MEKLĒT ARHĪVĀ
ŽURNĀLS
VISS SATURS
ŽURNĀLS
JAUNUMI
DOMNĪCA
BIBLIOTĒKA
STUDENTIEM
AFIŠA
FOTO & VIDEO
ATRASTI 0 REZULTĀTI
NO
LĪDZ
žurnāls / Numura tēma
9. Jūlijs 2013 /NR. 27/28 (778/779)
Pagājušās nedēļas pirmdienā, 1. jūlijā, stājās spēkā apjomīgi grozījumi Komerclikumā, kas tika jo īpaši gaidīti, cerot, ka ar to palīdzību izdosies risināt tā sauktā reiderisma problēmu Latvijā. Tādējādi Komerclikums ir pilnveidots un papildināts ar jaunām normām, radot arī augsni jaunām diskusijām par šā tiesiskā regulējuma būtību un piemērošanas praksi. Tā kā aizritējusi vien nedēļa, kopš minētie grozījumi ir īstenojami dzīvē, vēl pāragri izsmeļoši un kvalitatīvi spriest par visiem ieguvumiem un arī juridiskām nepilnībām, kas izriet no jaunās kārtības. Tādēļ šajā "Jurista Vārda" speciālajā numurā, kas no pirmā līdz pēdējam vākam veltīts komerctiesībām, saistībā ar Komerclikuma aktuālajiem jauninājumiem publicējam gan dažus viedokļus, kuri var kalpot par vielu pārdomām un tālākām diskusijām, gan arī vēršam uzmanību uz būtiskākajām izmaiņām saistībā ar tā sauktajiem antireiderisma grozījumiem, vienlaikus sniedzot praktiski noderīgu skaidrojumu par turpmāko dalībnieku reģistra nodalījuma, tā noformēšanas un iesniegšanas kārtību Uzņēmumu reģistrā. Minētās aktualitātes šajā speciālizdevumā papildina daudzi raksti jeb referāti, kas šā gada 30. maijā nolasīti Tieslietu ministrijas un Latvijas Universitātes rīkotajā ikgadējā komerctiesību konferencē. Tā šogad bija veltīta komerctiesību jomas galveno problēmu un iespējamo risinājumu apzināšanai. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
7. Augusts 2012 /NR. 32 (731)
Atsaucoties Tieslietu ministrijas aicinājumam, žurnāls "Jurista Vārds" 2011. gada 22. novembra numurā sāka diskusiju par iespējamām izmaiņām sabiedrību ar ierobežotu atbildību dalībnieku reģistru un akciju sabiedrību akcionāru reģistru vešanas kārtībā, cita starpā aicinot izvērtēt iespēju nodot dalībnieku un akcionāru reģistra vešanas funkciju trešajai personai, publiskās ticamības piešķiršanu ziņām, kas ierakstītas trešās personas vestā dalībnieku (akcionāru) reģistrā, un kapitāla daļu, akciju īpašumtiesību pārejas sasaisti ar ieraksta dalībnieku (akcionāru) reģistrā brīdi. Diskusijas turpinājums ir rodams vairākās publikācijās masu medijos un interneta vidē. Sākotnējā diskusija par kapitāla daļu un akciju uzskaites un apgrozības kārtības uzlabojumiem ir pāraugusi konceptuālā diskusijā par to, vai valstī ir nepieciešams vienots centralizēts visu akciju sabiedrību akcionāru reģistrs un, ja tāds ir nepieciešams, tad kam – Uzņēmumu reģistram vai Latvijas Centrālajam depozitārijam – būtu uzticama šāda centralizēta akcionāru reģistra turēšana (vešana). Šī raksta mērķis ir turpināt iesākto diskusiju no praktizējoša jurista skatpunkta, īpašu uzmanību pievēršot trešo personu tiesību aizsardzībai un interešu nodrošināšanai civiltiesiskos darījumos ar kapitāla daļām un akcijām. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Numura tēma
28. Februāris 2012 /NR. 9 (708)
