MEKLĒT ARHĪVĀ
ŽURNĀLS
VISS SATURS
ŽURNĀLS
JAUNUMI
DOMNĪCA
BIBLIOTĒKA
AFIŠA
FOTO & VIDEO
ATRASTI 0 REZULTĀTI
NO
LĪDZ
žurnāls / Tiesību politika
23. Oktobris 2012   •   NR. 43 (742)
Diskusijas par aborta tiesisko regulējumu Latvijā joprojām nerimstas. Vienošanās nav panākta. Pagājušajā nedēļā domu apmaiņa no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisijas sēdēm tika pārcelta uz publisku konferenci “Tiesību uz dzīvību tvērums mūsdienu sabiedrībā”, kas notika 16. oktobrī Saeimā. Pasākumu vadīja Demogrāfijas lietu apakškomisijas priekšsēdētājs Imants Parādnieks un deputāte Inga Bite. Konferencē viedokli pauda Latvijas Republikas tiesībsargs Juris Jansons, tieslietu ministrs Jānis Bordāns (ministra slimības dēļ runu nolasīja TM parlamentārais sekretārs Aigars Lūsis), bioētiķis Dr. Gunārs Brāzma (“Cilvēka attīstības periods līdz piedzimšanai: zinātniskie un ētiskie aspekti”), Latvijas Universitātes profesore Dr.iur. Valentija Liholaja (“Nedzimušas dzīvības tiesiskais statuss”), Saeimas deputāte Inga Bite (“Sieviete kā aborta upuris”), Eiropas Tiesību un tieslietu centra (Europen Center for Law&Justice) direktors Gregors Pipinks (Grégor Puppinck) (“Aborta regulējums Eiropas Cilvēktiesību konvencijā: valsts pienākumi pret dzīvību, veselību un privātumu”), Latvijas Juristu biedrības pārstāve Natālija Magazeina (“Likumība un tiesiskums mākslīgās grūtniecības pārtraukšanā”), Saeimas deputāte Daina Kazāka (“Tiesības uz dzīvību sieviešu tiesību kontekstā”), zvērināta advokāte Petra Janule (“Nedzimuša cilvēka dzīvības sākuma tiesiskā aizsardzība”). Savu viedokli par konferencē apspriežamo tematu bija sagatavojis arī Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Dr.iur.h.c. Egils Levits (“Par grūtniecības mākslīgu pārtraukšanu: starp nasciturus pamattiesībām uz dzīvību un sievietes pamattiesībām uz pašnoteikšanos”) – šīs tēzes tika izdalītas pasākuma dalībniekiem un šodien tās saviem lasītājiem piedāvā arī “Jurista Vārds” . Tāpat publicējam arī fragmentus no Latvijas Republikas tiesībsarga J. Jansona runas. Jāatzīmē, ka piedalīties konferencē “Tiesību uz dzīvību tvērums mūsdienu sabiedrībā” bija aicinātas arī nevalstiskās organizācijas – biedrība “Papardes zieds” un biedrība “Resursu centrs sievietēm “Marta””, tomēr tās no dalības pasākumā atteicās, jo uzskatīja, ka pārāk vēlu saņēmušas uzaicinājumu un tas liedzis tām iespēju piesaistīt augsta līmeņa ekspertus un sagatavot kvalitatīvus referātus. Organizācijām šķitis arī nepieņemami, ka konferencē nav nodrošināts līdzsvars starp dažādu viedokļu paudējiem: pasākumā uzkrītošs pārsvars laika un saturiskajā ziņā dots referentiem, kas saistīti ar reliģiskām kustībām un organizācijām, kuras iestājas par abortu aizliegumu, balstoties uz dažādiem, pēc biedrību “Papardes zieds” un “Resursu centrs sievietēm “Marta”” domām – demokrātiskajā pasaulē neatzītiem, dokumentiem, piemēram, tā sauktajiem Sanhosē pantiem. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Domu mantojums
29. Novembris 2011   •   NR. 48 (695)
Jebkuras mūsdienu juridiskās kultūras nepieciešama un neatņemama sastāvdaļa ir juridiskā periodika. Tā ir vieta tiesībpolitiķu, tiesību zinātnieku un praktiskās jurisprudences darbinieku domu savstarpējai apmaiņai un izglītošanai, kas parasti ved uz vienotu mērķi – veicināt konkrētās tiesību sistēmas attīstību, tiesību vienveidīgu izpratni un piemērošanu utt. Skaitliski lielām nācijām, kuru sastāvā likumsakarīgi ir arī daudz juristu (tātad – autoru un lasītāju), juridisko izdevumu skaits nereti mērāms simtos un pat tūkstošos, turklāt tie parasti ir ļoti specializēti (akadēmiski vai praktiskas ievirzes, veltīti konkrētām un pat ļoti šaurām tiesību apakšnozarēm utt.). Cita situācija raksturīga mazākām valstīm, kur praktisku iemeslu dēļ (neliels autoru un lasītāju skaits, līdz ar to ierobežots rakstu un finansējuma apjoms) iznāk tikai daži, turklāt bieži vien – "plaša profila" – juridiski preses izdevumi ar mērķi vienlaikus uzrunāt dažādas juristu auditorijas daļas. Gandrīz vienmēr šādi izdevumi tiek arī finansiāli atbalstīti no "ārpuses", pretējā gadījumā to eksistence būtu stipri apgrūtināta. Tā, Latvijā pirms Otrā pasaules kara valsts finansēja "Tieslietu Ministrijas Vēstnesi", savukārt citus juridiskos žurnālus izdeva sabiedriskas organizācijas: Vasilija Sinaiska dibinātā sabiedrisko zinātņu veicināšanas biedrība "Aequitas" – žurnālu "Jurists", Vācu juridiskā biedrība – žurnālu "Rigasche Zeitschrift für Rechtswissenschaft", bet Krievu juridiskā biedrība – žurnālu "Закон и суд". No šī skatupunkta raugoties, unikāla situācija veidojās pēc Otrā pasaules kara beigām un otrreizējās padomju okupācijas, kad ievērojama daļa Latvijas juristu devās bēgļu gaitās uz Rietumeiropu un vēlāk emigrēja tālāk pa visu pasauli: neraugoties uz ļoti sarežģītajiem morālajiem un ekonomiskajiem apstākļiem (zaudēta Latvijas neatkarība, personiskā līmenī – arī sociālais un materiālais statuss, neziņa un nedrošība par nākotni, nepieciešamība strādāt mazkvalificētu fizisku darbu līdzšinējās intelektuālās nodarbes vietā), kā arī pilnīgi bez jebkāda cita finansējuma kā vien pašu izdevēju un abonentu ieguldījumi, Latvijas juristi trimdā (to kopskaits bija aptuveni 300) izdeva divus žurnālus – "Tiesībnieks" (1947–1950) un "Latviešu Juristu Raksti" (1959–1973). Šis raksts būs veltīts pirmajam latviešu trimdas juridiskajam periodiskajam izdevumam – "Tiesībnieks". ...
Pievienot mapei
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
26. Aprīlis 2011   •   NR. 17 (664)
Satversmes tiesa jau kopš tās izveidošanas nereti ir pasludinājusi nolēmumus, izvērtējot normatīvajos tiesību aktos ietvertā nodokļu regulējuma atbilstību augstāka spēka tiesību normām.2 Tomēr tieši pēdējā gada laikā Satversmes tiesā ir iesniegti vairāki pieteikumi, kuros tiek apstrīdēts nevis konkrētā nodokļa maksāšanas pienākums, bet gan normatīvajos tiesību aktos ietvertie noteikumi par nodokļa piemērošanas un iekasēšanas spēkā stāšanās laiku, kā arī attiecināšanu uz jau nodibinātām tiesiskajām attiecībām vai iegūtām tiesībām (turpmāk rakstā minēto apstākļu izvērtēšana ir apzīmēta kā apstrīdētā regulējuma analīze no spēka laikā aspekta). Ņemot vērā minēto tendenci, kā arī nodokļu maksāšanas kā publiska pienākuma imperatīvo raksturu, rakstā ir analizēta Satversmes tiesas izmantotā metodoloģija un iztulkošanas paņēmieni, izvērtējot apstrīdētā nodokļu tiesību regulējuma satversmību no spēka laikā aspekta. Vienlaikus jārāda, ka raksta mērķis nav padziļināti izanalizēt, ar kādu spēku laikā likumdevējs ir pieņēmis Satversmes tiesas vēlāk vērtēto nodokļu regulējumu, bet gan sniegt izvērtējumu Satversmes tiesas izmantotajiem argumentiem un secinājumiem, ar kuru palīdzību tiek noteikts, vai apstrīdētā nodokļu regulējuma spēkā stāšanās laiks, kā arī piemērošanas kārtība ir uzskatāma par atbilstošu Satversmei. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Domu mantojums
18. Janvāris 2011   •   NR. 3 (650)
Šomēnes aprit 20 gadi kopš 1991. gada janvāra notikumiem, kuru laikā Rīgā tika celtas barikādes aizsardzībai pret centieniem apturēt Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas procesu. To, cik dramatiski tolaik attīstījās notikumi Latvijā un abās pārējās Baltijas valstīs, liecina 1991. gada notikumu hronoloģija. Jau 2. janvārī PSRS lojālais kaujinieku grupējums OMON ieņem Preses namu. 7. janvārī uz Latviju, Lietuvu un Igauniju tiek nosūtītas desanta karaspēka vienības ar ieganstu nodrošināt iesaukumu PSRS bruņotajos spēkos. 10. janvāra Interfrontes mītiņā ap 50 tūkstošiem dalībnieku aicina atkāpties I. Godmaņa vadīto valdību. 12. janvārī M. Gorbačovs A. Gorbunovam un I. Godmanim Maskavā sola nelietot bruņotu spēku. Taču 13. janvāra notikumi Viļņā liecina par pretējo: tanki ielenc Lietuvas Augstāko padomi, bet, sargājot televīziju no armijas uzbrukuma, iet bojā 13 neapbruņoti civiliedzīvotāji un vairāk nekā 100 tiek ievainoti. Šajā pašā dienā Daugavmalā notiek manifestācija, kurā Latvijas neatkarību atbalsta vairāk nekā 500 tūkstoši dalībnieku. Šeit Latvijas Tautas frontes (LTF) priekšsēdētājs R. Ražuks aicina celt barikādes, un jau vakarā uz Rīgu dodas lauksaimniecības un celtniecības tehnika no visas Latvijas. Tiek nosprostotas visas ejas uz Vecrīgu, barikādes apjož Augstāko padomi (tagad – Saeimas ēka), kā arī citus stratēģiskus objektus – Ministru padomi, televīziju, tiltus. Barikāžu laiks Rīgā un citās Latvijas pilsētās, pretstāvot, no vienas puses, Augstākajai padomei, Latvijas Tautas frontei un I. Godmaņa valdībai, bet, no otras puses – PSRS lojālajai LPSR Komunistiskajai partijai, Interfrontei, Sabiedrības glābšanas komitejai un kaujinieku vienībai OMON, turpinās līdz 25. janvārim. Šai laikā notiek vairāki OMON provocēti incidenti, iet bojā cilvēki. Traģiska kulminācija ir 20. janvāris, kad OMON uzbrūk Iekšlietu ministrijas ēkai un iet bojā divi tās aizstāvji – miliči, kā arī trīs civiliedzīvotāji, viņu vidū – divi žurnālisti. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Domu mantojums
31. Augusts 2010   •   NR. 35 (630)
Taisnas tiesas ideja un tās realizācijas pamatprincipi ir mūžseni. Cilvēki vienmēr ir tiekušies pēc patiesības un taisnības. Patiesības un taisnības garantēšanai sabiedrībā ir izveidota tiesa. Tiesas neitralitāte, objektivitāte, koleģialitāte, patiesības noskaidrošana tiesas procesā ir principi, pēc kuriem strādājušas tiesas jau ilgi pirms tam, kad barbari sagrāva Romu un sāka veidoties Eiropas civilizācija. Raksts piedāvā ekskursu aptuveni 5000 gadu tālā pagātnē, lai aplūkotu, ka jau toreiz bija radīta sistēma, kuras uzdevums bija garantēt taisnu tiesu ikvienam pavalstniekam. Par godu jaunajam 2010./2011. studiju gadam raksta autore lasītājus iepazīstinās ar Senās Ēģiptes koncepciju par taisnu tiesu. Kāpēc tieši Ēģiptes? Daļa zinātnieku to uzskata par senāko civilizāciju, bet, kas ir daudz būtiskāk, Eiropas kultūra ir Ēģiptes civilizācijas pastarpināta mantiniece. Ēģiptes mantojums tika pārņemts gan no grieķu un romiešu kultūras (grieķu vēsturnieku darbos tieši Ēģiptes kultūra bija civilizācijas vēstures atskaites punkts), gan no ebreju kultūras reizē ar Veco derību. Mozus, pirms tapa par pravieti, bija piederīgs faraona galmam, kur izgāja apmācību, kāda piedienas faraona ģimenei piederīgajiem, t. sk. tieslietās. Vecās derības taisnas tiesas ideja lielā mērā sakņojas ēģiptiešu juridiskajā kultūrā. ...
Pievienot mapei
1 ... 3 4 5 6 7 ... 8
10 20 50
REZULTĀTI LAPĀ
Rubrika
Akadēmiskā dzīve
Aptauja
Atsaucoties uz publicēto
Atskatā un darbībā
Citu pieredze
Diskusija
Domu mantojums
Eiropas telpā
In memoriam
Informācija
Intervija
Juridiskā literatūra
Juristu likteņi
Grāmatas
Īsziņas
Juridiskā darba tirgus
Jurista vizītkarte
Jurists un kultūra
Justīcija attīstībai
Lekcijas
Mūsu autors
Nedēļas jurists
No citas puses
Notikums
Numura tēma
Periodika
Prakses materiāli
Priekšvārds
Redaktora sleja
Skaidrojumi. Viedokļi
Sludinājumi. Reklāma
Studenta Vārds
Tiesību prakse
Tiesību prakses komentāri
Tiesību politika
Vēstules
Viedoklis
Viktorīna
2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā
Tiesību nozare
Administratīvā atbildība
Administratīvās tiesības un proc...
Apdrošināšanas tiesības
Bērna tiesības
Būvniecības tiesības
Cilvēktiesības
Civiltiesības un process
--- Darba tiesības
--- Komerctiesības
--- Konkurences tiesības
--- Patērētāju tiesības
--- Intelektuālā īpašuma tiesības
--- Īres tiesības
--- Medicīnas tiesības
--- Šķīrējtiesu process
--- Maksātnespējas process
Datu apstrāde
Dzīvnieku aizsardzība
Eiropas tiesības
E-lieta
Enerģētikas tiesības
ES fondi
Fintech
Interešu pārstāvība
Juridiskā tehnika un valoda
Konstitucionālās tiesības
Krimināltiesības un process
Militārās tiesības
Nolēmumu piespiedu izpilde
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...
Pacientu tiesības
Pašvaldību tiesības
Policijas tiesības
Profesionālā ētika
Publiskie iepirkumi
Sankcijas
Sociālās tiesības
Sports un tiesības
Starptautiskās privāttiesības
Starptautiskās tiesības
Tehnoloģijas un mākslīgais intel...
--- Mākslīgais intelekts
Tiesību politika un prakse Covid-1...
Tiesību teorija, vēsture un filoz...
Tiesu darba organizācija
Tiesu iekārta
Trauksmes celšana
Tūrisma tiesības
Valsts pārvalde
Valsts un baznīca
Vides tiesības
Ilgtspēja
Sodu izpilde
Nodokļi
Valsts aizsardzība
Tiesību prakse
Atzinumi un viedokļi
--- Konstitucionālo tiesību komi...
--- Tiesībsargs
--- Citas institūcijas
Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...
Eiropas Savienības Tiesas nolē...
Satversmes tiesas nolēmumi
Tiesu nolēmumi administratīvaj...
Tiesu nolēmumi civillietās
Tiesu nolēmumi krimināllietās
Valsts iestāžu lēmumi
--- Uzņēmumu reģistrs
--- Konkurences padome
--- Patērētāju tiesību aizsard...
--- Centrālā vēlēšanu komisij...
Autors
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties