Tiesību nozaru katalogs: Tiesību teorija, vēsture un filozofija – Jurista Vārds

Tiesību teorija, vēsture un filozofija

Dmitrijs Skačkovs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Advokatūras likuma 107. pants: interpretācijas problēmas

20. Jūnijs 2017 /NR. 26 (980)

Latvijas Republikas Advokatūras likuma (turpmāk – Advokatūras likums) 107. pants nosaka, ka zvērinātu advokātu profesionālā darbība (prakse) ir intelektuāls darbs, un tās mērķis nav peļņas gūšana. Šī vienkārši formulētā tiesību norma tiek citēta un izmantota ļoti bieži, taču tās jēga reti tiek analizēta padziļināti, likuma sistēmā un, konkrēti, vēsturiskās realitātes kontekstā, kurā pašlaik dzīvo gan advokāti, gan mūsu klienti. Diemžēl plakātiska pieeja Advokatūras likuma 107. pantam izraisa tajā nostiprinātā pareizā principa kļūdainas un maldinošas interpretācijas, kuras ietekmē ne tikai jau esošo tiesību normu interpretēšanu un piemērošanu, bet arī jaunu normu izstrādi. ...

Ilona Sabīne Sviķe

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Judikatūras maiņas pieļaujamība un metodoloģija civillietās

13. Jūnijs 2017 /NR. 25 (979)

Judikatūras maiņa ir samēra bieži sastopams fenomens Latvijas tiesu praksē, un, ievērojot tiesas neatkarību, tiesa ir tiesīga atkāpties no aktuālās judikatūras. Minētās tiesības izriet no Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 83. panta,1 turklāt arī Satversmes tiesa atzinusi, ka tiesnesim ir tiesības atkāpties no agrāk sniegtajām tiesu prakses atziņām.2 Tajā pašā laikā tiesas pienākums ir izmantot aktuālo judikatūru un nodrošināt tiesu prakses vienveidību, kas izriet no Satversmē nostiprinātā vienlīdzības,3 taisnīguma4 un tiesiskās drošības5 principa. ...

Jānis Zuļķis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Taisnīgs sods un sodāmība

23. Maijs 2017 /NR. 22 (976)

Taisnīguma princips un no tā izrietošais samērīguma princips nodrošina tiesību līdzsvaru personu savstarpējās attiecībās un attiecībās ar valsti. Ņemot vērā šos principus, tiek izstrādātas tiesības, pienākumi un atbildība par šo pienākumu nepildīšanu. Gluži kā tiesībām, tā arī atbildībai ir jābūt taisnīgai. Bez taisnīguma tiesiska valsts nav iespējama. Visbiežāk konkrēta ierobežojuma atbilstība netiek izvērtēta tieši taisnīguma principam, bet tā atvasinātajos jēdzienos – diskriminācijas aizliegumam, vienlīdzībai, samērīgumam utt. Šie jēdzieni konkretizē taisnīguma jēdzienu. Gluži kā Platons un Aristotelis, tā arī jauno un jaunāko laiku tiesību zinātnieki ir centušies skaidrot taisnīgumu caur proporcionalitāti, diskrimināciju, vienlīdzību un samērīgumu. Tomēr mazāk pētīts ir jautājums par taisnīga soda noteikšanas principiem. Arī taisnīgam sodam ir jābūt tādam, kurš ir samērīgs, individualizēts un citādi pielāgots taisnīguma sasniegšanai. Rakstā autors pētījis taisnīga soda noteikšanas minimālās robežas. Kā piemērs taisnīguma testam izvēlēts Krimināllikumā paredzētais sodāmības institūts kā īpatnējs vēstures mantojums Latvijas krimināltiesībās. ...

Aleksandrs Kuzņecovs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Parlamentārās kontroles institūta ģenēze un vēsturiskā attīstība

1. Novembris 2016 /NR. 44 (947)

Mūsdienās demokrātiska valsts nevar būt iedomājama bez tiesību virsvaldības, ar kuras palīdzību sabiedrība tiek organizēta ar tiesību normām un valsts vara ir pilnvarota rīkoties tikai un vienīgi tiesību normu ietvaros.1 Lai sasniegtu šo mērķi, tiesību virsvaldības koncepcija paredz dažāda rakstura pasākumu kopumu, no kuriem viens ir varas dalīšana.2 Varas dalīšanas principa mērķis ir novērst valsts varas uzurpāciju un koncentrēšanos vienas personas vai personu grupas rokās,3 kas paredz ne tikai valsts funkciju sadalīšanu starp varas institūcijām, bet arī savstarpējo kontroli, kas izriet no līdzsvaru un atsvaru sistēmas. Un viena no šīs kontroles izpausmēm ir parlamentārā kontrole. ...

žurnāls / Numura tēma

Likumdošanas kvalitātes pilnveides risinājumi Latvijā

11. Oktobris 2016 /NR. 41 (944)

Šī raksta mērķis ir praktiski analizēt institūciju mijiedarbību likumdošanas procesā, vērtēt likumdošanas kvalitātes pilnveides jautājumu koordināciju un noskaidrot, vai Latvijā būtu nepieciešams vadošais (virzošais) spēks likumdošanas kvalitātes prasību noteikšanā un sistemātiskā pilnveidē. ...

Kristīne Jaunzeme

žurnāls / Numura tēma

Trešie lasījumi likumdošanas procesā

11. Oktobris 2016 /NR. 41 (944)

Labas likumdošanas princips prasa, lai tiesību normas tiktu izstrādātas un pieņemtas pienācīgā likumdošanas procesā. Tas nozīmē, ka ir veicama rūpīga piedāvātā regulējuma analīze un tā iespējamās ietekmes izvērtējums, iesaistīto institūciju un ieinteresētās sabiedrības uzklausīšana. Likuma kvalitāte ir nesaraujami saistīta ar veidu, kādā likums tiek izstrādāts un pieņemts. Tas var palīdzēt likuma kvalitātei un var arī traucēt. Šā raksta mērķis ir pievērst uzmanību problemātikai, kas saistīta ar konceptuālu jautājumu izskatīšanu likumdošanas procesā Saeimā trešajā lasījumā. ...