Jau izsenis juristu vidē ir aktuāla diskusija par likumu patieso būtību un jēgu, vienlaikus mēģinot rast viedokļu kompromisu un definēt, ko ietver jēdziens "labs, pareizs likums". Lai arī par to domas dalās, jo ne visi ir vienisprātis, piemēram, par taisnīguma – likuma mērauklas – izpratni, tomēr šķiet, ka tikai retais atbalstītu tiesisko nenoteiktību jeb, gluži kā dzejas rindās, iespēju katram likumā atrast ko savu atbilstoši tā brīža vajadzībām, vēlmēm un sajūtām. Varbūt nedaudz pārspīlēts salīdzinājums, tomēr šoreiz tā ir sanācis ar jautājumu, kas skar no Komerclikuma izrietošo kapitālsabiedrību valdes locekļu pārstāvību, funkcijas, uzdevumus, nodarbinātību. Kāds oponēs – šajā ziņā likumos viss ir skaidrs un saprotams, taču šī žurnāla numura tēma atklāj ko citu – dažādos aspektos vienprātības nav, un tas spilgti izpaužas arī likuma piemērošanas praksē. Tā, piemēram, šajā numurā izlasīsiet, ka tiesas spriedumus un tajos paustās atziņas, ar kurām valsts pārvaldes iestāde pamato un pastiprina savas administratīvās prakses tiesiskumu, autoritatīvs komerctiesību eksperts komentē nepārprotami: "VID un tiesas argumentācijas gaita [..] ir stipri apšaubāma ne vien no komerctiesību, darba tiesību un tiesību teorijas, bet arī no elementāras loģikas un argumentācijas skatupunkta. Līdz ar to var apgalvot, ka šāda administratīvā un tiesu prakse ir prettiesiska ne vien no komerctiesību, darba tiesību un nodokļu tiesību, bet arī no cilvēktiesību aspekta." Tādēļ, atsaucoties Tieslietu ministrijas izteiktajam pamudinājumam, "Jurista Vārds" ir sagatavojis un lasītāju vērtējumam nodod šo speciālo tematisko numuru, kas tapis, lai izvērstu diskusiju par kapitālsabiedrību valdes locekļu tiesisko statusu un no tā izrietošajām tiesībām, pienākumiem to nodarbinātības un atlīdzības sakarā. Lai aptvertu pēc iespējas plašāku viedokļu spektru, minētās tēmas ietvaros savās domās dalās gan darba tiesību un komerctiesību, gan arī nodokļu tiesību speciālisti. Tādējādi lasītājiem šajā numurā piedāvājam praktizējošu juristu un mācībspēku viedokļus, valsts pārvaldes iestāžu (Tieslietu ministrija, Labklājības ministrija, Valsts darba inspekcija, Valsts ieņēmumu dienests) oficiālo nostāju, kā arī īpaši atlasītus spēkā stājušos Administratīvās rajona tiesas spriedumus (rubrikā "Tiesību prakse/Nolēmumi), kuri turklāt autoru rakstos (starp tiem LU Juridiskās fakultātes lektors Aigars Strupišs) tiek komentēti, analizējot tajos paustās atziņas. Lai arī šis speciālais numurs joprojām nedod vienu konkrētu atbildi – divi reiz divi ir četri, tomēr, izzinot dažādos viedokļus, redakcijas ieskatā, šajos rakstos kopumā tomēr izkristalizējas būtiski apsvērumi un kritēriji, kas nākotnē var kalpot par vienveidīgu pieeju šo strīdīgo jautājumu risināšanā. JV redakcija ...
Pievienot mapei
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
21. Septembris 2010 /NR. 38 (633)
Komercaģenta līguma spēkā esamības laikā komercaģenta un principāla attiecību pamatā ir princips, kas nosaka komercaģenta pakļautību principāla interesēm, tiešu kontaktēšanos ar principāla klientiem un jaunu klientu piesaistīšanu. Komercaģenta pienākums ir darboties principāla interesēs, slēdzot vai sagatavojot darījumus ar tādiem noteikumiem, kas pēc iespējas izdevīgāki principālam, izvairoties no darbībām, kas tieši vai netieši varētu radīt zaudējumus vai citas nelabvēlīgas sekas principālam vai tā