JURISTA VĀRDS - Tiesību nozaru katalogs: Tiesību teorija, vēsture un filozofija

Vai tiesnešu kļūdas ir visu nelaimju cēlonis

5. Jūnijs 2012 /NR. 23 (722)

Kampaņa, kas šā gada martā sākās par tiesu darba nepilnībām, koordinēta vai nekoordinēta, ir devusi daudzveidīgus un pat negaidītus rezultātus. Pirmkārt, tā deva iespēju visiem tiesu varas nīdējiem kārtējo reizi izteikties, internetā komentējot plašsaziņas līdzekļos sniegtās ziņas. Otrkārt, pamudināja juristus atkārtoti pievērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) nolēmumiem par lietām, kas Latvijas tiesās izskatītas pirms 10 vai vairāk gadiem, un, ...

Inese Tenberga

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kā mācīt privātās tiesības 21. gadsimtā

29. Maijs 2012 /NR. 22 (721)

Kā pamatoti savā monogrāfijā norāda profesors A. Maļko, "lai tiesību vide darbotos aktīvi un rezultatīvi, tajā strādājošajiem speciālistiem jābūt apveltītiem ar atbilstošām zināšanām, prasmēm, iemaņām, kompetenci un profesionalitāti, jo jurisprudence ir vesela pasaule ar savu valodu, zināšanu sistēmu, tradīcijām, vēsturi, kultūru".1 Nav šaubu, ka jurista profesionalitāti un kompetenci nevar izmērīt, balstoties uz augstākās mācību iestādes nosaukumu vai ...

Jautrīte Briede, Edvīns Danovskis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Publisko tiesību subjektu civiltiesiskais statuss

14. Februāris 2012 /NR. 7 (706)

Šogad aprit 10 gadi, kopš pieņemts Valsts pārvaldes iekārtas likums (turpmāk arī – VPIL). Šis likums skaidri nosaka valsts pārvaldes institucionālo sistēmu un darbības pamatprincipus kā publisko, tā privāto tiesību jomā. Par publisko tiesību juridiskajām personām un to principiālo atšķirību no privāto tiesību juridiskajām personām līdz šim ir uzrakstīti vairāki raksti1, un parasti praktiskas problēmas VPIL ietvertās normas nesagādā. Arī šī raksta varēja ...

Egils Levits

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par nacionālo identitāti un demokrātisku atmiņu politiku

3. Janvāris 2012 /NR. 1 (700)

Par nacionālo identitāti un demokrātisku atmiņu politiku I. Dienas kārtībā – nācijas identitāte un valsts pamati Vēlos pievērst uzmanību pamatjautājumam, kas mūs pēdējā laikā publiskā diskusijā tieši vai netieši nodarbina: latviešu nācijas identitāte un Latvijas valsts pamati, tās jēga un būtība. Parastā situācijā šādi jautājumi nav sabiedrības dienaskārtībā, jo nācija un valsts ir drošas par sevi, savu identitāti, savu jēgu un būtību, saviem ...

Dina Gailīte

žurnāls / Domu mantojums

Pirmais Latvijas juristu žurnāls trimdā

29. Novembris 2011 /NR. 48 (695)

Jebkuras mūsdienu juridiskās kultūras nepieciešama un neatņemama sastāvdaļa ir juridiskā periodika. Tā ir vieta tiesībpolitiķu, tiesību zinātnieku un praktiskās jurisprudences darbinieku domu savstarpējai apmaiņai un izglītošanai, kas parasti ved uz vienotu mērķi – veicināt konkrētās tiesību sistēmas attīstību, tiesību vienveidīgu izpratni un piemērošanu utt. Skaitliski lielām nācijām, kuru sastāvā likumsakarīgi ir arī daudz juristu (tātad – autoru un ...

Artūrs Caics

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Politiskā atbildība

13. Septembris 2011 /NR. 37 (684)

Saistībā ar pēdējo gadu notikumiem aizvien aktuālāks kļūst jautājums, kam būtu jāuzņemas atbildība par valsts varas realizāciju un Latvijas valsts pašreizējo stāvokli. Meklējot uz to atbildi, rodas vēl daudzi citi jautājumi. Kāda atbildība ir jāuzņemas? Kā tā izpaudīsies? Piemērojot sankcijas vai pilnveidojot savu rīcību? Formulējot atbildes uz šiem jautājumiem, autors iepazinās ar politiskās atbildības jēdzienu, kas publiskajā vidē tiek ļoti bieži ...

Elza Jākobsone

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ulmaņa apvērsuma juridiskā analīze

30. Augusts 2011 /NR. 35 (682)

Šobrīd aktuāls ir jautājums par grozījumiem Latvijas Republikas (turpmāk – Latvija) 1922. gada 15. februāra1 Satversmē (turpmāk – Satversme) saistībā ar Valsts prezidenta institūtu. Sabiedrībā izskan dažādi viedokļi, kas nereti nonāk pie 1933. gada 10. novembrī Saeimā iesniegtā Latvijas Zemnieku savienības Satversmes grozījumu projekta. Šis grozījumu projekts paredzēja paplašināt Valsts prezidenta pilnvaras, samazinot parlamenta un izpildvaras pilnvaras. ...

Sannija Matule, Dite Liepa

žurnāls / Intervija

Valodas likumu un tiesību zinātnes sadursme

16. Augusts 2011 /NR. 33 (680)

Augusta sākumā Latvijas juristu apvienības valdes priekšsēdētājs Rihards Bunka Valsts prezidentam Andrim Bērziņam nosūtījis vēstuli par nepieciešamajiem grozījumiem likumā, lūdzot iekļaut Saeimas darba kārtībā jautājumu par grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167. pantā. Šī norma, kas noteic atbildību par sīko huligānismu, tostarp lamāšanos ar necenzētiem vārdiem sabiedriskās vietās, minētās apvienības juristus satrauc vairāku ...

Modrīte Vucāne

žurnāls / Domu mantojums

Pagasta institūta izpratne

31. Maijs 2011 /NR. 22 (669)

Pagasta institūts ir sens tiesību institūts ar savu kultūrvēsturisko vērtību, un tam ir liela nozīme reģionālās vēstures kontekstā. Tiesību vēstures evolucionārā izpratnē pagasts nav tikai administratīvi teritoriāla vienība. Pagasta institūta saturiski daudzveidīgā izpratne Latvijā veidojusies jau vismaz no IX gs., mainoties gadsimtu gaitā, proti, pagasts – noteikta teritorija un nodokļu aplikšanas vienība, pagasts – pašvaldība, pagasts – kultūras, etniska, ...

Katrīne Pļaviņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kā risināt pretrunas starp Latvijas, starptautiskajām un Eiropas Savienības normām

17. Maijs 2011 /NR. 20 (667)

Administratīvā procesa likuma 15. pants tiesību normas piemērotājam norāda soļus, kas jāveic, ja tiesību norma tekstuāli ietverta Eiropas Savienības (ES) vai starptautisko tiesību normā. Priekšraksti ir skaidri, un sekošana tiem, šķiet, nesagādā grūtības. Tomēr ikvienā netipiskā situācijā piemērotājs var samulst un nesaskatīt veidu, kā atrisināt problēmu – iespējams, jāpiemēro starptautisko paražu tiesību norma vai jāsaprot, kāda atšķirība starp ES ...

Mārtiņš Pētersons

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vispārējie tiesību principi un Satversmes tiesas kompetence

3. Maijs 2011 /NR. 18 (665)

Tas, ka vispārējie tiesību principi Latvijas tiesību sistēmā pieder pie patstāvīgajiem tiesību avotiem, jau ir ticis izsmeļoši pierādīts teorijā1 un pakāpeniski nostiprinās arī praksē tiesību normu piemērotāju darbībā. Vienlaikus tiesību zinātnē nepastāv vienots viedoklis par vispārējo tiesību principu juridisko spēku un to vietu tiesību normu hierarhijā. Tādēļ šā raksta mērķis ir pierādīt tēzi, ka Satversmes tiesai ir jāvērtē ārējo normatīvo ...

Māris Onževs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Nodokļu regulējuma grozījumu spēks laikā: Satversmes tiesas prakse

26. Aprīlis 2011 /NR. 17 (664)

Satversmes tiesa jau kopš tās izveidošanas nereti ir pasludinājusi nolēmumus, izvērtējot normatīvajos tiesību aktos ietvertā nodokļu regulējuma atbilstību augstāka spēka tiesību normām.2 Tomēr tieši pēdējā gada laikā Satversmes tiesā ir iesniegti vairāki pieteikumi, kuros tiek apstrīdēts nevis konkrētā nodokļa maksāšanas pienākums, bet gan normatīvajos tiesību aktos ietvertie noteikumi par nodokļa piemērošanas un iekasēšanas spēkā stāšanās laiku, kā ...

Inese Luste

žurnāls / Notikums

Nozīmīgas izmaiņas normatīvo aktu sistematizācijas nodrošināšanā

1. Februāris 2011 /NR. 5 (652)

Ar 2011. gada 1. februāri Tieslietu ministrija normatīvo aktu sistematizācijas funkciju nodrošinās VSIA "Latvijas Vēstnesis" izveidotajā un uzturētajā bezmaksas tiesību aktu vortālā www.likumi.lv un pārtrauks šo funkciju pildīt Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS).

Iveta Nikolajeva

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Likuma analoģija tiesu nolēmumos

25. Janvāris 2011 /NR. 4 (651)

Ja piekrīt savulaik K. Savinjī teiktajam, ka "tiesības nobriest tautas galvā",1 tad jāsecina, ka arī likumi nobriest tautas apziņā. Savukārt juridisko zinātņu doktors J.A. Tihomirovs grāmatā "Upravļenije na osnove prava" pauž domu, ka likums ir iekšējo pārmaiņu rezultāts.2

Katrīne Pļaviņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Starptautisko un Eiropas Savienības tiesību normu ieviešana Latvijas tiesību sistēmā

25. Janvāris 2011 /NR. 4 (651)

Raksta temats saistīts ar iecerēto likumdevēja diskusiju par Latvijas starptautiskajiem līgumiem piemērojamo režīmu. Tomēr ne Tieslietu ministrijas koncepcija "Par starptautisko līgumu nacionālā normatīvā regulējuma pilnveidošanas nepieciešamību",1 ne likumprojekta radīšanai sagatavotais pētījums, ne lielākā daļa pastāvošo publikāciju par šo jomu neskaidro starptautisko līgumu piemērošanu no tiesību teorijas viedokļa. Turklāt Latvijas pētnieku rakstos ...

Rasma Zvejniece

žurnāls / Domu mantojums

Augstākā tiesa barikāžu laikā

18. Janvāris 2011 /NR. 3 (650)

Šomēnes aprit 20 gadi kopš 1991. gada janvāra notikumiem, kuru laikā Rīgā tika celtas barikādes aizsardzībai pret centieniem apturēt Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas procesu. To, cik dramatiski tolaik attīstījās notikumi Latvijā un abās pārējās Baltijas valstīs, liecina 1991. gada notikumu hronoloģija. Jau 2. janvārī PSRS lojālais kaujinieku grupējums OMON ieņem Preses namu. 7. janvārī uz Latviju, Lietuvu un Igauniju tiek nosūtītas desanta ...

Juris Rudevskis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vispārējs ieskats musulmaņu tiesībās

18. Janvāris 2011 /NR. 3 (650)

Vispārējs ieskats musulmaņu tiesībās [1] Šā raksta nosaukums var likties neparasts. Dažs labs lasītājs varbūt paraustīs plecus: kāds sakars Latvijai ar musulmaņu tiesībām? Islāma pasaule ar tās "Tūkstoš un vienas nakts" pasaku romantisko dekoru taču atrodas tik tālu no mums! Kādēļ latviešu juristam vispār būtu jāzina musulmaņu tiesību pamati? Vai "Jurista Vārda" slejas nebūtu jārezervē konkrētākām un praktiskākām tēmām? Varbūt autors vienkārši ...

Ludvigs Švarcs

žurnāls / Notikums

Jurista darbā nepieciešamas zinātniskas metodes

16. Novembris 2010 /NR. 46 (641)

"Jurista Vārds" jau iepriekš ziņoja, ka klajā nākusi jauna grāmata Eiropas Savienības tiesībās – profesora Dr. Tomasa Šmica (Thomas Schmitz) sagatavotie "Kāzusi un mācību materiāli Eiropas Savienības tiesībās" (Schmitz T. Kāzusi un mācību materiāli Eiropas Savienības tiesībās. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2010, 268 lpp.). Lāčplēša dienas pēcpusdienā Latvijas Universitātes Mazajā aulā pulcējās plašs interesentu loks uz šīs grāmatas svinīgo atvēršanu. ...

Gatis Litvins

žurnāls / Notikums

Kas ir judikatūra un kāda ir tās nozīme

19. Oktobris 2010 /NR. 42 (637)

Augstākā tiesa kļuvusi par vienu no retajām institūcijām, kura Latvijā organizē lielas tiesību konferences. Līdz šim tās bieži vien bija saistītas ar kādu nozīmīgu jubileju: 2007. gadā bija konference "Augstākā tiesa attīstībā: atskats pagātnē un Eiropas pieredze nākotnei", 2009. gadā konference "Administratīvo tiesu un administratīvā procesa tiesvedības pieci gadi Latvijā", bet šā gada 15. oktobrī Latvijas Universitātes Lielajā aulā notika Augstākās ...

Ginta Sniedzīte

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Atsevišķi tiesnešu tiesību normu piemērošanu ietekmējošie faktori

19. Oktobris 2010 /NR. 42 (637)

Tiesnešu tiesību juridiskā spēka līmenis ir jāidentificē robežās starp likumdevēja radīto rakstīto tiesību normu formāli vispārsaistošo spēku un vienkāršu tiesu nolēmumu kā tiesību piemērošanas aktu obligāto spēku pret lietas dalībniekiem. Taču papildus formāli juridiskam spēkam tiesnešu tiesības ir fenomens, kura praktisko piemērošanu un lomu vēlākā tiesību normu piemērošanā ļoti būtiski ietekmē arī vairāki citi faktori. Izvērtējot apstākļus, ...

Gundega Slaņķe

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Morālā kaitējuma institūta civiltiesībās iztulkošana

12. Oktobris 2010 /NR. 41 (636)

Tā kā Latvijas Republikas Civillikuma (turpmāk – CL) 1635. pants uzskatāms par morālā kaitējuma institūta1 civiltiesībās pamatu, tajā ietvertās ar morālo kaitējumu saistītās tiesību normas interpretētas jeb iztulkotas2, izmantojot gramatisko, sistēmisko, vēsturisko un teleoloģisko metodi. Ar minētajām metodēm interpretēta morālā kaitējuma jēdziena definīcija, rašanās priekšnoteikumi, kā arī atlīdzības par morālo kaitējumu prasījuma tiesību pamats. ...

Sanita Osipova

žurnāls / Domu mantojums

Taisna tiesa Senajā Ēģiptē

31. Augusts 2010 /NR. 35 (630)

Taisnas tiesas ideja un tās realizācijas pamatprincipi ir mūžseni. Cilvēki vienmēr ir tiekušies pēc patiesības un taisnības. Patiesības un taisnības garantēšanai sabiedrībā ir izveidota tiesa. Tiesas neitralitāte, objektivitāte, koleģialitāte, patiesības noskaidrošana tiesas procesā ir principi, pēc kuriem strādājušas tiesas jau ilgi pirms tam, kad barbari sagrāva Romu un sāka veidoties Eiropas civilizācija. Raksts piedāvā ekskursu aptuveni 5000 gadu tālā ...

Rasma Zvejniece

žurnāls / Domu mantojums

Zāmuela raduraksti Augstākās tiesas muzejā

3. Augusts 2010 /NR. 31 (626)

Interesants un vērtīgs eksponāts uz Augstākās tiesas muzeju atceļojis no Amerikas. Tas ir Zāmuelu dzimtas ciltskoks, ko vākt un veidot sācis viens no pirmajiem Latvijas Senāta senatoriem un pirmais Latvijas virsprokurors Voldemārs Zāmuels (1872–1948). Dzimtas saknes izpētītas kopš 17. gadsimta sākuma.

Magda Papēde

žurnāls / Diskusija

Mākslas brīvība nav absolūta

3. Augusts 2010 /NR. 31 (626)

Intervijā "Jurista Vārdam" zvērināts advokāts Andris Grūtups attaisno savu pretrunīgi vērtēto grāmatu "Maniaks", pamatojot, ka "slepenība neattiecas uz gadījumiem, kad informācija [no slēgtas tiesas sēdes materiāliem] tiek izmantota zinātnes un mākslas vajadzībām".1 Vēl jo vairāk, viņš ir pārliecināts, ka mākslas vārdā smagu dzimumnoziegumu izdarīšana ir jāapraksta detalizēti un precīzi, lai literārajā darbā panāktu nepieciešamo klātbūtnes efektu.2 To ...

Kaspars Gailītis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesību tālākveidošanas metodes contra legem izmantošana

3. Augusts 2010 /NR. 31 (626)

Šajā rakstā ir aplūkotas tiesību piemērošanas metodes contra legem piemērošanas iespējas. Raksta pirmajā nodaļā analizēts Latvijas un citu atsevišķu kontinentālās Eiropas tiesību loka valstu normatīvais regulējums, lai noskaidrotu, vai tajā ir atrodamas norādes uz metodes contra legem leģitimitāti. Otrajā nodaļā izpētīts šīs tiesību piemērošanas metodes zinātniski metodoloģiskais pamatojums. Savukārt trešajā nodaļā ir aplūkoti četri metodes contra ...

Rada Matjušina

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Elektroniskais dokuments

20. Jūlijs 2010 /NR. 29 (624)

Informācijas tehnoloģiju straujas attīstītības un informācijas apjoma palielināšanās laikmetā ikviens ir saistīts ar elektroniskajiem dokumentiem, kas nodrošina jaunas informācijas izmantošanas iespējas. Zinātniski tehniski atklājumi rada jaunas tendences informācijas dokumentēšanā, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas datu apstrādē. Elektronisko dokumentu izmantošanas nepieciešamība un to verifikācija pieprasīja noteiktu normatīvo aktu bāzes izstrādi, ...

Zane Pumpure-Prāmniece

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kā labojamas kļūdas ārējos normatīvajos aktos

20. Jūlijs 2010 /NR. 29 (624)

Līdzās ārējiem normatīvajiem aktiem un to grozījumiem oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" tiek publicēti arī precizējumi (ar nosaukumu – "Precizējot iepriekš publicēto"). Precizējums pēc savas būtības ir redakcionāls vai tehnisks labojums normatīvajā aktā pēc tā publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Tas parāda, ka publicētu un pat spēkā stājušos normatīvo aktu ir iespējams ne tikai grozīt, pieņemot attiecīgu grozījumu, bet arī ...

Lāsma Liepiņa

žurnāls / Diskusija

Necilvēcības vidū meklēt taisnību

13. Jūlijs 2010 /NR. 28 (623)

Lasītājiem pieejama zvērināta advokāta Andra Grūtupa grāmata “Maniaks”. Neesmu liela A. Grūtupa grāmatu lasītāja, taču kā juriste, kas pētījusi noziedzīgus nodarījumus pret personas dzimumneaizskaramību, grāmatu izlasīju. Lasāmviela manī mudināja pretrunīgas izjūtas. Kā jaunai juristei man bija interesanti uzzināt pieredzes bagāta jurista redzējumu par savulaik Latvijā ļoti skaļu krimināllietu pret seksuālu noziegumu īstenotāju. Taču, lasot grāmatu, ...

Andris Grūtups

žurnāls / Intervija

Nedomāju, ka sabiedrībai vajadzētu vairīties un slēpties no šādu tematu apspriešanas

13. Jūlijs 2010 /NR. 28 (623)

Šīs vasaras sākumā klajā nāca zvērināta advokāta un Rakstnieku savienības biedra Andra Grūtupa sestais literārais darbs “Maniaks” (“Atēna”, 2010, 287 lpp.). (A. Grūtups ir vēl arī piecu juridiskās literatūras darbu autors vai līdzautors.) “Maniaka” galvenais varonis ir Staņislavs Rogaļovs, kuru par apsūdzībām seksuālos noziegumos un slepkavībās, kas tika pastrādātas 20. gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados, notiesāja uz nāvi. Pats ...

Juris Rudevskis

žurnāls / Tiesību politika

Par Dievu, cilvēku un cilvēktiesību metafizisko dabu

6. Jūlijs 2010 /NR. 27 (622)

Šīs sērijas iepriekšējā rakstā1 aplūkojām brīvības metafizisko pamatu. Tagad, trešajā un pēdējā rakstā, ir jāpievēršas otrajai cilvēka dabas īpatnībai – cilvēku savstarpējai vienlīdzībai. Ļoti labu un pilnīgu ieskatu šajā jautājumā no mūsu Satversmes 91. panta viedokļa sniedz pirms vairākiem gadiem publicētais Egila Levita raksts.2 E. Levits skaidri un pārliecinoši parāda, ka, par spīti normatīvajam un terminoloģiskajam sajukumam, dažādu valstu ...

Juris Rudevskis

žurnāls / Tiesību politika

Par Dievu, cilvēku un cilvēktiesību metafizisko dabu

22. Jūnijs 2010 /NR. 25/26 (620/621)

Par Dievu, cilvēku un cilvēktiesību metafizisko dabu Šīs sērijas pirmajā rakstā2 autors aplūkoja cilvēktiesību metafizisko dabu un centās parādīt, ka ikvienam cilvēkam piemītošo pamattiesību kopums ir, pirmkārt, imanents (tāds, kas izriet no noteiktas lietu kārtības, nevis no tiesību normām) un, otrkārt, konnaturāls (no pašas cilvēka būtības izrietošs). Atliek tikai ieurbties pašā šīs problēmas kodolā un noskaidrot, kas tad veido šo cilvēcisko būtību ...

žurnāls / Notikums

Katram sava pieredze un skatījums arī tiesību vēsturē

15. Jūnijs 2010 /NR. 24 (619)

Jūnija pirmajā nedēļā Igaunijā un Latvijā notika sestās Baltijas jūras reģiona tiesību vēsturnieku dienas, ko šoreiz, savstarpēji sadarbojoties, rīkoja Tartu Universitāte un Latvijas Universitāte. Šajā konferencē tradicionāli piedalījās gan atzīti, gan topoši tiesību zinātnieki no Baltijas reģiona – Igaunijas, Latvijas, Vācijas, Polijas, Krievijas, Somijas un citām valstīm, ko saista kopīgas tiesību tradīcijas. Kā atzina viena no pasākuma organizatorēm, ...

Juris Rudevskis

žurnāls / Tiesību politika

Par Dievu, cilvēku un cilvēktiesību metafizisko dabu

15. Jūnijs 2010 /NR. 24 (619)

Par Dievu, cilvēku un cilvēktiesību metafizisko dabu Pirms kāda laika, šķirstot vecās avīzes, autors nejauši pamanīja kādu interesantu rakstu laikrakstā “Diena”. Toreiz, pirms trim gadiem, autors nebija pievērsis tam īpašu uzmanību, taču tagad tas nez kādēļ iekrita viņam acīs. Virsraksts skanēja iznīcinoši skaudri: “Eksperti: Šmita izteikumi ne vien veicina neiecietību, bet arī apliecina nezināšanu cilvēktiesībās”.2 Raksta galvenais temats bija nesen ...

Dina Gailīte

žurnāls / Juridiskā literatūra

Jurisprudences bibliogrāfiskie retumi faksimila izdevumā

1. Jūnijs 2010 /NR. 22 (617)

Laba ziņa tiem juristiem, kas līdz šim nesekmīgi antikvariātos "medījuši" padomju laikā izdotās juridiskās literatūras vērtīgākos darbus: apgāds "Zvaigzne ABC" faksimilizdevumu formātā atkārtoti izdevis trīs pagājušā gadsimta otrajā pusē iznākušas grāmatas, kuru autori bija Latvijas Universitātes (tolaik – Latvijas Valsts universitātes) mācībspēki un kuras savu tiesībzinātnisko vērtību nav zaudējušas joprojām. Lasītājiem atkal pieejami ir šādi ...

Viktorija Jarkina

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vai notārs savas prakses reklamēšanai var lietot domēnu "notariāts"

1. Jūnijs 2010 /NR. 22 (617)

Ētikas principu un normu ievērošana zvērinātu notāru darbībā nav katra zvērināta notāra personīga lieta. Rīkoties ētiski ir zvērināta notāra pienākums, ko nosaka normatīvie akti un zvērināta notāra statuss attiecībās ar sabiedrību. Ne mazāk svarīga nozīme ētikas principu un normu ievērošanā ir piešķirama arī judikatūrai, kas rada vienotību zvērinātu notāru darbībā. Tiešā šī iemesla dēļ īpaši aktuāls ir Administratīvo lietu departamenta 2010. ...

Dina Gailīte

žurnāls / Notikums

Starp pilsoņu kustību un Latvijas Tautas fronti

27. Aprīlis 2010 /NR. 17/18 (612/613)

Ar diskusiju par dažādiem scenārijiem, kas bija vai nebija iespējami 1989. un 1990. gadā, Latvijai atgūstot neatkarību, pagājušajā nedēļā aizsākās Latvijas Neatkarības deklarācijas pieņemšanai veltīto pasākumu virkne. Pasākumu "Latvijas neatkarības atgūšanas stratēģijas izvēle un īstenošana (1989. gada 31. maijs – 1990. gada 4. maijs): starp ideāliem un īstenību" Latvijas Zinātņu akadēmijā 22. aprīlī rīkoja akadēmiķis, profesors Dr.iur., ...

Jānis Pleps

žurnāls / Notikums

Latvijas Satversmes sapulcei – 90

27. Aprīlis 2010 /NR. 17/18 (612/613)

Pirms deviņdesmit gadiem – 1920. gada 1. maijā – uz savu pirmo sēdi sapulcējās pirmais Latvijas tautas ievēlētais parlaments – Latvijas Satversmes sapulce. Satversmes sapulces uzdevums bija Latvijas tautas vārdā izšķirties par jaunās valsts pamatiem – tālāku valsts neatkarības nostiprināšanu, valsts konstitūciju un agrāro reformu. Satversmes sapulces darba uzsākšanai bija milzīga nozīme gan tālaika Latvijas valsts dzīvē, gan arī Latvijas valstiskumā ...

Modrīte Vucāne

žurnāls / Domu mantojums

Ieskats pagasttiesu praksē

13. Aprīlis 2010 /NR. 15 (610)

Pagasttiesa ir gadsimtiem sena institūcija, kas radusies laikā no VIII līdz XII gs. un pastāvējusi uz paražu tiesību pamata. Tās regulējums tāpat kā lauku pašvaldība kopumā pozitivēts Krievijas impērijas varas laikā XIX gs. Krievijas impērija XIX gs. bija saglabājusi tradicionālo kārtu sabiedrības sistēmu, kurā vienu no kārtām veidoja zemnieki. XIX gs. agrārā reforma noteica, ka no dzimtbūtniecības atbrīvotajiem zemniekiem ir nepieciešams izveidot savu tiesas ...

Kaspars Gailītis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Contra legem jēdziens un tā vieta tiesību piemērošanas metožu sistēmā

30. Marts 2010 /NR. 13 (608)

Tiesību tālākveidošana contra legem ir tiesību piemērošanas metode, ko lieto gadījumos, kad likumam ir jāatkāpjas taisnīguma priekšā vai kad vispār nav likumiska regulējuma konkrētā dzīves gadījuma izšķiršanai. Šā temata izpētes apjoma dēļ ir paredzēts publicēt trīs atsevišķus rakstus, lai pierādītu, ka arī tiesību tālākveidošana contra legem līdzās citām tiesību tālākveidošanas metodēm atsevišķos izņēmuma gadījumos ir pieļaujama. Lai ...

Pēters Jervelaids

žurnāls / Domu mantojums

Tartu universitātes leģenda

23. Marts 2010 /NR. 12 (607)

Igaunijas un Latvijas tiesību zinātnes vēsturiski daudzējādā ziņā ir cieši vienotas. Daudzi ievērojami igauņu tiesībzinātnieki ir gana cieši saistīti ar Latviju un jo sevišķi Rīgu. Arī ievērojamais igauņu tiesību vēsturnieks profesors Leo Lesments (1902–1986) piedzimis Rīgā zvērināta advokāta Jana (Johana) Lesmenta ģimenē. Pērnavas apriņķī dzimušais Jans Lesments bija Tērbatas universitātes audzēknis 1891.–1895. gadā, savukārt Rīgā viņš ieguva ...

Jānis Kļumels

žurnāls / Domu mantojums

Kloda Frederika Bastiā pamflets "Likums" tiesību zinātnē

9. Februāris 2010 /NR. 6 (601)

Klods Frederiks Bastiā (Claude Frédéric Bastiat, 1801–1850) bija franču valstsvīrs un ekonomists. K.F. Bastiā izglītību ieguvis katoļu skolā, kur bija internacionāls skolēnu kolektīvs, bet vēlāk strādājis starpvalstu tirdzniecības uzņēmumā, tāpēc viņā bija attīstījies kosmopolītisks gars. 1830. gadā viņu apstiprināja par miertiesnesi Mugronā, tad ievēlēja par Landas ģenerālkonsulu. K.F. Bastiā aktīvi iestājās par brīvo tirdzniecību, un 1848. gadā ...

Eva Šablovska

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Judikatūras atziņu iztulkošanas problēmas

9. Februāris 2010 /NR. 6 (601)

Diskusijas juridiskajā literatūrā par judikatūras izpratni un tās nozīmi Latvijas tiesību sistēmā turpinās. Šī tiesību palīgavota ieviešana Latvijas juristu praksē ir nenoliedzami apsveicams solis, jo tādējādi ne tikai tiek nodrošināts vienlīdzības princips un tiesiskais taisnīgums, bet arī neatsverami tiek atvieglots juristu darbs un nodrošināta nepārtrauktība tiesību attīstībā. Rakstā netiks turpināta diskusija par judikatūru kā tiesu nolēmumu kopumu ...

Gunārs Kūtris

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Jurista īpašais pienākums pret valsti

19. Janvāris 2010 /NR. 3 (598)

Jurista īpašais pienākums pret valsti [1] Satversmes tiesā pašlaik izskatīšanā ir samērā daudz lietu, kas tieši ir saistītas ar konkrēto situāciju valstī – finansiālajām grūtībām (valstisko satricinājumu). Tāpēc pastāv dažādi ētiski un tiesiski priekšraksti, kas noteic, kāpēc man nav tiesību komentēt šīs lietas. Tomēr arī tiesneši ir sabiedrības sastāvdaļa un es esmu šīs valsts pilsonis, kuram rūp tās liktenis. 1985. gadā Milānā apstiprinātie ...

Sanita Osipova

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vadonisma atdzimšana Latvijā

5. Janvāris 2010 /NR. 1 (596)

Arvien vairāk ekonomiski smagajā laikā Latvijā tiek runāts par vadonismu. Par vadoni runā kā par iespēju, lai Latvijā novērstu krīzi un likvidētu nejēdzības. Tāpēc rakstā tiks apskatīta vadonisma tēma, ar to saistītās idejas un vadonisma sekas.

Viola Supe

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pārstāvniecības jēdziens, vēsturiskā attīstība un aktuālās problēmas

22. Decembris 2009 /NR. 51/52 (594/595)

Pēdējā laikā Latvijā ir aizsāktas diskusijas par nepieciešamību izdarīt grozījumus Saeimas vēlēšanu normatīvajā regulējumā. Kā galvenā problēma, kuras dēļ šie grozījumi nepieciešami, tiek minēta vēlētāju neuzticēšanās parlamentam, kas pēdējā gada laikā, kā var spriest no socioloģisko aptauju datiem, svārstās 14 līdz 19 procentu robežās, un tas tiek vērtēts kā zemākais rādītājs pēdējos gados.1 Vērojama arī strauja vēlētāju aktivitātes ...

Kristīne Strada-Rozenberga

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Krīze un juridiskā izglītība Latvijā

15. Decembris 2009 /NR. 50 (593)

Dižķibeles jeb krīzes ietekme ir nenoliedzama visās mūsu dzīves jomās, visos virzienos un izpausmēs. Ir jāatzīst acīmredzamais – valstī naudas nav vai vismaz nav tik daudz, lai pietiku visam. Ir jāatzīst, ka šajā nozīmīgajā brīdī jābūt solidāriem. Tomēr visas dzīves jomas nav vienādas. Ir tādas, kurām var atņemt, tās brīdi pacietīsies un dzīvos tālāk – sliktākajā gadījumā – bez progresa, stāvot uz vietas. Taču ir jomas, kur finansējuma ...

Dina Gailīte

žurnāls / Notikums

Labākais līdzeklis juristu savstarpējai saziņai un izglītībai

8. Decembris 2009 /NR. 49 (592)

Pagājušajā nedēļā "Jurista Vārds" divas dienas viesojās Tartu universitātē zinātniskā konferencē "Law Journals: National, Regional, International", un tas bija ne vien informatīvi noderīgs, bet arī savā ziņā iedvesmojošs pasākums: redakcijas darbinieki iepazina savu kolēģu – citu valstu juridiskās preses izdevēju – veikumu, kā arī ikdienas problēmas, kas, izrādās, visiem ir ļoti līdzīgas. Konferencē uzkrātās zināšanas un iedibinātie kontakti ...

Kaspars Balodis

žurnāls / Juridiskā literatūra

Nozīmīgs ieguldījums Civillikuma tapšanas izpētē

8. Decembris 2009 /NR. 49 (592)

Vācijas izdevniecība "Shaker Verlag" publicējusi vācu jurista Filipa Švarca (Philipp Schwartz) grāmatu "Das Lettländische Zivilgesetzbuch vom 28. Januar 1937 und seine Entstehungsgeschichte". Tā ir tiesību doktora disertācija, kuru autors 2008. gadā ar izcilību (summa cum laude) aizstāvējis Greifsvaldes universitātē Vācijā. Grāmata ir publicēta vācu valodā, un tās nosaukuma tulkojums latviski ir "Latvijas 1937. gada 28. janvāra Civillikums un tā tapšanas vēsture".

Sanita Osipova

žurnāls / Domu mantojums

Vēsture, tiesību vēsture un nacionālā identitāte Latvijā XX gadsimtā

17. Novembris 2009 /NR. 46 (589)

XX gs. ir bijis ļoti bagāts ar notikumiem. Tā gaitā vairākas reizes ir mainījusies pasaules politiskā karte, ekonomiskās sistēmas, sabiedrības vadības modeļi un indivīda uzvedības standarti. Šobrīd daudzi atzīmē pagājušo XX gs. kā informācijas gadsimtu, solot, ka XXI gs. būs prasmju jeb kompetences gadsimts. Informācijas apjoms, nodošanas veidi, intensitāte un uzkrāšanas iespējas ir tiešs cēlonis daudzajām izmaiņām sabiedrībā. Arī vēsture ir zinātne ...

Uldis Cakars

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Advokatūras "Zelta zirgs" jeb Antiņa simtgade un "tēva vara"

10. Novembris 2009 /NR. 45 (588)

Raksts ir autora pārdomas par notikumiem Latvijas advokatūrā un turpina advokatūras iekšienē un publiskajā telpā iesākto diskusiju par advokatūras attīstības scenārijiem. Autors tikai grib sastatīt Raiņa redzējumu par sabiedrību pirms simt gadiem ar savu mūslaiku pasaku par mūsdienīgām Latvijas problēmām, to skaitā advokatūras problēmām.

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

VISS SATURS

ŽURNĀLS

JAUNUMI

DOMNĪCA

STUDENTA VĀRDS

AFIŠA

FOTO & VIDEO

Rubrikas

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Tiesību nozares

Administratīvās tiesības un proc...

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu aizsardzības tiesības

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Tiesu prakses

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Ārlietu ministrijas Starptaut...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autori

Iestādes

ŽURNĀLU BIBLIOTĒKA / VISI ŽURNĀLI

	Žurnāls tiesiskai domai un praksei

Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv Informatīvais tālrunis 67311161 darbadienās no 9:00-17:00
	Par "Jurista Vārds"	Autoriem
	Redakcija	Lietošanas noteikumi
	Kontakti	Autortiesības
	Reklāma	Grāmatu e-veikals
Redakcija: juristavards@lv.lv	Abonēšana	Lapas karte

Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/	© VSIA "Latvijas Vēstnesis"