Jurista Vārda satura arhīvs

žurnāls / Diskusija

Kad tiesu varai jākontrolē Saeimas lēmumi

24. Novembris 2015 /NR. 46 (898)

Jautājums par politiska lēmuma izpratni Administratīvā procesa likumā ir aktualizējies saistībā ar Saeimas lēmumiem par Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa atbrīvošanu no amata. Publiskajā telpā uzvirmoja diskusija, vai šādā gadījumā Saeimas lēmums ir politisks lēmums vai administratīvs akts. Turklāt salīdzinājumam: Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums skaidri nenosaka lēmuma dabu un tiesību aizsardzības mehānismu, savukārt likumā "Par Latvijas Banku" noteikts, ka Latvijas Bankas prezidents Saeimas lēmumu par atbrīvošanu no amata var pārsūdzēt Statūtu 14.2 pantā noteiktajā kārtībā, savukārt Latvijas Bankas prezidenta vietnieks un padomes loceklis Saeimas lēmumu par atbrīvošanu no amata var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Politiska lēmuma dabu 2000. gadā analizēja Daimārs Škutāns žurnālā "Likums un Tiesības" publicētajā rakstā "Nepareizas likumu iztulkošanas sekas Salaspils domē" (Nr. 5 (9), 153.–156. lpp.) un 2003. gadā Jautrīte Briede grāmatā "Administratīvais akts" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 150.–154. lpp.). 2004. gada 12. un 19. oktobrī "Jurista Vārds" publicēja Jāņa Plepa rakstu "Politiska lēmuma jēdziens". Vairāk nekā pēc desmit gadiem šo tēmu "Jurista Vārdā" turpināja J. Briedes un Edvīna Danovska raksts "Politiska lēmuma nozīme administratīvajās tiesībās" (JV Nr. 31 (883), 11.08.2015.). Lai klātienē turpinātu šo domu apmaiņu, "Jurista Vārds" šoruden pulcēja vienkopus vairākus tiesību ekspertus – Publisko tiesību institūta direktoru Arvīdu Dravnieku, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docentu J. Plepu, Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēju un zvērinātu advokātu Linardu Muciņu un zvērinātu advokātu biroja "Borenius" konsultantu Edgaru Pastaru. Vienlaikus piezīmes pie diskusijas tēzēm neklātienē izteica Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesore J. Briede, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors E. Danovskis un zvērināts advokāts Sandis Bērtaitis. Saruna par Saeimas lēmuma attiecībā uz funkcionāli patstāvīgo iestāžu amatpersonu atcelšanu pieņemšanas kārtību un dabu bija viena no tām retajām reizēm, kad domu apmaiņas gaitā tās dalībnieki nemitīgi papildināja cits cita teikto. Sarunu organizēja un atklāja "Jurista Vārda" tieslietu redaktors Gatis Litvins, sākumā dodot vārdu katram dalībniekam un ļaujot diskusijai tālāk veidoties pašai. ...

žurnāls / Notikums

Tiesnešu konferencē – par tiesu komunikāciju

24. Novembris 2015 /NR. 46 (898)

13. novembrī uz ikgadējo sanāksmi pulcējās Latvijas tiesnešu pašpārvaldes institūcija – Latvijas tiesnešu konference. Pasākumu rīkoja Tieslietu padome (TP), uz konferenci bija ieradušies 348 no 576 Latvijas tiesnešiem. Šī gada galvenā diskusiju tēma bija tiesu komunikācija ar sabiedrību. Tai savā uzrunā pievērsās gan TP un Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, gan citi runātāji. Konferences otrajā daļā tiesneši apguva praktiskas iemaņas un ieteikumus komunikācijai ar sabiedrību. ...

žurnāls / Īsziņas

Ierosina pastiprināt ieroču kontroles normas

24. Novembris 2015 /NR. 46 (898)

Lai pastiprinātu cīņu pret terorismu, Eiropas Komisija 18. novembrī ierosināja noteikt stingrākas ieroču kontroles normas. Eiropas Komisija jau kopš aprīļa strādā pie pasākumiem, kuru mērķis ir uzlabot drošību un apkarot terorismu Eiropas Savienībā. Komisijas priekšlikumi paredz aizliegt konkrēta tipa pusautomātiskos ieročus, pastiprināt noteikumus ieroču iegādei internetā, kopējos noteikumus ieroču iezīmēšanai un izsekošanai bloka teritorijā ...

žurnāls / Īsziņas

Zemākā cena vairs nebūs galvenais kritērijs

24. Novembris 2015 /NR. 46 (898)

Jaunajā Publisko iepirkumu likumā tiks noteikts, ka zemākā cena vairs nebūs galvenais kritērijs, pēc kura vērtēt iepirkuma pretendentu. Finanšu ministrija ir sagatavojusi jauno Publisko iepirkumu likumu, kurā ietvertas Eiropas iepirkumu direktīvas prasības. Plānots, ka jaunais likums varētu stāties spēkā 2016. gada aprīlī. Direktīva paredz, ka Eiropas Savienības dalībvalstīm būs jāizvēlas saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, nevis piedāvājums ...

žurnāls / Īsziņas

Precizē speciālos likumus rūpnieciskā īpašuma jomā

24. Novembris 2015 /NR. 46 (898)

Saeima 19. novembrī trešajā lasījumā atbalstīja četrus likumprojektus, precizējot speciālos likumus rūpnieciskā īpašuma jomā, lai veicinātu efektīvu rūpnieciskā īpašuma aizsardzību. Grozījumi nepieciešami, lai novērstu normu dublēšanos ar 2015. gada 2. jūlijā izsludināto Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likumu. Likumprojekti skar arī jautājumu par apelācijas un iebildumu iesniegumu izskatīšanu, pielīdzinot regulējumu Rūpnieciskā ...

žurnāls / Īsziņas

Konkurss uz Datu valsts inspekcijas direktora amatu

24. Novembris 2015 /NR. 46 (898)

Valsts kanceleja ir izsludinājusi konkursu uz Datu valsts inspekcijas direktora amatu. Pretendentam ir nepieciešams maģistra grāds tiesību zinātnē vai vadības zinību jomā, vismaz piecu gadu darba pieredze vadošā amatā, vismaz divu gadu darba pieredze valsts pārvaldē, labas zināšanas par fizisko personu datu aizsardzību un citiem inspekcijas kompetencē esošiem jautājumiem. Tāpat pretendentam vajadzīgas labas zināšanas informācijas tehnoloģiju ...

žurnāls / Īsziņas

Notāri varēs būt arī citu ES dalībvalstu pilsoņi

24. Novembris 2015 /NR. 46 (898)

Notāra amatu Latvijā turpmāk varēs ieņemt arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi. To paredz grozījumi Notariāta likumā, kas 17. novembrī tika atbalstīti Saeimas Juridiskajā komisijā. Pašlaik par zvērinātu notāru Latvijā var kļūt tikai Latvijas pilsoņi, un tas ir pretrunā ES tiesībām, lēmusi Eiropas Savienības Tiesa. Tā secinājusi, ka Latvijas pilsonības nosacījums ir pretrunā aizliegumam ierobežot kādas dalībvalsts pilsoņu brīvību ...

Normunds Šlitke, Arta Snipe

žurnāls / Tiesību politika

Lūdz Saeimu vēlreiz atlikt normas par administratoru statusa spēkā stāšanos

24. Novembris 2015 /NR. 46 (898)

Iepriekšējā "Jurista Vārdā" jau informējām par dažādu institūciju redzējumu attiecībā uz maksātnespējas procesa administratoru institūta nākotni. Taču, kamēr tikai norit tiesībpolitiska domu apmaiņa optimālā modeļa iezīmēšanai, reālā darba darītāji ir spiesti uzrunāt likumdevēju, lai vērstu tā uzmanību uz praktiskām grūtībām, ar kurām tiem jāsaskaras jau pavisam drīz. Uz tām savā vēstulē, kas pirms pāris nedēļām adresēta Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un ko publicējam šajā rubrikā, norādījuši zvērināti advokāti Arta Snipe un Normunds Šlitke, kuri vienlaikus praktizē arī kā maksātnespējas procesa administratori. Gandrīz identiska satura vēstījumu minētie advokāti nosūtījuši arī Tieslietu ministrijai un vēl divām Saeimas komisijām, kā arī zināšanai – Satversmes tiesai un Latvijas Zvērinātu advokātu padomei. ...

žurnāls / Redaktora sleja

17. Novembris 2015 /NR. 45 (897)

Jānis Pliekšāns (Rainis) un Pēteris Stučka (Paragrāfs). Dzimuši vienā gadā. Draugi kopš skolas vecuma. Kopā mācījušies Rīgas pilsētas ģimnāzijā, pēc tam Pēterburgas Universitātes Tieslietu fakultātē. Jaunības gados vasarās bieži ciemojas viens pie otra ģimenes laukos, bet studiju laikā pat īrējuši kopīgu istabu. Neskatoties uz to, ka cēlušies no ļoti turīgām latviešu lauksaimnieku ģimenēm, abi aizraujas ar sociāldemokrātiskām idejām un aktīvi ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

17. Novembris 2015 /NR. 45 (897)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija pieejama bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Jurista vizītkarte

17. Novembris 2015 /NR. 45 (897)

žurnāls / Tiesību prakse

Tiesas sprieduma vienošanās procesā rezolutīvā daļa

17. Novembris 2015 /NR. 45 (897)

Tiesai, apstiprinot pirmstiesas procesā slēgtu vienošanos, sprieduma rezolutīvajā daļā jānorāda nolēmums par to, vai apsūdzētie atzīstami par vainīgiem inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā un vai tiesa apstiprina noslēgto vienošanos. ...