veiktajai saimnieciskajai darbībai. Komercaģenta pienākums ievērot principāla intereses un no šī pienākuma izrietošais konfidencialitātes pienākums un pienākums ierobežot profesionālo darbību ir spēkā tikai komercaģenta līguma spēkā esamības laikā. Pēc tā izbeigšanās komercaģenta pienākumi pret bijušo principālu aprobežojas vien ar pienākumu glabāt principāla komercnoslēpumu. Tādēļ pēc komercaģenta līguma izbeigšanās komercaģenta rīcība nereti var būt saistīta ar principāla interešu aizskārumu un ar principāla klientiem nodibināto attiecību izmantošanu, lai šos klientus pārvilinātu vai lai konkurētu ar bijušo principālu. Lai aizsargātu šīs principāla intereses, tajā pašā laikā netaisnīgi neierobežojot komercaģentu, Eiropas Kopienu Padomes 1986. gada 18. decembra direktīvā "Par dalībvalstu tiesību aktu koordinēšanu attiecībā uz pašnodarbinātiem tirdzniecības pārstāvjiem" 86/653/EEK1 (turpmāk tekstā – direktīva 86/653/EEK) iekļauta komercaģenta profesionālās darbības ierobežojuma klauzula, kura pieļauj vienoties par komercaģenta profesionālās darbības ierobežošanu arī pēc komercaģenta līguma izbeigšanās un kuru nacionālajās tiesību normās ieviesušas ne tikai Eiropas Savienības dalībvalstis, bet arī citas valstis. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Tiesību prakse
14. Septembris 2010 /NR. 37 (632)
Pagājušā gada pirmsvasaras periodā juristu saimē viens no visvairāk apspriestajiem jautājumiem bija par to, kāds ir kapitālsabiedrības valdes locekļa statuss un vai tas ir darba ņēmējs Direktīvas 92/85 izpratnē. Arī "Jurista Vārda" lapaspusēs notika izvērsta diskusija starp diviem polarizējošiem viedokļiem (Liberte V. Tiesiskās attiecības starp kapitālsabiedrību un valdes locekli. Jurista Vārds, 10.03.2009., Nr. 10; Šturms A. Kapitālsabiedrības valdes locekļa nodarbināšana. Jurista Vārds, 28.04.2009., Nr. 17; Kravale S. Kapitālsabiedrības valdes loceklis nav darbinieks, Jurista Vārds, 12.05.2009., Nr. 19). Arī tiesai nācās lemt par šo jautājumu, un polemika sasniedza tādu strupceļu, ka Augstākās tiesas Senāta Civiltiesību departaments 2009. gada 13. maijā nolēma ar prejudiciālu jautājumu vērsties Eiropas Savienības Tiesā (toreiz vēl Eiropas Kopienu Tiesa). Latvijas Augstākā tiesa uzdeva šādus jautājumus: 1. Vai kapitālsabiedrības izpildinstitūcijas loceklis ir uzskatāms par darba ņēmēju Eiropas Kopienu tiesību izpratnē? 2. Vai tas, ka Komerclikuma 224. panta ceturtā daļa atļauj atsaukt kapitālsabiedrības valdes locekli no amata bez jebkādiem ierobežojumiem, tostarp neatkarīgi no sievietes grūtniecības stāvokļa, nav pretrunā Eiropas Padomes Direktīvas 92/85/EEK 10. pantam un Eiropas Savienības Tiesas atziņām? Šā gada 2. septembrī ģenerāladvokāts Īvs Bots (Yves Bot) publiskoja savas pārdomas un atbildes uz Latvijas tiesas jautājumiem, kuras piedāvās Eiropas Savienības Tiesai. Viņš atzina, ka arī kapitālsabiedrības valdes loceklis ir darba ņēmējs un grūtniecības dēļ to nedrīkst atbrīvot no amata. Turpmāk tiks sniegts ieskats ģenerāladvokāta galvenajās atziņās. Ar ģenerāladvokāta atzinuma pilnu tekstu lietā C‑232/09 Dita Danosa pret LKB Līzings SIA var iepazīties latviešu valodā Eiropas Savienības Tiesas mājaslapā (www.curia.europa.eu). ...