žurnāls / Numura tēma

Normatīvo aktu jaunrades procesa pilnveidošana

11. Oktobris 2016 /NR. 41 (944)

Normatīvo aktu jaunrades procesa pilnveidošana arvien ir aktuāla diskusiju tēma. Arī Valsts prezidenta izveidotā Tiesiskās vides pilnveides komisija analizēja šo jautājumu seminārā par likumdošanas procesa pilnveidošanas iespējām. Šajā seminārā tika izteikti vērtīgi priekšlikumi, kuri mudina arī mūs, Valsts kancelejas juridisko dienestu, uz pārdomām, par to, kādas ir būtiskākās problēmas, nodrošinot likumdošanas procesu Ministru kabineta ietvaros, un ko mēs varam pilnveidot, lai uzlabotu likumdošanas procesu kopumā. ...

žurnāls / Numura tēma

Likumprojekta anotācijas nozīme pamattiesību ierobežojumu noteikšanā

11. Oktobris 2016 /NR. 41 (944)

Likuma sākotnējās ietekmes novērtējums (turpmāk – anotācija) ir viens no nozīmīgākajiem informācijas avotiem par tiesību akta nepieciešamību, piemērošanu un ietekmi uz likuma mērķgrupām. Pamattiesību ierobežojuma gadījumā tiesību normas analīzei un pamatojumam ir izšķiroša nozīme, jo tikai ar anotācijas palīdzību ir iespējams pilnvērtīgi noskaidrot likumā paredzētā ierobežojuma leģitīmo mērķi un tā samērīgumu un nepieciešamību. ...

žurnāls / Numura tēma

Likumdošanas darba uzlabošanas iespējas Latvijā

11. Oktobris 2016 /NR. 41 (944)

Šī gada 10. septembrī man bija gods piedalīties Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa izveidotās Tiesiskās vides pilnveides komisijas seminārā "Likumdošanas procesa pilnveidošana". Seminārā tika izteikti dažādi viedokļi par nemirstīgi aktuālu tēmu – cik (ne)ideāls ir likumdošanas process Latvijā un kas tieši tajā būtu uzlabojams, tai skaitā par sakramentālo jautājumu – būt vai nebūt Latvijā Valsts padomei (pastāvīgai ekspertu institūcijai, kas vērtē tiesību aktu projektu kvalitāti, tai skaitā atbilstību augstākstāvošām tiesību normām). Esmu ļoti pateicīga "Jurista Vārdam" par iespēju piedalīties diskusiju forumā ar savu subjektīvu, uz praktisko pieredzi balstītu viedokli par seminārā apskatītajiem jautājumiem. ...

Solvita Āboltiņa

žurnāls / Numura tēma

Likumdošanas procesa norise un kvalitāte – no Saeimas skatupunkta

11. Oktobris 2016 /NR. 41 (944)

Šī gada septembrī Valsts prezidents Raimonds Vējonis iniciēja diskusiju par likumdošanas kvalitātes uzlabošanas iespējām Latvijā, Saeimai adresētajā vēstulē izsakot vairākus konkrētus priekšlikumus. Šie ierosinājumi nodoti Juridiskajai komisijai, kas savukārt tos nodevusi tālāk deputātu darba grupai, kura strādā pie Saeimas kārtības ruļļa grozījumiem. Par to, vai darba grupa pievērsīsies Valsts prezidenta iniciatīvai un kāds ir prognozējamais deputātu atbalsts, "Jurista Vārdam" pastāstīja šīs darba grupas vadītāja – Saeimas deputāte Solvita Āboltiņa. ...

žurnāls / Numura tēma

Kas jādara, lai uzlabotu likumdošanas kvalitāti Latvijā

11. Oktobris 2016 /NR. 41 (944)

Rudens aizsācies ar diskusijām par Latvijas likumdošanas procesa uzlabošanas iespējām: 10. septembrī Valsts prezidenta Tiesiskās vides pilnveides komisija (vadītājs – prof. Aivars Endziņš) Rīgas pilī rīkoja semināru "Likumdošanas procesa pilnveide", 12. septembrī Valsts prezidents Raimonds Vējonis nosūtīja Saeimai vēstuli, kurā izteica vairākus priekšlikumus likumu kvalitātes uzlabošanai, savukārt jau 18. oktobrī šo vēstuli apspriedīs Saeimas darba grupa, kurā visu frakciju deputāti pašlaik strādā pie grozījumiem Saeimas kārtības rullī un kas apsvērs iespēju prezidenta ierosinājumus iekļaut kārtības ruļļa eventuālo grozījumu skaitā. ...

Juris Baldunčiks

žurnāls / Domu mantojums

Latvijas parlamenta nosaukumam – 150

26. Jūlijs 2016 /NR. 30 (933)

1866. gada maija beigās un jūnija sākumā laikrakstā "Latviešu Avīzes" parādījās jauns vārds, kas pēc vairākiem gadu desmitiem kļuva par Latvijas Republikas parlamenta nosaukumu. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Atpakaļejoša spēka izpratne un juridiskās sekas tiesiskā demokrātiskā valstī

26. Jūlijs 2016 /NR. 30 (933)

Raksta mērķis ir palīdzēt veidot "Jurista Vārda" lasītājiem izpratni par vienu no sarežģītākajiem un vienlaikus pretrunīgākajiem tiesību jautājumiem, par kuru Latvijas tiesību sistēmā joprojām nav izveidojies konsekvents un vienots viedoklis – atpakaļejošu spēku un tā sekām tiesiskā demokrātiskā valstī. Tā kā juridiskās problēmas, kas saistītas ar atpakaļejošu spēku, ir ļoti daudzšķautņainas un apjomīgas, raksts primāri ir vērsts uz atpakaļejoša spēka vispārīgās izpratnes radīšanu, padziļinātu analīzi par konkrētiem atpakaļejoša spēka aspektiem veicot kādā no autora turpmākajiem rakstiem. Autors cer, ka raksts kļūs par pamatu tam, lai Latvijas tiesību sistēmā veidotos vienota izpratne par atpakaļejošu spēku. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesiska valsts vai "tiesnešu valsts"

5. Jūlijs 2016 /NR. 27 (930)

Mūsdienās jebkurai valstij, lai tā baudītu citu valstu cieņu un līdztiesīgi iekļautos starptautiskajās attiecībās, tiek izvirzīti vairāki kritēriji. Tai ir jābūt demokrātiskai un tiesiskai valstij. Ja tā turklāt ir arī sociāla valsts, tad tās prestižs ceļas vēl vairāk (vismaz cilvēktiesību aktīvistu, savu pilsoņu un ne tikai savu pilsoņu acīs). Mūsu šodienas tēmas ietveros mēs pakavēsimies pie otrā kritērija – tiesiska valsts. ...

Diāna Škavronska

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Progresīva brīvības atņemšanas soda izpilde

28. Jūnijs 2016 /NR. 26 (929)

Īss ieskats kriminālsodu evolūcijā Vēsture pierāda, ka soda evolūcija dažādos laikmetos ir bijusi ļoti sarežģīta. Jau kopš cilvēces pirmsākumiem pastāv sods kā tāds, taču izpratne par tā mērķi, uzdevumiem un izpildes veidiem gadsimtu gaitā ir būtiski mainījusies. Viens no senākajiem atšifrētajiem garajiem rakstiem pasaulē ir babiloniešu likumu kodekss, kas tiek datēts ar 1772. gadu p.m.ē. To izdeva sestais Babilonijas valdnieks Hammurapi. ...

Jānis Neimanis

žurnāls / Numura tēma

Tiesneša tiesu runa

21. Jūnijs 2016 /NR. 25 (928)

Ir pierasts, ka, debatējot par tiesu runas tematu, ar to saprotam lietas dalībnieku un to pārstāvju – zvērinātu advokātu – runu mutvārdu procesā tiesas sēdes laikā. Šajā diskursā atrodami vairāki ieteikumi, kā izkārtot argumentus, kā ģērbties un kā uzvesties.1 Taču, liekot uzsvaru uz lietas dalībnieku runu, garām paslīd realitāte Latvijas tiesās, kur tiesas sēdē lietas dalībnieki runā viens ar otru, nevis ar tiesu. Iespējams, to veicina arī tas, ka to soli tiesas zālē atrodas iepretim viens otram, nevis blakus un ar skatu pret tiesu. ...

žurnāls / Numura tēma

Par notiekošo tiesas zālē: tiesu runa lietas dalībnieku un tiesnešu izpildījumā

21. Jūnijs 2016 /NR. 25 (928)

Oratori – no sendienām līdz mūsdienu politiķiem Jau antīkajā pasaulē lielā cieņā bija māksla skaisti runāt, par to liecina grieķu literatūras piemineklis Homēra "Iliāda". Tajā stāstīts, ka Foinīkam, kuram Pēlejs uztic audzināšanā savu dēlu Ahileju, uzdots iemācīt prasmi runāt un būt labam karotājam. Drīz vien radās nepieciešamība pēc daiļrunības teorijas, kuru senajā Grieķijā sauca par retoriku. Tās aizsākumi meklējami Sirakūzās, ...

žurnāls / Numura tēma

Gatavojoties runāt tiesā

21. Jūnijs 2016 /NR. 25 (928)

Tiesu runas stils gadsimtu gaitā un atkarībā no valsts ir būtiski mainījies. Ir bijuši laiki, kad uzvaru tiesā varēja nodrošināt skaista un pārliecinoša runa.1 Ir bijuši laiki, kad tiesu runas ilgums un poētisms ir ticis vērtēts kā īpaša talanta izpausme.2 Turpretim mūsdienās veiksmi tiesvedībā primāri nodrošina juridisko normu un tiesu prakses pārzināšana. Laba un strukturēta tiesu runa ir uzvaru papildinošs palīglīdzeklis, bet noteikti ne vienīgais talants, ar kuru ierasties uz tiesas sēdi. ...

žurnāls / Numura tēma

Runāt, lai pārliecinātu...

21. Jūnijs 2016 /NR. 25 (928)

Aktiera un jurista darbā ir daudz kopīga. Kā vieniem, tā otriem noteiktā brīdī jāspēj koncentrēties, neskatoties uz satraukumu, nogurumu vai sliktu pašsajūtu. Kā aktierim jāpārvalda teksts, tā arī juristam jāzina visi lietas fakti un jāiedarbojas uz savu partneri, jāpārliecina auditorija par savu taisnību. Šajā rakstā ir akcentētas dažas pamatlietas, ko būtiski ņemt vērā katram juristam, gatavojoties tiesu runai. ...

žurnāls / Numura tēma

Tiesu runas kvalitāte – būtisks jurista profesionalitātes rādītājs

21. Jūnijs 2016 /NR. 25 (928)

Neskatoties uz to, ka likumdevējs no 2013. gada 1. janvāra par prioritāru administratīvo lietu izskatīšanas procesu noteicis rakstveida procesu, rajona tiesā, skatot lietas pirmajā instancē, ne mazāk kā 2/3 no visām lietām tiek izskatītas mutvārdu procesā – gan pēc tiesas iniciatīvas, gan pēc pieteicēja vai trešās personas lūguma. Šajā rakstā gribētu padalīties ar savām personiskajām atziņām par kvalitatīvas tiesu runas pamatprincipiem no mana kā tiesneses – klausītājas redzesloka. ...

žurnāls / Numura tēma

Kā runāt tiesas zālē

21. Jūnijs 2016 /NR. 25 (928)

Neskatoties uz to, ka mutvārdu process mūsdienu tiesā ir kļuvis retāks (un tā proporcionalitāte līdz ar augstāku tiesas instanci attiecīgi sarūk), tas tomēr veido sabiedrības standarta priekšstatu par tiesas spriešanas procesu: askētiski lietišķa tiesas zāle (ar paaugstinājumu), fonā pie sienas Latvijas ģerbonis, bargs un vērīgs tiesnesis mantijā ar apzeltītu ķēdi, kurš klausās lietas dalībnieku teiktajā un kaut ko ik pa laikam pajautā un pieraksta. ...

žurnāls / Intervija

Latvijas tiesību zinātnei nepieciešamas fundamentālas reformas

14. Jūnijs 2016 /NR. 24 (927)

Ineta Ziemele ir ne vien tiesnese ar pieredzi Eiropas Cilvēktiesību tiesā un šobrīd – Satversmes tiesā, bet arī ilggadēja augstskolu pasniedzēja un tiesību zinātniece. Tieslietas I. Ziemele ir studējusi Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, Lundas Universitātes Juridiskās fakultātes Raula Valenberga institūtā Zviedrijā, Orhūsas Universitātē Dānijā, kā arī Kembridžas Universitātē Lielbritānijā (tur arī 1999. gadā ieguvusi doktora grādu), savukārt mācībspēka statusā darbojusies LU Juridiskajā fakultātē un Lundas Universitātes Raula Valenberga institūtā, kā arī Rīgas Juridiskajā augstskolā, kur arī šobrīd ir profesores statusā. Par iemeslu šai sarunai kalpo I. Ziemeles darbība Eiropas Universitātes institūta (EUI) Zinātnes padomē, kas viņu mudinājusi uz samērā asām pārdomām par nepieciešamajām strukturālajām reformām kā Latvijas tiesību zinātnes veiksmīgas attīstības nosacījumu. Tieši šogad aprit 40 gadi, kopš izveidots EUI. Jāatzīmē arī, ka šajā augstskolā šobrīd studē vairāki Latvijas jaunie zinātnieki, turklāt šeit jau aizstāvēti arī vairāki zinātniskie grādi (tai skaitā doktora grādu tiesību zinātnēs EUI ieguvusi kādreizējā JV tieslietu redaktore Ilze Dubava). ...

Edgars Oļševskis

žurnāls / Numura tēma

Judikatūra un precedentu tiesības

10. Maijs 2016 /NR. 19 (922)

Konceptuāli precedentu tiesības per se nav pretrunā ar tiesiskumu, ja attiecīgajā tiesību sistēmā mācība par tiesību avotiem ir zinātniski pamatota, tiesību normas ir pietiekami kazuistiskas, turpretim tiesnešiem piemīt kapacitāte un drosme atkāpties no iepriekšējiem spriedumiem taisnīguma labad, pilnvērtīgi pamatojot savu nostāju. Rakstā autors aplūko precedentu tiesību un judikatūras lomu atkarībā no konkrētas valsts tiesību un demokrātijas tradīcijām vispārējo tiesību principu kontekstā. ...

Darijus Beinarovičs, Milda Vaiņute

žurnāls / Numura tēma

Īss apskats par tiesību avotiem Lietuvā

10. Maijs 2016 /NR. 19 (922)

Avots tiesību doktrīnā saprotams materiālajā un formālajā ziņā. Materiālajā ziņā tiesību avots ir sabiedrības ekonomiskie, sociālie, ētiskie, reliģiskie, ideoloģiskie, kultūras un citi faktori, kas nosaka tiesību normu saturu un palīdz noteikt to nozīmi. Tātad materiālie tiesību avoti ir svarīgi tiesību izziņas procesā. Formālajā ziņā tiesību avots ir ārējā spēkā esošo un saistošo tiesību principu un normu izteiksmes forma, tā ir juridiska rakstura informācija, kas palīdz izpaust tiesību principus un normas. ...

žurnāls / Numura tēma

Judikatūras noturība: tiesība uz taisnīgu tiesu

10. Maijs 2016 /NR. 19 (922)

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) ir secinājusi, ka neargumentēta atkāpšanās no judikatūras kā konsekventu nolēmumu kopas par konkrētas normas interpretāciju un piemērošanu ir pamats apšaubīt tiesību uz taisnīgu tiesu ievērošanu konkrētajā procesā. Sev atvēlētās "Jurista Vārda" rindas vēlos veltīt šī secinājuma izvērsumam ECT judikatūrā un risinājumiem dažos piemēros. ...

žurnāls / Numura tēma

Stabila judikatūra nav mūžīga

10. Maijs 2016 /NR. 19 (922)

Jēdziens "judikatūra" nav E. Levita jaunieviests, kā tas praksē tiek bieži uzsvērts, bet gan atkalieviests jeb reintegrēts Latvijas tiesiskajā domā. Kā juridisks jēdziens, kura jēga pielīdzināma mūsdienu izpratnei, judikatūra tiek lietota vācbaltu juristu darbos 1936./37. gadā un agrāk. Latvijas teritorijā judikatūra kļuvusi par nozīmīgu tiesību avotu jau kopš Livonijas perioda. Īpaša nozīme judikatūrai ir bijusi tirdzniecības tiesībās, kas veidojušās uz tirgotāju paražu pamata. Judikatūra šeit bija palīgavota statusā, de facto tai piemita saistoša avota spēks. Zviedru laikos tās kā palīgavota loma tika kavēta. ...

Gundega Miķelsone

žurnāls / Numura tēma

Latvijas vispārējās jurisdikcijas tiesu judikatūras saistošais spēks

10. Maijs 2016 /NR. 19 (922)

Viens no fundamentāliem tiesību piemērošanas teorētiskajiem aspektiem ir mācība par tiesību avotiem un to veidiem. Vislielāko zinātnieku uzmanību izpelnījušies tiesu un tiesnešu radītie tiesību avoti, kā judikatūra un tiesnešu tiesības, to saistošais spēks un vieta nacionālajā tiesību avotu sistēmā. Tiesu nolēmumu analīze ļauj secināt, ka praksē tiesību piemērotāju attieksme pret iepriekšējos nolēmumos paustajām atziņām ir pat radikāli atšķirīga – dažkārt iepriekšējos nolēmumos ietvertās atziņas tiek ignorētas, bet citkārt piemērotas pat kā vispārsaistošs tiesību avots. Šāda dažādība pārkāpj ikvienas personas tiesības uz taisnīgu tiesu, tādēļ demokrātiskā tiesiskā valstī nav pieļaujama. ...

žurnāls / Numura tēma

Kur “ievietot” judikatūru – tiesību avotu iedalījuma dilemma

10. Maijs 2016 /NR. 19 (922)

Daudzi diskusiju temati Latvijas tiesību zinātnē un praksē, gluži tāpat kā politikā, savu aktualitāti iegūst cikliski. Piemēram, tieslietu politikā "karstākās" pēdējo mēnešu aktualitātes ir apzīmējamas ar atslēgvārdiem "maksātnespēja", "nekustamais īpašums", "valsts drošība". Tiesību zinātnē šis cikliskums ir daudz lēnāks: nepieciešams ilgāks laiks jauno zinātnes atziņu aprobēšanai, diskusijām konferencēs un rakstu tapšanai. Tiesību avotu teorētiskās izpētes laukā Latvijā, šķiet, izveidojies "aptuvenas piecgades cikls". Tās aizsākums rodams visiem jurisprudenci studējušajiem labi zināmajā rakstu krājumā "Mūsdienu tiesību teorijas atziņas" (1999), kurā ir atrodams Jura Jelāgina raksts "Tiesību pamatavoti". Minēto problemātiku jaunā līmenī pacēlusi Daiga Rezevska ar savu fundamentālo disertāciju (2004) un grāmatu "Vispārējo tiesību principu nozīme un piemērošana" (2005, 2015), kam sekoja inovatīvais Gintas Sniedzītes promocijas darbs (2011) un grāmata "Tiesnešu tiesības" (2013). Diāna Apse promocijā aizstāvējusi publikāciju kopu "Tiesību palīgavotu mijiedarbības aspekti" (2013). Pagājušajā gadā tiesību avotu teorētiskā pētniecība Latvijā ieguvusi jaunas aprises, pateicoties Gundegas Miķelsones aizstāvētajai disertācijai "Judikatūras nozīme Latvijas kā demokrātiskas tiesiskas valsts tiesiskajā sistēmā". Šajā žurnāla numurā Dr. iur. G. Miķelsone piedāvā savu skatījumu uz judikatūras kā tiesību avota izpratni gan no teorētiskā, gan no praktiskā aspekta. ...

Sandis Bērtaitis

žurnāls / Domu mantojums

Tiesību formālisma krusttēvs: ASV Augstākās tiesas tiesnesis Skalija

23. Februāris 2016 /NR. 8 (911)

Februāra vidū pasauli pāršalca vēsts, ka 79 gadu vecumā ir miris ASV Augstākās tiesas tiesnesis Antonins Skalija (Antonin Gregory Scalia, 1936–2016). Skalija nodeva Augstākās tiesas tiesneša zvērestu 1986. gadā un pildīja tiesneša pienākumus turpat 30 gadus. Augstā amata ieņemšanai savulaik viņu izvirzīja ASV prezidents Ronalds Reigans. Šobrīd Augstākās tiesas tiesneša vakance un turpmākā pēcteča izvēle ir satraukusi ASV politiķu prātus. Baraks Obama ir izteicis viedokli, ka jau drīzumā virzīs jaunu tiesnesi, neatstājot šo izvēli nākamajam prezidentam, kas tiks izraudzīts šā gada rudenī. Tas ir raisījis plašas diskusijas, jo konservatīvā tiesneša Skalijas nomaiņa uz liberāla rakstura tiesnesi, visticamāk, ieviestu ievērojamas pārmaiņas ASV Augstākās tiesas praksē (mainītos balsu līdzsvars). Tomēr laikā, kamēr politiķi spriež par jauno tiesnesi, Latvijas juridisko diskusiju kontekstā ir vērts ieskicēt dažas Skalijas tēzes, kas saistās ar viņa atzīto juridisko metodi un tiesību izpratni. Lai gan viņš nepretendēja uz izvērstu juridiskās metodoloģijas teorijas izstrādi, viņš spēja ļoti saistošā un pārliecinošā veidā analizēt aktuālas tiesību piemērošanas problēmas un paust savu redzējumu par tām. Tiesneša Skalijas profesionālā darbība jau viņa dzīves laikā bija pietiekami plaši apspriesta, un viņš izcēlās ar dažādiem interesantiem viedokļiem. ...

žurnāls / Domu mantojums

Tiesnesis Antonins Skalija (1936–2016)

23. Februāris 2016 /NR. 8 (911)

Antonins Skalija (Antonin Gregory Scalia, 1936–2016) bija viens no visu laiku spilgtākajiem ASV Augstākās tiesas tiesnešiem. Viņa nāve iezīmē būtisku pagrieziena punktu ASV politiskajā vēsturē, jo var izjaukt līdzsvaru Augstākajā tiesā, kurā līdz šim bija pieci konservatīvi noskaņoti tiesneši un četri tiesneši ar liberāliem uzskatiem. Skalija bija nelokāms konservatīvisma piekritējs, un viņam bija piektā izšķirošā balss no deviņām, kas pēdējos 30 gadus garantēja konservatīvisma dominanci tiesā. Saskaņā ar ASV Konstitūciju1 prezidentam tagad ir pienākums izvirzīt Skalijas pēcteci, kas pēc tam vēl jāapstiprina ASV Senātam. Tā kā šī brīža prezidents Baraks Obama, kuram šogad beigsies prezidenta pilnvaras, pieder Demokrātiskajai partijai (liberāļiem), konservatīvie politiķi uzskata, ka Skalijas pēcteci vajadzētu izvirzīt nākamajam prezidentam, cerot, ka viņš būs no Republikāņu partijas. Lai arī kurš izvirzīs nākamo Augstākās tiesas tiesneša kandidātu, ir skaidrs, ka šim lēmumam būs noteicoša ietekme uz turpmāko ASV politiku. ...

Valentija Liholaja

žurnāls / Numura tēma

Par spriedumu krimināllietās: no likuma, judikatūras un prakses aspekta raugoties

23. Februāris 2016 /NR. 8 (911)

Pēdējos trijos gados, veicot vairākus tiesu prakses apkopojumus, bija iespēja iepazīties praktiski ar visu Latvijas tiesu spriedumiem, kuri taisīti krimināllietās par slepkavībām, cilvēku tirdzniecību un sutenerismu, par cietsirdību un vardarbību pret nepilngadīgajiem, izvairīšanos no nodokļu nomaksas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, par mantas iznīcināšanu un bojāšanu, par kukuļošanu un Krimināllikuma 317., 318. un 319. pantā paredzētajiem noziegumiem.1 Kopumā tie bija 786 nolēmumi, galvenokārt pirmās instances tiesā izskatītajās krimināllietās, kas, domājams, ir pietiekams skaits, lai izdarītu secinājumus gan par šo tiesas nolēmumu saturu, proti, atbilstību likuma priekšrakstiem, judikatūrā un krimināltiesību teorijā paustajām atziņām, tādējādi nodrošinot pareizu noziedzīgu nodarījumu kvalifikāciju, gan arī par to formu. ...

Kalvis Torgāns

žurnāls / Numura tēma

Izglītošana pārmāc tiesas galveno uzdevumu – strīdu izšķiršanu

23. Februāris 2016 /NR. 8 (911)

Ir svarīgi, lai tie, kas lasa spriedumu civillietā, gūst pārliecību, ka tiesa ir gan noskaidrojusi un novērtējusi lietā nozīmīgos apstākļus, gan pareizi piemērojusi likumus, pratusi to pārliecinoši un loģiski izklāstīt tiesas dokumentā. Liekvārdība un pārmērīga likuma normu citēšana nestiprina šādu pārliecību, drīzāk vājina iespēju uztvert konkrētā strīda risinājuma pamatotību. Tiesas spriedumam ir jābūt skaidram un saprotamam ikvienam lasītājam, taču tā izglītojošā iedarbība ir pakārtota galvenajam tiesas uzdevumam – taisīt likumīgus un taisnīgus spriedumus. ...

Veronika Krūmiņa

žurnāls / Numura tēma

Tiesu nolēmumi – valsts juridiskais tēls

23. Februāris 2016 /NR. 8 (911)

"Tiesnesim nav arī jāaizmirst, ka katrs lietas dalībnieks tieši savu lietu, lai cik šķietami niecīga tā tiesnesim arī neliktos, vienmēr uzskata par svarīgāko no visām citām un cilvēks sajutīs lielāko rūgtumu un neapmierinātību, ja novēros, ka tiesnesis viņa lietu ir izspriedis nevērīgi vai pavirši." (Jānis Balodis, Latvijas Senāta senators)1 ...

žurnāls / Numura tēma

Nolēmumu kvalitāte ir būtisks tiesu varas prestiža kritērijs

23. Februāris 2016 /NR. 8 (911)

Lai rosinātu diskusiju par tiesu nolēmumu kvalitāti, šajā numurā publicējam Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētājas Veronikas Krūmiņas un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesoru Kalvja Torgāna un Valentijas Liholajas rakstus, kā arī aptauju – Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas vadītājai Anitai Zikmanei, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniecei tiesu jautājumos Irēnai Kucinai, Tukuma rajona tiesas priekšsēdētājai Adrijai Kasakovskai, Daugavpils tiesas priekšsēdētājam Jānim Šaušam, zvērinātiem advokātiem Dacei Luterei-Timmelei, Sandim Bērtaitim un Filipam Kļaviņam lūdzām sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem: 1) vai pastāv laba prakse nolēmumu rakstīšanā; 2) kāda ir tiesneša atbildība par nolēmumu, kurā nav ievērota "labas prakses" forma (ja tāda ir); 3) vai gari faktu izklāsti un pamatojumi nozīmē kvalitatīvu nolēmumu; 4) kādai jābūt valodai tiesas nolēmumā? Aptaujas atbildēs uzsvērts, ka tiesu nolēmumiem jābūt saprotamiem visiem lietas dalībniekiem, arī cilvēkiem bez padziļinātām jurisprudences zināšanām, nolēmumos jānorāda, kā tiesa nonākusi līdz konkrētajiem secinājumiem, bet viena no galvenajām atziņām – nolēmumu kvalitāte ir būtisks tiesu varas prestiža kritērijs. Lai paplašinātu domu apmaiņu par tiesu nolēmumu kvalitāti, aicinām arī žurnāla lasītājus iesaistīties diskusijā, aizpildot aptaujas anketu šī materiāla ietvaros (anketa pieejama šeit). Viedokļus apkoposim un publicēsim kādā no nākamajiem žurnāla numuriem. ...

žurnāls / Domu mantojums

Vācbaltu tiesībnieki Latvijas Republikas juridiskajā kultūrā

26. Janvāris 2016 /NR. 4 (907)

Šī raksta uzdevums ir iezīmēt vācbaltiešu1 devumu jaundibinātās Latvijas Republikas juridiskajā kultūrā starpkaru periodā un rosināt apjaust, ka šis ieguldījums ir bijis ļoti daudzveidīgs un nozīmīgs, kā arī politisku un vēsturisku apstākļu dēļ vēlāk Latvijā apzināti noklusēts, tāpēc noteikti lielāks, nekā šā brīža Latvijas tiesībnieki apjauš. Turklāt, ņemot vērā Latvijas valstisko, tai skaitā tiesību sistēmas, kontinuitāti, vācbaltiešu tiesībnieku pienesums vairākās nozarēs, bet jo īpaši civiltiesībās, plaši izpaužas arī mūsdienu Latvijas juridiskajā kultūrā. ...

žurnāls / Informācija

Kas ir padomju (sociālistiskās) tiesības

17. Novembris 2015 /NR. 45 (897)

Sabrūkot PSRS, kā arī visam Austrumeiropas sociālistisko valstu blokam, 20. gadsimta deviņdesmitajos gados pienāca gals arī vienam no sociālistiskās sistēmas fenomeniem – sociālistiskajām (padomju)1 tiesībām. Arī Latvijā, tai atgūstot valstisko neatkarību un sākoties demokrātiskas un tiesiskas valsts tiesību sistēmas atjaunošanas procesiem, no PSRS okupācijas perioda mantotās padomju tiesības tika strauji atmestas. Latvijas tiesībnieki pievērsās jauniem izaicinājumiem, un padomju laikā gūtā pieredze un zināšanas par padomju tiesībām faktiski vairs nebija izmantojamas. Radikāla pārorientācija notika arī tiesību zinātnē un augstskolās. Tādējādi padomju tiesības ne vien pārtrauca darboties, bet visai ātri izzuda pat no padomju laikus piedzīvojušo Latvijas juristu apziņas, savukārt Latvijas tiesībnieku jaunākajai paaudzei tas faktiski ir pilnīgi svešs jēdziens. Neskatoties uz to, padomju tiesības tomēr ir intereses vērts objekts – gan kā Latvijas vēstures daļa, gan sava ļoti īpatnējā rakstura un ideoloģisko uzdevumu dēļ, gan tādēļ, ka padomju tiesību tuvāka iepazīšana ir viens no ceļiem, kā izprast padomju totalitārā režīma būtību. Turklāt tieši ar padomju tiesībām cieši saistīts ir starptautiski zināmākais latviešu izcelsmes jurists Pēteris Stučka, par kuru šajā "Jurista Vārdā" publicēti vairāki materiāli. Tādēļ šajā žurnālā lasītāju uzmanībai tiek piedāvāts arī ļoti konspektīvs ieskats padomju tiesību svarīgākajos attīstības posmos. ...

Pēteris Stučka

žurnāls / Domu mantojums

Tiesību un valsts revolucionārā loma (1924)

17. Novembris 2015 /NR. 45 (897)

Fragmenti no P. Stučkas Krievijā (krievu valodā) publicētā sacerējuma "Tiesību un valsts revolucionārā loma", kas izdots vairākos, autora pārstrādātos izdevumos. Šeit izmantots 1924. gada izdevuma tulkojums latviešu valodā, kas publicēts P. Stučkas Rakstu izlases (1976–1984) V sējumā. ...

Andris Plotnieks

žurnāls / Juristu likteņi

Pēteris Stučka un marksistiskās tiesību zinātnes “sākums un beigas”

17. Novembris 2015 /NR. 45 (897)

Pētera Stučkas kā politiķa un tiesību teorētiķa vārds lielā mērā saistās ar Oktobra apvērsumu, kas ievadīja gadu desmitus ilgstošo divu nometņu (kapitālisma un sociālisma) konfrontāciju. Divu pasauļu pretstatā tika izmantota zinātne un lielā mērā tieši tiesību zinātne. Stučkas darbs "Tiesību un valsts revolucionārā loma" veidojis ne tikai padomju tiesību pamatus 19. gadsimta 20. gados, bet pēc vairākām desmitgadēm veicinājis to "atdzimšanu" pēc Staļina nāves. Rakstā apskatīta Stučkas tiesību izpratne un analizēts, cik pamatots ir savulaik plaši paustais uzskats, ka padomju tiesības ir "revolucionāri jaunas" tiesības. ...

žurnāls / Juristu likteņi

Stučka. Proletāriskā apziņa likuma vietā

17. Novembris 2015 /NR. 45 (897)

Pētera Stučkas dzīves gājums bijis ļoti piesātināts aktīva politiķa, sabiedriskā darboņa un jurista ceļš. No izsūtījuma un dzīves trūkumā līdz, lai arī pieticīgai, bet dzīvei Kremlī. No "Mazajiem dunduriem" līdz Dekrētam Nr. 1 par tautas tiesu. Šajā rakstā mēģināts sniegt mazu ieskatu Stučkas teorētiskajā un politiskajā izaugsmē, akcentējot pastāvīgi aktīvas publicistikas nozīmi uzskatu veidošanā un popularitātes gūšanā, kā arī politisko mērķu sasniegšanā, cīnoties par padomju valsts nodibināšanu un stiprināšanu. ...

žurnāls / Domu mantojums

Kas ir satversme?

17. Novembris 2015 /NR. 45 (897)

Fragmenti no raksta "Kas ir satversme?", kas publicēts 1906. gadā "Zīslaka latviešu kalendārā". Raksts pārpublicēts Raiņa Kopoto rakstu 18. sējumā 1983. gadā. ...

žurnāls / Juristu likteņi

Rainis. Latvijas valsts idejas “gals un sākums”

17. Novembris 2015 /NR. 45 (897)

Rainim 150! To nevar nemanīt. Lielās jubilejas gadā Rainis ir visur un visāds. Piedāvātas ļoti dažādas interpretācijas,1 atklāti līdz šim nezināmi aspekti par dzejnieka dzīvi un darbu2 un sarakstīts milzum daudz pārdomu.3 Tomēr Roalda Dobrovenska biogrāfisko romānu4 pārinterpretēt daudzi nav centušies, un tas arī nav vajadzīgs, jo šis fundamentālais pētījums sniedz niansētu izpratni par Raiņa nozīmi cauri laikiem. Atļaušos apgalvot, ka Rainis jau savas dzīves laikā apzināti virzījās uz pārlaicīgumu. To es secinu no vārdiem, kas kļuvuši par skaitāmpantiņu.5 "Man jādzīvo līdz 300 gadiem, man jādabū Nobela prēmija, man jābūt visas pasaules literatūras vadošajam garam, man jākļūst par pirmo Eiropas valdnieku, Latvijas prezidentu..." vai "Kas man jādara, lai uzturētos spēkos? Jāiegūst Latgale. Jāiegūst sievietes. Jāiegūst strādnieku masa. Jāiegūst lauku skatuves. Jāiegūst krievi. Jāiegūst partija. Jāiegūst kritika..."6 Protams, šajos vārdos iekodētas varenas ambīcijas, tomēr apgalvojums, ka Rainim jādzīvo "līdz 300 gadiem", ir pravietisks. Proti, izzinot Raiņa darbus un domas, var rast daudz aktuālu, mūsdienīgu atziņu – arī par satversmes mākslu. Man skolā iemācīja mīlēt Raini. Tāpēc biju priecīga un pateicīga, ka žurnāls "Jurista Vārds"7 aicināja sagatavot rakstu par Raini kā juristu. Protams, ka izpratnē par Raini tiesību zinātnieki nevar sacensties ar literatūras zinātniekiem. Tāpēc šīs būs vienīgi pārdomas par dažiem Raiņa domu un darbu aspektiem. Ņemot vērā manu profesionālo aizraušanos ar Latvijas Republikas Satversmi (turpmāk – Satversme), šīs pārdomas būs saistītas ar Raiņa ietekmi uz konstitucionālisma attīstību. Ja domājam par Raini šodien, tad rodas secinājums, ka vakar viņš bijis cits un rīt var būt citāds. Tāda mēraukla izriet no mūsu skatījuma laiku aspektā.8 Proti, Raiņa domu un darbu interpretācija mainās atkarībā no ideoloģiskā skatījuma uz valstiskumu. ...

Rasma Zvejniece, Augstākā tiesa

žurnāls / Juristu likteņi

Augusts Lēbers: Latvijas civiltiesībām veltīts vācbaltu jurista mūžs

8. Septembris 2015 /NR. 35 (887)

Bērnība un skolas gaitas Izcilais vācbaltiešu tiesībnieks Johans Augusts Lēbers (Johan August Leober) dzimis 1865. gadā Rīgā vācbaltiešu ģimenē. Viņa tēvs Teodors (Theodor Loeber, 1820–1901) bija tirgotājs, Lielās Ģildes vecākais. Augstākās tiesas muzejā (turpmāk – muzejs) glabājas gan tēva fotogrāfija no 1870. gada, gan mātes Ženijas Lēberes (Jenny Loeber, 1829–1910), dzimušas Kuncendorfas (Kuntzendorff), portreta fotokopija. Gleznas autors ...

Elīna Grigore-Bāra

žurnāls / Numura tēma

Pienākums teikt patiesību primāri būtu jāsaprot kā aizliegums melot

4. Augusts 2015 /NR. 30 (882)

Veritatem sequi et tueri iustitiam (latīņu val. – Patiesību meklēt un taisnību ievērot). Šo latīņu teicienu var izmantot, lai, pārfrāzējot juridisko siloģismu, atklātu patiesības un taisnīguma saistību un nozīmi tiesas spriešanā. Juridiskā siloģisma lielā premisa – tiesiskais sastāvs – ir taisnīguma jautājums (jābūtība). Savukārt mazā premisa – faktiskais sastāvs – patiesības jautājums (esamība). Slēdzienam – tiesas spriedumam – "jāapvieno" ...

Jūlija Terjuhana

žurnāls / Numura tēma

Patiesības veidi un regulējuma daudzējādība

4. Augusts 2015 /NR. 30 (882)

Patiesības princips ir viens no civilprocesa pamatprincipiem. Tas ietver tiesas pienākumu noskaidrot patiesību un civilprocesā iesaistīto personu pienākumu paust patiesību. Lai gan tiesas pienākums patiesības noskaidrošanā arī līdz šim ir bijis ietverts Civilprocesa likumā, īpašu aktualitāti tas ieguvis, 2015. gada 26. maijā stājoties spēkā grozījumiem, ar kuriem likumdevējs expressis verbis ir nostiprinājis patiesības principu Civilprocesa likumā (turpmāk arī – CPL), uzliekot lietas dalībniekiem paust patiesību un paredzot naudas sodu par šī pienākuma neievērošanu. ...

Andris Pumpišs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Likumdevēja gribas noskaidrošana

9. Jūnijs 2015 /NR. 23 (875)

Jebkura tiesību norma tiek pieņemta, lai regulētu konkrētu norisi vai problēmu sociālpolitiskajā realitātē. Gadījumā, ja likumdevējs izšķiras par situācijas risināšanu ar tiesību normu palīdzību, likumdevējam jālemj par tiesību normas saturu. Tādēļ eventuāli piemērojamās tiesību normas saturs ir noskaidrojams, citastarp apzinot likumdevēja motīvus, mērķus un nolūkus, kuri bija konkrēta risinājuma izvēles pamatā, – likumdevēja gribu. Raksta mērķis ir sniegt ieskatu likumdevēja gribas noskaidrošanas gaitā, īpašu uzmanību pievēršot likumdevēja gribas rašanās procesam un tās noskaidrošanas avotiem. ...

Linards Muciņš

žurnāls / Juristu likteņi

Akadēmiķis Jānis Vēbers: cīņa par Latvijas tiesību pēctecību un identitāti

5. Maijs 2015 /NR. 18 (870)

Akadēmiķa, Latvijas Universitātes (LU) profesora, Dr.iur.hab. Jāņa Vēbera1 (1.05.1930.–14.08.1997.), kura 85. dzimšanas dienu šogad atzīmējam, dzīve, zinātniskā un pedagoģiskā darbība ir maz pētīta un analizēta, kaut arī par zinātnieku jārunā viņa zinātniskajiem darbiem. J. Vēbera dzīve un darbs apskatīti vismaz trīs izdevumos – var minēt LU profesores Līnas Birziņas sarakstīto nodaļu par akadēmiķi J. Vēberu grāmatā "Latvijas Universitātes tiesībzinātnieki",2 LU Zinātniskās bibliotēkas izdevumu "Profesors Jānis Vēbers" (sastādījusi R. Dzvinko)3 un atmiņas, kuras par J. Vēberu iekļautas grāmatā "Latvijas Republikas Civillikuma komentāri: Ģimenes tiesības".4 J. Vēbera zinātniskā darbība galvenokārt izpaudās civiltiesību jomā, specializējoties ģimenes tiesībās. Pedagoģiski administratīvajā jomā J. Vēbers ilgus gadus (1984–1997) bija LU Juridiskās fakultātes dekāns. Tieši deviņdesmitie gadi bija fakultātes lielāko pārveidojumu laiks, un pārmaiņas notika dekāna J. Vēbera vadībā. Akadēmiķa aktīvo un pārveidojošo pedagoģisko darbību LU vēl, domājams, padziļināti pētīs viņa kolēģi, kuriem bija iespēja kā akadēmiskam personālam vai kā studentiem būt cieši klāt šajā procesā, taču cits J. Vēbera darbības aspekts – cīņa par Latvijas tiesību pēctecību un identitāti –, autoraprāt, nav pietiekami apzināts un pētīts, dažreiz neprecīzi atspoguļots un vēl pat šodien netiek pienācīgi respektēts kā dziļi akadēmisks, tiesību teorijā un vēsturē balstīts. ...

Jeļena Alfejeva, Valdis Cielava

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Likums jāpiemēro tādā nozīmē, kādu domājis likumdevējs

14. Aprīlis 2015 /NR. 15 (867)

Neprecizitāte vai divdomība likumdošanā var izskaidrot ar trīs iemesliem: kļūda pieļauta likuma izstrādē; apzināta vēlēšanās darboties tādā garā; nepieciešamība adaptēt tekstus politiskām runām, kas dabiski izraisa nenoteiktību.1 Lai likumi tiktu piemēroti tieši tādā nozīmē, kādu domājis likumdevējs, jāizprot likumi vienādi un turklāt pareizi. Gan vienu, gan otru iespējams sasniegt, ievērojot noteikumus saskaņā ar likumu iztulkošanas teoriju un praksi. ...

Veronika Krūmiņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesnešu vērtības un atbildība

14. Aprīlis 2015 /NR. 15 (867)

"[..] dziesma nav par krekliem, // bet ir par sirdsapziņām." – M. Čaklais Tiesības uz taisnīgu tiesu var tikt aplūkotas no dažādiem aspektiem, viens no tiem – tiesnešu vērtību loma personu tiesību aizsardzībā. ...

Rozālija Purgale

žurnāls / Domu mantojums

Sievietes tiesības laika perspektīvē

17. Marts 2015 /NR. 11 (863)

Man ir dota vienreizēja iespēja izteikt vienreizību Latvijas tiesas administrācijā, proti to, ka man kā sievietei bija piešķirtas tiesāšanas tiesības. ...

žurnāls / Domu mantojums

Aspazija “Satversmes tēvu” lokā

17. Marts 2015 /NR. 11 (863)

Moto: Ja mana balss jums dziļi sirdī noskan, Ja tā jūs modina un satricina, Tad viņas spēks ir tikai izteikt to, Kas neizteikts ikkatra krūtīs dus. – Aspazija "Sidraba šķidrauts" ...

3

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

23. Aprīlis 2024

saturs abonēt

e-žurnāls