JURISTA VĀRDS - Tiesību nozaru katalogs: Tiesību teorija, vēsture un filozofija

Baltijas civiltiesību "tēvs" Frīdrihs Georgs fon Bunge

3. Novembris 2009 /NR. 44 (587)

Pateicoties Baltijas guberņu vietējo likumu kopojumam, kas stājās spēkā 1865. gadā, Frīdrihs Georgs fon Bunge kļuva par vienu no pazīstamākajiem Eiropas valstu likumdošanas sistematizētājiem. Baltijas guberņu vietējo likumu kopojums Igaunijā bija spēkā līdz 1940. gadam. Latvijas Republika paspēja pieņemt savu Civillikumu 1937. gadā. Baltijas guberņu vietējo likumu kopojuma ietekme Civillikumā bija ļoti būtiska. To pašu var teikt arī par 1940. gadā sagatavotā ...

Baiba Rudevska

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

"Parex" bankas klauzula: Saeima pārejas tiesību pinekļos

3. Novembris 2009 /NR. 44 (587)

2009. gada 22. oktobrī Saeima steidzamības kārtībā otrajā un galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" (turpmāk – likums).2 Kredītiestāžu likums tika papildināts ar 59.6 pantu, kam ir trīs daļas. Divas pirmās daļas regulē divas atšķirīgas hipotēzes ar būtībā vienādām tiesiskām sekām. Pirmā daļa attiecas uz bankām, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem saņem komercdarbības atbalstu, bet otrā – uz bankām, kurām Finanšu un ...

Viola Supe

žurnāls / Domu mantojums

Proporcionālās pārstāvniecības rašanās un transformācija vēlēšanu sistēmā

6. Oktobris 2009 /NR. 40 (583)

Proporcionālās pārstāvniecības rašanās un transformācija vēlēšanu sistēmā Proporcionālās vēlēšanu sistēmas raksturojums Proporcionālā vēlēšanu sistēma radās deviņpadsmitajā gadsimtā kā pretmets mažoritārajai sistēmai, kas nodrošināja relatīvu politiskās sistēmas stabilitāti, taču nedeva pārstāvniecības iespēju visām sabiedrības grupām. Proporcionālās vēlēšanu sistēmas pamatā ir divi principi: vēlēšanu apgabali vienmēr ir ...

Svetlana Kovaļčuka, Ksenija Eļtazarova

žurnāls / Domu mantojums

Bez kultūras nav tiesību, bez tiesībām nav īstas dzīves

29. Septembris 2009 /NR. 39 (582)

Vasilijs Sinaiskis (Василий Иванович Синайский) ir viens no izcilākajiem Latvijas civilistiem, kura zinātniskais sniegums un personības spēks saglabā savu aktualitāti arī mūsdienu Latvijas tiesību zinātnē un praksē. Viņa vārds ir kļuvis gandrīz par simbolu, jēdzienu, kas Latvijā ir līdzvērtīgs kādai neapstrīdamai civiltiesiskai patiesībai, kura, pat ja objektīvu apstākļu dēļ jau ir novecojusi, tomēr ir vērā ņemama. Lai izprastu un ...

Ginta Sniedzīte

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesnešu tiesību konstitucionālais pamats (II)

29. Septembris 2009 /NR. 39 (582)

Tiesnešu tiesību konstitucionālais pamats (II) Tiesas kompetences robežas tiesību normu jaunradē Varas dalīšanas princips pieļauj tiesai realizēt tiesību normu jaunradi, tomēr nosaka arī šīs rīcības robežas. Tiesiskuma robežas ir jāidentificē gan attiecībā uz situācijām (priekšnoteikumiem), kurās tiesa var realizēt tiesību normu jaunradi, gan attiecībā uz metodēm, kā tiesai šī vara ir jārealizē. Jautājumu par tiesas kompetences robežām jārisina no ...

Ginta Sniedzīte

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesnešu tiesību konstitucionālais pamats

15. Septembris 2009 /NR. 37 (580)

Rakstā analizēti tiesnešu tiesību tiesiskuma priekšnoteikumi, tiesu varas un politiskās varas attiecības, varas dalīšanas principa īstenošana kontekstā ar tiesas tiesībām identificēt tiesību normas un tiesnešu tiesību kontroles mehānismi.

Gatis Litvins

žurnāls / Diskusija

Cilvēka dvēsele kā aizdevuma ķīla

11. Augusts 2009 /NR. 32 (575)

Gribi saņemt aizdevumu, ieķīlā savu dvēseli. Ar šādu uzsaukumu uzstājas kāds uzņēmums "Kontora". Šim nolūkam tas izveidojis mājaslapu www.kontora.lv, kurā ir iespējams aizņemties naudu, neuzrādot kredītvēsturi, izziņas vai citas atskaites. Kredīts tiek izsniegts, pretī neprasot nekādu materiālu ķīlu, tikai kā garantiju – savu nemirstīgo dvēseli.

