Tiesību nozaru katalogs: Komerctiesības

Komerctiesību aktualitātes: korporatīvās pārvaldības jautājumi

22. Jūlijs 2014 • NR. 28 (830)

Pirms pāris mēnešiem, 29. maijā, norisinājās ikgadējā konference, kas veltīta aktuālajiem jautājumiem komerctiesību nozarē. Par šā gada konferences tematiku bija izvēlēti korporatīvās pārvaldības jautājumi: valdes locekļu pienākumu izpildes standarts un atbildība, akcionāru tiesības un to aizsardzība, korporatīvās pārvaldības principi un to nozīme akciju sabiedrību darbībā. Konferences tematika nebija izvēlēta nejauši, jo korporatīvās pārvaldības jautājumi ir iekļauti Tieslietu ministrijas šā gada prioritātēs. Konferencē prezentētie referāti, kurus to autori ir papildinājuši, pielāgojot raksta formātam, jau tradicionāli vienkopus tiek publicēti "Jurista Vārda" speciālajā komerctiesību numurā, un tāds ir šīs nedēļas izdevums. ...

Jānis Endziņš

žurnāls / Viedoklis

Lai gan esam maza valsts, tas nav šķērslis izaugsmei

22. Jūlijs 2014 • NR. 28 (830)

Šā gada maijā ikgadējā Tieslietu ministrijas komerctiesību konferencē izskanēja tēze, ka Latvijai jātiecas uz biznesa vides izcilību. Šādu viedokli komerctiesību konferencē pirms pāris gadiem paudu arī pats. Tādēļ, "Jurista Vārda" uzrunāts, šajā speciālajā komerctiesību izdevumā dalos pārdomās par to, kādēļ tas ir svarīgi un ciktāl Latvija šobrīd ir pagājusi pretim izcilai biznesa videi, kuras neatņemama sastāvdaļa, nenoliedzami, ir atbilstošs tiesiskais ietvars. ...

Sannija Matule

žurnāls / Juridiskā literatūra

Rakstu krājums Komerctiesībās

18. Februāris 2014 • NR. 7 (809)

Aizvadītā gada izskaņā Tiesu namu aģentūras apgādā iznākusi grāmata "Komerctiesību aktuālie jautājumi Latvijā un Eiropā. Komercdarījumi. Atbildība. Komercstrīdi". Šī izdevuma pamatā ir 2012. gada konferences "Komerclikumam – 10" materiāli, taču, kā mierina izdevējs, grāmatas sagatavošanas laikā vairāki autori savus referātus ir aktualizējuši, ievērojot pēc konferences normatīvajos aktos veiktos grozījumus. ...

Evija Novicāne

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valdes locekļa atbildība par savlaicīgu maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu

28. Janvāris 2014 • NR. 4 (806)

Raksta mērķis ir iztirzāt jautājumu par valdes locekļa civiltiesisko atbildību gadījumā, ja kapitālsabiedrība nav savlaicīgi iesniegusi maksātnespējas procesa pieteikumu, īpašu uzmanību pievēršot šādas atbildības tiesiskajam pamatojumam un atbildības priekšnoteikumiem. Autore rakstā analizē arī jautājumu par to, vai kapitālsabiedrības maksātnespējas gadījumā kreditori var vērsties pret valdes locekli ar individuālu (tiešu) prasību par nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu. ...

Andra Rubene, Māra Stabulniece

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Atbildība par atkarīgajai sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem

12. Novembris 2013 • NR. 46 (797)

Šī raksta mērķis ir noskaidrot, cik lielā mērā Koncernu likuma regulējuma esamība ir priekšnoteikums efektīvai mazākuma un jauno vairākuma dalībnieku (akcionāru) un kreditoru aizsardzībai pret valdošā uzņēmuma rīcību. Turklāt raksta noslēgumā sniegti secinājumi un priekšlikumi turpmākajai rīcībai attiecīgā regulējuma sakārtošanai un sistematizēšanai. ...

Aivars Latkovskis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Komercķīlas regulējuma iecerētie grozījumi

15. Oktobris 2013 • NR. 42 (793)

Atbilstoši Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra (turpmāk – Uzņēmumu reģistrs) apkopotajai statistikas informācijai1 2013. gada 1. augustā komercķīlu reģistrā bija 32 198 aktuālas komercķīlas. Vienlaikus, salīdzinot ar iepriekšējo gadu periodiem (piemēram, 2008. gada beigās bija pat 62 060 aktīvas komercķīlas) un šo gadu laikā no jauna reģistrētajām un dzēstajām komercķīlām, var secināt, ka komercķīlu reģistrēšanas samazinājums un komercķīlu dzēšanas pieaugums ir saistīts ar kopējo ekonomisko situāciju valstī un kredītu (aizdevumu) pieejamību komersantiem un citiem tiesību subjektiem. Prognozējams, ka komercķīlu skaits tuvākajā nākotnē atkal varētu palielināties. Līdz ar to kvalitatīva komercķīlu tiesiskā regulējuma esamība ir svarīga lielai sabiedrības daļai, jo īpaši komersantiem, kā arī valsts tautsaimniecībai kopumā. ...

Zane Bule

žurnāls / Numura tēma

Dalībnieka atbildība par kapitālsabiedrības saistībām ārvalstīs

9. Jūlijs 2013 • NR. 27/28 (778/779)

Rakstā tiks ieskicēts dalībnieka atbildības par sabiedrības saistībām institūts divās kontinentālās Eiropas valstīs – Vācijā un Francijā, kā arī Amerikas Savienotajās Valstīs un Apvienotajā Karalistē, kas pieder t. s. common law sistēmai. Jāmin, ka dalībnieka atbildības par sabiedrības saistībām institūts katrā no šīm valstīm tiek saprasts atšķirīgi un arī vienas valsts ietvaros nereti pastāv dažādas šā koncepta izpratnes. Tā kā dalībnieka atbildības par sabiedrības saistībām jautājums ir viens no problemātiskākajiem, strīdīgākajiem un daudzpusīgākajiem komerctiesību jautājumiem, šā raksta ietvaros iespējams sniegt tikai vispārīgu pārskatu. ...

Jana Orlova

žurnāls / Numura tēma

Nepieciešamība iekļaut akciju opciju regulējumu Komerclikumā

9. Jūlijs 2013 • NR. 27/28 (778/779)

Šā raksta mērķis ir noskaidrot, vai ir nepieciešami grozījumi Komerclikumā, lai arī Latvijā kapitālsabiedrības sāktu biežāk izmantot darbinieku akciju opcijas kā savu darbinieku motivācijas veicināšanas instrumentu. ...

Brigita Tērauda

žurnāls / Numura tēma

Dalībnieka tiesības un pienākumi, lemjot par pamatkapitāla palielināšanu

9. Jūlijs 2013 • NR. 27/28 (778/779)

Praksē nereti kapitālsabiedrības dalībnieki tādu vai citādu iemeslu dēļ balso "pret" pamatkapitāla palielināšanu. Balsojuma sekas atkarīgas no dalībnieka ietekmes – mazākumdalībnieka negatīvais balsojums netraucē pieņemt lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu, savukārt dalībnieks ar pietiekami lielu balsu skaitu var nepieļaut lēmuma pieņemšanu. Attiecīgi rodas jautājumi, vai un kādā veidā mazākumdalībnieks var aizstāvēt savas intereses viņam nevēlama lēmuma par pamatkapitāla palielināšanu pieņemšanā un savukārt ciktāl vairākuma dalībnieks drīkst izmantot savu varu, bloķējot lēmuma pieņemšanu. ...

Jānis Jurkāns

žurnāls / Numura tēma

Prasības par dalībnieka izslēgšanu – prakse un problēmjautājumi

9. Jūlijs 2013 • NR. 27/28 (778/779)

Arī Baltijas valstu likumdevēji ir devuši iespēju komercsabiedrību dalībniekiem izbeigt tādu dalībnieku darbošanos sabiedrībā, kuri nepilda savas saistības vai nodara kaitējumu sabiedrības interesēm. Latvijā šāda iespēja ir prasība par dalībnieka izslēgšanu saskaņā ar Komerclikuma 195. pantu. Šajā rakstā tiks apskatīta Latvijas tiesu prakse dalībnieku izslēgšanas prasībās, kas palīdzēs identificēt problēmas. Savukārt Lietuvas un Igaunijas tiesību aktu analīze ļaus piedāvāt risinājumus. ...

Aldis Alliks

žurnāls / Numura tēma

Korporatīvā plīvura pacelšanas krimināltiesiskie aspekti

9. Jūlijs 2013 • NR. 27/28 (778/779)

Šajā rakstā tiks apskatīta krimināltiesiskā atbildība, kāda varētu būt panākama Latvijā lietās par noziedzīgiem nodarījumiem komercdarbībā – Komerclikuma 1. panta pirmās un otrās daļas izpratnē, pielietojot no anglosakšu tiesību sistēmas aizgūto korporatīvā plīvura pacelšanas doktrīnu. Raksta mērķis ir sniegt ieskatu spēkā esošā normatīvā regulējuma pielietojumā saistībā ar šīs doktrīnas krimināltiesisku piemērošanu sabiedrību dalībniekiem. ...

Lauris Rasnačs

žurnāls / Numura tēma

Atvasinātās prasības Latvijas komerctiesībās

9. Jūlijs 2013 • NR. 27/28 (778/779)

Neraugoties uz faktu, ka Komerclikuma 172. panta otrā daļa un 195. panta otrā daļa Latvijas tiesībās vairs nav uzskatāmas par jaunām normām un to piemērošanā ir izveidojusies arī jau zināma tiesu prakse, prasībās, kas celtas uz minēto normu pamata, vēl joprojām bieži vien rodas neskaidri jautājumi. ...

Evija Novicāne

žurnāls / Numura tēma

Dalībnieka atbildība par kapitālsabiedrības novešanu līdz maksātnespējai

9. Jūlijs 2013 • NR. 27/28 (778/779)

Šā raksta jeb pētījuma mērķis ir iztirzāt jautājumu par kapitālsabiedrības dalībnieku civiltiesisko atbildību gadījumos, ja kapitālsabiedrība ir novesta līdz maksātnespējai, īpašu uzmanību pievēršot šādas atbildības tiesiskajam pamatojumam, atbildības priekšnoteikumiem un tipiskajiem piemērošanas gadījumiem. ...

Sandra Jakušenoka

žurnāls / Numura tēma

Būtiski atšķiras drošības prasības papīra un elektroniskiem dokumentiem

9. Jūlijs 2013 • NR. 27/28 (778/779)

Saeima ir pieņēmusi grozījumus Komerclikumā, kas stājās spēkā šā gada 1. jūlijā. Likuma 9. panta grozījumi paredz: ja likumā noteikts, ka personas paraksts uz dokumenta (pieteikuma, pieteikumam pievienojama vai cita dokumenta) ir apliecināms notariāli, šī prasība ir izpildīta, ja parakstu apliecinājis zvērināts notārs, komercreģistra iestādes amatpersona vai ja dokuments sastādīts elektroniskā formā, tas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu. ...

Indra Aužele

žurnāls / Numura tēma

Dalībnieku reģistra nodalījums, tā noformēšana un iesniegšana Uzņēmumu reģistrā

9. Jūlijs 2013 • NR. 27/28 (778/779)

Līdz ar grozījumiem Komerclikumā, kas stājās spēkā 2013. gada 1. jūlijā, būtiski tiek mainīta izpratne par dalībnieku reģistru, tā noformēšanu, parakstīšanu un iesniegšanu Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā. ...

žurnāls / Numura tēma

Komerclikuma aktuālo – antireiderisma grozījumu būtība

9. Jūlijs 2013 • NR. 27/28 (778/779)

Pagājušās nedēļas pirmdienā, 1. jūlijā, stājās spēkā apjomīgi grozījumi Komerclikumā, kas tika jo īpaši gaidīti, cerot, ka ar to palīdzību izdosies risināt tā sauktā reiderisma problēmu Latvijā. Tādējādi Komerclikums ir pilnveidots un papildināts ar jaunām normām, radot arī augsni jaunām diskusijām par šā tiesiskā regulējuma būtību un piemērošanas praksi. Tā kā aizritējusi vien nedēļa, kopš minētie grozījumi ir īstenojami dzīvē, vēl pāragri izsmeļoši un kvalitatīvi spriest par visiem ieguvumiem un arī juridiskām nepilnībām, kas izriet no jaunās kārtības. Tādēļ šajā "Jurista Vārda" speciālajā numurā, kas no pirmā līdz pēdējam vākam veltīts komerctiesībām, saistībā ar Komerclikuma aktuālajiem jauninājumiem publicējam gan dažus viedokļus, kuri var kalpot par vielu pārdomām un tālākām diskusijām, gan arī vēršam uzmanību uz būtiskākajām izmaiņām saistībā ar tā sauktajiem antireiderisma grozījumiem, vienlaikus sniedzot praktiski noderīgu skaidrojumu par turpmāko dalībnieku reģistra nodalījuma, tā noformēšanas un iesniegšanas kārtību Uzņēmumu reģistrā. Minētās aktualitātes šajā speciālizdevumā papildina daudzi raksti jeb referāti, kas šā gada 30. maijā nolasīti Tieslietu ministrijas un Latvijas Universitātes rīkotajā ikgadējā komerctiesību konferencē. Tā šogad bija veltīta komerctiesību jomas galveno problēmu un iespējamo risinājumu apzināšanai. ...

Aigars Strupišs

žurnāls / Viedoklis

Valsts, nespējot cīnīties ar blēžiem, ierobežo visus uzņēmējus

9. Jūlijs 2013 • NR. 27/28 (778/779)

Atsaucoties "Jurista Vārda" aicinājumam paust brīvas formas pārdomas par pēdējiem Komerclikuma grozījumiem, kuri stājās spēkā 1. jūlijā, jāteic, ka, manuprāt, kādu daļu no uzstādītā mērķa ar šīm izmaiņām varētu sasniegt, ja par tādu uzskata reiderisma apkarošanu. Šim nolūkam ir paredzēts diezgan daudz mehānismu, kas minēto procesu formalizē un padara kontrolējamu. Tādēļ kā pozitīvu ieguvumu noteikti var minēt dalībnieku reģistra ...

Jānis Bogdasarovs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Savu daļu iegādes finansēšanas aizlieguma piemērošana sabiedrībām ar ierobežotu atbildību

18. Jūnijs 2013 • NR. 24 (775)

Jau ar Komerclikuma spēkā stāšanās brīdi Komerclikuma 241. pants paredz aizliegumu akciju sabiedrībām finansēt savu akciju iegādi. Turpretim nedz Komerclikuma sākotnējā redakcijā, nedz vēlāk izdarītajos grozījumos šāds aizliegums netika noteikts sabiedrībām ar ierobežotu atbildību. Šāda tieša aizlieguma neesamība Komerclikumā attiecībā uz sabiedrībām ar ierobežotu atbildību ir pamats secinājumam, ka Komerclikuma 241. pants ir piemērojams tikai akciju sabiedrībām. Taču, kā liecina atsevišķi pirmās instances tiesas spriedumi, vairāki tiesneši Komerclikuma 241. pantā noteikto aizliegumu pēc analoģijas ir piemērojuši arī sabiedrībām ar ierobežotu atbildību. Autors, aplūkojot Komerclikuma, Eiropas Savienības un citu valstu normatīvo aktu regulējumu un tiesu praksi, vērtēs, vai tiešām Komerclikumā pastāv atklāts likuma robs savu daļu iegādes finansēšanas aizlieguma piemērošanā sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, t.i., vai pastāv tāda tiesiskā situācija, kuras regulējums nav ietverts likumā, kaut arī šādam regulējumam atbilstoši likuma teleoloģijai vajadzētu būt. ...

Kaspars Vecozols

žurnāls / Informācija

Komerctiesību konferences atziņas un secinājumi

11. Jūnijs 2013 • NR. 23 (774)

Tieslietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti šā gada 30. maijā rīkoja ikgadējo Komerctiesību konferenci. Šoreiz konferences tematika bija saistīta ar jautājumiem par kapitālsabiedrības pamatkapitālu un kapitāla plūsmu. Šajā rakstā apkopotas komerctiesību konferencē izteiktās atziņas un būtiskākie secinājumi. ...

Kristofs Grigoleits Hanss

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi kā kuriozs eksperiments

26. Marts 2013 • NR. 12 (763)

Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu projekts, kuru 2011. gada oktobrī ir publiskojusi Eiropas Komisija, turpina būt asu diskusiju objekts. Soli pa solim Eiropas Komisija mēģina radīt vienotas Eiropas privāttiesības. Taču pati ideja ir vēl nenobriedusi un ieguvums ekonomikai no tā visa – niecīgs. ...

Daimārs Škutāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Nebeidzamais muklājs prasības nodrošināšanā akcionāru strīdos

19. Februāris 2013 • NR. 7 (758)

Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2013. gada 18. janvāra lēmums lietā Nr. SKC - 1268 dod pamatu cerībai, ka mazināsies sērga prasības nodrošināšanā, kas pletās plašumā ar atsevišķu Rīgas apgabaltiesas, Ventspils tiesas un Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnešu gādību. Prasības nodrošināšana Latvijā arvien ir paņēmiens, kā akcionāru strīdos bloķēt oponenta iespējas piedalīties sabiedrības pārvaldē, un 2012. gads ir bijis īpaši ražens. Runa ir par strīdiem, kas attiecas uz Latvijā reģistrētajām AS "Ventbunkers" un AS "Latvijas naftas tranzīts". ...

Sergejs Rudāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valdes locekļa atbildība par sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem

15. Janvāris 2013 • NR. 2 (753)

Raksta "Valdes locekļa atbildība par sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem" nobeigums, raksta sākumu skatīt 8. janvāra "Jurista Vārdā" Nr. 1. ...

Sergejs Rudāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valdes locekļa atbildība par sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem

8. Janvāris 2013 • NR. 1 (752)

Neskatoties uz līdzīgu publikāciju esamību, valdes locekļa atbildība par sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem joprojām Latvijā nav pietiekami izpētīta, tas sagādā zināmas problēmas juristiem. Ar savu rakstu, kura pirmā daļa publicēta šajā numurā, autors vēlas kaut vai daļēji aizpildīt šo robu, apskatot tādus svarīgus jautājumus kā valdes locekļa atbildības iestāšanās nosacījumi, pierādīšanas nastas sadalījums starp sabiedrību un valdes locekli, kā arī Komerclikuma noteikumi par sabiedrības prasības celšanu un noilgumu. Ņemot vērā literatūras trūkumu latviešu valodā par šo tēmu, autors ir plaši izmantojis Vācijas tiesību zinātnieku atziņas un tiesu praksi. Ja raksts nesatur īpašu atrunu, atsauce uz vācu juridisko literatūru nozīmē, ka, pēc autora viedokļa, tajā izteiktās domas ir attiecināmas arī uz Latvijas tiesībām. ...

Aivars Lošmanis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Dalībnieka izstāšanās no sabiedrības ar ierobežotu atbildību

27. Novembris 2012 • NR. 48 (747)

Izmaiņas sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk – SIA) dalībnieku sastāvā var notikt dažādi. Praksē izplatītākais veids ir kapitāla daļu atsavinājums, pusēm noslēdzot atlīdzības vai bezatlīdzības līgumus. Kapitāla daļas var iegūt arī mantošanas ceļā. Tāpat Komerclikumā1 (turpmāk – KCL) ietverts regulējums, kas paredz dalībnieka statusa atņemšanu piespiedu kārtā, proti, KCL 195. panta pirmā daļa paredz iespēju tiesas ceļā no sabiedrības izslēgt sabiedrības dalībnieku, ja viņš "bez attaisnojoša iemesla nepilda savas saistības vai citādi nodarījis būtisku kaitējumu sabiedrības interesēm, vai nav izpildījis saistības". Šajā gadījumā dalībniekam piederošās kapitāla daļas pāriet sabiedrībai, kurai ir pienākums izmaksāt izslēgtajam dalībniekam viņa ieguldījumu KCL noteiktā apmērā (skat. minētā panta trešo daļu). ...

Jānis Kārkliņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kapitāla daļa un tās atsavinājums

20. Novembris 2012 • NR. 47 (746)

Kapitāla daļu pāreja trešajām personām vienmēr ir bijis aktuāls tiesību zinātnes temats, bet it sevišķi pašreiz, kad notiek darbs pie Komerclikuma regulējuma izmaiņām saistībā ar kapitāla daļu pāreju, kuras mērķis cita starpā ir palielināt kapitāla daļu pārejas regulējuma tiesisko drošības līmeni.1 ...

Kaspars Vecozols, Aivars Latkovskis

žurnāls / Informācija

Komerclikuma desmitgadē apkopotās atziņas

2. Oktobris 2012 • NR. 40 (739)

Par godu Komerclikuma pirmajai desmitgadei Tieslietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Universitātes (turpmāk – LU) Juridisko fakultāti šā gada 20. un 21. septembrī rīkoja starptautisko konferenci "Komerclikumam – 10". Konferencē uzstājās Komerclikuma izstrādātāji, Tieslietu ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu darbinieki, LU Juridiskās fakultātes mācībspēki, tiesneši, komerctiesību praktiķi, kā arī ārvalstu lektori. Šajā rakstā apkopotas šo referentu konferencē paustās galvenās atziņas un būtiskākā informācija. ...

Sannija Matule

žurnāls / Notikums

Komerclikums laika pārbaudi ir izturējis

25. Septembris 2012 • NR. 39 (738)

"Ja pirms desmit gadiem man būtu šodienas pieredze un zināšanas, Komerclikums būtu par ceturtdaļu īsāks," pagājušajā ceturtdienā, referējot Komerclikuma desmitgadei veltītā konferencē, atzina viens no minētā likuma autoriem – Aigars Strupišs. Prakse gan liecina, ka daļai komersantu jeb tiem, kuri ar minēto likumu ir cieši saistīti, šī ceturtdaļa nav bijis šķērslis, lai aptaujā atzītu: Komerclikumā ir vienots un skaidri formulēts regulējums, kā arī daudzos gadījumos vienkārši un ātri īstenojami noteikumi. Tomēr vienlaikus prakse skaidri arī iezīmē šīs jomas vēl pilnveidojamos tiesību institūtus. ...

Pēters Limmers

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vācijas komercreģistra sistēma

18. Septembris 2012 • NR. 38 (737)

Komercreģistra sistēma atslogo tiesisko apgrozību, ļaujot īsākā laikā ar mazākiem spēkiem un mazākiem līdzekļiem iegūt nepieciešamo informāciju. Lai šādu rezultātu varētu sasniegt, komercreģistrā iekļauto ziņu pareizībai ir jābūt īpaši garantētai. Šis raksts iepazīstina ar to, kā Vācijā tiek nodrošināta komercreģistra pareizība un kā tiek sasniegts šā reģistra mērķis. ...

Lauris Rasnačs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Sabiedrības prasību celšana pēc mazākuma pieprasījuma

18. Septembris 2012 • NR. 38 (737)

Varētu šķist, ka Komerclikuma norma, kas paredz sabiedrības mazākuma dalībnieku tiesības ierosināt un nepieciešamības gadījumā arī celt prasību, ko autors šī darba turpmākajā tekstā piedāvā dēvēt par "tiesībām iniciēt sabiedrības prasības celšanu", ir vienkārša un skaidra. Tomēr tā gluži nav, un iespējamās neskaidrības ir plašākas par sabiedrības mazākuma dalībnieka jēdziena dažādām definīcijām. Tādēļ autors par šī darba galveno uzdevumu ir noteicis skaidrojuma sniegšanu par galvenajiem aspektiem sabiedrības mazākuma dalībnieku tiesībās iniciēt sabiedrības prasības celšanu. ...

Evija Novicāne, Zane Kļaviņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valdes locekļu atbildība par biznesa lēmumiem

18. Septembris 2012 • NR. 38 (737)

I. Ievads un risināmie problēmjautājumi Cicerons reiz teicis, ka nevis gudrība, bet veiksme ir tā, kas nosaka cilvēka dzīvi. Vai veiksme nosaka arī valdes locekļu atbildību? Jāņem vērā, ka biznesa lēmumi vienmēr ir saistīti ar zināmu risku un veiksmes faktoru, jo komercdarbībā pat ļoti racionāli un kvalitatīvi izvērtēti lēmumi var nesniegt gaidīto rezultātu un radīt zaudējumus. Tomēr, ja valdes loceklim, pildot amata pienākumus, iestātos ...

Andrejs Lielkalns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Dalībnieku un akcionāru reģistri – problēmas un risinājumi

7. Augusts 2012 • NR. 32 (731)

Atsaucoties Tieslietu ministrijas aicinājumam, žurnāls "Jurista Vārds" 2011. gada 22. novembra numurā sāka diskusiju par iespējamām izmaiņām sabiedrību ar ierobežotu atbildību dalībnieku reģistru un akciju sabiedrību akcionāru reģistru vešanas kārtībā, cita starpā aicinot izvērtēt iespēju nodot dalībnieku un akcionāru reģistra vešanas funkciju trešajai personai, publiskās ticamības piešķiršanu ziņām, kas ierakstītas trešās personas vestā dalībnieku (akcionāru) reģistrā, un kapitāla daļu, akciju īpašumtiesību pārejas sasaisti ar ieraksta dalībnieku (akcionāru) reģistrā brīdi. Diskusijas turpinājums ir rodams vairākās publikācijās masu medijos un interneta vidē. Sākotnējā diskusija par kapitāla daļu un akciju uzskaites un apgrozības kārtības uzlabojumiem ir pāraugusi konceptuālā diskusijā par to, vai valstī ir nepieciešams vienots centralizēts visu akciju sabiedrību akcionāru reģistrs un, ja tāds ir nepieciešams, tad kam – Uzņēmumu reģistram vai Latvijas Centrālajam depozitārijam – būtu uzticama šāda centralizēta akcionāru reģistra turēšana (vešana). Šī raksta mērķis ir turpināt iesākto diskusiju no praktizējoša jurista skatpunkta, īpašu uzmanību pievēršot trešo personu tiesību aizsardzībai un interešu nodrošināšanai civiltiesiskos darījumos ar kapitāla daļām un akcijām. ...

Viktors Tihonovs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ieskats akciju piederības jautājumā

22. Maijs 2012 • NR. 21 (720)

Šī raksta mērķis ir pievērst likumu rakstītāju un piemērotāju uzmanību tiesiskajai problemātikai jautājumā par akciju atgūšanu un iespējām atjaunot tiesības, ko piešķīrusi kādas komercsabiedrības akciju piederība. ...

Sannija Matule, Laila Medin

žurnāls / Informācija

Likuma jubilejas svinības gada garumā

8. Maijs 2012 • NR. 19 (718)

Lai gan viens no komercdarbības tiesiskā regulējuma stūrakmeņiem – Komerclikums – ir pieņemts pirms divpadsmit gadiem, kad Latvijas ekonomika un arī tiesību sistēma krietni atšķīrās no šā brīža situācijas un pamatnostādnēm, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina ir pārliecināta: "Komerclikuma pamats jeb mugurkauls ir perfekts, aktuāls un noderīgs vēl joprojām." Tā kā minētais likums ir spēkā jau desmit gadu, šo faktu izlemts neatstāt bez ievērības, iespējams, tādējādi Tieslietu ministrijā iedibinot jaunu tradīciju – jubileju atzīmēšanu arī nozīmīgiem nozares likumiem. ...

Tieslietu ministrija

žurnāls / Informācija

Komerclikuma darba grupas pirmie pieci gadi

6. Marts 2012 • NR. 10 (709)

Pirms pieciem gadiem – 2007. gada 16. februārī – ar tieslietu ministra rīkojumu tika izveidota pastāvīgā darba grupa Komerclikuma grozījumu izstrādei, kura uz savu pirmo sēdi vienkopus sanāca jau 23. februārī. Tādēļ tieši šis datums savā ziņā kalpo par atskaites punktu minētās darba grupas pastāvēšanas sākumam. Attiecīgi šā gada 23. februārī apritēja pieci gadi, kopš tā darbojas. ...

žurnāls / Numura tēma

Vai valdes loceklis vienlaikus var būt arī grāmatvedis, pārdevējs, apkopējs

28. Februāris 2012 • NR. 9 (708)

Dalībai šā speciālā numura diskusijā piekrita arī divas no līdzšinējām JV autorēm, kuras jau iepriekš savās publikācijās ir analizējušas ar kapitālsabiedrību valdes locekļiem saistītus jautājumus. Proti, ZAB "BORENIUS" vecākā juriste, RSU doktorante, Ilgtspējas indeksa darba vides eksperte Mg.iur. SIGITA KRAVALE (sk. arī: Kapitālsabiedrības valdes loceklis nav darbinieks, JV, 12.05.2009., Nr. 19) un zvērināta advokāte, ZAB BDO Zelmenis & Liberte partnere LL.M. VITA LIBERTE (sk. arī: Tiesiskās attiecības starp kapitālsabiedrību un valdes locekli, JV, 10.03.2009., Nr. 10). ...

Irēna Kalniņa

žurnāls / Numura tēma

Par valdes locekļa nodarbinātības formu un garantijām

28. Februāris 2012 • NR. 9 (708)

Atbilstoši Komerclikuma 209. pantam sabiedrības pārvaldes institūcijas ir dalībnieku sapulce un valde, kā arī padome (ja tāda ir izveidota). Šobrīd ir aktuāls jautājums ne tikai par valdes locekļa nodarbinātības formu, bet arī par valdes locekļa garantijām. ...

Aigars Strupišs

žurnāls / Numura tēma

Tiesas spriedumu komentāri: par valdes locekli kā darbinieku

28. Februāris 2012 • NR. 9 (708)

Atsaucoties "Jurista Vārda" redakcijas aicinājumam, šajā rakstā pausts autora viedoklis un komentāri1 par divos Administratīvās rajona tiesas spriedumos (abi stājušies likumīgā spēkā un publicēti šī žurnāla rubrikā "Tiesību prakse/Nolēmumi") paustajām tēzēm par komercsabiedrību valdes locekli kā darbinieku. ...

Jānis Kārkliņš

žurnāls / Numura tēma

Par valdes locekļa tiesisko statusu

28. Februāris 2012 • NR. 9 (708)

Komerclikuma1 221. pants nosaka, ka valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv sabiedrību. Sabiedrības vadīšana ietver organizatoriskus pasākumus komercdarbības norises nodrošināšanai, t. sk. darbību atbilstoši likuma prasībām, uzskaites nodrošināšanu, rīkojumu izdošanu u. tml. (vadīšanas funkcija), kā arī juridiska rakstura darbības tiesiskajās attiecībās ar trešajām personām (pārstāvības funkcija). Praksē ir grūti definēt ...

Dace Pelēkā

žurnāls / Numura tēma

Komercsabiedrību amatpersonu tiesiskais statuss atalgojuma kontekstā

28. Februāris 2012 • NR. 9 (708)

Lai arī jautājumi, kas saistīti ar Civillikumā, Komerclikumā vai Darba likumā ietverto normu piemērošanu, nav Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) kompetencē, ievērojot likuma "Par nodokļiem un nodevām" 18. panta pirmās daļas 2. punktā noteikto, VID kā nodokļu administrācijas pienākums ir kontrolēt nodokļu, nodevu, kā arī citu valsts noteikto maksājumu aprēķināšanas un maksāšanas pareizību un atbilstoši minētā likuma 18. panta pirmās daļas 4. punktā noteiktajam piemērot sankcijas nodokļu (nodevu) likumu pārkāpējiem, pamatojoties uz likumiem un Ministru kabineta noteikumiem. VID viedoklis uz diskusijas jautājumiem sniegts, ņemot vērā VID kompetenci un nodokļu maksātājiem likuma "Par nodokļiem un nodevām" 15. panta pirmajā daļā noteiktos vispārīgos pienākumus – aprēķināt maksājamo (iemaksājamo) nodokļu summas un noteiktajā termiņā un pilnā apmērā nomaksāt nodokļus un nodevas. ...

Renārs Lūsis

žurnāls / Numura tēma

Darba inspekcija katru gadījumu vērtē individuāli

28. Februāris 2012 • NR. 9 (708)

Tā kā saskaņā ar Valsts darba inspekcijas likuma 2. panta pirmo daļu Valsts darba inspekcija (turpmāk – Darba inspekcija) ir labklājības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde un Labklājības ministrija izstrādā valsts politiku darba tiesisko attiecību regulēšanā, Darba inspekcija pievienojas Labklājības ministrijas 2011. gada 30. decembra vēstulē Nr. 15.2-04/2929 (sk. 11. lpp.) paustajam viedoklim par kapitālsabiedrības izpildinstitūciju locekļu, tātad arī valdes locekļu, nodarbināšanas nosacījumiem. ...

Baiba Lielkalne

žurnāls / Numura tēma

Valdes locekļu nodarbinātības problemātiskie aspekti

28. Februāris 2012 • NR. 9 (708)

Valdes kā sabiedrības likumiskā pārstāvja funkcijas Kapitālsabiedrība (turpmāk tekstā – sabiedrība) ir juridiska persona, un, ņemot vērā, ka juridiskā persona kā juridiski pastāvoša fikcija nav spējīga ne formulēt, ne paust savu gribu, tai ir nepieciešams pārstāvis, kas rīkotos tās vārdā un vietā. "Juridiskās personas griba veidojas tās iekšienē, t. i., tās institūcijās, un uz ārpusi to pauž vai nu šīs institūcijas (orgāni), vai līgumiskie ...

žurnāls / Numura tēma

Ja valdes loceklis bez darba līguma savā uzņēmumā šuj kleitas

28. Februāris 2012 • NR. 9 (708)

Jau izsenis juristu vidē ir aktuāla diskusija par likumu patieso būtību un jēgu, vienlaikus mēģinot rast viedokļu kompromisu un definēt, ko ietver jēdziens "labs, pareizs likums". Lai arī par to domas dalās, jo ne visi ir vienisprātis, piemēram, par taisnīguma – likuma mērauklas – izpratni, tomēr šķiet, ka tikai retais atbalstītu tiesisko nenoteiktību jeb, gluži kā dzejas rindās, iespēju katram likumā atrast ko savu atbilstoši tā brīža vajadzībām, vēlmēm un sajūtām. Varbūt nedaudz pārspīlēts salīdzinājums, tomēr šoreiz tā ir sanācis ar jautājumu, kas skar no Komerclikuma izrietošo kapitālsabiedrību valdes locekļu pārstāvību, funkcijas, uzdevumus, nodarbinātību. Kāds oponēs – šajā ziņā likumos viss ir skaidrs un saprotams, taču šī žurnāla numura tēma atklāj ko citu – dažādos aspektos vienprātības nav, un tas spilgti izpaužas arī likuma piemērošanas praksē. Tā, piemēram, šajā numurā izlasīsiet, ka tiesas spriedumus un tajos paustās atziņas, ar kurām valsts pārvaldes iestāde pamato un pastiprina savas administratīvās prakses tiesiskumu, autoritatīvs komerctiesību eksperts komentē nepārprotami: "VID un tiesas argumentācijas gaita [..] ir stipri apšaubāma ne vien no komerctiesību, darba tiesību un tiesību teorijas, bet arī no elementāras loģikas un argumentācijas skatupunkta. Līdz ar to var apgalvot, ka šāda administratīvā un tiesu prakse ir prettiesiska ne vien no komerctiesību, darba tiesību un nodokļu tiesību, bet arī no cilvēktiesību aspekta." Tādēļ, atsaucoties Tieslietu ministrijas izteiktajam pamudinājumam, "Jurista Vārds" ir sagatavojis un lasītāju vērtējumam nodod šo speciālo tematisko numuru, kas tapis, lai izvērstu diskusiju par kapitālsabiedrību valdes locekļu tiesisko statusu un no tā izrietošajām tiesībām, pienākumiem to nodarbinātības un atlīdzības sakarā. Lai aptvertu pēc iespējas plašāku viedokļu spektru, minētās tēmas ietvaros savās domās dalās gan darba tiesību un komerctiesību, gan arī nodokļu tiesību speciālisti. Tādējādi lasītājiem šajā numurā piedāvājam praktizējošu juristu un mācībspēku viedokļus, valsts pārvaldes iestāžu (Tieslietu ministrija, Labklājības ministrija, Valsts darba inspekcija, Valsts ieņēmumu dienests) oficiālo nostāju, kā arī īpaši atlasītus spēkā stājušos Administratīvās rajona tiesas spriedumus (rubrikā "Tiesību prakse/Nolēmumi), kuri turklāt autoru rakstos (starp tiem LU Juridiskās fakultātes lektors Aigars Strupišs) tiek komentēti, analizējot tajos paustās atziņas. Lai arī šis speciālais numurs joprojām nedod vienu konkrētu atbildi – divi reiz divi ir četri, tomēr, izzinot dažādos viedokļus, redakcijas ieskatā, šajos rakstos kopumā tomēr izkristalizējas būtiski apsvērumi un kritēriji, kas nākotnē var kalpot par vienveidīgu pieeju šo strīdīgo jautājumu risināšanā. JV redakcija ...

Artūrs Spīgulis, Sandra Bikauniece

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Komercdarbību Latvijas ostās pašlaik regulē judikatūra

17. Janvāris 2012 • NR. 3 (702)

Komercdarbības Latvijas brīvostās tiesiskos pamatus nosaka Likums par ostām1, Rīgas brīvostas likums2 un Ventspils brīvostas likums3. Minētajos likumos iekļautais regulējums ir nepilnīgs, un steidzamības kārtībā 2010. gada 14. oktobrī pieņemtie grozījumi Rīgas un Ventspils brīvostas likumos nav atrisinājuši tiesisko situāciju. Tikmēr ostas pārvalžu interpretācija par komercdarbības brīvostās regulējošo tiesību normu piemērošanu jau gadiem ir nekonsekventa un pretēja komersantu un visas ostas attīstības interesēm, tāpēc Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2011. gada maija lēmumi4 par strīdu izskatīšanas kārtību saistībā ar komercdarbības veikšanu Rīgas brīvostas teritorijā un tajos izvērsti analizētie komercdarbības brīvostās tiesiskie pamati ir nozīmīga judikatūra šajā nozarē. Lēmumu nozīmība izpaužas tajā, ka, pirmkārt, tie norāda uz ostas pārvalžu ilggadējās tiesību normu interpretācijas nepareizību un, otrkārt, tie apliecina nepieciešamību pēc grozījumiem minētajos normatīvajos aktos. ...

Vita Liberte

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Komerclikumā jānosaka valdes locekļu atsaukšanas pamatojums

28. Decembris 2010 • NR. 52 (647)

Eiropas Savienības Tiesas prejudiciālā nolēmuma secinājumi Ditas Danosas lietā liecina, ka ir nepieciešami grozījumi Komerclikuma 224. pantā, lai novērstu kapitālsabiedrību izpildinstitūciju locekļu atbrīvošanu no amata bez pamatojuma. Spēkā esošā likuma panta redakcija ir pretrunā ar Latvijā saistošām Eiropas Savienības tiesību normām, ko prejudiciālā nolēmuma procedūras rezultātā ir apliecinājusi Eiropas Savienības Tiesa (EST). ...

Artūrs Bernovskis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Komerciālo e-pastu sūtīšanas tiesiskie principi

14. Decembris 2010 • NR. 50 (645)

Laikā, kad interneta nozīme Latvijas uzņēmējdarbības vidē ieņem svarīgu pozīciju, arvien vairāk aktualizējas jautājums par uzņēmumu datu drošību un patērētāju tiesībām interneta vidē. Internets sniedz iespēju sazināties ar citiem interneta lietotājiem, izmantojot elektronisko pastu (e-pastu), intertīkla protokola IP telefonus (voice IP), emuārus (tīmekļa vietne, kuras satura galvenā daļa ir regulāri atjaunoti ieraksti un attēli vai multimediju datnes) un sociālās komunikācijas portālus. Aktīvākā komunikācija internetā notiek ar e-pastiem, kas tiek izmantoti jau kopš pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem, kad tika sūtītas pirmās elektroniskās vēstules.1 E-pasti līdzās telefonam vai pasta sūtījumiem ir kļuvuši par neatņemamu mūsdienu komercijas sastāvdaļu. Tā kā e-pasta adresāts ir arī potenciālais klients vai patērētājs, masveidīga e-pastu izsūtīšana tiek vērtēta arī kā mārketinga instruments, ar kura palīdzību ātri un lēti var sniegt informāciju interneta lietotājiem. ...

žurnāls / Informācija

Spriedums saistībā ar prejudiciālo jautājumu

23. Novembris 2010 • NR. 47 (642)

Atbildot uz Latvijas Augstākās tiesas Senāta uzdoto prejudiciālo jautājumu, Eiropas Savienības Tiesa ir pieņēmusi spriedumu, ar kuru atzīts, ka kapitālsabiedrības valdes loceklis, kurš sabiedrībai sniedz pakalpojumus un ir tās neatņemama sastāvdaļa, ir jāuzskata par darba ņēmēju. Lēmumu par prejudiciālā jautājuma uzdošanu Senāts pieņēma 2009. gada 13. maijā, paplašinātā sastāvā izskatot Ditas Danosas prasības lietu pret sabiedrību ar ierobežotu ...

žurnāls / Tiesību prakse

Uzņēmumu reģistra amatpersonu lēmumu atziņas ar ekspertu komentāriem

12. Oktobris 2010 • NR. 41 (636)

Par paraksta viltojuma fakta konstatāciju Uzņēmumu reģistra valsts notārs nav tiesīgs pats konstatēt ne paraksta viltošanas faktu, ne izvērtēt to personas kompetenci, kas izskata kategorisku apgalvojumu par paraksta viltojumu. Tāpēc valsts notāram ir jāgūst pārliecība, ka paraksta viltojuma faktu ir pārbaudījusi persona, kuras kompetenci valsts ir pārbaudījusi. Valsts notārs ir tiesīgs atteikt reģistrēt vai atcelt reģistrācijas lēmumu, ...

Anna Sergijenko

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valdes pārcelšana Eiropas Savienībā

5. Oktobris 2010 • NR. 40 (635)

Viena no Eiropas tiesību pamatproblēmām vienmēr ir bijis konflikts starp Eiropas Savienības (turpmāk tekstā – ES) mērķiem, tādiem kā kopējā tirgus izveide un ES pamatbrīvību ievērošana, un tās dalībvalstu ekonomiskām interesēm. Šis problēmjautājums ir kļuvis īpaši aktuāls saistībā ar Eiropas Savienības Tiesas (kādreiz – Eiropas Kopienu tiesa) spriedumu lietā Cartesio Oktató és Szolgàltató (turpmāk tekstā – Kartēzio lieta), kurā pretēji agrākajām tendencēm1 tiesa neļāva uzņēmumam pārcelt savu administrāciju uz citu dalībvalsti, izvairoties no piespiedu likvidācijas. Raksta pamatmērķis ir noskaidrot, vai šādu atkāpi no kopējās Eiropas integrācijas politikas varētu attaisnot ar vispārējām sabiedrības interesēm, tajā skaitā vēlmi nepieļaut Delavēras efektu un "skrējienu lejup" (race to the bottom) – uzņēmumu masveida migrāciju uz valstīm ar visizdevīgākajām fiskālajām prasībām. Ievērojot tiesību zinātnieku atšķirīgos viedokļus, rakstā tiks arī izvērtēts, vai pašreizējā situācijā "skrējiens lejup" Eiropas Savienībā maz ir iespējams. ...

Sanita Skulte

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Komercaģenta konkurences ierobežošana

21. Septembris 2010 • NR. 38 (633)

Komercaģenta līguma spēkā esamības laikā komercaģenta un principāla attiecību pamatā ir princips, kas nosaka komercaģenta pakļautību principāla interesēm, tiešu kontaktēšanos ar principāla klientiem un jaunu klientu piesaistīšanu. Komercaģenta pienākums ir darboties principāla interesēs, slēdzot vai sagatavojot darījumus ar tādiem noteikumiem, kas pēc iespējas izdevīgāki principālam, izvairoties no darbībām, kas tieši vai netieši varētu radīt zaudējumus vai citas nelabvēlīgas sekas principālam vai tā veiktajai saimnieciskajai darbībai. Komercaģenta pienākums ievērot principāla intereses un no šī pienākuma izrietošais konfidencialitātes pienākums un pienākums ierobežot profesionālo darbību ir spēkā tikai komercaģenta līguma spēkā esamības laikā. Pēc tā izbeigšanās komercaģenta pienākumi pret bijušo principālu aprobežojas vien ar pienākumu glabāt principāla komercnoslēpumu. Tādēļ pēc komercaģenta līguma izbeigšanās komercaģenta rīcība nereti var būt saistīta ar principāla interešu aizskārumu un ar principāla klientiem nodibināto attiecību izmantošanu, lai šos klientus pārvilinātu vai lai konkurētu ar bijušo principālu. Lai aizsargātu šīs principāla intereses, tajā pašā laikā netaisnīgi neierobežojot komercaģentu, Eiropas Kopienu Padomes 1986. gada 18. decembra direktīvā "Par dalībvalstu tiesību aktu koordinēšanu attiecībā uz pašnodarbinātiem tirdzniecības pārstāvjiem" 86/653/EEK1 (turpmāk tekstā – direktīva 86/653/EEK) iekļauta komercaģenta profesionālās darbības ierobežojuma klauzula, kura pieļauj vienoties par komercaģenta profesionālās darbības ierobežošanu arī pēc komercaģenta līguma izbeigšanās un kuru nacionālajās tiesību normās ieviesušas ne tikai Eiropas Savienības dalībvalstis, bet arī citas valstis. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Kapitālsabiedrības valdes loceklis ir darba ņēmējs

14. Septembris 2010 • NR. 37 (632)

Pagājušā gada pirmsvasaras periodā juristu saimē viens no visvairāk apspriestajiem jautājumiem bija par to, kāds ir kapitālsabiedrības valdes locekļa statuss un vai tas ir darba ņēmējs Direktīvas 92/85 izpratnē. Arī "Jurista Vārda" lapaspusēs notika izvērsta diskusija starp diviem polarizējošiem viedokļiem (Liberte V. Tiesiskās attiecības starp kapitālsabiedrību un valdes locekli. Jurista Vārds, 10.03.2009., Nr. 10; Šturms A. Kapitālsabiedrības valdes locekļa nodarbināšana. Jurista Vārds, 28.04.2009., Nr. 17; Kravale S. Kapitālsabiedrības valdes loceklis nav darbinieks, Jurista Vārds, 12.05.2009., Nr. 19). Arī tiesai nācās lemt par šo jautājumu, un polemika sasniedza tādu strupceļu, ka Augstākās tiesas Senāta Civiltiesību departaments 2009. gada 13. maijā nolēma ar prejudiciālu jautājumu vērsties Eiropas Savienības Tiesā (toreiz vēl Eiropas Kopienu Tiesa). Latvijas Augstākā tiesa uzdeva šādus jautājumus: 1. Vai kapitālsabiedrības izpildinstitūcijas loceklis ir uzskatāms par darba ņēmēju Eiropas Kopienu tiesību izpratnē? 2. Vai tas, ka Komerclikuma 224. panta ceturtā daļa atļauj atsaukt kapitālsabiedrības valdes locekli no amata bez jebkādiem ierobežojumiem, tostarp neatkarīgi no sievietes grūtniecības stāvokļa, nav pretrunā Eiropas Padomes Direktīvas 92/85/EEK 10. pantam un Eiropas Savienības Tiesas atziņām? Šā gada 2. septembrī ģenerāladvokāts Īvs Bots (Yves Bot) publiskoja savas pārdomas un atbildes uz Latvijas tiesas jautājumiem, kuras piedāvās Eiropas Savienības Tiesai. Viņš atzina, ka arī kapitālsabiedrības valdes loceklis ir darba ņēmējs un grūtniecības dēļ to nedrīkst atbrīvot no amata. Turpmāk tiks sniegts ieskats ģenerāladvokāta galvenajās atziņās. Ar ģenerāladvokāta atzinuma pilnu tekstu lietā C‑232/09 Dita Danosa pret LKB Līzings SIA var iepazīties latviešu valodā Eiropas Savienības Tiesas mājaslapā (www.curia.europa.eu). ...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

VISS SATURS

ŽURNĀLS

JAUNUMI

DOMNĪCA

BIBLIOTĒKA

AFIŠA

FOTO & VIDEO

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Ilgtspēja

Sodu izpilde

Nodokļi

Valsts aizsardzība

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

15. Jūlijs 2025

Nr 28 (1498)

saturs abonēt

e-žurnāls

palielināt

	Žurnāls tiesiskai domai un praksei

Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv Informatīvais tālrunis 67311161 darbadienās 9:00-16:30
	Abonēšana	Par "Jurista Vārdu"
	Žurnāli	Redakcija
	Reklāma	Autoriem
	Darba sludinājumi	Lietošanas noteikumi
Redakcija: juristavards@lv.lv	Grāmatas	Autortiesības Piekļūstamība Kontakti

Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/	© VSIA "Latvijas Vēstnesis"