Tiesību nozaru katalogs: Tiesību teorija, vēsture un filozofija

ŽURNĀLS

Tiesību teorija, vēsture un filozofija

Sanita Osipova

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vadonisma atdzimšana Latvijā

5. Janvāris 2010 /NR. 1 (596)

Arvien vairāk ekonomiski smagajā laikā Latvijā tiek runāts par vadonismu. Par vadoni runā kā par iespēju, lai Latvijā novērstu krīzi un likvidētu nejēdzības. Tāpēc rakstā tiks apskatīta vadonisma tēma, ar to saistītās idejas un vadonisma sekas. ...

Viola Supe

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pārstāvniecības jēdziens, vēsturiskā attīstība un aktuālās problēmas

22. Decembris 2009 /NR. 51/52 (594/595)

Pēdējā laikā Latvijā ir aizsāktas diskusijas par nepieciešamību izdarīt grozījumus Saeimas vēlēšanu normatīvajā regulējumā. Kā galvenā problēma, kuras dēļ šie grozījumi nepieciešami, tiek minēta vēlētāju neuzticēšanās parlamentam, kas pēdējā gada laikā, kā var spriest no socioloģisko aptauju datiem, svārstās 14 līdz 19 procentu robežās, un tas tiek vērtēts kā zemākais rādītājs pēdējos gados.1 Vērojama arī strauja vēlētāju aktivitātes samazināšanās parlamenta vēlēšanās (sk. tabulu).2 ...

Kristīne Strada-Rozenberga

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Krīze un juridiskā izglītība Latvijā

15. Decembris 2009 /NR. 50 (593)

Dižķibeles jeb krīzes ietekme ir nenoliedzama visās mūsu dzīves jomās, visos virzienos un izpausmēs. Ir jāatzīst acīmredzamais – valstī naudas nav vai vismaz nav tik daudz, lai pietiku visam. Ir jāatzīst, ka šajā nozīmīgajā brīdī jābūt solidāriem. Tomēr visas dzīves jomas nav vienādas. Ir tādas, kurām var atņemt, tās brīdi pacietīsies un dzīvos tālāk – sliktākajā gadījumā – bez progresa, stāvot uz vietas. Taču ir jomas, kur finansējuma samazinājums var būt izšķirošs un kurās finansējuma samazinājums ne tikai liedz progresu, bet izraisa regresu. Šajās jomās kaut neliela apstādināšana vai regress nozīmē ilgstošu, krīzes ilgumu daudzkārt pārsniedzošu negatīvu iespaidu. Tas var izpausties gan kā palielināta finanšu ieguldījuma nepieciešamība, gan kā neatgriezenisks zudums, kura pārvarēšanai būs nepieciešami daudzi gadi. Pirmais, ar ko tas asociējas, ir veselība – mēs saprotam, ka, slimību neārstējot, stāvoklis tikai pasliktināsies. Tikpat svarīga ir izglītība un zinātne. Lietas, kas ir attīstības pamatā, lietas, kuras neizveido ne vienā dienā, ne mēnesī, ne gadā, lietas, kur vajadzīgi gadu desmiti. Tāpēc pret tām nevar attiekties pavirši – likvidēsim, samazināsim un, kad varēsim, – atjaunosim. Jo varbūt atjaunot vairs nebūs iespējams, vismaz ne tik ātri, cik tas būtu nepieciešams. Raksts veltīts krīzes ietekmei uz juridisko izglītību. Tajā tiks pievērsta uzmanība vairākiem aspektiem, lielākoties tiem, ko šī krīzes radījusi, nedaudz arī tiem, ko krīze ļāvusi apzināt vai likusi uztvert saasināti. ...

Kaspars Balodis

žurnāls / Juridiskā literatūra

Nozīmīgs ieguldījums Civillikuma tapšanas izpētē

8. Decembris 2009 /NR. 49 (592)

Vācijas izdevniecība "Shaker Verlag" publicējusi vācu jurista Filipa Švarca (Philipp Schwartz) grāmatu "Das Lettländische Zivilgesetzbuch vom 28. Januar 1937 und seine Entstehungsgeschichte". Tā ir tiesību doktora disertācija, kuru autors 2008. gadā ar izcilību (summa cum laude) aizstāvējis Greifsvaldes universitātē Vācijā. Grāmata ir publicēta vācu valodā, un tās nosaukuma tulkojums latviski ir "Latvijas 1937. gada 28. janvāra Civillikums un tā tapšanas vēsture". ...

Dina Gailīte

žurnāls / Notikums

Labākais līdzeklis juristu savstarpējai saziņai un izglītībai

8. Decembris 2009 /NR. 49 (592)

Pagājušajā nedēļā "Jurista Vārds" divas dienas viesojās Tartu universitātē zinātniskā konferencē "Law Journals: National, Regional, International", un tas bija ne vien informatīvi noderīgs, bet arī savā ziņā iedvesmojošs pasākums: redakcijas darbinieki iepazina savu kolēģu – citu valstu juridiskās preses izdevēju – veikumu, kā arī ikdienas problēmas, kas, izrādās, visiem ir ļoti līdzīgas. Konferencē uzkrātās zināšanas un iedibinātie kontakti noteikti būs noderīgi ne vien "Jurista Vārda" darbiniekiem, bet, ilgākā termiņā, kļūs arī par mūsu autoru un lasītāju ieguvumu. Kā norādīja vairāki konferences referenti, juridiskā prese ir katras valsts juridiskās kultūras attīstības stadijas un līmeņa rādītājs. Savukārt juridisko preses izdevumu galvenais uzdevums ir nodrošināt juristu savstarpējo komunikāciju un izglītošanos, kā arī sabiedrības izpratni par tiesībām. ...

Sanita Osipova

žurnāls / Domu mantojums

Vēsture, tiesību vēsture un nacionālā identitāte Latvijā XX gadsimtā

17. Novembris 2009 /NR. 46 (589)

XX gs. ir bijis ļoti bagāts ar notikumiem. Tā gaitā vairākas reizes ir mainījusies pasaules politiskā karte, ekonomiskās sistēmas, sabiedrības vadības modeļi un indivīda uzvedības standarti. Šobrīd daudzi atzīmē pagājušo XX gs. kā informācijas gadsimtu, solot, ka XXI gs. būs prasmju jeb kompetences gadsimts. Informācijas apjoms, nodošanas veidi, intensitāte un uzkrāšanas iespējas ir tiešs cēlonis daudzajām izmaiņām sabiedrībā. Arī vēsture ir zinātne par informāciju, kas saglabājusies no pagātnes. Tas nozīmē, ka jaunās iespējas vistiešākā veidā ir skārušas arī vēsturi kā zinātni. ...