Iveta Kažoka

žurnāls / Domu mantojums

Kādēļ mūsdienu juristam ir svarīgi lasīt Jesaju Berlinu

30. Jūnijs 2009 /NR. 26 (569)

Jūnija sākumā Rīgā notika Jesajas Berlina simtgadei veltīta konference. Vēl neilgi pirms konferences daudzi nezināja, kādēļ tā notiek par godu tieši J. Berlinam. Šodien tas vairs nevienam nav jāstāsta. Rīga var lepoties ar to, ka viens no dižākajiem 20. gadsimta politikas filozofiem ir šeit dzimis un pavadījis pirmos savas dzīves gadus.1

Ilze Pumpuriņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vai likumdevējs var atļauties būt nekonsekvents

9. Jūnijs 2009 /NR. 23 (566)

Vieni no idejiski būtiskākajiem likumiem, kas nošķir "padomju laikus" no "4. maija Latvijas", ir likumi, kas attiecas uz īpašuma tiesību reformu. Jau nākamajā gadā pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas tika pieņemti likumi "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā" un "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem", kuri bijušajiem namīpašumu īpašniekiem vai viņu mantiniekiem ļāva pretendēt uz šo īpašumu atgūšanu, un vairāk nekā ...

Filips Švarcs, Dina Gailīte

žurnāls / Intervija

Robs aizpildīts: ir tapusi Civillikuma vēsture

2. Jūnijs 2009 /NR. 22 (565)

Marta sākumā "Jurista Vārds" pa pastu saņēma kādu grāmatu. Šāds fakts principā nebūtu pārsteigums, jo apgādi, kas Latvijā izdod juridisko literatūru, savu veikumu bieži piegādā redakcijai. Taču šis bija īpašs gadījums: grāmata, kas izdota Vācijā un vācu valodā, bet par Civillikumu – vienu no Latvijas tiesību sistēmas stūrakmeņiem. Turklāt, šķiet, lai vēl vairāk "sajauktu galvu", klāt pievienotajā vēstulē, kas bija rakstīta nevainojamā latviešu ...

Viola Supe

žurnāls / Domu mantojums

Mažoritārās vēlēšanu sistēmas attīstība nacionālo valstu veidošanās periodā

2. Jūnijs 2009 /NR. 22 (565)

Šajā rakstā ir analizēta mažoritārā vēlēšanu sistēma nacionālo valstu veidošanās laikā no 18. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum. Jāatzīmē, ka minētā perioda sākumā vairākas sistēmu raksturojošās pazīmes izpaudās atšķirīgi nekā mūsdienās. Mažoritārās vēlēšanu sistēmas veidošanās process ir interesants arī tāpēc, ka ir grūti nošķirt tās veidošanos no vēlēšanu tiesību paplašināšanās, jo abi minētie procesi vairākus gadsimtus ...

Kristaps Ābelis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pārdomas pēc zvērinātu advokātu kopsapulces

2. Jūnijs 2009 /NR. 22 (565)

Raksts ir autora individuālas pārdomas, kas radās pēc 2009. gada 8. maija kārtējās zvērinātu advokātu kopsapulces (turpmāk – kopsapulce). Pārdomas balstītas uz Latvijas Zvērinātu advokātu ētikas kodeksā (turpmāk – Latvijas Ētikas kodekss) ietverto principu nozīmi un no Advokatūras likuma izrietošajiem zvērinātu advokātu pienākumiem. Kā zināms, kopsapulce kvoruma trūkuma dēļ nepieņēma nevienu lēmumu, tomēr pēc tās plašsaziņas līdzekļos aktīvi ...

Lauris Liepa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Advokātu disciplinārlietu komisijas pirmie pieci gadi

26. Maijs 2009 /NR. 21 (564)

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas Disciplinārlietu komisija (Disciplinārlietu komisija) izveidota atbilstoši 2004. gada grozījumiem Advokatūras likumā.1 Kopš 2004. gada 1. jūnija Latvijā advokatūras pārvaldes iestāde – Padome – ir nodalīta no disciplinārlietu izskatīšanas un advokātu pārkāpumu vērtēšanas, izņemot atsevišķas funkcijas.

