Tiesību nozaru katalogs: Tiesību teorija, vēsture un filozofija – Jurista Vārds

Tiesību teorija, vēsture un filozofija

Kalvis Torgāns

žurnāls / Numura tēma

Izglītošana pārmāc tiesas galveno uzdevumu – strīdu izšķiršanu

23. Februāris 2016 • NR. 8 (911)

Ir svarīgi, lai tie, kas lasa spriedumu civillietā, gūst pārliecību, ka tiesa ir gan noskaidrojusi un novērtējusi lietā nozīmīgos apstākļus, gan pareizi piemērojusi likumus, pratusi to pārliecinoši un loģiski izklāstīt tiesas dokumentā. Liekvārdība un pārmērīga likuma normu citēšana nestiprina šādu pārliecību, drīzāk vājina iespēju uztvert konkrētā strīda risinājuma pamatotību. Tiesas spriedumam ir jābūt skaidram un saprotamam ikvienam lasītājam, taču tā izglītojošā iedarbība ir pakārtota galvenajam tiesas uzdevumam – taisīt likumīgus un taisnīgus spriedumus. ...

Veronika Krūmiņa

žurnāls / Numura tēma

Tiesu nolēmumi – valsts juridiskais tēls

23. Februāris 2016 • NR. 8 (911)

"Tiesnesim nav arī jāaizmirst, ka katrs lietas dalībnieks tieši savu lietu, lai cik šķietami niecīga tā tiesnesim arī neliktos, vienmēr uzskata par svarīgāko no visām citām un cilvēks sajutīs lielāko rūgtumu un neapmierinātību, ja novēros, ka tiesnesis viņa lietu ir izspriedis nevērīgi vai pavirši." (Jānis Balodis, Latvijas Senāta senators)1 ...

žurnāls / Numura tēma

Nolēmumu kvalitāte ir būtisks tiesu varas prestiža kritērijs

23. Februāris 2016 • NR. 8 (911)

Lai rosinātu diskusiju par tiesu nolēmumu kvalitāti, šajā numurā publicējam Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētājas Veronikas Krūmiņas un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesoru Kalvja Torgāna un Valentijas Liholajas rakstus, kā arī aptauju – Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas vadītājai Anitai Zikmanei, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniecei tiesu jautājumos Irēnai Kucinai, Tukuma rajona tiesas priekšsēdētājai Adrijai Kasakovskai, Daugavpils tiesas priekšsēdētājam Jānim Šaušam, zvērinātiem advokātiem Dacei Luterei-Timmelei, Sandim Bērtaitim un Filipam Kļaviņam lūdzām sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem: 1) vai pastāv laba prakse nolēmumu rakstīšanā; 2) kāda ir tiesneša atbildība par nolēmumu, kurā nav ievērota "labas prakses" forma (ja tāda ir); 3) vai gari faktu izklāsti un pamatojumi nozīmē kvalitatīvu nolēmumu; 4) kādai jābūt valodai tiesas nolēmumā? Aptaujas atbildēs uzsvērts, ka tiesu nolēmumiem jābūt saprotamiem visiem lietas dalībniekiem, arī cilvēkiem bez padziļinātām jurisprudences zināšanām, nolēmumos jānorāda, kā tiesa nonākusi līdz konkrētajiem secinājumiem, bet viena no galvenajām atziņām – nolēmumu kvalitāte ir būtisks tiesu varas prestiža kritērijs. Lai paplašinātu domu apmaiņu par tiesu nolēmumu kvalitāti, aicinām arī žurnāla lasītājus iesaistīties diskusijā, aizpildot aptaujas anketu šī materiāla ietvaros (anketa pieejama šeit). Viedokļus apkoposim un publicēsim kādā no nākamajiem žurnāla numuriem. ...

žurnāls / Domu mantojums

Vācbaltu tiesībnieki Latvijas Republikas juridiskajā kultūrā

26. Janvāris 2016 • NR. 4 (907)

Šī raksta uzdevums ir iezīmēt vācbaltiešu1 devumu jaundibinātās Latvijas Republikas juridiskajā kultūrā starpkaru periodā un rosināt apjaust, ka šis ieguldījums ir bijis ļoti daudzveidīgs un nozīmīgs, kā arī politisku un vēsturisku apstākļu dēļ vēlāk Latvijā apzināti noklusēts, tāpēc noteikti lielāks, nekā šā brīža Latvijas tiesībnieki apjauš. Turklāt, ņemot vērā Latvijas valstisko, tai skaitā tiesību sistēmas, kontinuitāti, vācbaltiešu tiesībnieku pienesums vairākās nozarēs, bet jo īpaši civiltiesībās, plaši izpaužas arī mūsdienu Latvijas juridiskajā kultūrā. ...

žurnāls / Informācija

Kas ir padomju (sociālistiskās) tiesības

17. Novembris 2015 • NR. 45 (897)

Sabrūkot PSRS, kā arī visam Austrumeiropas sociālistisko valstu blokam, 20. gadsimta deviņdesmitajos gados pienāca gals arī vienam no sociālistiskās sistēmas fenomeniem – sociālistiskajām (padomju)1 tiesībām. Arī Latvijā, tai atgūstot valstisko neatkarību un sākoties demokrātiskas un tiesiskas valsts tiesību sistēmas atjaunošanas procesiem, no PSRS okupācijas perioda mantotās padomju tiesības tika strauji atmestas. Latvijas tiesībnieki pievērsās jauniem izaicinājumiem, un padomju laikā gūtā pieredze un zināšanas par padomju tiesībām faktiski vairs nebija izmantojamas. Radikāla pārorientācija notika arī tiesību zinātnē un augstskolās. Tādējādi padomju tiesības ne vien pārtrauca darboties, bet visai ātri izzuda pat no padomju laikus piedzīvojušo Latvijas juristu apziņas, savukārt Latvijas tiesībnieku jaunākajai paaudzei tas faktiski ir pilnīgi svešs jēdziens. Neskatoties uz to, padomju tiesības tomēr ir intereses vērts objekts – gan kā Latvijas vēstures daļa, gan sava ļoti īpatnējā rakstura un ideoloģisko uzdevumu dēļ, gan tādēļ, ka padomju tiesību tuvāka iepazīšana ir viens no ceļiem, kā izprast padomju totalitārā režīma būtību. Turklāt tieši ar padomju tiesībām cieši saistīts ir starptautiski zināmākais latviešu izcelsmes jurists Pēteris Stučka, par kuru šajā "Jurista Vārdā" publicēti vairāki materiāli. Tādēļ šajā žurnālā lasītāju uzmanībai tiek piedāvāts arī ļoti konspektīvs ieskats padomju tiesību svarīgākajos attīstības posmos. ...

Pēteris Stučka

žurnāls / Domu mantojums

Tiesību un valsts revolucionārā loma (1924)

17. Novembris 2015 • NR. 45 (897)

Fragmenti no P. Stučkas Krievijā (krievu valodā) publicētā sacerējuma "Tiesību un valsts revolucionārā loma", kas izdots vairākos, autora pārstrādātos izdevumos. Šeit izmantots 1924. gada izdevuma tulkojums latviešu valodā, kas publicēts P. Stučkas Rakstu izlases (1976–1984) V sējumā. ...

Andris Plotnieks

žurnāls / Juristu likteņi

Pēteris Stučka un marksistiskās tiesību zinātnes “sākums un beigas”

17. Novembris 2015 • NR. 45 (897)

Pētera Stučkas kā politiķa un tiesību teorētiķa vārds lielā mērā saistās ar Oktobra apvērsumu, kas ievadīja gadu desmitus ilgstošo divu nometņu (kapitālisma un sociālisma) konfrontāciju. Divu pasauļu pretstatā tika izmantota zinātne un lielā mērā tieši tiesību zinātne. Stučkas darbs "Tiesību un valsts revolucionārā loma" veidojis ne tikai padomju tiesību pamatus 19. gadsimta 20. gados, bet pēc vairākām desmitgadēm veicinājis to "atdzimšanu" pēc Staļina nāves. Rakstā apskatīta Stučkas tiesību izpratne un analizēts, cik pamatots ir savulaik plaši paustais uzskats, ka padomju tiesības ir "revolucionāri jaunas" tiesības. ...

žurnāls / Juristu likteņi

Stučka. Proletāriskā apziņa likuma vietā

17. Novembris 2015 • NR. 45 (897)

Pētera Stučkas dzīves gājums bijis ļoti piesātināts aktīva politiķa, sabiedriskā darboņa un jurista ceļš. No izsūtījuma un dzīves trūkumā līdz, lai arī pieticīgai, bet dzīvei Kremlī. No "Mazajiem dunduriem" līdz Dekrētam Nr. 1 par tautas tiesu. Šajā rakstā mēģināts sniegt mazu ieskatu Stučkas teorētiskajā un politiskajā izaugsmē, akcentējot pastāvīgi aktīvas publicistikas nozīmi uzskatu veidošanā un popularitātes gūšanā, kā arī politisko mērķu sasniegšanā, cīnoties par padomju valsts nodibināšanu un stiprināšanu. ...

žurnāls / Domu mantojums

Kas ir satversme?

17. Novembris 2015 • NR. 45 (897)

Fragmenti no raksta "Kas ir satversme?", kas publicēts 1906. gadā "Zīslaka latviešu kalendārā". Raksts pārpublicēts Raiņa Kopoto rakstu 18. sējumā 1983. gadā. ...

žurnāls / Juristu likteņi

Rainis. Latvijas valsts idejas “gals un sākums”

17. Novembris 2015 • NR. 45 (897)

Rainim 150! To nevar nemanīt. Lielās jubilejas gadā Rainis ir visur un visāds. Piedāvātas ļoti dažādas interpretācijas,1 atklāti līdz šim nezināmi aspekti par dzejnieka dzīvi un darbu2 un sarakstīts milzum daudz pārdomu.3 Tomēr Roalda Dobrovenska biogrāfisko romānu4 pārinterpretēt daudzi nav centušies, un tas arī nav vajadzīgs, jo šis fundamentālais pētījums sniedz niansētu izpratni par Raiņa nozīmi cauri laikiem. Atļaušos apgalvot, ka Rainis jau savas dzīves laikā apzināti virzījās uz pārlaicīgumu. To es secinu no vārdiem, kas kļuvuši par skaitāmpantiņu.5 "Man jādzīvo līdz 300 gadiem, man jādabū Nobela prēmija, man jābūt visas pasaules literatūras vadošajam garam, man jākļūst par pirmo Eiropas valdnieku, Latvijas prezidentu..." vai "Kas man jādara, lai uzturētos spēkos? Jāiegūst Latgale. Jāiegūst sievietes. Jāiegūst strādnieku masa. Jāiegūst lauku skatuves. Jāiegūst krievi. Jāiegūst partija. Jāiegūst kritika..."6 Protams, šajos vārdos iekodētas varenas ambīcijas, tomēr apgalvojums, ka Rainim jādzīvo "līdz 300 gadiem", ir pravietisks. Proti, izzinot Raiņa darbus un domas, var rast daudz aktuālu, mūsdienīgu atziņu – arī par satversmes mākslu. Man skolā iemācīja mīlēt Raini. Tāpēc biju priecīga un pateicīga, ka žurnāls "Jurista Vārds"7 aicināja sagatavot rakstu par Raini kā juristu. Protams, ka izpratnē par Raini tiesību zinātnieki nevar sacensties ar literatūras zinātniekiem. Tāpēc šīs būs vienīgi pārdomas par dažiem Raiņa domu un darbu aspektiem. Ņemot vērā manu profesionālo aizraušanos ar Latvijas Republikas Satversmi (turpmāk – Satversme), šīs pārdomas būs saistītas ar Raiņa ietekmi uz konstitucionālisma attīstību. Ja domājam par Raini šodien, tad rodas secinājums, ka vakar viņš bijis cits un rīt var būt citāds. Tāda mēraukla izriet no mūsu skatījuma laiku aspektā.8 Proti, Raiņa domu un darbu interpretācija mainās atkarībā no ideoloģiskā skatījuma uz valstiskumu. ...

Rasma Zvejniece, Augstākā tiesa

žurnāls / Juristu likteņi

Augusts Lēbers: Latvijas civiltiesībām veltīts vācbaltu jurista mūžs

8. Septembris 2015 • NR. 35 (887)

Bērnība un skolas gaitas Izcilais vācbaltiešu tiesībnieks Johans Augusts Lēbers (Johan August Leober) dzimis 1865. gadā Rīgā vācbaltiešu ģimenē. Viņa tēvs Teodors (Theodor Loeber, 1820–1901) bija tirgotājs, Lielās Ģildes vecākais. Augstākās tiesas muzejā (turpmāk – muzejs) glabājas gan tēva fotogrāfija no 1870. gada, gan mātes Ženijas Lēberes (Jenny Loeber, 1829–1910), dzimušas Kuncendorfas (Kuntzendorff), portreta fotokopija. Gleznas autors ...

Elīna Grigore-Bāra

žurnāls / Numura tēma

Pienākums teikt patiesību primāri būtu jāsaprot kā aizliegums melot

4. Augusts 2015 • NR. 30 (882)

Veritatem sequi et tueri iustitiam (latīņu val. – Patiesību meklēt un taisnību ievērot). Šo latīņu teicienu var izmantot, lai, pārfrāzējot juridisko siloģismu, atklātu patiesības un taisnīguma saistību un nozīmi tiesas spriešanā. Juridiskā siloģisma lielā premisa – tiesiskais sastāvs – ir taisnīguma jautājums (jābūtība). Savukārt mazā premisa – faktiskais sastāvs – patiesības jautājums (esamība). Slēdzienam – tiesas spriedumam – "jāapvieno" ...

Jūlija Terjuhana

žurnāls / Numura tēma

Patiesības veidi un regulējuma daudzējādība

4. Augusts 2015 • NR. 30 (882)

Patiesības princips ir viens no civilprocesa pamatprincipiem. Tas ietver tiesas pienākumu noskaidrot patiesību un civilprocesā iesaistīto personu pienākumu paust patiesību. Lai gan tiesas pienākums patiesības noskaidrošanā arī līdz šim ir bijis ietverts Civilprocesa likumā, īpašu aktualitāti tas ieguvis, 2015. gada 26. maijā stājoties spēkā grozījumiem, ar kuriem likumdevējs expressis verbis ir nostiprinājis patiesības principu Civilprocesa likumā (turpmāk arī – CPL), uzliekot lietas dalībniekiem paust patiesību un paredzot naudas sodu par šī pienākuma neievērošanu. ...

Andris Pumpišs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Likumdevēja gribas noskaidrošana

9. Jūnijs 2015 • NR. 23 (875)

Jebkura tiesību norma tiek pieņemta, lai regulētu konkrētu norisi vai problēmu sociālpolitiskajā realitātē. Gadījumā, ja likumdevējs izšķiras par situācijas risināšanu ar tiesību normu palīdzību, likumdevējam jālemj par tiesību normas saturu. Tādēļ eventuāli piemērojamās tiesību normas saturs ir noskaidrojams, citastarp apzinot likumdevēja motīvus, mērķus un nolūkus, kuri bija konkrēta risinājuma izvēles pamatā, – likumdevēja gribu. Raksta mērķis ir sniegt ieskatu likumdevēja gribas noskaidrošanas gaitā, īpašu uzmanību pievēršot likumdevēja gribas rašanās procesam un tās noskaidrošanas avotiem. ...

Linards Muciņš

žurnāls / Juristu likteņi

Akadēmiķis Jānis Vēbers: cīņa par Latvijas tiesību pēctecību un identitāti

5. Maijs 2015 • NR. 18 (870)

Akadēmiķa, Latvijas Universitātes (LU) profesora, Dr.iur.hab. Jāņa Vēbera1 (1.05.1930.–14.08.1997.), kura 85. dzimšanas dienu šogad atzīmējam, dzīve, zinātniskā un pedagoģiskā darbība ir maz pētīta un analizēta, kaut arī par zinātnieku jārunā viņa zinātniskajiem darbiem. J. Vēbera dzīve un darbs apskatīti vismaz trīs izdevumos – var minēt LU profesores Līnas Birziņas sarakstīto nodaļu par akadēmiķi J. Vēberu grāmatā "Latvijas Universitātes tiesībzinātnieki",2 LU Zinātniskās bibliotēkas izdevumu "Profesors Jānis Vēbers" (sastādījusi R. Dzvinko)3 un atmiņas, kuras par J. Vēberu iekļautas grāmatā "Latvijas Republikas Civillikuma komentāri: Ģimenes tiesības".4 J. Vēbera zinātniskā darbība galvenokārt izpaudās civiltiesību jomā, specializējoties ģimenes tiesībās. Pedagoģiski administratīvajā jomā J. Vēbers ilgus gadus (1984–1997) bija LU Juridiskās fakultātes dekāns. Tieši deviņdesmitie gadi bija fakultātes lielāko pārveidojumu laiks, un pārmaiņas notika dekāna J. Vēbera vadībā. Akadēmiķa aktīvo un pārveidojošo pedagoģisko darbību LU vēl, domājams, padziļināti pētīs viņa kolēģi, kuriem bija iespēja kā akadēmiskam personālam vai kā studentiem būt cieši klāt šajā procesā, taču cits J. Vēbera darbības aspekts – cīņa par Latvijas tiesību pēctecību un identitāti –, autoraprāt, nav pietiekami apzināts un pētīts, dažreiz neprecīzi atspoguļots un vēl pat šodien netiek pienācīgi respektēts kā dziļi akadēmisks, tiesību teorijā un vēsturē balstīts. ...

Jeļena Alfejeva, Valdis Cielava

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Likums jāpiemēro tādā nozīmē, kādu domājis likumdevējs

14. Aprīlis 2015 • NR. 15 (867)

Neprecizitāte vai divdomība likumdošanā var izskaidrot ar trīs iemesliem: kļūda pieļauta likuma izstrādē; apzināta vēlēšanās darboties tādā garā; nepieciešamība adaptēt tekstus politiskām runām, kas dabiski izraisa nenoteiktību.1 Lai likumi tiktu piemēroti tieši tādā nozīmē, kādu domājis likumdevējs, jāizprot likumi vienādi un turklāt pareizi. Gan vienu, gan otru iespējams sasniegt, ievērojot noteikumus saskaņā ar likumu iztulkošanas teoriju un praksi. ...

Veronika Krūmiņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesnešu vērtības un atbildība

14. Aprīlis 2015 • NR. 15 (867)

"[..] dziesma nav par krekliem, // bet ir par sirdsapziņām." – M. Čaklais Tiesības uz taisnīgu tiesu var tikt aplūkotas no dažādiem aspektiem, viens no tiem – tiesnešu vērtību loma personu tiesību aizsardzībā. ...

Rozālija Purgale

žurnāls / Domu mantojums

Sievietes tiesības laika perspektīvē

17. Marts 2015 • NR. 11 (863)

Man ir dota vienreizēja iespēja izteikt vienreizību Latvijas tiesas administrācijā, proti to, ka man kā sievietei bija piešķirtas tiesāšanas tiesības. ...

žurnāls / Domu mantojums

Aspazija “Satversmes tēvu” lokā

17. Marts 2015 • NR. 11 (863)

Moto: Ja mana balss jums dziļi sirdī noskan, Ja tā jūs modina un satricina, Tad viņas spēks ir tikai izteikt to, Kas neizteikts ikkatra krūtīs dus. – Aspazija "Sidraba šķidrauts" ...

Šuhrats Mirzajevs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Funkcionālā pieeja tiesībām tiesību būtības izpratnes procesā

20. Janvāris 2015 • NR. 03 (855)

Valsts tālākas demokrātisko reformu attīstības un pilsoniskas sabiedrības veidošanas koncepcijā Uzbekistānas prezidents I.A. Karimovs kā vienu no galvenajiem mūsdienu valsts modernizācijas posma un tiesību sistēmas uzdevumiem ir norādījis tādu pasākumu izstrādi un realizāciju, kas nepieciešami, lai ar atbilstošu efektivitāti nodrošinātu tiesību sistēmas ietekmi uz sociālajiem procesiem.1 Tiesību ietekmes efektivitāte var tikt sasniegta, veicot vispusīgu sabiedrības attīstības tendenču analīzi, pareizi nosakot regulējamo sabiedrisko attiecību būtību, iepazīstot to dziļās iekšējās sakarības un paredzot tiesību realizācijas sociālos rezultātus. Kā pirmās šeit parādās plašu tiesību kompleksu aptverošas sistēmiskas nozīmes problēmas, kas iedarbojas uz sarežģītajiem sabiedrisko attiecību attīstības procesiem. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Latvijas kriminālprocesa doktrīnas avotu meklējumos

6. Janvāris 2015 • NR. 01 (853)

Latvijas kriminālprocesa doktrīnas būtības un tās avotu noskaidrošanai ir ne vien teorētiska, bet arī praktiska nozīme. Taču izrādās, ka tas nemaz nav tik vienkārši izdarāms. Cenšoties izsekot kriminālprocesa reformas līkločiem, autoram radās pārliecība, ka Latvijas kriminālprocesa doktrīna drīzāk ir veidojusies stihiski un nereti pat haotiski. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Žurnāla “Juridiskā zinātne” septītais laidiens

6. Janvāris 2015 • NR. 01 (853)

"Jurista Vārda" lasītāji jau vasarā tika informēti par 2014. gada 12.–13. jūnijā Rīgā un Jūrmalā notikušo konferenci "Tiesībpolitiskā situācija Baltijas jūras reģionā pirms un pēc Pirmā pasaules kara (1917–1922). Jaunu valstu dibināšana un to konstitucionāli tiesiskā dimensija". Deviņi konferencē nolasītie referāti apkopoti un izdoti Latvijas Universitātes (LU) žurnāla "Juridiskā Zinātne" septītajā laidienā, kas iznāca 2014. gada decembrī. Gan konferences rīkotājs, gan žurnāla galvenais redaktors ir LU profesors Dr.iur. Jānis Lazdiņš. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesību socioloģijas galvenās pieejas – no konfliktu teorijas līdz postmodernismam

6. Janvāris 2015 • NR. 01 (853)

Tiesību socioloģija kā starpdisciplināra nozare nav pētāma atrauti no socioloģijas – zinātnes, kas pēta sabiedrību. Tiesību socioloģijas īpašais devums tiesību zinātnei ir spēja izskaidrot tiesību funkcionēšanu sociālajā sistēmā, jo "tiesību un sabiedrības perspektīva sākas ar sociālā pētnieka mērķi izprast sabiedrību (ietverot tiesības), nevis ar jurista mērķi sasniegt noteiktu rezultātu".1 Īpaši pēdējos divos gadsimtos tiesību zinātnē un socioloģijā attīstījušies daudzi novirzieni, kas ļauj skatīt konkrētu autoru attīstītās idejas kopsakarā ar vēsturisko attīstību un valdošajām idejām un notikumiem citās nozarēs (piemēram, ekonomikā, politikas zinātnē u.c.). Latvijas tiesību doktrīnā plaši atzīts un analizēts, piemēram, dabisko tiesību skolas, tiesību pozitīvisma un vēsturiskās tiesību skolas devums, taču attiecībā uz tiesību socioloģijas (socioloģijas) galvenajām pieejām literatūras latviešu valodā ir maz. Sociologiem labi pazīstamās koncepcijas par sabiedrības un valsts lomu un to savstarpējām attiecībām2 mūsdienu juristi izprot un lieto, ne tikai veicot teorētiskus pētījumus, bet arī spriežot tiesu vai konsultējot likumdevēju. Raksta mērķis ir izcelt būtiskākās pieejas, kas mūsdienās tiek analizētas, apskatot tiesību socioloģijas attīstības vēsturi kopš XIX gadsimta.3 ...

Jānis Rozenfelds

žurnāls / Domu mantojums

Maldības tiesiskā regulējuma īpatnības Vietējo Civillikumu kopojumā

11. Novembris 2014 • NR. 44/45 (846/847)

Civīllikumi (Vietējo likumu kopojuma III daļa), dažos izdevumos1 arī Latvijas (Baltijas) privātlikums, arī Vietējo civillikumu kopojums2 – apstiprināti 1864. gada 12. novembrī, stājušies spēkā 1865. gada 1. jūlijā.3 No vietējiem likumiem paliekoša nozīme izrādījusies tieši šī kodifikācijas akta sastāvā ietvertajiem civillikumiem, kas veido šī apkopojuma III daļu. Turpmāk šajā tekstā lietota kopīgā akta nosaukuma abreviatūra VLK, ar to saprotot šī akta III daļu. ...

Erlens Kalniņš

žurnāls / Domu mantojums

Vietējo civillikumu kopojuma “romiešu tiesību daļas” izstrādāšanas metode

11. Novembris 2014 • NR. 44/45 (846/847)

Ievads Pēc pirmajiem neveiksmīgajiem mēģinājumiem izstrādāt Baltijas vietējo likumu kopojuma III daļu, kurā tiktu kodificētas spēkā esošās Baltijas guberņu civiltiesības, 19. gs. 50. gadu beigās šis darbs tika uzticēts bijušajam Tērbatas Universitātes profesoram un ievērojamam Baltijas vietējo civiltiesību pētniekam Frīdriham Georgam fon Bungem (Friedrich Georg von Bunge),1 kurš tolaik ieņēma Rēveles rātes sindika un birģermeistara amatus. ...

Jānis Lazdiņš

žurnāls / Domu mantojums

Baltijas Civillikums laikmetu griežos: likuma pieņemšanas 150 gadu jubilejas atcerei

11. Novembris 2014 • NR. 44/45 (846/847)

Baltijas vietējo likumu kopojuma III daļa jeb Baltijas Civillikums tika izstrādāts vācu vēsturiskās tiesību skolas pandektu doktrīnas garā, ievērojot romiešu–ģermāņu tiesību tradīciju, saglabājot likuma tekstā atsevišķas vietējās baltiešu paražas. Baltijas Civillikums ir nozīmīgākais spēkā esošā 1937. gada 28. janvāra Latvijas Civillikuma avots. Latvijas Civillikums savukārt ir "pārdzīvojis" padomju laikus un kalpo par pierādījumu 1918. gada 18. novembrī dibinātās Latvijas valsts pēctecībai privāttiesību jomā. Baltijas Civillikuma paragrāfi atgādina zinātniska darba rezultātu ar zemsvītras avotu norādēm un no juridiskās tehnikas viedokļa ir nesalīdzināmi augstāk vērtējami nekā mūsdienu likumdevēja "radošā" darba veikums ar norādēm tikai uz panta grozījumu vai papildinājumu datumiem. ...

žurnāls / Domu mantojums

Frīdrihs Georgs fon Bunge

11. Novembris 2014 • NR. 44/45 (846/847)

1864. gada 12. novembrī Krievijas imperators Aleksandrs II apstiprināja tiesību zinātņu doktora Frīdriha Georga fon Bunges sastādīto Baltijas provinču tiesību kodifikācijas trešo, privāttiesību nodaļu – Livonijas, Igaunijas un Kurzemes privāttiesības (vācu valodā – Liv-Est-und Curlaendisches Privatrecht, krievu valodā – Сводъ гражданскихъ узаконенiй губернiй Остзейскихъ). Baltijas Civillikums jeb Bunges civillikums (kā bieži vien apzīmē šo kodifikāciju) tiek uzskatīts par ievērojamāko tiesību vēstures pieminekli Baltijas telpā, kā arī par Eiropā unikālu romiešu tiesību recepcijas piemēru. Turklāt šī kodifikācija – tikai koncentrētā un modernizētā veidā – turpina attīstību spēkā esošā Latvijas Civillikuma veidolā. Ņemot vērā šos apstākļus, "Jurista Vārds", kas iznāk tikai dienu pirms Baltijas Civillikuma apstiprināšanas 150 gadu jubilejas, ir veltīts šai kodifikācijai un tās autoram F.G. fon Bungem. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Likumdevēja neitralitāte jeb ideoloģijas pārpilnības fenomens ideoloģiju vakuumā Latvijā

14. Oktobris 2014 • NR. 40 (842)

Iepazīstināt juristus ar terminu "ideoloģija" ir sarežģīti. Praktizējoši juristi parasti distancējas no politikas un tās zinātniskā diskursa, un vismaz Latvijā daudzu juristu redzeslokā nostiprinājušies tādi ideoloģiski neitrāli tiesiskie ideāli kā vispārējie tiesību principi, demokrātiska valsts u.c., kas ļauj risināt problēmas profesijas ietvaros, neiesaistoties politisko zinātņu peripetijās. Tomēr mūsdienu juristam ir būtiski pārliecināties un izprast, cik saistīti ir dažādu sociālo zinātņu ietvaros izmantotie jēdzieni un kā tie atsaucas un ietekmē konkrēto tiesību nozari vai jurista darba jomu. Raksta mērķis ir aktualizēt zinātnisku diskusiju par ideoloģiju lomu mūsdienu demokrātiskā valstī un to ietekmi uz tiesībām, iepazīstinot ar kritisko tiesību skolu Latvijas kontekstā. ...

Andris Pumpišs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesību normu iztulkošanas kvintesence

1. Jūlijs 2014 • NR. 25 (827)

Pēdējo 20 gadu laikā Latvijas tiesību zinātnē ir veikti vairāki pētījumi tiesību teorijā, kuru izpētes objekts ir tiesību normu iztulkošanas metodoloģijas īpatnības. Lai arī tiesību normu iztulkošana ir Eiropas tiesību zinātnē gadsimtiem pazīstams un par nepieciešamu atzīts tiesību normu piemērošanas solis, Latvijas tiesību zinātnē joprojām pastāv domstarpības par tiesību normu iztulkošanas metožu būtību un saturu. Tiesību normu iztulkošanas metodes tiesību doktrīnā visbiežāk tiek raksturotas fragmentāri, nenorādot uz katras iztulkošanas metodes lietošanas robežām un atstājot vietu debatēm par iztulkošanas metožu daudzumu. Šī raksta mērķis ir sniegt pilnīgu katras vispāratzītās iztulkošanas metodes raksturojumu, noteikt, vai jaunu iztulkošanas metožu izveide ir iespējama, kā arī sniegt izsmeļošu iztulkošanas metožu uzskaitījumu. Šā raksta ietvaros autors arī analizējis atsevišķus tiesu nolēmumus, kur nolaidība un paviršība tiesību normu iztulkošanā novedusi pie absurdiem secinājumiem un tādējādi netaisnīga nolēmuma. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Nācija un mediācija

20. Maijs 2014 • NR. 20 (822)

Raksta mērķis ir apskatīt mediācijas izmantošanas iespējas Latvijas tiesību sistēmā, norādot gan patstāvīgās izpētes rezultātā gūtās atziņas, gan arī priekšlikumus papildinājumiem normatīvajā regulējumā. Jau sākotnēji norādāms, ka raksts nav pilnīgs, jo netiek padziļināti aprakstīta konfliktu teorija, salīdzinātas citas alternatīvas domstarpību risināšanas metodes un ārvalstu pieredze. Raksta saturs nav izmantojams praktiskas mediācijas sesijas norisei, jo netiek norādītas stadijas, to organizēšana, kontroljautājumi u.tml., bet gan aprakstīti apsvērumi, kas ir vispārējās mediācijas piemērotības vērtējuma pamatā, t.sk. Latvijas jurisprudencē. ...

Edgars Hercenbergs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par likuma atrunas principa teorētiskajiem aspektiem

20. Maijs 2014 • NR. 20 (822)

Līdzšinējā likuma atrunas principa koncepcija neatbild uz jautājumu, ko darīt situācijās, kad pastāv nepieciešamība steidzami aizsargāt sabiedrības intereses, bet iestādei likumos tiešā tekstā nav noteiktas pilnvaras ierobežot privātpersonu, kuras rīcība kaitē sabiedrībai. Kā pieturas punkti diskusijai publikācijā1 galvenokārt izmantoti Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta (Senāts) nolēmumu, Vācijas valststiesību teorijas un Vācijas Federālās konstitucionālās tiesas judikatūras atziņas. ...

Rudīte Losāne

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Mirjamas modeļa institucionalizācija cietumā

18. Februāris 2014 • NR. 7 (809)

Latvijā sieviešu cietumā kopš 2002. gada veiksmīgi darbojas resocializācijas programma jeb kristīgās izglītības un audzināšanas programma "Mirjama". Šī raksta mērķis ir, ņemot vērā cietuma problemātiku, teorētiski pamatot programmas nepieciešamību un dzīvotspēju cietuma struktūrā. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Latīņu valoda – nepieciešamība vai ekstravagance

17. Decembris 2013 • NR. 51 (802)

"Latīņu valoda ir brīnišķīga, tik racionāla kā smalkmehānika. Sakot kādu teikumu latīņu valodā, gandrīz dzirdu klikšķus, vārdiem sakrītot pareizajās pozīcijās" (Federika de Česko "Tibetietes māja", 2013). Šim citātam juristi var piekrist vai nepiekrist, bet šobrīd jurisprudencē pietiekami daudz un bieži tiek izmantoti svešvārdi. Latīņu valodas terminiem un izteicieniem mūsdienās ir noteikta vieta un loma juristu darbībā, jo romiešu jurisprudence ir viens no mūsdienu tieslietu pamatakmeņiem. Tas ir iemesls latīņu valodas apguves nepieciešamībai – kā teica senie romieši: Invia est in iustitia via sine lingua Latīna (Necaurejams ir ceļš justīcijā bez latīņu valodas). ...

Kārlis Dišlers

žurnāls / Domu mantojums

Likuma cieņa un autoritāte

17. Decembris 2013 • NR. 51 (802)

Tiesiskā valstī likumam ļoti liela nozīme. Uz satversmes likumu dibināta pate valsts iekārta; valsts varas orgāni darbojas uz likuma pamata; pilsoņu tiesības un pienākumi ir noregulēti ar likumiem, kuŗi nosaka nevien pilsoņu attiecības pret valsti, bet arī daudzas svarīgas attiecības pilsoņu pašu starpā. Tiesiskā valstī valda likums kā augstākā bezpersoniskā vara, un visu likumu kopība rada un garantē valsts tiesisko iekārtu. Visi labi domājošie ...

žurnāls / Juristu likteņi

Profesors Kārlis Dišlers Latvijas tiesiskajā iekārtā

17. Decembris 2013 • NR. 51 (802)

Pienācīgai Latvijas tiesiskās sistēmas izpratnei būtiska ir Latvijas Republikas kontinuitātes (nepārtrauktības) doktrīna. Pamatojoties uz to, tika atjaunots ne vien Latvijas valstiskums, bet arī pilnā apjomā 1922. gada 15. februārī pieņemtā Latvijas Republikas Satversme. Kontinuitāte bija un joprojām ir nepieciešama arī Satversmes piemērošanā. Starpkaru perioda tiesību zinātnes atziņas, parlamentārā prakse un Latvijas Senāta sniegtā interpretācija ...

Dace Kokareviča

žurnāls / Juristu likteņi

Kārlis Dišlers. Tiesību zinātnieka dzīves gaita

17. Decembris 2013 • NR. 51 (802)

...Ir 2013. gada 20. jūlijs, jau pagājuši 58 gadi un desmit mēneši kopš mana vectēva Kārļa Dišlera aiziešanas mūžībā 1954. gada 18. septembrī, un tikai tagad uz Sibīriju, uz Krasnojarskas apgabala Biriļusu rajona veco Poļevojes kapsētu esmu atvedusi viņam krustu. Uz tā piestiprināta plāksnīte "Kārlis Dišlers, LU profesors". Man veicies, ka esmu varējusi šurp atkļūt kopā ar fonda "Sibīrijas bērni" grupu, jo režisore Dzintra Geka, plānojot braucienu pa Krasnojarskas un Tomskas apgabalu, ir iekļāvusi maršrutā arī Biriļusus. ...

Jānis Bordāns

žurnāls / Tiesību politika

Tieslietu ministra sapnis par tiesisku valsti

12. Novembris 2013 • NR. 46 (797)

Visi cilvēki sapņo. Tikai daži savus sapņus ātri aizmirst. Tieslietu ministram ir pienākums sapņot par tiesisku valsti. Jebkuram ministram ir pienākums rūpēties par tiesisku, demokrātisku, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu Latvijas valsti, kurā latviešu tauta var zelt cauri gadsimtiem. Katrai sabiedrībai ir savas vērtības un savi mērķi. Sabiedrības vērtības nav tās indivīdu vērtību matemātiska summa. Vērtības ir arī mērķi gan indivīdam, ...

Mārtiņš Pētersons

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ekonomiskās efektivitātes apsvērumi juridiskajā argumentācijā

10. Septembris 2013 • NR. 37 (788)

Tiesību un politikas nošķiršana ir viens no centrālajiem jautājumiem demokrātiskas valsts principa un varas dalīšanas principa izpratnē. Arī Latvijas tiesiskajā sistēmā šā jautājuma nozīme turpina pieaugt līdztekus tiesību piemērotāju drošākai un radošākai pieejai tiesību piemērošanas procesam. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Advokātu process – par un pret

2. Jūlijs 2013 • NR. 26 (777)

Raksts veltīts aktuālajai diskusijai1 par advokātu procesa pieļaujamību un pamatotību Latvijā un reizē arī ir replika uz aprīlī "Jurista Vārda" 15. numurā publicēto M. Onževa un A. Rimšas rakstu "Cik pamatota ir monopoltiesību piešķiršana advokātiem".2 ...

Juris Rudevskis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par Veco Derību, sociāli atbildīgu valsti, demogrāfiju un žēlsirdību

25. Jūnijs 2013 • NR. 25 (776)

Pirms kāda laika šā raksta autors kādā īsā atelpas brīdī aplūkoja Latvijas ziņu portālus, lasīdams svaigas un ne tik svaigas ziņas. Pirmā ziņa, kas iekrita viņam acīs, bija šāda: "Saeima šodien pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja likumprojektu, kas paredz aizliegt smēķēt uz daudzdzīvokļu dzīvojamo māju balkoniem, lodžijām, kāpņu telpās, gaiteņos un citās koplietošanas telpās [..]"1 Šī ziņa lika autoram uz brīdi aizvērt ziņu portālu un nopietni aizdomāties. No vienas puses, autors abām rokām atbalsta smēķēšanas ierobežojumus sabiedriskās vietās un iestājas par nesmēķētāju (it īpaši bērnu) tiesībām neelpot tabakas dūmus. No otras puses, vai šāds aizliegums ir attaisnojams, ja smēķēšana norādītajās vietās nevienam objektīvi netraucē: piemēram, gadījumā, ja daudzdzīvokļu mājā visi pārējie dzīvokļi ir neapdzīvoti vai ja visi mājas iemītnieki ir kaislīgi smēķētāji? Kāds ir šāda likuma pamatmērķis: aizsargāt citu tiesības (kas ir pašsaprotami un nekādus iebildumus nerada) vai tomēr, līdzīgi valdonīgai bērnudārza auklei, aizsargāt pieaugušus rīcībspējīgus cilvēkus pašus no sevis? Un tā šīs pārdomas noveda autoru līdz fundamentālajam jautājumam, kas būtu nopietni jāapdomā katram sevi cienošam juristam: kāda ir valsts loma vispār? ...

Jānis Lazdiņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Konstitucionālisma pirmsākumi un nerealizētie valstiskumi Latvijā

11. Jūnijs 2013 • NR. 23 (774)

Raksts veltīts konstitucionālo tiesību pirmsākumiem un nerealizētiem vai arī uz īsu laiku realizētiem valstiskumiem tagadējā Latvijas teritorijā. Autors izvirza tēzi, ka konstitucionālisma pirmsākumi Latvijā meklējami jau XVII gs. sākumā un šajā ziņā mūsu zemei pieder viena no senākajām satversmēm Eiropā. No neīstenotiem valstiskumiem savukārt īpašu uzmanību pelna Baltijas valsts ideja. Lai arī Baltijas valsts izveide cieta neveiksmi, doma par iespējamu Baltijas valstu ciešāku sadarbību, neizslēdzot iespēju apvienoties vienā valstiskumā, domājams, joprojām ir apsverama perspektīva. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par tiesību ekonomiskās analīzes metodes piemērošanas iespējām strīdu izskatīšanā

30. Aprīlis 2013 • NR. 17 (768)

Raksta ideja autorei radās, Sanktpēterburgas Valsts universitātes Juridiskās fakultātes aspirantūras studiju programmas ietvaros izlasot vairākas publikācijas šobrīd vienā no populārākajiem izdevumiem ekonomikas un tiesību jomā "The Journal of Law and Economics".1 ...

Erlens Kalniņš

žurnāls / Domu mantojums

Par pierādīšanas pienākuma iztirzājumu Vladimira Bukovska "Civīlprocesa mācības grāmatā"

30. Aprīlis 2013 • NR. 17 (768)

1. Pierādīšanas pienākuma iztirzājumam veltītais fragments no 1933. gadā publicētās Vladimira Bukovska "Civīlprocesa mācības grāmatas"1 ir balstīts uz tajā laikā spēkā esošajām Civilprocesa nolikuma2 un Vietējo civillikumu kopojuma (Baltijas vietējo likumu kopojuma III daļas)3 normām. Šajā grāmatā Civilprocesa nolikums ir apzīmēts ar saīsinājumu "C. pr. n.", bet Vietējo civillikumu kopojums – ar saīsinājumu "Civīllik. ...

Rasma Zvejniece

žurnāls / Juristu likteņi

Vladimirs Bukovskis – Latvijas civilprocesa klasiķis

30. Aprīlis 2013 • NR. 17 (768)

Katras valsts tiesām ir sava seja, kas tikai daļēji atspoguļojas tiesu iekārtas likumos un tiesu spriedumos. Tā ir tiesu garīgā seja, ko veido tie, kuri pilda tiesneša amatu šajās tiesās. Starpkaru posma Latvijas Senāta (1918–1940) garīgā seja, trīsdesmit senatoru veidota, bija spilgta – gudra, patriotiska, inteliģenta un daudzpusīga.1 Atsaucoties "Jurista Vārda" aicinājumam iepazīstināt lasītājus ar Latvijas tiesu vēstures spilgtākajām personībām, likās, ka pirmo lappusi šajā rubrikā varētu atvēlēt Latvijas civilprocesa klasiķim – Latvijas Senāta senatoram, Latvijas Universitātes profesoram Dr.iur. Vladimiram Bukovskim. Jo 2013. gads ir Latvijas Civillikuma gads – pirms 75 gadiem, 1938. gada 1. janvārī, šis Latvijas civiltiesību stūrakmens likums stājās spēkā, bet pirms 20 gadiem, 1993. gada 1. septembrī, Civillikums pilnā apjomā atguva spēku. V. Bukovskis bija visu Civillikuma izstrādāšanas darba grupu vadītājs, diemžēl sava milzīgā veikuma augļus neredzēja, jo mira īsi pirms likums spēkā stāšanās. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par neīsta atpakaļejoša spēka izpratni Latvijas tiesu nolēmumos

26. Marts 2013 • NR. 12 (763)

Gan Satversmes tiesa, gan arī Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments (turpmāk – Augstākās tiesas Senāts) vairākos pēdējo gadu nolēmumos ir atsaukušies uz līdz šim Latvijas tiesību sistēmā nedzirdētu terminu "neīsts atpakaļejošs spēks" (vācu val. – unechte Rückwirkung).1 Lai gan neīsta atpakaļejoša spēka kā kontinentālās Eiropas tiesībās attīstītas doktrīnas izmantošana neskaidru tiesību laika jautājumu risināšanai būtu atzīstama kā uzteicama rīcība,2 tomēr, kā to ilustrē analizētie tiesu nolēmumi, no citām tiesību sistēmām pārņemtu doktrīnu piemērošana ir saistīta arī ar vairākiem izaicinājumiem un riskiem. No vienas puses, tiesību piemērotājiem ir precīzi jāapzinās neīsta atpakaļejoša spēka saturiskās robežas un izmantošanas prakse tiesību sistēmās, kurās minētā doktrīna ir attīstīta un pilnveidota. Savukārt, no otras puses, ikvienas jaunas, no citām tiesību sistēmām pārņemtas doktrīnas izmantošana ir aplūkojama kopsakarā ar jau Latvijā pastāvošo attiecīgā tiesību jautājuma regulēšanas izpratni, konkrētajā gadījumā – tiesību normu saistošā spēka nošķiršanas veidiem. ...

Hermanis Apsīts

žurnāls / Domu mantojums

12. Marts 2013 • NR. 10 (761)

Hermanis Apsītis (1893. gada 19. novembris – 1942. gada 19. janvāris) bija Latvijas jurists un sabiedrisks darbinieks. No 1934. līdz 1940. gadam bijis Ulmaņa autoritārā režīma valdības tieslietu ministrs, tāpat īslaicīgi pildījis tautas labklājības ministra pienākumus. H. Apsītis 1925. gadā beidzis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti. 1927. gadā iecelts par Rīgas apgabaltiesas prokuroru. No 1933. gada oktobra līdz 1934. gada maijam ...

žurnāls / Domu mantojums

Dažas piebildes pie Kārļa Dišlera raksta

5. Marts 2013 • NR. 9 (760)

[1] Šajā "Jurista Vārda" numurā lasītāju ievērībai tiek pārpublicēts Kārļa Dišlera raksts "Vai Centrālajai vēlēšanu komisijai ir tiesība pārbaudīt iesniegtos likumprojektus".1 Šajā īsajā rakstiņā K. Dišlers izklāsta pārdomas par tam laikam aktuālo konstitucionālo tiesību gadījumu, kā arī to lakoniski komentē. Tā kā attiecīgais gadījums laika biedriem bijis labi zināms, K. Dišlers nav izvērsis lietas faktisko apstākļu izklāstu, ...

Kārlis Dišlers

žurnāls / Domu mantojums

Vai Centrālajai vēlēšanu komisijai ir tiesība pārbaudīt iesniegtos likumprojektus?

5. Marts 2013 • NR. 9 (760)

Saeimas vēlēšanu aģitācijas laikā Centrālajai vēlēšanu komisijai ar vajadzīgo parakstu skaitu (1000 balstiesīgu pilsoņu parakstiem) tika iesniegts Satvērsmes grozījumu projekts, kuŗu, pēc iesniedzēju domām, Centrālajai vēlēšanu komisijai nekavējoties vajadzēja virzīt tāļāk, t. i. paziņot pašvaldībām, ka atklāta publiska parakstu vākšana zem ierosinājuma. Centrālajai vēlēšanu komisijai radās šaubas, vai iesniegtais Satvērsmes grozījumu projekts ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pozitīvo tiesību unifikācija Ziemeļvalstīs: izcelšanās un attīstība

5. Marts 2013 • NR. 9 (760)

Neraugoties uz Dānijas, Norvēģijas, Islandes, Zviedrijas un Somijas (turpmāk – Ziemeļvalstis) ģeogrāfiski tuvo atrašanos Latvijai, kā arī ciešu vēsturisku un kultūras saikni ar mūsu valsti, Latvijas tiesību zinātnē ievērojami trūkst informācijas par Ziemeļvalstu tiesībām visās tiesību zinātnes apakšnozarēs. Šāda problēma Latvijā vājina gan zinātniskas, gan praktiskas sadarbības iespējas jurisprudencē ar mūsu tuvākajiem kaimiņiem. Raksta mērķis ir vēsturiskā skatījumā juridiski analizēt pozitīvo tiesību unifikācijas ģenēzi Ziemeļvalstīs. Mūsdienu Ziemeļvalstu pozitīvās tiesības ir vienveidīgas un darbojas vienotā tiesiskā telpā, kas tiesību zinātnē tiek dēvēta par Ziemeļvalstu tiesību sistēmu. Vienlaikus jāatzīmē, ka informāciju par Ziemeļvalstu unificētām pozitīvām tiesībām nav iespējams pilnvērtīgi piemērot, ja tā nesatur vēsturisku aspektu. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesību romantiķa – Ronalda Dvorkina – mantojums

5. Marts 2013 • NR. 9 (760)

2013. gadā 14. februārī pasauli pameta viens no gadsimtu mijas autoritatīvākajiem tiesību filozofiem Ronalds Dvorkins, kuram jau kopš iepriekšējā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, tāpat kā Jirgenam Hābermāsam, bija izveidojusies "dzīvā klasiķa" reputācija. Diemžēl R. Dvorkina lielie darbi joprojām latviski nav tulkoti, tādēļ Latvijas juristiem viņš ir vairāk pazīstams fragmentāri, no viņa darbu atstāsta tiesību teorijas un tiesību filozofijas grāmatās. ...

4

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Ilgtspēja

Sodu izpilde

Nodokļi

Valsts aizsardzība

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

8. Jūlijs 2025

saturs abonēt

e-žurnāls