Uldis Cakars

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Advokatūras "Zelta zirgs" jeb Antiņa simtgade un "tēva vara"

10. Novembris 2009 /NR. 45 (588)

Raksts ir autora pārdomas par notikumiem Latvijas advokatūrā un turpina advokatūras iekšienē un publiskajā telpā iesākto diskusiju par advokatūras attīstības scenārijiem. Autors tikai grib sastatīt Raiņa redzējumu par sabiedrību pirms simt gadiem ar savu mūslaiku pasaku par mūsdienīgām Latvijas problēmām, to skaitā advokatūras problēmām. ...

Pēters Jervelaids

žurnāls / Domu mantojums

Baltijas civiltiesību "tēvs" Frīdrihs Georgs fon Bunge

3. Novembris 2009 /NR. 44 (587)

Pateicoties Baltijas guberņu vietējo likumu kopojumam, kas stājās spēkā 1865. gadā, Frīdrihs Georgs fon Bunge kļuva par vienu no pazīstamākajiem Eiropas valstu likumdošanas sistematizētājiem. Baltijas guberņu vietējo likumu kopojums Igaunijā bija spēkā līdz 1940. gadam. Latvijas Republika paspēja pieņemt savu Civillikumu 1937. gadā. Baltijas guberņu vietējo likumu kopojuma ietekme Civillikumā bija ļoti būtiska. To pašu var teikt arī par 1940. gadā sagatavotā Igaunijas Republikas Civillikuma projektu. ...

Baiba Rudevska

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

"Parex" bankas klauzula: Saeima pārejas tiesību pinekļos

3. Novembris 2009 /NR. 44 (587)

2009. gada 22. oktobrī Saeima steidzamības kārtībā otrajā un galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" (turpmāk – likums).2 Kredītiestāžu likums tika papildināts ar 59.6 pantu, kam ir trīs daļas. Divas pirmās daļas regulē divas atšķirīgas hipotēzes ar būtībā vienādām tiesiskām sekām. Pirmā daļa attiecas uz bankām, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem saņem komercdarbības atbalstu, bet otrā – uz bankām, kurām Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir noteikusi noguldījumu ierobežojumus. Abos gadījumos, kamēr pastāv attiecīgais tiesiskais režīms (tātad no komercdarbības atbalsta piešķiršanas dienas līdz tā sniegšanas beigām un no ierobežojumu noteikšanas dienas līdz to atcelšanas dienai), bankai ir aizliegts pildīt pakārtotās saistības, tostarp arī atmaksāt aizdevumu, aprēķināt, uzkrāt vai izmaksāt par šādu aizdevumu procentus un citu atlīdzību. ...

Viola Supe

žurnāls / Domu mantojums

Proporcionālās pārstāvniecības rašanās un transformācija vēlēšanu sistēmā

6. Oktobris 2009 /NR. 40 (583)

Proporcionālās vēlēšanu sistēmas raksturojums Proporcionālā vēlēšanu sistēma radās deviņpadsmitajā gadsimtā kā pretmets mažoritārajai sistēmai, kas nodrošināja relatīvu politiskās sistēmas stabilitāti, taču nedeva pārstāvniecības iespēju visām sabiedrības grupām. Proporcionālās vēlēšanu sistēmas pamatā ir divi principi: vēlēšanu apgabali vienmēr ir daudzmandātu, tas nozīmē, ka no katra apgabala tiek ievēlēti vairāki kandidāti un katrā apgabalā ...

Ginta Sniedzīte

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesnešu tiesību konstitucionālais pamats (II)

29. Septembris 2009 /NR. 39 (582)

Tiesas kompetences robežas tiesību normu jaunradē Varas dalīšanas princips pieļauj tiesai realizēt tiesību normu jaunradi, tomēr nosaka arī šīs rīcības robežas. Tiesiskuma robežas ir jāidentificē gan attiecībā uz situācijām (priekšnoteikumiem), kurās tiesa var realizēt tiesību normu jaunradi, gan attiecībā uz metodēm, kā tiesai šī vara ir jārealizē. Jautājumu par tiesas kompetences robežām jārisina no vairākiem aspektiem. Bez minētajiem ...

Svetlana Kovaļčuka, Ksenija Eļtazarova

žurnāls / Domu mantojums

Bez kultūras nav tiesību, bez tiesībām nav īstas dzīves

29. Septembris 2009 /NR. 39 (582)

Vasilijs Sinaiskis (Василий Иванович Синайский) ir viens no izcilākajiem Latvijas civilistiem, kura zinātniskais sniegums un personības spēks saglabā savu aktualitāti arī mūsdienu Latvijas tiesību zinātnē un praksē. Viņa vārds ir kļuvis gandrīz par simbolu, jēdzienu, kas Latvijā ir līdzvērtīgs kādai neapstrīdamai civiltiesiskai patiesībai, kura, pat ja objektīvu apstākļu dēļ jau ir novecojusi, tomēr ir vērā ņemama. Lai izprastu un izvērtētu cilvēka dzīves gājumu, jāiepazīst viņa profesionālās un garīgās attīstības ceļš, uzsver S. Kovaļčuka un K. Eļtazarova, kas šajā “Jurista Vārda” numurā sniedz ieskatu V. Sinaiska biogrāfijā un profesionālajā darbībā. Viena no raksta autorēm – S. Kovaļčuka – personīgi pazinusi V. Sinaiska meitu Natāliju, veicinājusi viņas ierašanos Rīgā deviņdesmitajos gados, šobrīd glabā profesora un viņa meitas piemiņas lietas un joprojām rūpējas par to, lai V. Sinaiska darbība Latvijā netiktu aizmirsta. Šī gada 21. septembrī apritēja 60 gadi kopš profesora V. Sinaiska nāves dienas. Šai sakarā Kristus piedzimšanas katedrālē Rīgā paredzēts piemiņas dievkalpojums, bet krievu studenšu korporācija “Sororitas Tatiana”, kurā savulaik darbojās arī Natalija Sinaiska, apsver iespēju atjaunot Vasilija Sinaiska piemiņas plāksni pie nama Antonijas un Dzirnavu ielas stūrī, kur dzīvoja profesora ģimene. (Pēc N. Sinaiskas iniciatīvas šāda plāksne jau bija uzstādīta 1994. gadā, bet pēc diviem mēnešiem pazuda.) ...

Ginta Sniedzīte

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesnešu tiesību konstitucionālais pamats

15. Septembris 2009 /NR. 37 (580)

Rakstā analizēti tiesnešu tiesību tiesiskuma priekšnoteikumi, tiesu varas un politiskās varas attiecības, varas dalīšanas principa īstenošana kontekstā ar tiesas tiesībām identificēt tiesību normas un tiesnešu tiesību kontroles mehānismi. ...

Gatis Litvins

žurnāls / Diskusija

Cilvēka dvēsele kā aizdevuma ķīla

11. Augusts 2009 /NR. 32 (575)

Gribi saņemt aizdevumu, ieķīlā savu dvēseli. Ar šādu uzsaukumu uzstājas kāds uzņēmums "Kontora". Šim nolūkam tas izveidojis mājaslapu www.kontora.lv, kurā ir iespējams aizņemties naudu, neuzrādot kredītvēsturi, izziņas vai citas atskaites. Kredīts tiek izsniegts, pretī neprasot nekādu materiālu ķīlu, tikai kā garantiju – savu nemirstīgo dvēseli. ...

Iveta Kažoka

žurnāls / Domu mantojums

Kādēļ mūsdienu juristam ir svarīgi lasīt Jesaju Berlinu

30. Jūnijs 2009 /NR. 26 (569)

Jūnija sākumā Rīgā notika Jesajas Berlina simtgadei veltīta konference. Vēl neilgi pirms konferences daudzi nezināja, kādēļ tā notiek par godu tieši J. Berlinam. Šodien tas vairs nevienam nav jāstāsta. Rīga var lepoties ar to, ka viens no dižākajiem 20. gadsimta politikas filozofiem ir šeit dzimis un pavadījis pirmos savas dzīves gadus.1 ...

Ilze Pumpuriņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vai likumdevējs var atļauties būt nekonsekvents

9. Jūnijs 2009 /NR. 23 (566)

Vieni no idejiski būtiskākajiem likumiem, kas nošķir "padomju laikus" no "4. maija Latvijas", ir likumi, kas attiecas uz īpašuma tiesību reformu. Jau nākamajā gadā pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas tika pieņemti likumi "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā" un "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem", kuri bijušajiem namīpašumu īpašniekiem vai viņu mantiniekiem ļāva pretendēt uz šo īpašumu atgūšanu, un vairāk nekā 10 300 namīpašnieku (no denacionalizēto māju īrnieku tiesību aizstāvības biedrības "Ausma" 1.08.2006. rezolūcijas) tagad ir atguvuši savus vai saviem radiem agrāk piederējušos īpašumus. Tāpat tika veikta zemes reforma, kas pakāpeniski sakārtoja zemes lietošanas un īpašuma tiesiskās attiecības, radot tiesisko pamatu zemes lietotāju un īpašnieku tiesību aizsardzībai. Šie likumi daļēji atjaunoja pēc 1940. gada 21. jūlija, tas ir, pēc īpašumu nacionalizācijas aktiem (piemēram, 22.07.1940. Saeimas pieņemtās Deklarācijas par zemes pasludināšanu tautas īpašumā, LPSR AP prezidija 28.10.1940. dekrēta "Par lielo namu nacionalizāciju" u. c.), iedragāto sociālo taisnīgumu attiecībā uz plašu fizisko personu grupu. ...

Viola Supe

žurnāls / Domu mantojums

Mažoritārās vēlēšanu sistēmas attīstība nacionālo valstu veidošanās periodā

2. Jūnijs 2009 /NR. 22 (565)

Šajā rakstā ir analizēta mažoritārā vēlēšanu sistēma nacionālo valstu veidošanās laikā no 18. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum. Jāatzīmē, ka minētā perioda sākumā vairākas sistēmu raksturojošās pazīmes izpaudās atšķirīgi nekā mūsdienās. Mažoritārās vēlēšanu sistēmas veidošanās process ir interesants arī tāpēc, ka ir grūti nošķirt tās veidošanos no vēlēšanu tiesību paplašināšanās, jo abi minētie procesi vairākus gadsimtus attīstījās ciešā saistībā un izmaiņas vienā no tiem radīja izmaiņas arī otrā. ...

Kristaps Ābelis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pārdomas pēc zvērinātu advokātu kopsapulces

2. Jūnijs 2009 /NR. 22 (565)

Raksts ir autora individuālas pārdomas, kas radās pēc 2009. gada 8. maija kārtējās zvērinātu advokātu kopsapulces (turpmāk – kopsapulce). Pārdomas balstītas uz Latvijas Zvērinātu advokātu ētikas kodeksā (turpmāk – Latvijas Ētikas kodekss) ietverto principu nozīmi un no Advokatūras likuma izrietošajiem zvērinātu advokātu pienākumiem. Kā zināms, kopsapulce kvoruma trūkuma dēļ nepieņēma nevienu lēmumu, tomēr pēc tās plašsaziņas līdzekļos aktīvi parādās zvērinātu advokātu viedokļi par dažiem būtiskiem jautājumiem, kas izkristalizējās jau kopsapulces laikā un rosināja vislielākās debates. ...

Filips Švarcs, Dina Gailīte

žurnāls / Intervija

Robs aizpildīts: ir tapusi Civillikuma vēsture

2. Jūnijs 2009 /NR. 22 (565)

Marta sākumā "Jurista Vārds" pa pastu saņēma kādu grāmatu. Šāds fakts principā nebūtu pārsteigums, jo apgādi, kas Latvijā izdod juridisko literatūru, savu veikumu bieži piegādā redakcijai. Taču šis bija īpašs gadījums: grāmata, kas izdota Vācijā un vācu valodā, bet par Civillikumu – vienu no Latvijas tiesību sistēmas stūrakmeņiem. Turklāt, šķiet, lai vēl vairāk "sajauktu galvu", klāt pievienotajā vēstulē, kas bija rakstīta nevainojamā latviešu valodā, grāmatas autors ar nepārprotami "vācisku" vārdu un uzvārdu kā savu dzīvesvietu norādīja Somiju. Latvijas 1937. gada 28. janvāra Civillikums un tā rašanās vēsture1 – tāds ir Filipa Švarca vairāk nekā 300 lappušu biezā pētījuma nosaukums. Kā vēlāk noskaidrojas, 2008. gada nogalē par šo darbu Greifsvaldes universitātē (Ernst-Moritz-Arndt-Universität Greifswald) autors ieguvis juridisko zinātņu doktora grādu ar izcilību (summa cum laude). Šobrīd F. Švarcs ir Eiropas Savienības finansētas pārrobežu sadarbības programmas2 sekretariāta vadītājs ar darbavietu Turku pilsētā Somijā. Dzimis Hamburgā, tiesību zinātnes studējis Pasavas universitātē (Universität Passau) Bavārijā, dažādos jurista amatos praktizējies un otro valsts juridisko eksāmenu nokārtojis Meklenburgā- Priekšpomerānijā, pasniedzis komerctiesības Štrālzundes augstskolā un civiltiesības – Eirofakultātē Rīgā. Darbojies arī dažādos ar Ziemeļeiropu un Austrumeiropu saistītos projektos. Protams, ir pārsteigums turēt rokās grāmatu par Latvijas Civillikuma vēsturi, ko sarakstījis vācu jurists. Kas viņu uz to pamudinājis? Cik ilgu laiku autors veltījis šādam fundamentālam pētījumam? Un kā vispār to bijis iespējams paveikt, ņemot vērā, ka lielākā daļa pētījumā izmantoto avotu ir latviešu valodā? F. Švarcs ar prieku piekrīt sarunai ar "Jurista Vārdu". Viņš, protams, cer, ka arī mūsu žurnāla lasītājiem viņa grāmata varētu būt interesanta. Vēl labāk – ja kāda izdevniecība atbalstītu tās tulkošanu un izdošanu Latvijā. Jo ir taču skaidrs: lai gan sarakstīts vācu valodā, šis pētījums visvairāk noderētu latviešu studentiem un tiesībvēsturniekiem, kā arī zinātniekiem un juristiem, kas mūsdienās pēta un piemēro Civillikuma normas. Starp citu, Latvija ir nozīmīga vieta ne tikai F. Švarca akadēmiskajā biogrāfijā. Tieši Rīgā viņš savulaik iepazinies ar savu sievu – somieti Eiju, kura Latvijā ir mācījusies latviešu un krievu valodu. ...

Lauris Liepa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Advokātu disciplinārlietu komisijas pirmie pieci gadi

26. Maijs 2009 /NR. 21 (564)

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas Disciplinārlietu komisija (Disciplinārlietu komisija) izveidota atbilstoši 2004. gada grozījumiem Advokatūras likumā.1 Kopš 2004. gada 1. jūnija Latvijā advokatūras pārvaldes iestāde – Padome – ir nodalīta no disciplinārlietu izskatīšanas un advokātu pārkāpumu vērtēšanas, izņemot atsevišķas funkcijas. ...

Artis Stucka

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kāds varētu būt krīzes novēršanas tiesiskais regulējums

28. Aprīlis 2009 /NR. 17 (560)

Līdzīgi kā citas pasaules valstis, arī Latviju ir skārusi finanšu un ekonomiskā krīze. Uzņēmējdarbības aktivitātes kritums, kas mazinājis nodokļu ieņēmumus valsts budžetā un vienlaikus palielinājis izdevumus sociālajām vajadzībām, nepieciešamība ievērot stingru fiskālo disciplīnu un pildīt starptautisko aizdevēju nosacījumus, samazinot tēriņus valsts pārvaldē, tai skaitā pašvaldībās, – tie ir šī brīža aktuālie jautājumi. Situācija Latvijas tautsaimniecībā izskatās pietiekami bēdīga. Un vēl sliktāku to padara fakts, ka joprojām nav piedāvāts komplekss krīzes situācijas risinājums. Šķiet, visi gaida, lai situācija atrisinās pati no sevis. Visdrīzāk, tā tomēr nebūs. Līdz šim piedāvātie politikas plānošanas dokumenti un tiesību aktu grozījumi galvenokārt ir orientēti uz finanšu līdzekļu taupīšanu un valsts pārvaldes sektora pakalpojumu optimizēšanu, nevis uz valsts attīstības veicināšanu. Ja par šo jautājumu mēs laikus nedomāsim, tad var gadīties, ka pēc pāris gadiem, kad citas pasaules valstis sāks atgūties no ekonomiskās lejupslīdes, Latvija joprojām cīnīsies ar krīzi un tai nebūs stabila pamata turpmākai izaugsmei. Šā raksta uzdevums ir piedāvāt iespējamos rīcības variantus tiesiskajam regulējumam – kompleksam valsts krīzes situācijas risinājumam, kā arī ieskicēt tos jautājumus, kuriem šajā tiesiskajā regulējumā būtu jāpievērš īpaša uzmanība. ...

Jānis Pleps

žurnāls / Juridiskā literatūra

Ceļvedis tiesību filozofijā

21. Aprīlis 2009 /NR. 16 (559)

Biznesa augstskola “Turība” izdevusi asociētā profesora Dr.phil. Jāņa Broka grāmatas “Tiesības filosofija” otro pilnveidoto un papildināto izdevumu (Broks J. Tiesības filosofija. Doktrīnas, koncepcijas, diskursi. Otrais pilnveidotais un papildinātais izdevums. Rīga: Biznesa augstskola “Turība”, 432 lpp.). Autors izklāstījis cilvēces intelektuālajā pieredzē izveidotos priekšstatus par tiesību dabu, cilvēcisko jēgu un perspektīvām. ...

Rūta Lazda

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ētikas kritēriji zvērinātu tiesu izpildītāju darbā

31. Marts 2009 /NR. 13 (556)

Sabiedrībā tiek plaši diskutēts par ētikas normu ievērošanu reglamentēto juridisko profesiju pārstāvju profesionālajā darbībā, to skaitā arī zvērinātu tiesu izpildītāju darbībā. Zvērinātu tiesu izpildītāju profesionālās ētikas normas nosaka Zvērinātu tiesu izpildītāju ētikas kodekss,1 bet tas neparedz visus jautājumus, kas attiecas uz vispārpieņemtajām uzvedības normām, tāpēc var teikt, ka patiesa ētika sākas tur, kur pārstāj lietot vārdus. Tas nozīmē, ka tikai no katra cilvēka ir atkarīgs uzvedības modelis, ko tas lieto gan ikdienā, gan profesionālajā darbībā. ...

Vilnis Vītoliņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Sabiedriskās kārtības un drošības darbarīki

31. Marts 2009 /NR. 13 (556)

Diez vai Bils Geitss var tikt salīdzināts ar zinātniskās fantastikas romāna pamatlicēju Žilu Vernu, kurš savā grāmatā "Ceļš ved uz priekšu" raksta: "Gandrīz jau pienācis brīdis, kad, pat nepieceļoties no galda vai atzveltnes krēsla, bez grūtībām var vadīt biznesu, studēt, pētīt pasauli, [..] apmeklēt tuvējos tirgus [..], lai kur vien tie atrastos."1 Tātad aizvien lielāku lomu mūsu dzīvē sāk ieņemt informācijas tehnoloģijas, kas liek secināt, ka ir sākusies pāreja no industriālās sabiedrības uz zināšanu sabiedrību.2 ...

Kristīne Jaunzeme, Artis Stucka

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Rajonu pašvaldību reorganizācijas aktuālie jautājumi

10. Marts 2009 /NR. 10 (553)

Jāpiekrīt tautas gudrībai, ka nekas nav tik pastāvīgs kā kāda jautājuma pagaidu risinājums. Tieši tā ir sanācis arī ar rajona pašvaldībām, par kuru pagaidu raksturu līdz novadu pašvaldību izveidošanai un reorganizācijas nepieciešamību konceptuāli nolēma jau 1996. gadā, bet, tā kā politiķi nespēja vienoties par formālām lietām, galalēmums allaž tika atlikts. Laiks ritēja, un beidzot pēc divpadsmit gadiem esam nonākuši pie tā, ka ir uzsākta reāla rajonu pašvaldību reorganizācija. Ar Rajona pašvaldību reorganizācijas likuma pieņemšanu 2008. gadā ir paredzēts, ka rajona pašvaldību manta, finanšu līdzekļi, institūcijas, tiesības un saistības tiek sadalītas starp novadu un jaunizveidoto republikas pilsētu pašvaldībām. ...

Līna Kovalevska

žurnāls / Domu mantojums

Pacienta autonomijas princips un tā izpausmes

24. Februāris 2009 /NR. 8 (551)

Šis raksts ir veltīts pacienta autonomijas jeb personas pašnoteikšanās principam. Tas, attīstoties no individuālisma idejām filozofijā, strauju evolūciju piedzīvoja 20. gadsimta otrās puses medicīnas ētikas diskusijās Rietumeiropā un Ziemeļamerikā un ir guvis atspoguļojumu arī medicīnas tiesībās, kuras tradicionāli tika balstītas un daļēji arī mūsdienās balstās paternālisma idejās. ...

Linda Damane, Linda Damane

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Notariāta institūta aizsākums

24. Februāris 2009 /NR. 8 (551)

Ir apritējuši piecpadsmit gadi, kopš Latvijas notariāts darbojas atbilstoši kontinentālās Eiropas tiesību sistēmai piederīgās latīņu tipa notariāta sistēmas principiem. Šajā periodā noticis salīdzinoši straujš progress notariātā, sasniedzot tālejošus mērķus un nospraužot jaunus, ieguldīti maksimāli spēki tiesiskuma veicināšanai darījumu apliecināšanā, pilnveidojot zvērināta notāra (turpmāk tekstā – notārs) kā dokumenta autentiskumu garantējošas amatpersonas funkcijas, kā arī nodrošinot arvien skrupulozāku apliecināšanas procesu. Tomēr notariāta attīstība neaprobežojas pāris desmitgadēs un par tā aizsākumu nav uzskatāma ne Notariāta likuma stāšanās spēkā 1993. gada 1. septembrī, ne Latvijas Zvērinātu notāru kolēģijas uzņemšana Starptautiskajā latīņu notariāta savienībā 1995. gadā. Tādēļ autore ieskicē pirmatnējo sistēmu, tiesību institūtus, kas likuši pamatus mūsdienu notariātam. ...

Dana Rone

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Jurista profesijas reforma

10. Februāris 2009 /NR. 6 (549)

Rakstā skarts jautājums par jurista profesijas reformu dažādās valstīs, vienlaikus aplūkojot jurista profesijas stāvokli Latvijā. ...

Ilze Krastiņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Advokāta profesija neietilpst uzņēmējdarbībā

6. Janvāris 2009 /NR. 1 (544)

Nesen “Jurista Vārdā” Mg. iur. Agnese Rudzinska plašāk skāra tēmu par līdzdalības honorāru un tā piemērojamību Latvijā. Minētās publikācijas pamudināta, vēlos paust savu viedokli par to, kāpēc advokāta personiskā cieņa, godīgums un taisnīgums ir vērtējams augstāk par lieliem honorāriem. ...

Irēna Ņesterova

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Advokāta profesionālais noslēpums un pienākums ziņot par likumpārkāpumu

6. Janvāris 2009 /NR. 1 (544)

Latvijas parlamentārismam jau kopš tā aizsākumiem vienmēr aktuāls ir bijis jautājums par parlamenta darba kvalitātes uzlabošanu un vēlētāju iespējām kontrolēt savu priekšstāvju darbu. Dažos pēdējos gados šīs diskusijas ieguvušas iepriekš nepieredzētu uzmanību sabiedrībā, koncentrējoties vairāk uz jautājumu par to, kā atlaist Saeimu, kura vairs nepauž vēlētāju vairākuma gribu. Ir tapuši vairāki Satversmes grozījumu projekti, par tiem ir diskutējuši gan politiķi un juristi, gan arī visa sabiedrība. Ir bijusi gan tautas nobalsošana par Satversmes grozījumiem, gan arī vairāku Satversmes grozījumu projektu apspriešana Saeimā. Lielā mērā diskusijas par Satversmes grozījumiem ir iezīmējušas prezidenta Valda Zatlera prezidentūru. Prezidenta Valda Zatlera kadence ir Satversmes laiks. Jau priekšvēlēšanu laikā prezidents vairāk nekā ikviens no saviem priekštečiem uzmanību veltīja Satversmei, aicinādams ikvienu valsts pilsoni to izlasīt. Prezidents arī ir izveidojis autoritatīvu Konstitucionālo tiesību komisiju, kura sniegusi Saeimas priekšlaicīgu vēlēšanu mehānisma pilnveidošanas iespēju vērtējumu, kā arī iesniedzis savus priekšlikumus Satversmē par Saeimas atlaišanas tiesību piešķiršanu pilsoņu kopumam un Valsts prezidenta tiesību atlaist Saeimu izmaiņām. Taču līdztekus diskusijām par Saeimas atlaišanu sabiedrībā allaž ir skanējis viedoklis, ka nekas jau nemainīšoties, jo jaunajā Saeimā tikšot ievēlēti tie paši politiskie spēki un viss turpināšoties, ka Saeimas atlaišana bez Saeimas vēlēšanu sistēmas pārskatīšanas būšot lieka laika un naudas tērēšana. Šo apstākli ir pamanījis arī Valsts prezidents. Savā 14. janvāra runā viņš aicināja Saeimu mainīt vēlēšanu sistēmu: "Tāpat neatliekams uzdevums Saeimai ir veidot grozījumus Vēlēšanu likumā. Varu viegli paskaidrot. Ir divas problēmas, kas ir samilzušas. Pirmkārt, lokomotīvju problēma, kad daži cilvēki ievelk Saeimā sabiedrībai pilnīgi nepazīstamus pilsoņus. Otrkārt, Saeimā desmit procenti no politiskajiem spēkiem nav ievēlēti pēc to partiju sarakstiem, kas piedalījās Saeimas vēlēšanās. Desmit procenti ir ļoti daudz. Tātad Saeimā ir politiskās partijas, kuras nav tur ievēlētas vēlēšanu ceļā. Šis anahronisms ir jānovērš." Šobrīd Saeima, grozot Saeimas vēlēšanu likumu, jau likumprojektā ir ietvērusi Valsts prezidenta prasību atteikties no t. s. lokomotīvju principa. Šis grozījums mainīs mums ierasto vēlēšanu sistēmu. Tajā pašā laikā sabiedrības diskusijās ir izskanējuši vēl vairāki ierosinājumi, kā būtu uzlabojams Saeimas vēlēšanu regulējums. Lai pārrunātu šīs iespējamās izmaiņas, "Jurista Vārds" uz sarunu aicināja Vēlēšanu reformas biedrības priekšsēdētāju Valdi Liepiņu. ...

Līga Mazure

žurnāls / Domu mantojums

Pacienta gribas institūts senajos laikos un viduslaikos

2. Decembris 2008 /NR. 45 (540)

Kā norādījis prof. Konstantīns Čakste, viens no personas "pamatlabumiem" ir veselība.1 Ar veselību kā personisku labumu lielākā vai mazākā mērā ir saistītas ļoti daudzas tiesiskās attiecības, kurās ikdienā persona iesaistās kā tiesību subjekts, piemēram, darba tiesiskās attiecības, ģimenes tiesiskās attiecības. Tāpēc būtu uzsverama veselības aprūpes tiesiskās sistēmas nozīmība veselības nostiprināšanas, atjaunošanas aspektā, īpaši nodalot pacienta un ārstniecības personas/iestādes savstarpējās tiesiskās attiecības. ...

Vilnis Vietnieks

žurnāls / Īsziņas

Atskatoties uz Tautas frontes grupu Augstākajā tiesā

21. Oktobris 2008 /NR. 40 (545)

Gadi nepielūdzami steidzas uz priekšu. Divdesmit gadi valsts un tautas vēsturē nav liels laika sprīdis, bet cilvēka dzīvē tie labākā gadījumā ir ceturtā daļa no mūža. Apritējusi divdesmitā gadskārta, kopš Rīgā 1988. gada 8. oktobrī darbu sāka Latvijas Tautas frontes 1. kongress.Ir grūti niansēs retrospektēt divdesmit gadus vecus notikumus, kas saistīti ar Latvijas Tautas frontes atbalsta grupas nodibināšanu un darbību Austākajā tiesā. Mēģināšu vien īsumā tos ieskicēt. ...

Jānis Pleps

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Arvedam Švābem veltīta konference

14. Oktobris 2008 /NR. 39 (544)

Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Tiesību teorijas un vēstures katedra 2008. gada 2. oktobrī rīkoja starptautisku zinātnisku konferenci, kas tika veltīta profesora Arveda Švābes 120 gadu jubilejas atcerei. Konferencē ar referātiem uzstājās ne vien Latvijas Universitātes mācībspēki, bet arī viesi no Igaunijas un Krievijas augstskolām. ...

Ilga Krampuža

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Trešo personu tiesisko interešu aizstāvība būvniecības procesā

7. Oktobris 2008 /NR. 38 (543)

Būvniecība ir viena no senākajām cilvēka darbības jomām. Mūsdienās būvniecība tiek uzskatīta par speciālo administratīvo tiesību nozari. Līdzīgi tas ir, piemēram, arī Vācijas tiesību sistēmā.1 Būvniecība saistāma arī ar Satversmes 105. pantā2 noteiktajām tiesībām uz īpašumu. Vienlaikus gan svarīgi, lai īpašums netiku izmantots pretēji sabiedrības interesēm. Administratīvā procesa likuma 28. panta pirmā daļā noteikts: "Par trešo personu ...

Mārtiņš Dambergs

žurnāls / Juridiskā literatūra

Iespēja pilnveidot juridiskās analīzes un tekstu rakstīšanas prasmi

19. Augusts 2008 /NR. 31 (536)

Tiesu namu aģentūra laidusi klajā Baibas Brokas un Stīvena Džohansena grāmatas “Juridiskā analīze un tekstu rakstīšana” trešo papildināto izdevumu. Tā kā šis ir jau trešais atkārtotais grāmatas izdevums, tas būtiski papildināts ar jauniem praktiskiem piemēriem un nodaļu, kas padziļināti apskata tiesu prakses analīzes pamatus. Kā atzīst viena no grāmatas autorēm B. Broka, gatavojot šo grāmatu, ņemtas vērā “mācību procesā gūtās atziņas un studentu izvirzītās vajadzības”, jo Latvijas Universitāte 1. kursa studentiem piedāvā apgūt studiju kursu ar tādu pašu nosaukumu. Savukārt līdzautors Stīvens Džohansens uzsver, ka minētās grāmatas mērķis ir palīdzēt attīstīt iemaņas, kas nepieciešamas, lai kļūtu par profesionālu rakstītāju. ...