Artis Stucka

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kāds varētu būt krīzes novēršanas tiesiskais regulējums

28. Aprīlis 2009 /NR. 17 (560)

Līdzīgi kā citas pasaules valstis, arī Latviju ir skārusi finanšu un ekonomiskā krīze. Uzņēmējdarbības aktivitātes kritums, kas mazinājis nodokļu ieņēmumus valsts budžetā un vienlaikus palielinājis izdevumus sociālajām vajadzībām, nepieciešamība ievērot stingru fiskālo disciplīnu un pildīt starptautisko aizdevēju nosacījumus, samazinot tēriņus valsts pārvaldē, tai skaitā pašvaldībās, – tie ir šī brīža aktuālie jautājumi. Situācija Latvijas ...

Jānis Pleps

žurnāls / Juridiskā literatūra

Ceļvedis tiesību filozofijā

21. Aprīlis 2009 /NR. 16 (559)

Biznesa augstskola “Turība” izdevusi asociētā profesora Dr.phil. Jāņa Broka grāmatas “Tiesības filosofija” otro pilnveidoto un papildināto izdevumu (Broks J. Tiesības filosofija. Doktrīnas, koncepcijas, diskursi. Otrais pilnveidotais un papildinātais izdevums. Rīga: Biznesa augstskola “Turība”, 432 lpp.). Autors izklāstījis cilvēces intelektuālajā pieredzē izveidotos priekšstatus par tiesību dabu, cilvēcisko jēgu un perspektīvām.

Rūta Lazda

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ētikas kritēriji zvērinātu tiesu izpildītāju darbā

31. Marts 2009 /NR. 13 (556)

Sabiedrībā tiek plaši diskutēts par ētikas normu ievērošanu reglamentēto juridisko profesiju pārstāvju profesionālajā darbībā, to skaitā arī zvērinātu tiesu izpildītāju darbībā. Zvērinātu tiesu izpildītāju profesionālās ētikas normas nosaka Zvērinātu tiesu izpildītāju ētikas kodekss,1 bet tas neparedz visus jautājumus, kas attiecas uz vispārpieņemtajām uzvedības normām, tāpēc var teikt, ka patiesa ētika sākas tur, kur pārstāj lietot vārdus. Tas ...

Vilnis Vītoliņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Sabiedriskās kārtības un drošības darbarīki

31. Marts 2009 /NR. 13 (556)

Diez vai Bils Geitss var tikt salīdzināts ar zinātniskās fantastikas romāna pamatlicēju Žilu Vernu, kurš savā grāmatā "Ceļš ved uz priekšu" raksta: "Gandrīz jau pienācis brīdis, kad, pat nepieceļoties no galda vai atzveltnes krēsla, bez grūtībām var vadīt biznesu, studēt, pētīt pasauli, [..] apmeklēt tuvējos tirgus [..], lai kur vien tie atrastos."1 Tātad aizvien lielāku lomu mūsu dzīvē sāk ieņemt informācijas tehnoloģijas, kas liek secināt, ka ir ...

Kristīne Jaunzeme, Artis Stucka

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Rajonu pašvaldību reorganizācijas aktuālie jautājumi

10. Marts 2009 /NR. 10 (553)

Jāpiekrīt tautas gudrībai, ka nekas nav tik pastāvīgs kā kāda jautājuma pagaidu risinājums. Tieši tā ir sanācis arī ar rajona pašvaldībām, par kuru pagaidu raksturu līdz novadu pašvaldību izveidošanai un reorganizācijas nepieciešamību konceptuāli nolēma jau 1996. gadā, bet, tā kā politiķi nespēja vienoties par formālām lietām, galalēmums allaž tika atlikts. Laiks ritēja, un beidzot pēc divpadsmit gadiem esam nonākuši pie tā, ka ir uzsākta reāla rajonu ...

Līna Kovalevska

žurnāls / Domu mantojums

Pacienta autonomijas princips un tā izpausmes

24. Februāris 2009 /NR. 8 (551)

Šis raksts ir veltīts pacienta autonomijas jeb personas pašnoteikšanās principam. Tas, attīstoties no individuālisma idejām filozofijā, strauju evolūciju piedzīvoja 20. gadsimta otrās puses medicīnas ētikas diskusijās Rietumeiropā un Ziemeļamerikā un ir guvis atspoguļojumu arī medicīnas tiesībās, kuras tradicionāli tika balstītas un daļēji arī mūsdienās balstās paternālisma idejās.

Linda Damane, Linda Damane

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Notariāta institūta aizsākums

24. Februāris 2009 /NR. 8 (551)

Ir apritējuši piecpadsmit gadi, kopš Latvijas notariāts darbojas atbilstoši kontinentālās Eiropas tiesību sistēmai piederīgās latīņu tipa notariāta sistēmas principiem. Šajā periodā noticis salīdzinoši straujš progress notariātā, sasniedzot tālejošus mērķus un nospraužot jaunus, ieguldīti maksimāli spēki tiesiskuma veicināšanai darījumu apliecināšanā, pilnveidojot zvērināta notāra (turpmāk tekstā – notārs) kā dokumenta autentiskumu garantējošas ...

Dana Rone

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Jurista profesijas reforma

10. Februāris 2009 /NR. 6 (549)

Rakstā skarts jautājums par jurista profesijas reformu dažādās valstīs, vienlaikus aplūkojot jurista profesijas stāvokli Latvijā.

Ilze Krastiņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Advokāta profesija neietilpst uzņēmējdarbībā

6. Janvāris 2009 /NR. 1 (544)

Nesen “Jurista Vārdā” Mg. iur. Agnese Rudzinska plašāk skāra tēmu par līdzdalības honorāru un tā piemērojamību Latvijā. Minētās publikācijas pamudināta, vēlos paust savu viedokli par to, kāpēc advokāta personiskā cieņa, godīgums un taisnīgums ir vērtējams augstāk par lieliem honorāriem.

Irēna Ņesterova

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Advokāta profesionālais noslēpums un pienākums ziņot par likumpārkāpumu

6. Janvāris 2009 /NR. 1 (544)

Latvijas parlamentārismam jau kopš tā aizsākumiem vienmēr aktuāls ir bijis jautājums par parlamenta darba kvalitātes uzlabošanu un vēlētāju iespējām kontrolēt savu priekšstāvju darbu. Dažos pēdējos gados šīs diskusijas ieguvušas iepriekš nepieredzētu uzmanību sabiedrībā, koncentrējoties vairāk uz jautājumu par to, kā atlaist Saeimu, kura vairs nepauž vēlētāju vairākuma gribu. Ir tapuši vairāki Satversmes grozījumu projekti, par tiem ir diskutējuši gan ...

Līga Mazure

žurnāls / Domu mantojums

Pacienta gribas institūts senajos laikos un viduslaikos

2. Decembris 2008 /NR. 45 (540)

Kā norādījis prof. Konstantīns Čakste, viens no personas "pamatlabumiem" ir veselība.1 Ar veselību kā personisku labumu lielākā vai mazākā mērā ir saistītas ļoti daudzas tiesiskās attiecības, kurās ikdienā persona iesaistās kā tiesību subjekts, piemēram, darba tiesiskās attiecības, ģimenes tiesiskās attiecības. Tāpēc būtu uzsverama veselības aprūpes tiesiskās sistēmas nozīmība veselības nostiprināšanas, atjaunošanas aspektā, īpaši nodalot pacienta un ...

Vilnis Vietnieks

žurnāls / Īsziņas

Atskatoties uz Tautas frontes grupu Augstākajā tiesā

21. Oktobris 2008 /NR. 40 (545)

Gadi nepielūdzami steidzas uz priekšu. Divdesmit gadi valsts un tautas vēsturē nav liels laika sprīdis, bet cilvēka dzīvē tie labākā gadījumā ir ceturtā daļa no mūža. Apritējusi divdesmitā gadskārta, kopš Rīgā 1988. gada 8. oktobrī darbu sāka Latvijas Tautas frontes 1. kongress.Ir grūti niansēs retrospektēt divdesmit gadus vecus notikumus, kas saistīti ar Latvijas Tautas frontes atbalsta grupas nodibināšanu un darbību Austākajā tiesā. Mēģināšu vien ...

Jānis Pleps

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Arvedam Švābem veltīta konference

14. Oktobris 2008 /NR. 39 (544)

Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Tiesību teorijas un vēstures katedra 2008. gada 2. oktobrī rīkoja starptautisku zinātnisku konferenci, kas tika veltīta profesora Arveda Švābes 120 gadu jubilejas atcerei. Konferencē ar referātiem uzstājās ne vien Latvijas Universitātes mācībspēki, bet arī viesi no Igaunijas un Krievijas augstskolām.

Ilga Krampuža

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Trešo personu tiesisko interešu aizstāvība būvniecības procesā

7. Oktobris 2008 /NR. 38 (543)

Trešo personu tiesisko interešu aizstāvība būvniecības procesā Būvniecība ir viena no senākajām cilvēka darbības jomām. Mūsdienās būvniecība tiek uzskatīta par speciālo administratīvo tiesību nozari. Līdzīgi tas ir, piemēram, arī Vācijas tiesību sistēmā.1 Būvniecība saistāma arī ar Satversmes 105. pantā2 noteiktajām tiesībām uz īpašumu. Vienlaikus gan svarīgi, lai īpašums netiku izmantots pretēji sabiedrības interesēm. Administratīvā procesa ...

Mārtiņš Dambergs

žurnāls / Juridiskā literatūra

Iespēja pilnveidot juridiskās analīzes un tekstu rakstīšanas prasmi

19. Augusts 2008 /NR. 31 (536)

Tiesu namu aģentūra laidusi klajā Baibas Brokas un Stīvena Džohansena grāmatas “Juridiskā analīze un tekstu rakstīšana” trešo papildināto izdevumu. Tā kā šis ir jau trešais atkārtotais grāmatas izdevums, tas būtiski papildināts ar jauniem praktiskiem piemēriem un nodaļu, kas padziļināti apskata tiesu prakses analīzes pamatus. Kā atzīst viena no grāmatas autorēm B. Broka, gatavojot šo grāmatu, ņemtas vērā “mācību procesā gūtās atziņas un ...

Jānis Pleps

žurnāls / Domu mantojums

Satversmes jautājumi latgaliešu trimdā

22. Jūlijs 2008 /NR. 27 (532)

Satversmes jautājumi latgaliešu trimdā Viens no galvenajiem juristu uzdevumiem konstitucionālo tiesību jomā ir konstitūcijas iztulkošana.1 Taču konstitūcijas interpretācija nav tikai juristu kompetencē esošs jautājums. Konstitūcija ir ne vien juridisks, bet arī politisks dokuments, kas noteic konstitucionālās iekārtas politiskās filozofijas pamatus un nozīmīgākās vērtības.2 Līdz ar to arī konstitūcijas interpretācija ikvienā valstī ir ne tikai juridiska, bet ...

Līna Kovalevska

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesību tālākveidošana eitanāzijas jautājumā

1. Jūlijs 2008 /NR. 24 (529)

Tiesību tālākveidošana eitanāzijas jautājumā Šā raksta mērķis ir noskaidrot, vai Latvijas tiesību sistēma pieļauj tiesību tālākveidošanas ceļā risināt cilvēka dzīvības izbeigšanas, proti, eitanāzijas, jautājumus. Pašreizējais medicīnas tiesību regulējums eitanāzijas jautājumus nerisina vispār, tādēļ potenciālajā situācijā, kad kāda persona pieprasītu tiesības uz eitanāziju, tiesību piemērotājam būtu jānoskaidro: – vai pastāv jebkāds ...

Valdis Blūzma

žurnāls / Domu mantojums

Latvijas konstitucionālo tiesību vēstures teorētiskās problēmas

17. Jūnijs 2008 /NR. 23 (528)

Latvijas konstitucionālo tiesību vēstures teorētiskās problēmas Nobeigums. Sākums "JV" Nr.22, 10.06.2008. Vēl sarežģītāks jautājums ir par pilsoniskās nacionālās valsts tiesību veidošanās perioda apakšējo hronoloģisko robežu. Šajā pētījumā tā noteikta ar Otrā pasaules kara beigām, apzīmējot pēdējo – mūsdienu tiesību vēstures periodu – kā globālās civilizācijas tiesību veidošanās periodu.70 Šā perioda raksturīgas iezīmes ir pasaules ...

Valdis Blūzma

žurnāls / Domu mantojums

Latvijas konstitucionālo tiesību vēstures teorētiskās problēmas

10. Jūnijs 2008 /NR. 22 (527)

Latvijas konstitucionālo tiesību vēstures teorētiskās problēmas 1. Konstitucionālo tiesību raksturojums tiesību vēstures aspektā 1.1. Konstitucionālo tiesību jēdziens vēsturiskajā izpratnē Sākot tēmas izpēti, vispirms jādefinē jēdziens "konstitucionālās tiesības". Jāatceras, ka šim jēdzienam ir trejāda nozīme – ar to apzīmē gan noteiktu tiesību nozari, gan juridisku zinātni, kas pēta šo tiesību nozari, gan arī mācību priekšmetu, kura uzdevums ir ...

Ilze Ciematniece

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Laulāto mantisko attiecību regulējums Latvijā

3. Jūnijs 2008 /NR. 21 (526)

Laulāto mantisko attiecību regulējums Latvijā Nobeigums. Sākums "JV" Nr. 20, 27.05.2008. Laulības līgumi bija jāslēdz rakstiski, un Vidzemes pilsētās tie bija jāslēdz notariālā kārtībā vai jāapliecina pie notāra (BVLK III daļas 36. paragrāfs), bet pārējās Latvijas daļās tos varēja slēgt mājas kārtībā. Pēc 1937. gada CL, laulības līgumi jāslēdz notariālā vai uzrādījuma kārtībā. Lai laulības līgumiem piešķirtu saistošu spēku pret trešajām ...

Ilze Ciematniece

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Laulāto mantisko attiecību regulējums Latvijā

27. Maijs 2008 /NR. 20 (525)

Apmēram pirms piecpadsmit gadiem, atjaunojot 1937. gada Civillikumu, notika tā gramatiska pielāgošana mūsdienu situācijai, neizvērtējot šo tiesību normu saturu vēsturiskā aspektā, kas ir radījis vairākas tiesību normu piemērošanas problēmas un neskaidrības laulāto mantiskajās attiecībās. Zinātniski atzītākie komentāri ir tapuši galvenokārt laikā līdz 1940. gadam, turklāt analizēts nevis 1937. gada Civillikums, bet gan Baltijas vietējo likumu kopojuma III ...

Jānis Pleps, Tālavs Jundzis

žurnāls / Diskusija

Ar Neatkarības deklarāciju ir jālepojas

13. Maijs 2008 /NR. 18 (523)

Ar Neatkarības deklarāciju ir jālepojas – Par kuriem jautājumiem raisījās visvairāk strīdu, gatavojot 4. maija Deklarāciju? – Īstenībā slidenākais jautājums, kas mums bija apspriežams mazajā darba grupā, kad gatavojām Deklarācijas projektu, bija par 1940. gada 21. jūlija Tautas Saeimas pieņemto deklarāciju "Par padomju varu", ar kuru Latvijā tika nodibināta padomju vara. Radikālās organizācijas presē publiski aicināja šo Tautas Saeimas deklarāciju atcelt ...

Jānis Pleps, Aivars Endziņš

žurnāls / Diskusija

Vajadzēja būt drosmīgiem, vajadzēja uzņemties atbildību

13. Maijs 2008 /NR. 18 (523)

Vajadzēja būt drosmīgiem, vajadzēja uzņemties atbildību – Par kādiem jautājumiem notika visvairāk debašu, gatavojot 4. maija Deklarācijas projektu? – Lielākoties tas bija jautājums par neatkarības atjaunošanu. Vai nu pakāpeniska, vai radikāla pieeja, kad neatkarība tiek atjaunota uzreiz, bez pārejas periodiem, bez sarunām, jo mēs esam 1918. gada 18. novembra Latvijas Republikas tieša turpinātāja. Kaut gan realitātē, gatavojot šo Deklarāciju, neviens ar ...

Jānis Pleps, Romāns Apsītis

žurnāls / Diskusija

Neatkarības deklarācija netiks aizmirsta

13. Maijs 2008 /NR. 18 (523)

Neatkarības deklarācija netiks aizmirsta – Par kādiem jautājumiem darba grupā bija visvairāk strīdu vai domstarpību, gatavojot 4. maija Deklarācijas projektu? – Atceroties to, kas notika pirms astoņpadsmit gadiem, ir jāatceras arī laiks no 1990. gada 18. marta līdz 4. maijam. Tās ir aptuveni kādas sešas nedēļas, kad tapa Neatkarības deklarācija. Jāsaka, ka mēs ātri izstrādājām pamatkoncepciju, uz kuru vajadzēja balstīties Neatkarības deklarācijai. Viens no ...

Jānis Pleps

žurnāls / Diskusija

Neatkarības deklarācija: toreiz un tagad

13. Maijs 2008 /NR. 18 (523)

Pirms astoņpadsmit gadiem, 1990. gada 4. maijā, jaunievēlētā Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Šā dokumenta pieņemšana bija nozīmīgs pagrieziena punkts Latvijas valstiskuma attīstībā. Atmiņās par Neatkarības deklarācijas pieņemšanu viens no tās autoriem Romāns Apsītis raksta: “Skatos pāri ļaužu galvām uz Pārdaugavu. Tur laiski dūmo daži fabriku skursteņi, bet viegls vakara ...

Sandijs Statkus

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesību avoti, kas regulē sabiedrības līdzdalību

13. Maijs 2008 /NR. 18 (523)

Tiesību avoti, kas regulē sabiedrības līdzdalību Sabiedrības iespējas līdzdarboties valsts varas lēmumu izstrādāšanā un pieņemšanā pamatā noteic divi apstākļi. Pirmkārt, vai valsts vara normatīvajos aktos vispār ir nostiprinājusi sabiedrības tiesības uz līdzdarbību lēmumu pieņemšanā (materiālais aspekts). Otrkārt, vai ir radīti visi nepieciešamie procesuālie priekšnoteikumi šādu tiesību īstenošanai (procesuālais aspekts). Šajā pētījumā ...

Aivars Niedre

žurnāls / Diskusija

Redakcionālu iemeslu dēļ nav jāgroza likumi

8. Aprīlis 2008 /NR. 14 (519)

Pēc iepazīšanās ar Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietnieces Ineses Nikuļcevas rakstu "Likums un tā grozījumi" var droši teikt, ka tajā izvirzītas ļoti aktuālas problēmas. Rakstā skarti daudzi sāpīgi mūsu likumdošanas (ar šo vārdu saprotot likumu un citu normatīvo aktu veidošanas procesu, nevis šo aktu kopumu) jautājumi, un vairumam no autores izdarītajiem secinājumiem var pilnā mērā pievienoties.

Vilnis Vietnieks

žurnāls / Diskusija

Likumu grozījumus diktē dzīve

8. Aprīlis 2008 /NR. 14 (519)

Ikvienā sabiedrībā pastāv zināmi sociālie regulatori, kuru nepieciešamību nosaka cilvēku daba, sabiedrības locekļu interešu daudzveidība un nepieciešamība novērst dažādus konfliktus sabiedrībā. Līdzās morālei, reliģijai, korporatīvām normām sabiedrības locekļu tiesības un pienākumus, uzvedību regulē tiesību normas kā valsts sankcionētu formalizētu normu kopums (pozitīvās tiesības).

Dzintars Rasnačs

žurnāls / Diskusija

Likumdošanas process piecpadsmit gados

8. Aprīlis 2008 /NR. 14 (519)

"Jurista Vārdā" (JV) vairākkārt publicēti viedokļi par to, ka likumu un likumu grozījumu pieņemšanas procedūra kļuvusi grūti kontrolējama un kvantitatīva. Iedzīvotājiem it kā neesot iespējams tam visam izsekot līdzi. Pēc JV aicinājuma vēlos paust savu viedokli, jo esmu bijis cieši iesaistīts un līdzatbildīgs likumdošanas procesā kopš 1993. gada: deputāta palīgs, frakcijas konsultants, tieslietu ministrs, Saeimas deputāts, Juridiskās komisijas ...

Inese Nikuļceva

žurnāls / Diskusija

Likums un tā grozījumi

8. Aprīlis 2008 /NR. 14 (519)

"Likuma iekšējā autoritāte izpaužas likuma cieņā, ar kādu pilsoņi izturas pret likumu: jo lielāka cieņa likumam pilsoņu starpā, jo lielāka viņa iekšējā autoritāte un jo vairāk likumu izpildīs, neskatoties uz to, vai aiz viņa stāv kāda sodoša vara, vai ne."* Latvijā likumi tiek grozīti ļoti bieži, un likumu grozīšanas nepieciešamība ne vienmēr ir pietiekami pamatota. Ir izveidojusies prakse likumus grozīt redakcionālu iemeslu dēļ. Stājoties spēkā ...

Gunta Vēvere

žurnāls / Domu mantojums

Nāvessods Livonijā

4. Marts 2008 /NR. 9 (514)

Jau kopš cilvēces attīstības sākuma nāvessods kā soda veids ir pastāvējis dažādās izpausmes formās, – sākot no asinsatriebības līdz pat nāvessodam klasiskajā izpratnē, kā tas ierasts pašlaik. Sabiedrības uzskats par nāvessoda brutalitāti un necilvēcību ir veidojies līdz ar cilvēktiesību aizsardzības idejas attīstību, un tādēļ daudzās valstīs nāvessods vairs nepastāv vai arī tam ir ieviests moratorijs.

Zigrīda Mita

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesu prakses vienotībai un nolēmumu kvalitātei

26. Februāris 2008 /NR. 8 (513)

2004. gada 9. decembrī Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības fonda Latvijas birojs, Tieslietu ministrija un Augstākā tiesa noslēdza vienošanos par Tiesu informatīvās sistēmas judikatūras moduļa izveidi. Veikts liels darbs, lai judikatūras modulis darbotos, kā arī izdarīti nepieciešamie grozījumi likumā “Par tiesu varu”. Normatīvi nostiprināts, ka Tiesu informatīvās sistēmas ietvaros Augstākā tiesa veido judikatūras datubāzi. 2006. gada ...

Reinis Markvarts

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vergu tiesiskais statuss Senajā Romā

8. Janvāris 2008 /NR. 1 (506)

Vergu tiesiskais statuss Senajā Romā Profesors Valdemārs Kalniņš grāmatā "Romiešu civiltiesību pamati"rakstīja,ka"latīņu vārds"persona"ir juridisks termins,ar kuru Romas valstī apzīmēja tikai brīvu cilvēku (homo liber),bet ne vergu,jo vergs pēc juridiskā stāvokļa bija lieta – servi res sunt".1 Jebkurā romiešu tiesībām veltītā zinātniskā publikācijā var atrast līdzīgu norādi uz to, ka romieši vergus vismaz juridiski uzlūkoja kā lietas, nevis kā ...

Samirs Askerovs

žurnāls / Citu pieredze

Musulmaņu tiesību avoti

30. Oktobris 2007 /NR. 44 (497)

Šajā darbā autors cenšas sniegt pozitīvu izpratni par islāmu, tā rašanos, vēsturi un uzskatiem, īpaši akcentējot tiesību avotus. Autors arī cenšas parādīt konkrētus piemērus, kuri ir pieejami musulmaņu tiesību sekotājiem, bet ne romāņu-ģermāņu tiesību sekotājiem. Darba pamatmērķis ir apskatīt musulmaņu tiesību avotus, t. i., Korānu, Sunnu, Idžmu un Kijasu, izanalizējot nozīmīgāko, noskaidrojot tiesību avotu būtību, ietekmi, teorijas saturu, kā arī ...

Jānis Pleps

žurnāls / Juridiskā literatūra

Kāds bija seno tiesību gars un burts

30. Oktobris 2007 /NR. 44 (497)

Kāds bija seno tiesību gars un burts Kāds bija seno tiesību gars un burts Biznesa augstskolas “Turība” izdevniecībā sērijā “Tiesību zinātņu bibliotēka” ir iznācis jau šīs sērijas 28. sējums. Tas ir mācību līdzeklis “Ārvalstu tiesību vēstures avoti” (Ārvalstu tiesību vēstures avoti (no vissenākajiem laikiem līdz 1689. gadam). Sastādītāji un zinātniskie redaktori Valdis Blūzma, Sanita Osipova un Guntis Zemītis. Rīga: Biznesa augstskola ...

Gatis Bārdiņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Dialoga metode un sabiedrības uzticība tiesai

18. Septembris 2007 /NR. 38 (491)

Tiesas uzdevums ir ne tikai risināt tiesiskos strīdus, bet arī sekmēt tiesiskumu. Tāpēc tiesai ir jārada apziņa, ka tiesību aizskāruma gadījumā ikviens tajā spēs rast aizsardzību. Lai to panāktu, tiesai ir nepieciešama sabiedrības uzticība, jo tiesa nespēj īstenot savu uzdevumu, ja tiek apšaubīta tās nolēmumu likumība un pamatotība. Tādēļ viena no iespējām, kā veicināt sabiedrības uzticību tiesai, ir nolēmumu pamatošana ar skaidriem un pārliecinošiem ...

Andrejs Voroncovs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Augstākās tiesas plēnuma lēmumi mūsdienu Latvijas tiesību sistēmā

24. Aprīlis 2007 /NR. 17/18 (470/471)

Pirms 2002.gada 31.oktobra grozījumiem likuma "Par tiesu varu"3 49.panta otrajā daļā, kuri stājās spēkā 2003.gada 1.janvārī, vadošā loma vienveidīgas prakses, tai skaitā likumu skaidrošanas jomā, bija Latvijas Republikas Augstākās tiesas plēnuma lēmumiem. To lielā mērā noteica šo plēnuma lēmumu saistošais raksturs, jo iepriekšminētā likuma "Par tiesu varu" 49.panta otrā daļa paredzēja Augstākās tiesas plēnuma kompetenci pieņemt tiesām saistošus ...

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

VISS SATURS

ŽURNĀLS

JAUNUMI

DOMNĪCA

STUDENTA VĀRDS

AFIŠA

FOTO & VIDEO

Rubrikas

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Tiesību nozares

Administratīvās tiesības un proc...

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu aizsardzības tiesības

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Tiesu prakses

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Ārlietu ministrijas Starptaut...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autori

Iestādes

ŽURNĀLU BIBLIOTĒKA / VISI ŽURNĀLI

	Žurnāls tiesiskai domai un praksei

Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv Informatīvais tālrunis 67311161 darbadienās no 9:00-17:00
	Par "Jurista Vārds"	Autoriem
	Redakcija	Lietošanas noteikumi
	Kontakti	Autortiesības
	Reklāma	Grāmatu e-veikals
Redakcija: juristavards@lv.lv	Abonēšana	Lapas karte

Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/	© VSIA "Latvijas Vēstnesis"