redakcija ir pretrunā ar Latvijā saistošām Eiropas Savienības tiesību normām, ko prejudiciālā nolēmuma procedūras rezultātā ir apliecinājusi Eiropas Savienības Tiesa (EST). ...

Artūrs Bernovskis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Komerciālo e-pastu sūtīšanas tiesiskie principi

9

14. Decembris 2010 /NR. 50 (645)

Laikā, kad interneta nozīme Latvijas uzņēmējdarbības vidē ieņem svarīgu pozīciju, arvien vairāk aktualizējas jautājums par uzņēmumu datu drošību un patērētāju tiesībām interneta vidē. Internets sniedz iespēju sazināties ar citiem interneta lietotājiem, izmantojot elektronisko pastu (e-pastu), intertīkla protokola IP telefonus (voice IP), emuārus (tīmekļa vietne, kuras satura galvenā daļa ir regulāri atjaunoti ieraksti un attēli vai multimediju datnes) un sociālās komunikācijas portālus. Aktīvākā komunikācija internetā notiek ar e-pastiem, kas tiek izmantoti jau kopš pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem, kad tika sūtītas pirmās elektroniskās vēstules.1 E-pasti līdzās telefonam vai pasta sūtījumiem ir kļuvuši par neatņemamu mūsdienu komercijas sastāvdaļu. Tā kā e-pasta adresāts ir arī potenciālais klients vai patērētājs, masveidīga e-pastu izsūtīšana tiek vērtēta arī kā mārketinga instruments, ar kura palīdzību ātri un lēti var sniegt informāciju interneta lietotājiem. ...

žurnāls / Informācija

Spriedums saistībā ar prejudiciālo jautājumu

23. Novembris 2010 /NR. 47 (642)

Atbildot uz Latvijas Augstākās tiesas Senāta uzdoto prejudiciālo jautājumu, Eiropas Savienības Tiesa ir pieņēmusi spriedumu, ar kuru atzīts, ka kapitālsabiedrības valdes loceklis, kurš sabiedrībai sniedz pakalpojumus un ir tās neatņemama sastāvdaļa, ir jāuzskata par darba ņēmēju. Lēmumu par prejudiciālā jautājuma uzdošanu Senāts pieņēma 2009. gada 13. maijā, paplašinātā sastāvā izskatot Ditas Danosas prasības lietu pret sabiedrību ar ierobežotu ...

žurnāls / Tiesību prakse

Uzņēmumu reģistra amatpersonu lēmumu atziņas ar ekspertu komentāriem

12. Oktobris 2010 /NR. 41 (636)

Par paraksta viltojuma fakta konstatāciju Uzņēmumu reģistra valsts notārs nav tiesīgs pats konstatēt ne paraksta viltošanas faktu, ne izvērtēt to personas kompetenci, kas izskata kategorisku apgalvojumu par paraksta viltojumu. Tāpēc valsts notāram ir jāgūst pārliecība, ka paraksta viltojuma faktu ir pārbaudījusi persona, kuras kompetenci valsts ir pārbaudījusi. Valsts notārs ir tiesīgs atteikt reģistrēt vai atcelt reģistrācijas lēmumu, ...

Anna Sergijenko

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valdes pārcelšana Eiropas Savienībā

5. Oktobris 2010 /NR. 40 (635)

Viena no Eiropas tiesību pamatproblēmām vienmēr ir bijis konflikts starp Eiropas Savienības (turpmāk tekstā – ES) mērķiem, tādiem kā kopējā tirgus izveide un ES pamatbrīvību ievērošana, un tās dalībvalstu ekonomiskām interesēm. Šis problēmjautājums ir kļuvis īpaši aktuāls saistībā ar Eiropas Savienības Tiesas (kādreiz – Eiropas Kopienu tiesa) spriedumu lietā Cartesio Oktató és Szolgàltató (turpmāk tekstā – Kartēzio lieta), kurā pretēji agrākajām tendencēm1 tiesa neļāva uzņēmumam pārcelt savu administrāciju uz citu dalībvalsti, izvairoties no piespiedu likvidācijas. Raksta pamatmērķis ir noskaidrot, vai šādu atkāpi no kopējās Eiropas integrācijas politikas varētu attaisnot ar vispārējām sabiedrības interesēm, tajā skaitā vēlmi nepieļaut Delavēras efektu un "skrējienu lejup" (race to the bottom) – uzņēmumu masveida migrāciju uz valstīm ar visizdevīgākajām fiskālajām prasībām. Ievērojot tiesību zinātnieku atšķirīgos viedokļus, rakstā tiks arī izvērtēts, vai pašreizējā situācijā "skrējiens lejup" Eiropas Savienībā maz ir iespējams. ...

Sanita Skulte

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Komercaģenta konkurences ierobežošana

21. Septembris 2010 /NR. 38 (633)

Komercaģenta līguma spēkā esamības laikā komercaģenta un principāla attiecību pamatā ir princips, kas nosaka komercaģenta pakļautību principāla interesēm, tiešu kontaktēšanos ar principāla klientiem un jaunu klientu piesaistīšanu. Komercaģenta pienākums ir darboties principāla interesēs, slēdzot vai sagatavojot darījumus ar tādiem noteikumiem, kas pēc iespējas izdevīgāki principālam, izvairoties no darbībām, kas tieši vai netieši varētu radīt zaudējumus vai citas nelabvēlīgas sekas principālam vai tā veiktajai saimnieciskajai darbībai. Komercaģenta pienākums ievērot principāla intereses un no šī pienākuma izrietošais konfidencialitātes pienākums un pienākums ierobežot profesionālo darbību ir spēkā tikai komercaģenta līguma spēkā esamības laikā. Pēc tā izbeigšanās komercaģenta pienākumi pret bijušo principālu aprobežojas vien ar pienākumu glabāt principāla komercnoslēpumu. Tādēļ pēc komercaģenta līguma izbeigšanās komercaģenta rīcība nereti var būt saistīta ar principāla interešu aizskārumu un ar principāla klientiem nodibināto attiecību izmantošanu, lai šos klientus pārvilinātu vai lai konkurētu ar bijušo principālu. Lai aizsargātu šīs principāla intereses, tajā pašā laikā netaisnīgi neierobežojot komercaģentu, Eiropas Kopienu Padomes 1986. gada 18. decembra direktīvā "Par dalībvalstu tiesību aktu koordinēšanu attiecībā uz pašnodarbinātiem tirdzniecības pārstāvjiem" 86/653/EEK1 (turpmāk tekstā – direktīva 86/653/EEK) iekļauta komercaģenta profesionālās darbības ierobežojuma klauzula, kura pieļauj vienoties par komercaģenta profesionālās darbības ierobežošanu arī pēc komercaģenta līguma izbeigšanās un kuru nacionālajās tiesību normās ieviesušas ne tikai Eiropas Savienības dalībvalstis, bet arī citas valstis. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Kapitālsabiedrības valdes loceklis ir darba ņēmējs

10

14. Septembris 2010 /NR. 37 (632)

Pagājušā gada pirmsvasaras periodā juristu saimē viens no visvairāk apspriestajiem jautājumiem bija par to, kāds ir kapitālsabiedrības valdes locekļa statuss un vai tas ir darba ņēmējs Direktīvas 92/85 izpratnē. Arī "Jurista Vārda" lapaspusēs notika izvērsta diskusija starp diviem polarizējošiem viedokļiem (Liberte V. Tiesiskās attiecības starp kapitālsabiedrību un valdes locekli. Jurista Vārds, 10.03.2009., Nr. 10; Šturms A. Kapitālsabiedrības valdes locekļa nodarbināšana. Jurista Vārds, 28.04.2009., Nr. 17; Kravale S. Kapitālsabiedrības valdes loceklis nav darbinieks, Jurista Vārds, 12.05.2009., Nr. 19). Arī tiesai nācās lemt par šo jautājumu, un polemika sasniedza tādu strupceļu, ka Augstākās tiesas Senāta Civiltiesību departaments 2009. gada 13. maijā nolēma ar prejudiciālu jautājumu vērsties Eiropas Savienības Tiesā (toreiz vēl Eiropas Kopienu Tiesa). Latvijas Augstākā tiesa uzdeva šādus jautājumus: 1. Vai kapitālsabiedrības izpildinstitūcijas loceklis ir uzskatāms par darba ņēmēju Eiropas Kopienu tiesību izpratnē? 2. Vai tas, ka Komerclikuma 224. panta ceturtā daļa atļauj atsaukt kapitālsabiedrības valdes locekli no amata bez jebkādiem ierobežojumiem, tostarp neatkarīgi no sievietes grūtniecības stāvokļa, nav pretrunā Eiropas Padomes Direktīvas 92/85/EEK 10. pantam un Eiropas Savienības Tiesas atziņām? Šā gada 2. septembrī ģenerāladvokāts Īvs Bots (Yves Bot) publiskoja savas pārdomas un atbildes uz Latvijas tiesas jautājumiem, kuras piedāvās Eiropas Savienības Tiesai. Viņš atzina, ka arī kapitālsabiedrības valdes loceklis ir darba ņēmējs un grūtniecības dēļ to nedrīkst atbrīvot no amata. Turpmāk tiks sniegts ieskats ģenerāladvokāta galvenajās atziņās. Ar ģenerāladvokāta atzinuma pilnu tekstu lietā C‑232/09 Dita Danosa pret LKB Līzings SIA var iepazīties latviešu valodā Eiropas Savienības Tiesas mājaslapā (www.curia.europa.eu). ...

Zane Bule

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Mazā sabiedrība ar ierobežotu atbildību

1

17. Augusts 2010 /NR. 33 (628)

2010. gada 1. maijā spēkā stājās grozījumi Komerclikumā (turpmāk – KCL), ar kuriem cita starpā KCL nostiprināta iespēja dibināt t.s. viena lata sabiedrību ar ierobežotu atbildību.1 KCL 185.1 panta pirmā daļa paredz, ka sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) pamatkapitāla apmērs var tikt noteikts mazāks par KCL 185. pantā noteikto minimālo SIA pamatkapitāla lielumu – 2000 latiem. Tas nozīmē, ka minimālais SIA pamatkapitāls turpmāk varēs būt tikai viens lats. Kā vienu no galvenajiem mērķiem iespējai izveidot SIA ar tik simbolisku pamatkapitāla lielumu likumdevējs min mazo un mikro komersantu – individuālo un ģimenes komercsabiedrību – dibināšanas veicināšanu. Tas ne tikai palielināšot preču un pakalpojumu sniegšanas apjomus,2 bet arī veicināšot bez darba palikušo personu iesaistīšanos komercdarbībā.3 No mazo uzņēmēju skatu punkta šis likumdevēja solis vērtējams pozitīvi: bieži šo personu ieceres netika realizētas, jo dibināmajā SIA vajadzēja ieguldīt pamatkapitālu 2000 latu apmērā, kā arī segt ar SIA reģistrēšanu saistītos administratīvos izdevumus.4 Tomēr izskan bažas, ka vienlaikus ar iespēju nodibināt SIA ar tik simbolisku minimālā pamatkapitāla lielumu pieaugs maksātnespēju un likvidāciju skaits, tiesu noslogotība, kā arī kreditoru krāpšana.5 Viena lata SIA ieviešana Latvijā tika pat nodēvēta par "atkārtotu kāpšanu uz grābekļa".6 Raksta mērķis ir aplūkot KCL iekļauto t.s. viena lata SIA regulējumu un no tā izrietošos problēmjautājumus. Rakstu caurvij ieskats arī atsevišķu Eiropas valstu pieredzē, to nacionālajā likumdošanā, nostiprinot viena lata SIA analogas sabiedrības formas. Īpaši tiks akcentēta Vācijas pieredze. ...

Aivars Paegle

žurnāls / Tiesību prakse

Uzņēmumu reģistra amatpersonu lēmumu atziņas ar ekspertu komentāriem

3. Augusts 2010 /NR. 31 (626)

Par šķīrējtiesneša pilnvaras izbeigšanās pamatiem Civilprocesa likuma 503. panta pirmajā daļā nav izsmeļoši uzskaitīti šķīrējtiesnešu pilnvaru izbeigšanas gadījumi. Pastāvīgās šķīrējtiesas reglamentā var papildus paredzēt arī citus šķīrējtiesnešu pilnvaru izbeigšanas gadījumus. Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra Ringolda Baloža 2010. gada 24. maija lēmums Nr. 1-5/80 Lietas apstākļi. Uzņēmumu reģistrā saņemts pastāvīgās šķīrējtiesas ...