Jānis Pleps

žurnāls / Domu mantojums

Satversmes jautājumi latgaliešu trimdā

22. Jūlijs 2008 /NR. 27 (532)

Viens no galvenajiem juristu uzdevumiem konstitucionālo tiesību jomā ir konstitūcijas iztulkošana.1 Taču konstitūcijas interpretācija nav tikai juristu kompetencē esošs jautājums. Konstitūcija ir ne vien juridisks, bet arī politisks dokuments, kas noteic konstitucionālās iekārtas politiskās filozofijas pamatus un nozīmīgākās vērtības.2 Līdz ar to arī konstitūcijas interpretācija ikvienā valstī ir ne tikai juridiska, bet arī politiska darbība. ...

Līna Kovalevska

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesību tālākveidošana eitanāzijas jautājumā

1. Jūlijs 2008 /NR. 24 (529)

Šā raksta mērķis ir noskaidrot, vai Latvijas tiesību sistēma pieļauj tiesību tālākveidošanas ceļā risināt cilvēka dzīvības izbeigšanas, proti, eitanāzijas, jautājumus. Pašreizējais medicīnas tiesību regulējums eitanāzijas jautājumus nerisina vispār, tādēļ potenciālajā situācijā, kad kāda persona pieprasītu tiesības uz eitanāziju, tiesību piemērotājam būtu jānoskaidro: – vai pastāv jebkāds regulējums, kas risina visus vai vismaz dažus eitanāzijas ...

Valdis Blūzma

žurnāls / Domu mantojums

Latvijas konstitucionālo tiesību vēstures teorētiskās problēmas

17. Jūnijs 2008 /NR. 23 (528)

Nobeigums. Sākums "JV" Nr.22, 10.06.2008. Vēl sarežģītāks jautājums ir par pilsoniskās nacionālās valsts tiesību veidošanās perioda apakšējo hronoloģisko robežu. Šajā pētījumā tā noteikta ar Otrā pasaules kara beigām, apzīmējot pēdējo – mūsdienu tiesību vēstures periodu – kā globālās civilizācijas tiesību veidošanās periodu.70 Šā perioda raksturīgas iezīmes ir pasaules globalizācijas procesu71 pastiprināšanās ne vien zinātniski ...

Valdis Blūzma

žurnāls / Domu mantojums

Latvijas konstitucionālo tiesību vēstures teorētiskās problēmas

10. Jūnijs 2008 /NR. 22 (527)

1. Konstitucionālo tiesību raksturojums tiesību vēstures aspektā 1.1. Konstitucionālo tiesību jēdziens vēsturiskajā izpratnē Sākot tēmas izpēti, vispirms jādefinē jēdziens "konstitucionālās tiesības". Jāatceras, ka šim jēdzienam ir trejāda nozīme – ar to apzīmē gan noteiktu tiesību nozari, gan juridisku zinātni, kas pēta šo tiesību nozari, gan arī mācību priekšmetu, kura uzdevums ir sniegt ieskatu topošajiem juristiem kā par ...

Ilze Ciematniece

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Laulāto mantisko attiecību regulējums Latvijā

3. Jūnijs 2008 /NR. 21 (526)

Nobeigums. Sākums "JV" Nr. 20, 27.05.2008. Laulības līgumi bija jāslēdz rakstiski, un Vidzemes pilsētās tie bija jāslēdz notariālā kārtībā vai jāapliecina pie notāra (BVLK III daļas 36. paragrāfs), bet pārējās Latvijas daļās tos varēja slēgt mājas kārtībā. Pēc 1937. gada CL, laulības līgumi jāslēdz notariālā vai uzrādījuma kārtībā. Lai laulības līgumiem piešķirtu saistošu spēku pret trešajām personām, tie ierakstāmi laulāto ...

Ilze Ciematniece

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Laulāto mantisko attiecību regulējums Latvijā

27. Maijs 2008 /NR. 20 (525)

Apmēram pirms piecpadsmit gadiem, atjaunojot 1937. gada Civillikumu, notika tā gramatiska pielāgošana mūsdienu situācijai, neizvērtējot šo tiesību normu saturu vēsturiskā aspektā, kas ir radījis vairākas tiesību normu piemērošanas problēmas un neskaidrības laulāto mantiskajās attiecībās. Zinātniski atzītākie komentāri ir tapuši galvenokārt laikā līdz 1940. gadam, turklāt analizēts nevis 1937. gada Civillikums, bet gan Baltijas vietējo likumu kopojuma III daļa jeb tā sauktais Bunges civillikums.1 ...

Jānis Pleps, Tālavs Jundzis

žurnāls / Diskusija

Ar Neatkarības deklarāciju ir jālepojas

13. Maijs 2008 /NR. 18 (523)

– Par kuriem jautājumiem raisījās visvairāk strīdu, gatavojot 4. maija Deklarāciju? – Īstenībā slidenākais jautājums, kas mums bija apspriežams mazajā darba grupā, kad gatavojām Deklarācijas projektu, bija par 1940. gada 21. jūlija Tautas Saeimas pieņemto deklarāciju "Par padomju varu", ar kuru Latvijā tika nodibināta padomju vara. Radikālās organizācijas presē publiski aicināja šo Tautas Saeimas deklarāciju atcelt kā pašu pirmo. ...

Jānis Pleps, Aivars Endziņš

žurnāls / Diskusija

Vajadzēja būt drosmīgiem, vajadzēja uzņemties atbildību

13. Maijs 2008 /NR. 18 (523)

– Par kādiem jautājumiem notika visvairāk debašu, gatavojot 4. maija Deklarācijas projektu? – Lielākoties tas bija jautājums par neatkarības atjaunošanu. Vai nu pakāpeniska, vai radikāla pieeja, kad neatkarība tiek atjaunota uzreiz, bez pārejas periodiem, bez sarunām, jo mēs esam 1918. gada 18. novembra Latvijas Republikas tieša turpinātāja. Kaut gan realitātē, gatavojot šo Deklarāciju, neviens ar absolūtu pārliecību nevarēja pateikt, ka rīt ...

Romāns Apsītis

žurnāls / Diskusija

Neatkarības deklarācija netiks aizmirsta

13. Maijs 2008 /NR. 18 (523)

– Par kādiem jautājumiem darba grupā bija visvairāk strīdu vai domstarpību, gatavojot 4. maija Deklarācijas projektu? – Atceroties to, kas notika pirms astoņpadsmit gadiem, ir jāatceras arī laiks no 1990. gada 18. marta līdz 4. maijam. Tās ir aptuveni kādas sešas nedēļas, kad tapa Neatkarības deklarācija. Jāsaka, ka mēs ātri izstrādājām pamatkoncepciju, uz kuru vajadzēja balstīties Neatkarības deklarācijai. Viens no galvenajiem idejas autoriem ...

Jānis Pleps

žurnāls / Diskusija

Neatkarības deklarācija: toreiz un tagad

13. Maijs 2008 /NR. 18 (523)

Pirms astoņpadsmit gadiem, 1990. gada 4. maijā, jaunievēlētā Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Šā dokumenta pieņemšana bija nozīmīgs pagrieziena punkts Latvijas valstiskuma attīstībā. Atmiņās par Neatkarības deklarācijas pieņemšanu viens no tās autoriem Romāns Apsītis raksta: “Skatos pāri ļaužu galvām uz Pārdaugavu. Tur laiski dūmo daži fabriku skursteņi, bet viegls vakara vējiņš rotaļājas krastmalas liepās. Viss it kā ir tāpat kā agrāk. Un tomēr ne gluži vairs tā. Todien Latvijas vēsturē ir noticis pagrieziens atpakaļ uz savu vienīgo un īsto valsti.” ...

Sandijs Statkus

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesību avoti, kas regulē sabiedrības līdzdalību

13. Maijs 2008 /NR. 18 (523)

Sabiedrības iespējas līdzdarboties valsts varas lēmumu izstrādāšanā un pieņemšanā pamatā noteic divi apstākļi. Pirmkārt, vai valsts vara normatīvajos aktos vispār ir nostiprinājusi sabiedrības tiesības uz līdzdarbību lēmumu pieņemšanā (materiālais aspekts). Otrkārt, vai ir radīti visi nepieciešamie procesuālie priekšnoteikumi šādu tiesību īstenošanai (procesuālais aspekts). Šajā pētījumā lielāka uzmanība tiks pievērsta tieši otrajam sabiedrības ...

Aivars Niedre

žurnāls / Diskusija

Redakcionālu iemeslu dēļ nav jāgroza likumi

8. Aprīlis 2008 /NR. 14 (519)

Pēc iepazīšanās ar Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietnieces Ineses Nikuļcevas rakstu "Likums un tā grozījumi" var droši teikt, ka tajā izvirzītas ļoti aktuālas problēmas. Rakstā skarti daudzi sāpīgi mūsu likumdošanas (ar šo vārdu saprotot likumu un citu normatīvo aktu veidošanas procesu, nevis šo aktu kopumu) jautājumi, un vairumam no autores izdarītajiem secinājumiem var pilnā mērā pievienoties. ...

Vilnis Vietnieks

žurnāls / Diskusija

Likumu grozījumus diktē dzīve

8. Aprīlis 2008 /NR. 14 (519)

Ikvienā sabiedrībā pastāv zināmi sociālie regulatori, kuru nepieciešamību nosaka cilvēku daba, sabiedrības locekļu interešu daudzveidība un nepieciešamība novērst dažādus konfliktus sabiedrībā. Līdzās morālei, reliģijai, korporatīvām normām sabiedrības locekļu tiesības un pienākumus, uzvedību regulē tiesību normas kā valsts sankcionētu formalizētu normu kopums (pozitīvās tiesības). ...

Dzintars Rasnačs

žurnāls / Diskusija

Likumdošanas process piecpadsmit gados

8. Aprīlis 2008 /NR. 14 (519)

"Jurista Vārdā" (JV) vairākkārt publicēti viedokļi par to, ka likumu un likumu grozījumu pieņemšanas procedūra kļuvusi grūti kontrolējama un kvantitatīva. Iedzīvotājiem it kā neesot iespējams tam visam izsekot līdzi. Pēc JV aicinājuma vēlos paust savu viedokli, jo esmu bijis cieši iesaistīts un līdzatbildīgs likumdošanas procesā kopš 1993. gada: deputāta palīgs, frakcijas konsultants, tieslietu ministrs, Saeimas deputāts, Juridiskās komisijas priekšsēdētāja biedrs, Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas loceklis un atkal – Juridiskās komisijas sekretārs, pēc tam – komisijas priekšsēdētājas biedrs. Likumdošanas attīstībā Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas esam pieredzējuši vairākus reformu posmus. ...

Inese Nikuļceva

žurnāls / Diskusija

Likums un tā grozījumi

8. Aprīlis 2008 /NR. 14 (519)

"Likuma iekšējā autoritāte izpaužas likuma cieņā, ar kādu pilsoņi izturas pret likumu: jo lielāka cieņa likumam pilsoņu starpā, jo lielāka viņa iekšējā autoritāte un jo vairāk likumu izpildīs, neskatoties uz to, vai aiz viņa stāv kāda sodoša vara, vai ne."* Latvijā likumi tiek grozīti ļoti bieži, un likumu grozīšanas nepieciešamība ne vienmēr ir pietiekami pamatota. Ir izveidojusies prakse likumus grozīt redakcionālu iemeslu dēļ. Stājoties spēkā apjomīgam jaunam likumam, parasti tiek sagatavoti grozījumi daudzos citos likumos. Piemēram, pieņemot Administratīvā procesa likumu un Komerclikumu, tika grozīti arī citi likumi, lai tos redakcionāli saskaņotu ar Administratīvā procesa likuma un Komerclikuma terminoloģiju. Latvijā daudzi likumi daļēji viens otru dublē. Tāpēc, mainot viena likuma regulējumu, jāgroza arī citi. Bieža ir situācija, ka, reorganizējot kādu valsts institūciju vai pat tikai mainot tās nosaukumu, tiek gatavoti grozījumi daudzos likumos, kuros šī institūcija ir pieminēta. ...

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

VISS SATURS

ŽURNĀLS

JAUNUMI

DOMNĪCA

BIBLIOTĒKA

STUDENTA VĀRDS

AFIŠA

FOTO & VIDEO

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

16. Aprīlis 2024

Nr 16 (1334)

saturs abonēt

e-žurnāls

palielināt

	Žurnāls tiesiskai domai un praksei

Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv Informatīvais tālrunis 67311161 darbadienās no 9:00-17:00
	Abonēšana	Par "Jurista Vārdu"
	Žurnāli	Redakcija
	Reklāma	Autoriem
	Darba sludinājumi	Lietošanas noteikumi
Redakcija: juristavards@lv.lv	Grāmatas	Autortiesības Kontakti

Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/	© VSIA "Latvijas Vēstnesis"