Pievienot mapei
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
17. Augusts 2010 /NR. 33 (628)
2010. gada 1. maijā spēkā stājās grozījumi Komerclikumā (turpmāk – KCL), ar kuriem cita starpā KCL nostiprināta iespēja dibināt t.s. viena lata sabiedrību ar ierobežotu atbildību.1 KCL 185.1 panta pirmā daļa paredz, ka sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) pamatkapitāla apmērs var tikt noteikts mazāks par KCL 185. pantā noteikto minimālo SIA pamatkapitāla lielumu – 2000 latiem. Tas nozīmē, ka minimālais SIA pamatkapitāls turpmāk varēs būt tikai viens lats. Kā vienu no galvenajiem mērķiem iespējai izveidot SIA ar tik simbolisku pamatkapitāla lielumu likumdevējs min mazo un mikro komersantu – individuālo un ģimenes komercsabiedrību – dibināšanas veicināšanu. Tas ne tikai palielināšot preču un pakalpojumu sniegšanas apjomus,2 bet arī veicināšot bez darba palikušo personu iesaistīšanos komercdarbībā.3 No mazo uzņēmēju skatu punkta šis likumdevēja solis vērtējams pozitīvi: bieži šo personu ieceres netika realizētas, jo dibināmajā SIA vajadzēja ieguldīt pamatkapitālu 2000 latu apmērā, kā arī segt ar SIA reģistrēšanu saistītos administratīvos izdevumus.4 Tomēr izskan bažas, ka vienlaikus ar iespēju nodibināt SIA ar tik simbolisku minimālā pamatkapitāla lielumu pieaugs maksātnespēju un likvidāciju skaits, tiesu noslogotība, kā arī kreditoru krāpšana.5 Viena lata SIA ieviešana Latvijā tika pat nodēvēta par "atkārtotu kāpšanu uz grābekļa".6 Raksta mērķis ir aplūkot KCL iekļauto t.s. viena lata SIA regulējumu un no tā izrietošos problēmjautājumus. Rakstu caurvij ieskats arī atsevišķu Eiropas valstu pieredzē, to nacionālajā likumdošanā, nostiprinot viena lata SIA analogas sabiedrības formas. Īpaši tiks akcentēta Vācijas pieredze. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Diskusija
27. Aprīlis 2010 /NR. 17/18 (612/613)
Pētījuma "Tiesu varas neatkarības un efektivitātes palielināšanas un nostiprināšanas rezerves" autori Sanita Osipova, Aigars Strupišs un Aija Rieba norāda: ierobežojot pārsūdzēšanas iespējas atsevišķu lietu kategorijās, vai arī atkarībā no prasījuma veida vai apmēra paveras iespējas ievērojami atslogot tiesas un atbrīvot tiesu resursus nozīmīgāku lietu izšķiršanai. Pētījumā kā pozitīvs piemērs minēts salīdzinoši nesen ieviestais modelis administratīvo tiesu darbā, kur pieteikumi par Konkurences padomes lēmumu atcelšanu tiek skatīti tikai divās instancēs (apgabaltiesa kā pirmā instance un Senāts kā kasācijas instance). Viens no šāda risinājuma iemesliem ir bijis tas, ka Konkurences padomes lēmumi tiek atzīti par profesionāli pietiekami kvalitatīviem. Ņemot vērā šo veiksmīgo risinājumu, pētījums aktualizējis jau diezgan senu diskusiju par Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmuma pārsūdzības piekritības maiņu. Pētījuma autori uzsver, ka atteikšanos no apelācijas instances varētu izmantot arī attiecībā uz Uzņēmumu reģistra lēmumu pārsūdzēšanu, jo vairāk tāpēc, ka šeit turklāt pastāv arī iekšējās pārsūdzēšanas iespēja, kā rezultātā sūdzība faktiski tiek skatīta četrās instancēs (vienreiz pašā Uzņēmumu reģistrā un trīs reizes – tiesā). Šajos "reformācijas laikos" ideja par Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmuma pārsūdzības piekritības maiņu kļuvusi vēl aktuālāka. Uzņēmumu reģistra administrācijas sanāksmē šā gada 22. martā tika izvērtēts iepriekš minētais priekšlikums, un šobrīd ir pieņemts lēmums atbalstīt ierosināt grozījumus likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru". Jāveic grozījumi līdzīgi kā Konkurences likuma 8. panta otrajā daļā, kur noteikts: "Konkurences padomes lēmumus, izņemot lēmumus par lietas ierosināšanu un lēmuma pieņemšanas termiņa pagarināšanu, procesa dalībnieks var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no šo lēmumu spēkā stāšanās dienas. Tiesa lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Lieta tiek izskatīta triju tiesnešu sastāvā. Administratīvās apgabaltiesas spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību." Tiek prognozēts, ka iecerētās izmaiņas varētu sniegt vairākus pozitīvus ieguvumus. Lai gan pētījums un Uzņēmumu reģistra lēmums ir par piekritības