Latvijas Zvērinātu advokātu padome

žurnāls / Informācija

Latvijas Zvērinātu advokātu padomē

17. Novembris 2015 /NR. 45 (897)

Informācija par 10. novembra Latvijas Zvērinātu advokātu padomes sēdē izskatītajiem jautājumiem. ...

Astrīda Vucāne

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Fiktīva laulība cilvēktirdzniecības kontekstā: terminoloģijas problēmas

17. Novembris 2015 /NR. 45 (897)

2015. gada 1. janvārī Iekšlietu ministrija (turpmāk – IeM) ar Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) Iekšlietu ģenerāldirektorāta finanšu programmas "Noziedzības profilakse un apkarošana" atbalstu uzsāka projekta "Novēršot cilvēku tirdzniecību un fiktīvās laulības: daudznozaru risinājums" (turpmāk – HESTIA) īstenošanu, iesaistot tajā sešu valstu – Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Slovākijas un Īrijas – valsts un nevalstiskās organizācijas.1 Šā starptautiskā projekta mērķis ir risināt fiktīvo laulību problemātiku Latvijā un Eiropā, izveidojot vienotu izpratni par jaunu cilvēktirdzniecības formu, proti, cilvēktirdzniecību ar mērķi noslēgt fiktīvas laulības, izstrādājot konkrētu šīs cilvēktirdzniecības formas definīciju un ierosinot visaptverošu rīcību tās novēršanai.2 ...

žurnāls / Informācija

Kas ir padomju (sociālistiskās) tiesības

17. Novembris 2015 /NR. 45 (897)

Sabrūkot PSRS, kā arī visam Austrumeiropas sociālistisko valstu blokam, 20. gadsimta deviņdesmitajos gados pienāca gals arī vienam no sociālistiskās sistēmas fenomeniem – sociālistiskajām (padomju)1 tiesībām. Arī Latvijā, tai atgūstot valstisko neatkarību un sākoties demokrātiskas un tiesiskas valsts tiesību sistēmas atjaunošanas procesiem, no PSRS okupācijas perioda mantotās padomju tiesības tika strauji atmestas. Latvijas tiesībnieki pievērsās jauniem izaicinājumiem, un padomju laikā gūtā pieredze un zināšanas par padomju tiesībām faktiski vairs nebija izmantojamas. Radikāla pārorientācija notika arī tiesību zinātnē un augstskolās. Tādējādi padomju tiesības ne vien pārtrauca darboties, bet visai ātri izzuda pat no padomju laikus piedzīvojušo Latvijas juristu apziņas, savukārt Latvijas tiesībnieku jaunākajai paaudzei tas faktiski ir pilnīgi svešs jēdziens. Neskatoties uz to, padomju tiesības tomēr ir intereses vērts objekts – gan kā Latvijas vēstures daļa, gan sava ļoti īpatnējā rakstura un ideoloģisko uzdevumu dēļ, gan tādēļ, ka padomju tiesību tuvāka iepazīšana ir viens no ceļiem, kā izprast padomju totalitārā režīma būtību. Turklāt tieši ar padomju tiesībām cieši saistīts ir starptautiski zināmākais latviešu izcelsmes jurists Pēteris Stučka, par kuru šajā "Jurista Vārdā" publicēti vairāki materiāli. Tādēļ šajā žurnālā lasītāju uzmanībai tiek piedāvāts arī ļoti konspektīvs ieskats padomju tiesību svarīgākajos attīstības posmos. ...

Pēteris Stučka

žurnāls / Domu mantojums

Tiesību un valsts revolucionārā loma (1924)

17. Novembris 2015 /NR. 45 (897)

Fragmenti no P. Stučkas Krievijā (krievu valodā) publicētā sacerējuma "Tiesību un valsts revolucionārā loma", kas izdots vairākos, autora pārstrādātos izdevumos. Šeit izmantots 1924. gada izdevuma tulkojums latviešu valodā, kas publicēts P. Stučkas Rakstu izlases (1976–1984) V sējumā. ...

Andris Plotnieks

žurnāls / Juristu likteņi

Pēteris Stučka un marksistiskās tiesību zinātnes “sākums un beigas”

17. Novembris 2015 /NR. 45 (897)

Pētera Stučkas kā politiķa un tiesību teorētiķa vārds lielā mērā saistās ar Oktobra apvērsumu, kas ievadīja gadu desmitus ilgstošo divu nometņu (kapitālisma un sociālisma) konfrontāciju. Divu pasauļu pretstatā tika izmantota zinātne un lielā mērā tieši tiesību zinātne. Stučkas darbs "Tiesību un valsts revolucionārā loma" veidojis ne tikai padomju tiesību pamatus 19. gadsimta 20. gados, bet pēc vairākām desmitgadēm veicinājis to "atdzimšanu" pēc Staļina nāves. Rakstā apskatīta Stučkas tiesību izpratne un analizēts, cik pamatots ir savulaik plaši paustais uzskats, ka padomju tiesības ir "revolucionāri jaunas" tiesības. ...

žurnāls / Juristu likteņi

Stučka. Proletāriskā apziņa likuma vietā

17. Novembris 2015 /NR. 45 (897)

Pētera Stučkas dzīves gājums bijis ļoti piesātināts aktīva politiķa, sabiedriskā darboņa un jurista ceļš. No izsūtījuma un dzīves trūkumā līdz, lai arī pieticīgai, bet dzīvei Kremlī. No "Mazajiem dunduriem" līdz Dekrētam Nr. 1 par tautas tiesu. Šajā rakstā mēģināts sniegt mazu ieskatu Stučkas teorētiskajā un politiskajā izaugsmē, akcentējot pastāvīgi aktīvas publicistikas nozīmi uzskatu veidošanā un popularitātes gūšanā, kā arī politisko mērķu sasniegšanā, cīnoties par padomju valsts nodibināšanu un stiprināšanu. ...

žurnāls / Domu mantojums

Kas ir satversme?

17. Novembris 2015 /NR. 45 (897)

Fragmenti no raksta "Kas ir satversme?", kas publicēts 1906. gadā "Zīslaka latviešu kalendārā". Raksts pārpublicēts Raiņa Kopoto rakstu 18. sējumā 1983. gadā. ...

žurnāls / Juristu likteņi

Rainis. Latvijas valsts idejas “gals un sākums”

17. Novembris 2015 /NR. 45 (897)

Rainim 150! To nevar nemanīt. Lielās jubilejas gadā Rainis ir visur un visāds. Piedāvātas ļoti dažādas interpretācijas,1 atklāti līdz šim nezināmi aspekti par dzejnieka dzīvi un darbu2 un sarakstīts milzum daudz pārdomu.3 Tomēr Roalda Dobrovenska biogrāfisko romānu4 pārinterpretēt daudzi nav centušies, un tas arī nav vajadzīgs, jo šis fundamentālais pētījums sniedz niansētu izpratni par Raiņa nozīmi cauri laikiem. Atļaušos apgalvot, ka Rainis jau savas dzīves laikā apzināti virzījās uz pārlaicīgumu. To es secinu no vārdiem, kas kļuvuši par skaitāmpantiņu.5 "Man jādzīvo līdz 300 gadiem, man jādabū Nobela prēmija, man jābūt visas pasaules literatūras vadošajam garam, man jākļūst par pirmo Eiropas valdnieku, Latvijas prezidentu..." vai "Kas man jādara, lai uzturētos spēkos? Jāiegūst Latgale. Jāiegūst sievietes. Jāiegūst strādnieku masa. Jāiegūst lauku skatuves. Jāiegūst krievi. Jāiegūst partija. Jāiegūst kritika..."6 Protams, šajos vārdos iekodētas varenas ambīcijas, tomēr apgalvojums, ka Rainim jādzīvo "līdz 300 gadiem", ir pravietisks. Proti, izzinot Raiņa darbus un domas, var rast daudz aktuālu, mūsdienīgu atziņu – arī par satversmes mākslu. Man skolā iemācīja mīlēt Raini. Tāpēc biju priecīga un pateicīga, ka žurnāls "Jurista Vārds"7 aicināja sagatavot rakstu par Raini kā juristu. Protams, ka izpratnē par Raini tiesību zinātnieki nevar sacensties ar literatūras zinātniekiem. Tāpēc šīs būs vienīgi pārdomas par dažiem Raiņa domu un darbu aspektiem. Ņemot vērā manu profesionālo aizraušanos ar Latvijas Republikas Satversmi (turpmāk – Satversme), šīs pārdomas būs saistītas ar Raiņa ietekmi uz konstitucionālisma attīstību. Ja domājam par Raini šodien, tad rodas secinājums, ka vakar viņš bijis cits un rīt var būt citāds. Tāda mēraukla izriet no mūsu skatījuma laiku aspektā.8 Proti, Raiņa domu un darbu interpretācija mainās atkarībā no ideoloģiskā skatījuma uz valstiskumu. ...

žurnāls / Tiesību politika

Cik kails ir maksātnespējas procesa karalis

17. Novembris 2015 /NR. 45 (897)

Diskusijas par maksātnespējas procesa jomas reformu nepieciešamību un veikto izmaiņu lietderību pēdējā gada laikā izskan regulāri un dažādos forumos. Šobrīd, kad līdz praktiskām izmaiņām maksātnespējas procesa administratoru statusā, līdz ar nākamo gadu tos pielīdzinot valsts amatpersonām, atlicis mazāk par diviem mēnešiem, publiskā domu apmaiņa uzvirmojusi ar jaunu sparu. Lai gan visas iesaistītās puses pārējos aicina uz konstruktīvām sarunām, no malas raugoties, šķiet, ka dialogs tā īsti nevedas – katrs runā savā valodā. ...

žurnāls / Īsziņas

Lietuvas Seimā diskutē par partnerattiecību līgumu

17. Novembris 2015 /NR. 45 (897)

Lietuvas Seima komisija atzinusi, ka viendzimuma partnerattiecību līgums, ja tāds tiktu atļauts, nebūtu konfliktā ar valsts konstitūciju. Partnerattiecību regulējums Seimā tika iesniegts šā gada martā. Līdz šim partnerattiecību līgumu Lietuvā noslēgt nav iespējams. Partnerattiecību līguma aizstāvji norāda, ka viendzimuma attiecībās esošajiem pašlaik nav iespējas likuma priekšā, salīdzinot ar precētajiem, piemēram, uzņemties atbildību par ...

žurnāls / Īsziņas

Augstākās tiesas tiesneši apmeklē ECT

17. Novembris 2015 /NR. 45 (897)

Lai iepazītos ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas risinājumiem lietu izskatīšanas paātrināšanai un piedalītos lietas izskatīšanā Lielajā palātā, Augstākās tiesas delegācija aizvadītajā nedēļā apmeklēja tiesu Strasbūrā. Līdzīgi kā Latvijas tiesas un citas nacionālās tiesas, arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) saskaras ar grūtībām budžeta un cilvēkresursu iespēju robežās nodrošināt pieņemamus lietu izskatīšanas termiņus. Augstākās tiesas pārstāvji ...

žurnāls / Īsziņas

Centrs rīko tālākizglītības programmu tiesnešiem

17. Novembris 2015 /NR. 45 (897)

Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Juridiskās tālākizglītības un profesionālās pilnveides centrs aizvadītajā nedēļā uzsāka realizēt tālākizglītības programmu Augstākās tiesas tiesnešiem un viņu palīgiem šā brīža aktuālos tiesību jautājumos. Pēc Augstākās tiesas iniciatīvas izstrādāta programma, kuras apguves gaitā tiks aplūkotas aktualitātes, kas skar civiltiesību, civilprocesa, krimināltiesību, kriminālprocesa, administratīvo ...

žurnāls / Īsziņas

Ievēlēta Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas locekle

17. Novembris 2015 /NR. 45 (897)

Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas elektronisko vēlēšanu otrajā kārtā kolēģijā tika ievēlēta Zemgales apgabaltiesas tiesnese Marianna Terjuhana, kura pašlaik uz tiesneša vakances laiku pilda tiesneša pienākumus Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātā. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas locekļa vēlēšanas pirmajā kārtā noslēdzās bez rezultāta, jo neviens no trīs izvirzītajiem kandidātiem neieguva e-konferencē piedalījušos tiesnešu balsu vairākumu. ...

žurnāls / Īsziņas

Paredz bargāku krimināltiesisko regulējumu

17. Novembris 2015 /NR. 45 (897)

Saeima 12. novembrī trešajā, galīgajā lasījumā veica izmaiņas Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā, pilnveidojot krimināltiesisko regulējumu dzimumnoziegumu jomā. Grozījumi Krimināllikumā paredz līdz pieciem gadiem pagarināt papildsoda – probācijas uzraudzības – piemērošanas termiņu. Pašlaik tas ir no viena līdz trim gadiem, kas nereti ir pārāk īss termiņš, lai īstenotu probācijas programmas sociālās uzvedības korekcijai dzimumnoziedzniekiem. ...

žurnāls / Tiesību politika

Soli tuvāk valsts vienotajam jurista kvalifikācijas eksāmenam

17. Novembris 2015 /NR. 45 (897)

Otrdien, 10. novembrī, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu "Par valsts vienotā jurista kvalifikācijas eksāmena ieviešanu", kurā piedāvāts ieviest šādu eksāmenu, kā arī sakārtot juridisko profesiju klasifikāciju, tādējādi sekmējot juridiskās izglītības kvalitātes paaugstināšanos Latvijā. ...

žurnāls / Informācija

Aicina uz Satversmes tiesas 19. gadadienai veltītu konferenci

10. Novembris 2015 /NR. 44 (896)

žurnāls / Redaktora sleja

Tiesa kā noziedznieks

10. Novembris 2015 /NR. 44 (896)

Tiesneša amats, bez šaubām, ir svarīgākais no visām juridiskajām profesijām. Ne vien tādēļ, ka jebkurš tiesnesis ir tiesiskas valsts "atslēgas figūra" un ar savu darbu ikdienā atjauno taisnīgumu, bet arī tās īpašās atbildības dēļ, kas gulstas uz šo amatu: tiesneša rokās ir izlemt cilvēku likteņus, un tiesneša kļūdas tos var neatgriezeniski salauzt. Šādas emocionālas kategorijas reti tiek attiecinātas uz konstitucionālajām tiesām, ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

10. Novembris 2015 /NR. 44 (896)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija pieejama bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Jurista vizītkarte

10. Novembris 2015 /NR. 44 (896)

žurnāls / Informācija

Ieskats ECT spriedumā lietā “Miķelsons pret Latviju”

10. Novembris 2015 /NR. 44 (896)

Pagājušo otrdien, 3. novembrī, Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) pasludināja spriedumu lietā "Miķelsons pret Latviju".1 Spriedumā tiesa vienbalsīgi noraidīja iesniedzēja sūdzību par pirmstiesas apcietinājuma piemērošanas tiesiskumu, taču atzina citu pārkāpumu, proti, tiesas ieskatā, izmeklēšanas lietas materiāliem, ar kuriem tiek pamatota pirmstiesas apcietinājuma piemērošanas nepieciešamība, jābūt savlaicīgi pieejamiem arī aizstāvības pusei, kas izskatāmajā lietā netika nodrošināts. Trīs mēnešu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas tas vēl ir pārsūdzams ECT Lielajā palātā. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vainas nozīme, piemērojot sodu par konkurences tiesību pārkāpumiem

10. Novembris 2015 /NR. 44 (896)

I. Ievads Latvijas tiesību sistēmā vainas un tās formu nozīme, piemērojot sodu par Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 101. un 102. panta, kā arī Konkurences likuma (turpmāk – KoL) 11. un 13. panta pārkāpumiem (kopā turpmāk – konkurences tiesību pārkāpumi), kas attiecīgi paredz aizliegtu vienošanos un dominējoša stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegumu, ir visai pretrunīga. Šo pretrunu iespējams atrisināt, izmantojot ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Mātessabiedrības atbildība par meitassabiedrības konkurences tiesību pārkāpumiem

10. Novembris 2015 /NR. 44 (896)

Komerctiesībās pastāvošā juridiskās atbildības norobežošana nav pietiekams pamats, lai mātessabiedrībai nepiemērotu atbildību par meitassabiedrības konkurences tiesību pārkāpumiem. Līdz ar to rakstā tiks skaidroti priekšnoteikumi mātessabiedrības atbildības piemērošanai. ...

Uģis Zeltiņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesneša atļauja Konkurences padomes izmeklēšanai: pamatojums un robežas

10. Novembris 2015 /NR. 44 (896)

"Rītausmas reids"1 ir tipisks konkurences aizsardzības iestāžu veikts pasākums, tām izmeklējot konkurences normu pārkāpumus. "Rītausmas reids" notiek bez iepriekšēja brīdinājuma, un tā laikā policija var lietot spēku, lai īstenotu iestādes tiesības iegūt un izpētīt tirgus dalībnieka dokumentus, tostarp elektroniski glabātu informāciju. Iestāde turklāt var pieprasīt rakstveida vai mutvārdu paskaidrojumus no tirgus dalībnieka darbiniekiem. Iejaukšanās privāttiesību subjekta dzīvē ir tik intensīva, ka tā ir pakļauta tiesas kontrolei. Rakstā aplūkotas aktuālās problēmas, tiesai kontrolējot Konkurences padomes "rītausmas reidu" pamatojumu un pārmeklēšanas "tematiskās robežas". ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Izstrādātie Konkurences likuma grozījumi ir būtiski jāpapildina

10. Novembris 2015 /NR. 44 (896)

Ministru kabinets 2015. gada 12. maija sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas sagatavotos grozījumus Konkurences likumā (turpmāk – KL).1 Šobrīd KL grozījumi atrodas Saeimā un ir sagatavoti izskatīšanai 2. lasījumā.2 KL grozījumi paredz vairākus papildinājumus Konkurences padomes (turpmāk arī – KP) izmeklēšanas pilnvarās un tiesībās nodrošināt pieņemto lēmumu piespiedu izpildi. KL grozījumu sagatavošanā nav izvērtētas tirgus dalībnieku un citu personu iespējas KP izmeklēšanu gadījumā īstenot tiesības uz aizstāvību un nodrošināt, ka KP iegūst tikai ar lietas izpēti saistīto informāciju. Šajā rakstā analizēti būtiskākie aspekti, kas būtu KL precizējami, lai nodrošinātu tiesību uz aizstāvību īstenošanu KP izmeklēšanu ietvaros, kā arī apstrīdot KP lēmumus tiesā. Rakstā nav veikta visaptveroša KL normu analīze un vērtējums. ...

Mārtiņš Paparinskis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Latvijas pilsoņu adopcija ārvalstīs un Starptautiskā tiesa

10. Novembris 2015 /NR. 44 (896)

I. Ievads 2015. gada 6. augustā Anglijas Apelācijas tiesa pieņēma spriedumu lietā In the Matter of CB (A Child).1 Ar šo spriedumu tiesa noraidīja Latvijas pilsones L.B. apelācijas sūdzību par zemākās instances spriedumu, kas bija apstiprinājis viņas meitas C.B. adopciju Anglijas adoptētājiem. Šis tiesvedības process piesaistīja Latvijas uzmanību: tiesa spriedumā citē Saeimas vēstuli Apvienotās Karalistes Pārstāvju palātai par šo lietu2 ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Arodbiedrību likuma komentāri  – kompromiss starp zinātni un praksi

10. Novembris 2015 /NR. 44 (896)

"Tas ir zināms kompromiss starp zinātnisku materiālu, kas sevī ietver tiesisku regulējumu, tiesību principus, tiesu praksi, un vadlīnijām, kurās ir sniegti praktiski likuma normu piemērošanas piemēri," jaunizdoto Arodbiedrību likuma komentāru ievadvārdos saka to autori – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) Eiropas tiesību un politikas dokumentu eksperte Nataļja Mickeviča un jurists Kaspars Rācenājs. Viņu veikums klajā nācis tieši gadu pēc jaunā Arodbiedrību likuma spēkā stāšanās. ...

Tieslietu ministrija

žurnāls / Informācija

Tieslietu ministrs vērtē gada laikā paveikto

10. Novembris 2015 /NR. 44 (896)

5. novembrī apritēja Laimdotas Straujumas vadītās otrās valdības pirmais darbības gads. Visi ministri vērtēja gada laikā paveikto. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs sniedza šādu pārskatu. ...

žurnāls / Informācija

Valsts prezidents rosina pilnveidot nacionālās drošības tiesisko regulējumu

10. Novembris 2015 /NR. 44 (896)

Valsts prezidents Raimonds Vējonis, sava amata darbības laikā pirmoreiz īstenojot likumdošanas iniciatīvas tiesības, 2. novembrī iesniedza izskatīšanai Saeimā trīs likumprojektus, kuri paredz grozījumus Nacionālās drošības likumā,1 Nacionālo bruņoto spēku likumā2 un Ministru kabineta iekārtas likumā.3 Raksturojot šajos likumprojektos ietverto grozījumu būtību, Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomnieks Dr.iur. Jānis Pleps sacīja, ka "tie ir nepieciešami precizējumi, lai uzlabotu valsts institūciju rīcību valsts apdraudējumu gadījumā". ...

žurnāls / Informācija

Okupācijas zaudējumu aprēķināšana ir juridiski pamatota

10. Novembris 2015 /NR. 44 (896)

Tieslietu ministrijā 5. novembrī notika starptautiska konference "Kāpēc jāaprēķina PSRS okupācijas radītie zaudējumi?", kurā piedalījās Igaunijas tieslietu ministrs Urmass Reinsalu (Urmas Reinsalu) un Lietuvas Republikas Konstitucionālās tiesas prezidents Daiņus Žalims (Dainius Žalimas). ...

žurnāls / Īsziņas

Samazina valsts nodevu pirmā mājokļa iegādei

10. Novembris 2015 /NR. 44 (896)

Ministru kabinets 3. novembrī atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus noteikumos par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, kas paredz jaunajām ģimenēm labvēlīgas izmaiņas nodevu apmērā saistībā ar īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā. Tieslietu ministrijas sagatavotajās izmaiņās ir samazināta valsts nodeva par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā līdz ...

žurnāls / Īsziņas

Tieslietu ministrija aktīvāk sadarbosies ar pašvaldībām

10. Novembris 2015 /NR. 44 (896)

Tieslietu ministrs 4. novembrī tikās ar biedrības "Reģionālo attīstības centru apvienība" pārstāvjiem, lai diskutētu par pakalpojumu pieejamību reģionos saistībā ar Tieslietu ministrijas veiktajām tiesu teritoriālajām reformām. Sanāksme tika organizēta, lai kliedētu izskanējušās bažas par iecerētās tiesu teritoriālās reformas ietekmi uz turpmāku tiesu un zemesgrāmatu nodaļu darbību un pieejamību iedzīvotājiem. Tika panākta vienošanās ...

žurnāls / Īsziņas

Tiesneši ievēlē pašpārvaldes institūciju locekļus

10. Novembris 2015 /NR. 44 (896)

Tiesnešu elektroniskajās vēlēšanās 5. novembrī Tiesnešu disciplinārkolēģijā ievēlēti Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe un Civillietu departamenta tiesnesis Valerijs Maksimovs, bet Tieslietu padomē kā pārstāve no zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu vidus ievēlēta Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnese Inguna Helmane. Savukārt Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas locekļa vēlēšanas ...

žurnāls / Īsziņas

Uzsver sabiedrības tiesiskās apziņas nozīmi

10. Novembris 2015 /NR. 44 (896)

Valsts prezidents Raimonds Vējonis 5. novembrī, tiekoties ar tiesībsargu Juri Jansonu, uzsvēra, ka tiesībsargam ir jāturpina paaugstināt sabiedrības tiesisko apziņu, informējot Latvijas iedzīvotājus par viņu tiesībām un pienākumiem, kā arī iespējām līdzdarboties valsts pārvaldē un vērsties dažādās valsts institūcijās. Tikšanās laikā amatpersonas pārrunāja tiesībsarga lomu un paveikto cilvēktiesību nostiprināšanā un labas pārvaldības veicināšanā. ...

Augstākā tiesa

žurnāls / Tiesību politika

Augstākā tiesa norāda uz nepilnībām tiesiskajā regulējumā

10. Novembris 2015 /NR. 44 (896)

Augstākās tiesas Civillietu departaments 28. oktobrī pieņēma lēmumu noraidīt Lietuvas Republikā reģistrētās bankrotējušās AS "flyLAL-Lithuanian Airlines" pieteikumu par ārvalsts nolēmuma atzīšanu, izpildi un izpildes nodrošināšanu pret VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" un AS "Air Baltic Corporation".1 Būtiski, ka Civillietu departaments vienlaikus pieņēma arī blakus lēmumu informēt Latvijas Republikas Saeimu, Valsts prezidentu un Ministru kabinetu par iespējamu Satversmes 1. panta pārkāpumu, neparedzot Latvijas Republikas normatīvajos aktos valsts drošības infrastruktūras objektu liettiesiskā statusa aprobežojumus, kā arī ierobežojumus rīcībai ar tiem privāto tiesību jomā. Lai gan tiesu lemto "Jurista Vārds" parasti publicē rubrikā "Tiesību prakse", šoreiz attiecīgais blakus lēmums tā satura dēļ izvēlēts "Tiesību politikas" sadaļai. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Jauna literatūra mediācijas un sarunu procesa vadīšanai

3. Novembris 2015 /NR. 43 (895)

Aizvadītajā ceturtdienā, 29. oktobrī, notika Juridiskās koledžas apgādā izdotās grāmatas "Mediācija un sarunas" atvēršanas pasākums, kurā īpaša uzmanība tika veltīta ne vien jaunajam izdevumam un tā autoriem – Jānim Bolim un Zīlei Gereišai, bet arī pašai mediācijai un prasmei sarunāties. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Valsts budžeta pieņemšana

3. Novembris 2015 /NR. 43 (895)

Valsts budžets ir saimniecības plāns, kurā tiek noteikti valsts pienākumu izpildei nepieciešamie līdzekļi atbilstoši ekonomiskajai situācijai. Valsts budžets atspoguļo kopējo valsts politiku. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas konstitūcijās budžeta pieņemšanas procesa reglamentācijas plašums atšķiras. Latvijā tikai Satversmes 66. un 73. pants, savukārt pārējo abu valstu konstitūcijās atsevišķa nodaļa nosaka budžeta pieņemšanas kārtību. Visās ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

3. Novembris 2015 /NR. 43 (895)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija pieejama bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

Dzintars Melbārdis

žurnāls / Jurista vizītkarte

Dzintars Melbārdis

3. Novembris 2015 /NR. 43 (895)

...

150

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

5. Novembris 2024

saturs abonēt

e-žurnāls