Aivars Paegle

žurnāls / Diskusija

Par trim patiesībām

12

3. Augusts 2010 /NR. 31 (626)

2010. gada 27. jūlija nedēļrakstā "Jurista Vārds" publicēts LL.M. Elizabetes Krivcovas raksts "Trīs aizmirstās patiesības jeb dažas piezīmes par Komerclikuma piemērošanu". Minētajā rakstā par pamatu izmantots 2010. gada 3. jūnija Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra (turpmāk tekstā – Reģistrs) galvenā valsts notāra lēmums Nr. 1-5/84 (sk.: http://www.ur.gov.lv/gvn.html?a=65&l=1487), kurā Reģistrs nav atzinis noteiktas ...

Elizabete Krivcova

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Trīs aizmirstās patiesības jeb dažas piezīmes par Komerclikuma piemērošanu

10

27. Jūlijs 2010 /NR. 30 (625)

Pēdējo gadu novērojumi liecina, ka Uzņēmumu reģistrā arvien vairāk sāk valdīt formālisms. Mūsdienu tiesību teorijas vietā atdzimst padomju tiesību tradīcijas. Valsts notāri uztver Komerclikumu pilnīgi atrauti no Civillikuma, neskaidrus jautājumus risina, pamatojoties uz dokumentu noformēšanas prasībām, nevis likuma un darījuma interpretācijas metodēm. Šajā rakstā norādīšu uz būtiskām kļūdām tiesību normu piemērošanā un atļaušos atgādināt dažas tiesību zinātnes patiesības. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Uzņēmumu reģistra amatpersonu lēmumu atziņas ar ekspertu komentāriem

18. Maijs 2010 /NR. 20 (615)

Par tiesībām pagarināt reliģiskās organizācijas pārreģistrācijas termiņu Jaunajai reliģiskajai organizācijai tiesības darboties ir tikai līdz tās reģistrācijas apliecībā norādītajam termiņam. Reliģiskās organizācijas tiesības turpināt darbību pēc atļautā termiņa zūd, ja tā nav paudusi savu gribu pārreģistrēties ne vēlāk kā divus mēnešus pirms atļautā reģistrācijas termiņa beigām. Uzņēmumu reģistra valsts notāra lēmuma par reliģiskās organizācijas ...

Jūlija Aleksejeva

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Mainīti kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu pilnvaru termiņi

18. Maijs 2010 /NR. 20 (615)

Līdz ar Komerclikuma grozījumu spēkā stāšanos 2010. gada 1. maijā izmaiņas skārušas arī kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu pilnvaru termiņu tiesisko regulējumu. Grozījumi paredz pagarināt sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk tekstā – SIA) padomes un valdes locekļu pilnvaru termiņu, nosakot, ka SIA padomi un valdes locekļus ievēl uz nenoteiktu laiku, ja statūtos nav noteikts citādi. Papildus tam grozījumi paredz pagarināt akciju sabiedrības (turpmāk tekstā – AS) padomes un valdes locekļu pilnvaru termiņu, nosakot, ka AS padomi un valdes locekļus ievēl uz pieciem gadiem, ja statūti neparedz īsāku termiņu. Attiecīgās normas Komerclikumā iekļautas, lai radītu tiesisko noteiktību attiecībā uz kapitālsabiedrību amatpersonu pilnvaru termiņiem, kā arī optimizētu administratīvos šķēršļus saistībā ar kapitālsabiedrību amatpersonu ievēlēšanu un reģistrāciju. ...

Jūlija Guļčenko

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Izmaiņas Uzņēmumu reģistrā iesniedzamajos dokumentos

18. Maijs 2010 /NR. 20 (615)

Šā gada 1. maijā spēkā stājās likums "Grozījumi Komerclikumā". Līdz ar to līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai apmaksāto pamatkapitālu varēs apliecināt ne vien ar bankas izsniegtu Uzņēmumu reģistram adresētu izziņu, bet arī ar citu dokumentu. Vienlaikus komersanti tiks atbrīvoti no pienākuma iesniegt, piemēram, kapitālsabiedrības valdes locekļa paraksta paraugu. Tomēr tiesiskās stabilitātes nodrošināšanai tiek mainīta forma komercsabiedrības likvidatora un kapitālsabiedrības valdes locekļa rakstveida piekrišanai būt par attiecīgās komercsabiedrības likvidatoru vai valdes locekli. ...

Baiba Lielkalne

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Būtiskas izmaiņas Komerclikumā

2

18. Maijs 2010 /NR. 20 (615)

Šā gada 1. maijā spēkā stājās likums "Grozījumi Komerclikumā". Likumā ietvertas normas ar mērķi atvieglot komercdarbības uzsākšanu un veikšanu, gan samazinot komercdarbības uzsākšanai un veikšanai nepieciešamās izmaksas, gan atvieglojot atsevišķas procedūras. Vienlaikus likumā ir ietvertas normas, kas vērstas uz komercdarbības vides drošības veicināšanu un stiprināšanu. Pārmaiņas skārušas sabiedrību ar ierobežotu atbildību pamatkapitāla apmēra, Uzņēmumu reģistram iesniedzamo dokumentu, valdes un padomes pilnvaru termiņa, likvidācijas veikšanai nepieciešamā laika un komersanta firmas regulējumu. Komerclikumā veiktas arī citas mazāk apjomīgas, bet ne mazāk nozīmīgas izmaiņas. Ņemot vērā Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta darbinieku dalību minēto Komerclikuma grozījumu izstrādē, piedāvājam "Jurista Vārda" lasītājiem vairākus komentārus par būtiskākajām izmaiņām līdzšinējā regulējumā (Sk. šajā žurnāla numurā arī Jūlijas Guļčenko un Jūlijas Aleksejevas publikācijas). Vienlaikus Tieslietu ministrija izsaka pateicību Pastāvīgās darba grupas Komerclikuma grozījumu izstrādei dalībniekiem par radošām un konstruktīvām idejām grozījumu izstrādē. ...

Gatis Litvins

žurnāls / Diskusija

Vai ir jāmaina Uzņēmumu reģistra lēmumu pārsūdzības piekritība un pakļautība

3

27. Aprīlis 2010 /NR. 17/18 (612/613)

Pētījuma "Tiesu varas neatkarības un efektivitātes palielināšanas un nostiprināšanas rezerves" autori Sanita Osipova, Aigars Strupišs un Aija Rieba norāda: ierobežojot pārsūdzēšanas iespējas atsevišķu lietu kategorijās, vai arī atkarībā no prasījuma veida vai apmēra paveras iespējas ievērojami atslogot tiesas un atbrīvot tiesu resursus nozīmīgāku lietu izšķiršanai. Pētījumā kā pozitīvs piemērs minēts salīdzinoši nesen ieviestais modelis administratīvo tiesu darbā, kur pieteikumi par Konkurences padomes lēmumu atcelšanu tiek skatīti tikai divās instancēs (apgabaltiesa kā pirmā instance un Senāts kā kasācijas instance). Viens no šāda risinājuma iemesliem ir bijis tas, ka Konkurences padomes lēmumi tiek atzīti par profesionāli pietiekami kvalitatīviem. Ņemot vērā šo veiksmīgo risinājumu, pētījums aktualizējis jau diezgan senu diskusiju par Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmuma pārsūdzības piekritības maiņu. Pētījuma autori uzsver, ka atteikšanos no apelācijas instances varētu izmantot arī attiecībā uz Uzņēmumu reģistra lēmumu pārsūdzēšanu, jo vairāk tāpēc, ka šeit turklāt pastāv arī iekšējās pārsūdzēšanas iespēja, kā rezultātā sūdzība faktiski tiek skatīta četrās instancēs (vienreiz pašā Uzņēmumu reģistrā un trīs reizes – tiesā). Šajos "reformācijas laikos" ideja par Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmuma pārsūdzības piekritības maiņu kļuvusi vēl aktuālāka. Uzņēmumu reģistra administrācijas sanāksmē šā gada 22. martā tika izvērtēts iepriekš minētais priekšlikums, un šobrīd ir pieņemts lēmums atbalstīt ierosināt grozījumus likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru". Jāveic grozījumi līdzīgi kā Konkurences likuma 8. panta otrajā daļā, kur noteikts: "Konkurences padomes lēmumus, izņemot lēmumus par lietas ierosināšanu un lēmuma pieņemšanas termiņa pagarināšanu, procesa dalībnieks var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no šo lēmumu spēkā stāšanās dienas. Tiesa lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Lieta tiek izskatīta triju tiesnešu sastāvā. Administratīvās apgabaltiesas spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību." Tiek prognozēts, ka iecerētās izmaiņas varētu sniegt vairākus pozitīvus ieguvumus. Lai gan pētījums un Uzņēmumu reģistra lēmums ir par piekritības maiņu, tomēr ne mazāk svarīgs jautājums ir par Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmuma pakļautības maiņu no administratīvās uz vispārējo tiesvedību. Visus ar konkrēto strīdu risināmos jautājumus izskatītu tiesa vienas lietvedības ietvaros. Šobrīd ar vienu tiesisko strīdu saistīti jautājumi tiek skatīti abās jurisdikcijās – par faktiskajiem apstākļiem vispārējās jurisdikcijas tiesā, bet par Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmumu kā administratīvo aktu – administratīvajā tiesā. Tādēļ bieži vien administratīvā tiesvedība lietā ir jāaptur, kamēr nav izspriesta ar šo lietu saistīta civillieta par faktisko apstākļu vērtējumu, jo administratīvā procesa kārtībā faktiskie apstākļi netiek vērtēti. Strīds par faktiskajiem apstākļiem ir risināms civilprocesuālā kārtībā. Prasība, piemēram, par prettiesisku pilnsapulču, lēmumu un darījumu atzīšanu par spēkā neesošiem, ir civiltiesisks strīds, un šī civiltiesiskā strīda izšķiršana nav atkarīga no administratīvi tiesiskajām attiecībām, kas radušās ar minēto Uzņēmumu reģistra lēmumu. Tā kā likumdevējs ir paredzējis īpašu kārtību strīdu par faktiskajiem apstākļiem izlemšanai vispārējās kompetences tiesās, Uzņēmumu reģistrs ir atbrīvots no pienākuma pārbaudīt tos. Par pamatu secinājumam, ka administratīvs akts panākts ar prettiesiskām darbībām (nepatiesu ziņu sniegšana, viltojumu u. tml.), var kalpot tiesas spriedums, kas konstatē attiecīgu faktu. Tomēr jānorāda, ka tieši lielākajā daļā kā apstrīdēšanas pamatu norāda nevis valsts notāra rīcību, bet gan tieši pārkāpumus komersantu lēmuma pieņemšanā, ko nevar secināt no Uzņēmumu reģistrā iesniegtajiem dokumentiem. Šādos gadījumos ir jāapstrīd nevis valsts notāra lēmums, bet gan tieši attiecīgā komersanta pārvaldes institūcijas lēmums.1 Gatis Litvins ...

Maija Zālīte

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Jāveido komerctiesas godīgas komercprakses un ekonomikas attīstībai

8

13. Aprīlis 2010 /NR. 15 (610)

Tā kā biznesa apritē laiks ir nauda, ekonomisko strīdu risināšanai jānodrošina saprātīgs laiks, pretējā gadījumā sistēma zaudē efektivitāti un jēgu. Kvalitatīva ekonomisko strīdu risināšana atbilstoši tiesiskā regulējuma mērķiem principā nav iedomājama, ja tiesnešiem, kas tos iztiesā, nav papildu speciālo zināšanu ekonomikā un padziļinātu zināšanu komerctiesībās. Risinājums šeit var būt tikai viens: jāveic reforma, uz vispārējās jurisdikcijas un administratīvo tiesu bāzes izveidojot atsevišķu patstāvīgu valsts komerctiesu sistēmu, kurai būtu pakļauta visa to strīdu un pieteikumu izskatīšana, kuri saistīti ar ekonomisko darbību un kuru dalībnieks ir komersants vai cita persona, kas veic saimniecisko darbību. ...

Jānis Pleps

žurnāls / Notikums

Ministrs tiekas ar Uzņēmumu reģistra padomi

16. Marts 2010 /NR. 11 (606)

Lai veicinātu Uzņēmumu reģistra funkciju attīstību un sniegtu teorētisku atbalstu Uzņēmumu reģistram tiesību piemērošanas jautājumos, Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Ringolds Balodis 2009. gada janvārī ir izveidojis Uzņēmumu reģistra konsultatīvo padomi, kuras darbā ir aicināti piedalīties gan sociālo partneru, gan dažādu augstskolu pārstāvji. ...

Uzņēmumu reģistrs

žurnāls / Tiesību prakse

Uzņēmumu reģistra amatpersonu lēmumu atziņas ar ekspertu komentāriem

9. Februāris 2010 /NR. 6 (601)

Par statūtos nosakāmo balsstiesību sadalījumu Sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) statūtos atšķirībā no akciju sabiedrības statūtiem nevar paredzēt kapitāla daļu kategoriju, kurām nav balsstiesību dalībnieku sapulcē. Tomēr SIA statūtos var daļām noteikt īpašu balsstiesību aprēķināšanas kārtību, kas dod katram daļu skaitam atšķirīgu balsu skaitu, ievērojot proporcionalitāti. Minētās kārtības mērķis ir panākt mazākuma dalībniekiem lielāku ...

Guna Paidere

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kas mainīsies nosaukumu salīdzināšanas normatīvajā regulējumā

2. Februāris 2010 /NR. 5 (600)

Uzņēmumu reģistrs ir valsts pārvaldes iestāde, kas nodrošina normatīvajos aktos noteikto subjektu un ziņu par tiem reģistrāciju, taču tā kompetencē nav iejaukties privāttiesiskajās attiecībās. Uzņēmumu reģistrs ir kompetents vērtēt nosaukumu sakritību, taču nosaukumu līdzības vērtēšana ir pašu subjektu kompetencē. Ja nosaukumu līdzība traucē attiecīgajam subjektam savu mērķu sasniegšanā, tam ir tiesības vērsties tiesā un lūgt izbeigt nosaukuma prettiesisku izmantošanu. ...

Guna Paidere, Baiba Lielkalne

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Komercreģistrā nepārreģistrēto uzņēmumu papildu likvidācijas kārtība

12. Janvāris 2010 /NR. 2 (597)

Pagājušā gada nogalē spēkā stājās likums "Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā"1 (turpmāk – grozījumi), ar kuru tiek papildināta kārtība komercreģistrā nepārreģistrēto uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), filiāļu, nodaļu un pārstāvniecību (turpmāk – nepārreģistrētie subjekti) likvidācijai. Grozījumu būtība paredz nepārreģistrēto subjektu dalībniekiem (akcionāriem) un kreditoriem jauna veida tiesības – tiesības iecelt likvidatoru –, tādējādi paredzot iespēju uzsākt nepārreģistrētā subjekta likvidāciju gan pēc katra atsevišķa dalībnieka (akcionāra), gan pēc kreditora ierosinājuma. Grozījumi arī noteic, ka tie nepārreģistrētie subjekti, par kuriem interesi nebūs izrādījusi neviena to likvidācijā ieinteresētā persona, tiks izslēgti no uzņēmumu reģistra bez likvidācijas. ...

Elīna Umbraško

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Konvencijas "Par starptautiskajiem preču pirkuma un pārdevuma līgumiem" noteikumu tulkojums

22. Decembris 2009 /NR. 51/52 (594/595)

Apvienoto Nāciju Organizācijas 1980. gada Konvencija “Par starptautiskajiem preču pirkuma un pārdevuma līgumiem” (turpmāk tekstā – Konvencija) atšķirībā no valstu normatīvajiem aktiem, kuri tiek veidoti kopsakarā ar jau pastāvošo normatīvo bāzi, tika veidota valstu pārstāvju un starptautisko institūciju savstarpēji panāktas vienošanās ceļā.1 Tā kā katrai valstij ir sava izpratne par preču pirkumu un pārdevumu, jau Konvencijas tapšanas laikā tika uzsvērts, ka ir ļoti svarīgi nodrošināt, lai neskaidrību gadījumā tiesas nepiemērotu nacionālās tiesības.2 Tāpēc, lai izvairītos no pretrunīgas Konvencijas noteikumu iztulkošanas, kas ir neizbēgama, ja Konvencijas noteikumi tiek tulkoti no nacionālo tiesību skatupunkta, Konvencijā ietverti noteikumi gan par tās noteikumu iztulkošanu, gan Konvencijas normu robu aizpildīšanu, tādējādi izslēdzot nacionāli atšķirīgu interpretāciju un citu juridisko metožu izmantošanu. Tomēr praksē Konvencijas normas, kur ietverti noteikumi par tās iztulkošanu un robu aizpildīšanu, dažkārt tiek ignorētas. Tāpēc, popularizējot Konvencijas piemērošanu Latvijā, īpaša uzmanība jāpievērš Konvencijas 7. panta noteikumiem. ...

Līga Fjodorova

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Starptautiska preču pirkuma līguma forma

22. Decembris 2009 /NR. 51/52 (594/595)

Lai veicinātu 1980. gada Vīnes konvencijas “Par starptautiskajiem preču pirkuma un pārdevuma līgumiem” (turpmāk tekstā – Konvencija) piemērošanu Latvijā, ir jāprecizē likums1 un jāatsauc atļauja pusēm pašām izvēlēties gribas izteikuma formu atbilstoši Konvencijas noteikumiem. Kaut arī nopietni pētījumi par Konvencijas piemērošanu Latvijas tiesās nav veikti, jāatzīst, ka praksē to piemēro nelabprāt, priekšroku dodot Civillikumam. To gan nevar teikt par šķīrējtiesu praksi, taču arī tad vēl jādiskutē par Konvencijas piemērošanas kritērijiem un to, kādas tiesiskās sekas ir Latvijas izdarītajai atrunai. ...

Inga Kačevska

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Konvencijas "Par starptautiskajiem preču pirkuma un pārdevuma līgumiem" piemērošana

4

22. Decembris 2009 /NR. 51/52 (594/595)

1980. gada ANO Vīnes Konvencija par starptautiskajiem preču pirkuma un pārdevuma līgumiem (turpmāk tekstā – Konvencija) stājās spēkā 1998. gada 1. janvārī, un tā ir ļoti populāra pasaulē – tai ir pievienojušās 73 valstis.1 Šobrīd tiešsaistē ir izveidotas datubāzes, kurās ir apkopoti Konvencijas komentāri un tiesu prakse,2 lai veicinātu tās preambulā nostiprināto mērķi – starptautisko tirdzniecības tiesību unifikāciju. Lai gan Latvija minētajai Konvencijai ir pievienojusies jau 1997. gadā,3 tomēr tiesas to piemēro reti un parasti – neprecīzi. ...

Sergejs Rudāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Komerciālā pirkuma tiesiskais regulējums

24. Novembris 2009 /NR. 47 (590)

Šajā rakstā autors analizē komerciālā pirkuma tiesisko regulējumu Komerclikuma (turpmāk tekstā – KCL) jaunajā D daļā, kas būs spēkā ar 2010. gada 1. janvāri. ...

Līga Fjodorova

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ekspedīcijas līgums Komerclikumā

24. Novembris 2009 /NR. 47 (590)

Nākamā gada 1. janvārī stāsies spēkā Komerclikuma (turpmāk tekstā – KCL) D daļas noteikumi, kas citu komercdarījumu vidū regulēs arī ekspedīcijas līgumu. Tādējādi raksta mērķis ir sniegt ieskatu par ekspedīcijas līguma būtību, atsevišķas KCL tiesību normas salīdzināt ar citu valstu nacionālajās tiesībās noteikto un ar starptautiski akceptēto kravu ekspedīcijas kārtību, kas apkopota dažādu organizāciju izstrādātos noteikumos. ...

Andra Rektiņa-Hitrova

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Komersanta aizturējuma tiesības

24. Novembris 2009 /NR. 47 (590)

Iepriekšējā gada nogalē – 2008. gada 18. decembrī – Saeima pieņēma apjomīgus grozījumus Komerclikumā (KCL), kuri stāsies spēkā ar 2010. gada 1. janvāri. Grozījumi galvenokārt saistīti ar jaunās D daļas ieviešanu KCL, kura būs piemērojama komersantu ikdienā slēdzamajiem darījumiem – komercdarījumiem. Saistībā ar minēto Tieslietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti šogad jau ir organizējusi tiesību zinātnieku un praktiķu konferenci par jauno komercdarījumu tiesisko regulējumu. Autore šajā konferencē referēja par komersanta aizturējuma tiesībām, un šajā rakstā ievietotas referātā izteiktās tēzes. Rakstā nav sniegts izsmeļošs komersanta aizturējuma tiesību satura izklāsts, bet apskatīti galvenie komersanta aizturējuma tiesību elementi. Savukārt Līga Fjodorova un Sergejs Rudāns šajā "Jurista Vārda" numurā plašāk analizē KCL jaunās daļas regulējumu attiecībā uz ekspedīcijas līgumu un komerciālo pirkumu. ...

Gatis Litvins

žurnāls / Juridiskā literatūra

Latvijā pirmā grāmata par franšīzi

10. Novembris 2009 /NR. 45 (588)

Apgāds "Latvijas Vēstnesis" laidis klajā Viktorijas Jarkinas grāmatu Franšīze teorijā un praksē. Komerclikuma franšīzes līguma nodaļas komentāri. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2009, 216 lpp. Tas ir Latvijā pirmais visaptverošais un fundamentālais pētījums par franšīzi. Jaunais izdevums ir vērtīgs ne tikai kā zinātnisks darbs – īpaši aktuāls tas ir tagad, jo 2010. gada 1. janvārī stāsies spēkā Komerclikuma D daļa "Komercdarījumi", kurā līdzās citiem komercdarījumiem ir regulēts arī franšīzes līgums. ...

Baiba Rudevska

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

"Parex" bankas klauzula: Saeima pārejas tiesību pinekļos

3. Novembris 2009 /NR. 44 (587)

2009. gada 22. oktobrī Saeima steidzamības kārtībā otrajā un galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" (turpmāk – likums).2 Kredītiestāžu likums tika papildināts ar 59.6 pantu, kam ir trīs daļas. Divas pirmās daļas regulē divas atšķirīgas hipotēzes ar būtībā vienādām tiesiskām sekām. Pirmā daļa attiecas uz bankām, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem saņem komercdarbības atbalstu, bet otrā – uz bankām, kurām Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir noteikusi noguldījumu ierobežojumus. Abos gadījumos, kamēr pastāv attiecīgais tiesiskais režīms (tātad no komercdarbības atbalsta piešķiršanas dienas līdz tā sniegšanas beigām un no ierobežojumu noteikšanas dienas līdz to atcelšanas dienai), bankai ir aizliegts pildīt pakārtotās saistības, tostarp arī atmaksāt aizdevumu, aprēķināt, uzkrāt vai izmaksāt par šādu aizdevumu procentus un citu atlīdzību. ...

Jānis Bite

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pirmpirkuma tiesības, atsavinot slēgtu kapitālsabiedrību daļas

2

27. Oktobris 2009 /NR. 43 (586)

Komerclikumā trūkst tiesiskās aizsardzības mehānisma, kas būtu piemērojams gadījumos, kad netiek ievērotas slēgtas kapitālsabiedrības dalībnieku pirmpirkuma tiesības, un tas noved gan pie teorētiska, gan praktiska rakstura neskaidrībām. Šajā rakstā autors centīsies identificēt problēmas, kas saistītas ar pirmpirkuma tiesību regulējumu Komerclikumā, kā arī piedāvāt iespējamos risinājumus. ...

Natālija Freimane, Katrīna Inkuša

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Komercdarbība un cilvēktiesību ievērošana: savstarpējo attiecību jautājumi

25. Augusts 2009 /NR. 34 (577)

Šajā rakstā analizētas cilvēktiesību un komercdarbības attiecības plašā aspektā, t. i., izzināta normatīvi tiesiskā bāze, sniedzot skaidrojumu par saistošo un nesaistošo normu klasifikāciju, aplūkots kompānijas pienākumu apjoms attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu, kā arī raksturoti kompānijas atbildību noteicošie faktori un to mijiedarbība. ...

Jānis Bogdasarovs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Eiropas privātās sabiedrības tiesiskā regulējuma nepieciešamība

11. Augusts 2009 /NR. 32 (575)

Nobeigums. Sākums "JV" Nr.31, 04.08.2009. 3. Eiropas privātās sabiedrības daļa un pamatkapitāls 3.1. SPE pamatkapitāls Regulas projekta ceturtā nodaļa reglamentē jautājumus, kas saistīti ar minimālo SPE pamatkapitālu, dividenžu izmaksu, dividenžu atmaksu (ja dividendes saņemtas uz neatbilstoša tiesiska pamata), tiesībām sabiedrībai pašai iegūt savas pamatkapitāla daļas, kreditoru aizsardzības noteikumus pamatkapitāla samazināšanas ...

Jānis Bogdasarovs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Eiropas privātās sabiedrības tiesiskā regulējuma nepieciešamība

4. Augusts 2009 /NR. 31 (574)

2008. gada 25. jūnijā Eiropas Komisija ir publicējusi regulas projektu COM (2008) 396/3, kurš paredz Eiropas privātās sabiedrības tiesiskā regulējuma izveidi un ieviešanu. Eiropas Komisija uzsver nepieciešamību jaunas Eiropas sabiedrības juridiskās formas izveidei, lai sekmētu mazo un vidējo komersantu konkurētspēju, atvieglojot to izveidošanas procesu un darbību vienotajā Kopienas tirgū. Regulas projekta mērķis ir ļaut nodibināt Eiropas privāto sabiedrību, ievērojot vienādus, vienkāršus, elastīgus komerctiesību noteikumus, kā arī radīt maksimāli kopīgu tiesisko regulējumu visām dalībvalstīm. Regulas projekta plānotais spēkā stāšanās laiks ir 2010. gada 1. jūlijs. ...

Kristaps Kretainis

žurnāls / Diskusija

Personvārdu lietošana kapitālsabiedrības nosaukumā

4. Augusts 2009 /NR. 31 (574)

Šā gada 14. jūlija "Jurista Vārdā" tika publicētas Uzņēmumu reģistra amatpersonu lēmumu atziņas un ekspertu komentāri par personvārdu izmantošanu kapitālsabiedrības nosaukumā. Minētajā publikācijā paustais pamudināja autoru sniegt savu skatījumu par šo problēmjautājumu, tādējādi par to aizsākot plašāku diskusiju. ...

Andris Rimša, Māris Onževs

žurnāls / Diskusija

Par personvārdiem kapitālsabiedrību firmās

28

4. Augusts 2009 /NR. 31 (574)

Šī gada 14. jūlija "Jurista Vārda" numurā tika publicētas Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra p. i. (turpmāk – UR) atziņas, kas ietvertas lēmumos Nr. 1-5/85 un Nr. 1-5/1111 (turpmāk – Lēmumi vai katrs atsevišķi – Lēmums), ar kuriem tika atteikts ierakstīt komercreģistrā kapitālsabiedrības ar firmām "Valdis Zatlers", "Vineta Muižniece" un "Alnis Zaķis". Patērētāju aizsardzības biedrībai (turpmāk – Biedrība) nelabvēlīgajos UR Lēmumos paustās atziņas ir izraisījušas diskusijas juristu vidū par kapitālsabiedrības firmā iekļaujamo vārdu saturu un par personas vārda un uzvārda tiesisko aizsardzību kopumā.2 Raksta autori uzskata, ka UR, pieņemot minētos Lēmumus, ir kļūdaini iztulkojis tiesību normas, interpretējot tās neatbilstoši tiesību normu piemērošanas metodoloģijai, tai skaitā ignorējot Komerclikuma tiesību normu iztulkošanas robežas, un līdz ar to ir veicis nepamatotu tiesību tālākveidošanu. Šajā rakstā tiks analizēta Lēmumos ietvertā argumentācija, kā arī sniegts izklāsts autoru viedoklim, ka saskaņā ar pašreizējām tiesībām UR nebija tiesīgs atteikt ierakstīt komercreģistrā kapitālsabiedrības ar norādītajiem personvārdiem to firmās, pamatojoties uz Komerclikuma 29. un 30. pantu. ...

Ieva Ligere, Alla Jevstigņejeva

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Būtiski jaunumi Maksātnespējas likumā

7. Jūlijs 2009 /NR. 27 (570)

2009. gada 11. jūnijā Saeimā trešajā lasījumā tika pieņemts likumprojekts “Grozījumi Maksātnespējas likumā” (Nr. 1094/Lp9) (turpmāk – Grozījumi), un tajā paredzētais likuma spēkā stāšanās laiks ir 2009. gada 1. jūlijs. Ar minētajiem Grozījumiem likumā ir paredzētas būtiskas izmaiņas gan tiesiskās aizsardzības procesa, gan maksātnespējas procesa tiesiskajā regulējumā, turklāt tajā iekļauta jauna iespēja – paātrinātais process – ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process. Tādēļ par šiem jauninājumiem rakstā sniegsim plašāku izklāstu. ...

Inga Kačevska

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Mūsdienu starptautiskās arbitrāžas tiesības un šķīrējtiesa Latvijā

16. Jūnijs 2009 /NR. 24/25 (567/568)

Šķīrējtiesa ir sens strīdus izšķiršanas institūts, tomēr starptautiskās komerciālās arbitrāžas tiesības kā jēdziens pastāv neilgi. Šīs tiesības veidojās kopsolī ar globālās domāšanas attīstību, un kā atskaites punkts tiek minēts 1923. gads, kad Nāciju līga pieņēma Ženēvas protokolu par arbitrāžas klauzulām1 un tika izveidota Starptautiskā arbitrāžas tiesa pie Starptautiskās tirdzniecības kameras. ...

Ivars Kronis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Šķīrējtiesu regulējuma attīstības tendences un perspektīvas Latvijā

16. Jūnijs 2009 /NR. 24/25 (567/568)

Spēcīga un neatkarīga tiesu vara ir jebkuras tiesiskas valsts pamats. Vēršanās pēc tiesas aizsardzības ir nepieciešama tajos strīdos, kas rodas arī civiltiesisko attiecību sfērā. Tomēr civiltiesisko attiecību dalībniekiem tiek arī dotas iespējas pašiem noregulēt strīdu vai izmantot citas tiesiskās procedūras. ...

Kristaps Kretainis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Komercreģistra iestādes kompetence

9. Jūnijs 2009 /NR. 23 (566)

Likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" 14. pants ir centrālā tiesību norma komercreģistra vešanas administratīvajā procesā, jo tajā ietvertās formas regulē lēmuma pieņemšanas procedūru par ieraksta izdarīšanu komercreģistrā un iesniegto dokumentu reģistrēšanu (pievienošanu reģistrācijas lietai). Var teikt, ka administratīvais akts par ieraksta izdarīšanu komercreģistrā un/vai dokumentu reģistrāciju, kurā kā piemērojamās tiesību normas nav norādīts likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" 14. pants, ir uzskatāms par prettiesisku. ...

Kaspars Balodis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Jaunais komercdarījumu regulējums un tā piemērošana

2

26. Maijs 2009 /NR. 21 (564)

Šī raksta mērķis ir izskaidrot Komerclikuma D daļā ietvertā komercdarījumu regulējuma vietu Latvijas civiltiesību sistēmā, kā arī izvērtēt tā piemērošanas teorētiskos un praktiskos aspektus. ...

Jānis Bērziņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Komercsabiedrības amatpersonu civiltiesiskās atbildības aspekti

6

12. Maijs 2009 /NR. 19 (562)

Kā viens no būtiskākajiem veiksmīgas valsts ekonomikas stūrakmeņiem ir konkurētspējīga un nepārtraukti augoša komercdarbība. Sekmīgu jaunu, kā arī iepriekš dibinātu komersantu darbību nodrošina personas, kuras ir uzņēmušās pienākumu būt par sabiedrības izpildinstitūcijas jeb valdes locekļiem. ...

Sigita Kravale

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kapitālsabiedrības valdes loceklis nav darbinieks

10

12. Maijs 2009 /NR. 19 (562)

2009. gada 10. marta žurnālā "Jurista Vārds" publicēts Vitas Libertes viedoklis par tiesiskajām attiecībām starp kapitālsabiedrību un valdes locekli un strādājošu grūtnieču aizsardzību.1 Gan minētajā publikācijā izteiktais kategoriskais viedoklis, ka Augstākās tiesas (AT) Senāta līdzšinējā Darba likuma un Komerclikuma interpretācija pārkāpj Eiropas Savienības normatīvos aktus, gan plašā juristu diskusija2 par jautājumiem, kas saistīti ar tiesiskajām attiecībām starp kapitālsabiedrību un tās valdes locekli, pamudināja šī raksta autori izteikt savu, atšķirīgu viedokli. Autore uzskata, ka ir būtiskas atšķirības starp darbinieku Darba likuma izpratnē un kapitālsabiedrības valdes locekli (pat gadījumā, ja valdes loceklis tiek nodarbināts uz darba līguma pamata), un šo būtisko atšķirību dēļ likumsakarīgi Latvijā ir noteikta arī atšķirīga aizsardzības pakāpe, tai skaitā pret tiesisko attiecību izbeigšanu, kas pilnībā atbilst gan Eiropas Savienības tiesībās nostiprinātajiem pamatprincipiem, gan citās Eiropas Savienības dalībvalstīs pastāvošajam normatīvajam regulējumam un tiesu praksei. ...

Vairis Dmitrijevs

žurnāls / Notikums

Vīnes konvencijas aktualitātes un piemērošana Latvijā

28. Aprīlis 2009 /NR. 17 (560)

ANO (Vīnes) konvencija par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem ir nozīmīgs starptautisks tiesību akts, kas regulē pārnacionālas komerctiesiskas attiecības. Tāpēc ir svarīgs tās pienācīgs novērtējums un izpratne arī nacionālā līmenī, – šāds rezumējums izskanēja pasākumā, kas Juristu dienu ietvaros bija veltīts minētās konvencijas izvērtējumam, raugoties no Latvijas skatupunkta. ...

Aigars Šturms

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kapitālsabiedrības valdes locekļa nodarbināšana

18

28. Aprīlis 2009 /NR. 17 (560)

"Jurista Vārda" 2009. gada 10. marta numurā lasītājiem tika sniegta iespēja iepazīties ar Vitas Libertes viedokli par tiesiskajām attiecībām starp kapitālsabiedrību un valdes locekli. Piekrītot daļai no autores argumentiem, tomēr nav iespējams pievienoties citiem rakstā minētajiem apgalvojumiem. Šī iemesla dēļ piedāvāju vēl vienu skatījumu uz kapitālsabiedrības valdes locekļa nodarbināšanas tiesiskajiem aspektiem. ...

Ramona Tiltiņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par aizliegumu akciju sabiedrībai finansēt savu akciju iegādi

28. Aprīlis 2009 /NR. 17 (560)

Galvenais Komerclikuma 241. pantā ietvertā finansēšanas aizlieguma mērķis ir aizsargāt akciju sabiedrības kreditorus un mazākumakcionārus, taču reorganizācijas un pamatkapitāla samazināšanas gadījumā tos aizsargā citas Komerclikuma normas. Tāpēc reorganizācija un pamatkapitāla samazināšana, kas veikta atbilstoši Komerclikuma noteikumiem, nav pretrunā ar finansēšanas aizliegumu. ...

	Žurnāls tiesiskai domai un praksei

Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv Informatīvais tālrunis 67311161 darbadienās no 9:00-17:00
	Par "Jurista Vārds"	Autoriem
	Redakcija	Lietošanas noteikumi
	Kontakti	Autortiesības
	Reklāma	Grāmatu e-veikals
Redakcija: juristavards@lv.lv	Abonēšana	Lapas karte

Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/	© VSIA "Latvijas Vēstnesis"