maiņu, tomēr ne mazāk svarīgs jautājums ir par Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmuma pakļautības maiņu no administratīvās uz vispārējo tiesvedību. Visus ar konkrēto strīdu risināmos jautājumus izskatītu tiesa vienas lietvedības ietvaros. Šobrīd ar vienu tiesisko strīdu saistīti jautājumi tiek skatīti abās jurisdikcijās – par faktiskajiem apstākļiem vispārējās jurisdikcijas tiesā, bet par Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmumu kā administratīvo aktu – administratīvajā tiesā. Tādēļ bieži vien administratīvā tiesvedība lietā ir jāaptur, kamēr nav izspriesta ar šo lietu saistīta civillieta par faktisko apstākļu vērtējumu, jo administratīvā procesa kārtībā faktiskie apstākļi netiek vērtēti. Strīds par faktiskajiem apstākļiem ir risināms civilprocesuālā kārtībā. Prasība, piemēram, par prettiesisku pilnsapulču, lēmumu un darījumu atzīšanu par spēkā neesošiem, ir civiltiesisks strīds, un šī civiltiesiskā strīda izšķiršana nav atkarīga no administratīvi tiesiskajām attiecībām, kas radušās ar minēto Uzņēmumu reģistra lēmumu. Tā kā likumdevējs ir paredzējis īpašu kārtību strīdu par faktiskajiem apstākļiem izlemšanai vispārējās kompetences tiesās, Uzņēmumu reģistrs ir atbrīvots no pienākuma pārbaudīt tos. Par pamatu secinājumam, ka administratīvs akts panākts ar prettiesiskām darbībām (nepatiesu ziņu sniegšana, viltojumu u. tml.), var kalpot tiesas spriedums, kas konstatē attiecīgu faktu. Tomēr jānorāda, ka tieši lielākajā daļā kā apstrīdēšanas pamatu norāda nevis valsts notāra rīcību, bet gan tieši pārkāpumus komersantu lēmuma pieņemšanā, ko nevar secināt no Uzņēmumu reģistrā iesniegtajiem dokumentiem. Šādos gadījumos ir jāapstrīd nevis valsts notāra lēmums, bet gan tieši attiecīgā komersanta pārvaldes institūcijas lēmums.1 Gatis Litvins ...
Pievienot mapei
1 2 3 4 5
10 20 50
REZULTĀTI LAPĀ
Rubrika
Informācija
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesību prakse
Domu mantojums
Vēstules
Juridiskā literatūra
Sludinājumi. Reklāma
Citu pieredze
In memoriam
Akadēmiskā dzīve
Eiropas telpā
Intervija
Notikums
No citas puses
Diskusija
Nedēļas jurists
Redaktora sleja
Numura tēma
Viktorīna
Aptauja
Tiesību politika
Viedoklis
Juristu likteņi
Jurista vizītkarte
Īsziņas
Studenta Vārds
2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā
Atskatā un darbībā
Justīcija attīstībai
Atsaucoties uz publicēto
Jurists un kultūra
Juridiskā darba tirgus
Tiesību prakses komentāri
Tiesību prakse. Judikatūra
Grāmatas
Lekcijas
Periodika
Prakses materiāli
Mūsu autors
Tiesību nozare
Administratīvās tiesības un proc...
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...
Dzīvnieku aizsardzība
Tiesu darba organizācija
Policijas tiesības
Valsts un baznīca
Civiltiesības un process
--- Darba tiesības
--- Komerctiesības
--- Konkurences tiesības
--- Patērētāju tiesības
--- Intelektuālā īpašuma tiesības
--- Īres tiesības
--- Medicīnas tiesības
--- Šķīrējtiesu process
--- Maksātnespējas process
Krimināltiesības un process
Konstitucionālās tiesības
Starptautiskās tiesības
Tiesību teorija, vēsture un filoz...
Eiropas tiesības
Tiesu iekārta
Cilvēktiesības
Sociālās tiesības
Publiskie iepirkumi
Datu apstrāde
Tūrisma tiesības
Tehnoloģijas un mākslīgais intel...
--- Mākslīgais intelekts
Pašvaldību tiesības
Apdrošināšanas tiesības
Būvniecības tiesības
Vides tiesības
Nolēmumu piespiedu izpilde
Bērna tiesības
Administratīvā atbildība
ES fondi
Starptautiskās privāttiesības
Enerģētikas tiesības
Valsts pārvalde
Profesionālā ētika
Juridiskā tehnika un valoda
Tiesību politika un prakse Covid-1...
Interešu pārstāvība
E-lieta
Pacientu tiesības
Sankcijas
Militārās tiesības
Trauksmes celšana
Tiesību prakse
Satversmes tiesas nolēmumi
Eiropas Savienības Tiesas nolē...
Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...
Tiesu nolēmumi civillietās
Tiesu nolēmumi krimināllietās
Tiesu nolēmumi administratīvaj...
Valsts iestāžu lēmumi
--- Uzņēmumu reģistrs
--- Konkurences padome
--- Patērētāju tiesību aizsard...
--- Centrālā vēlēšanu komisij...
Atzinumi un viedokļi
--- Konstitucionālo tiesību komi...
--- Tiesībsargs
--- Citas institūcijas
Autors
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties