Jurista Vārda satura arhīvs

Kārlis Piģēns

žurnāls / Notikums

Pasniegta Saharova balva par domas brīvību

14. Janvāris 2020 /NR. 2 (1112)

"Jurista Vārds" pēc Eiropas Parlamenta uzaicinājuma līdz ar citiem Latvijas mediju pārstāvjiem 2019. gada 17.–18. decembrī viesojās Eiropas Parlamentā Strasbūrā, Francijā. Eiropas Parlamentā svinīgā apbalvošanas ceremonijā 18. decembrī Džūherai Ilhamai (Jewher Ilham) pasniedza 2019. gada Saharova balvu. Ilhama Tohti meita Strasbūrā saņēma 2019. gada Saharova balvu par domas brīvību sava tēva vietā, kurš pašlaik atrodas ieslodzījumā Ķīnā. ...

žurnāls / Tiesību politika

Pastiprinās Satversmes tiesas, starptautiskās tiesas un pārnacionālās tiesas tiesnešu garantijas

14. Janvāris 2020 /NR. 2 (1112)

Ministru kabinets 2019. gada 7. janvāra sēdē apstiprināja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu pakotni, proti: 1) likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"",1 lai nodrošinātu, ka personai, kura ir bijusi Satversmes tiesas tiesneša, starptautiskās tiesas tiesneša vai pārnacionālas tiesas tiesneša amatā, ir iespēja pretendēt uz vakantu Augstākās tiesas tiesneša amata vietu pirms atklāta pretendentu konkursa rīkošanas; 2) likumprojektu "Grozījumi Valsts civildienesta likumā",2 kas paredz, ka valsts interesēs Satversmes tiesas tiesnesi gada laikā pēc pilnvaru termiņa izbeigšanās, neorganizējot atklātu pretendentu konkursu, var iecelt vakantā ierēdņa amatā, ja persona atbilst amatam izvirzītajām prasībām; 3) likumprojektu "Grozījumi Satversmes tiesas likumā",3 kas paredz Satversmes tiesas tiesnešu sociālās garantijas pēc pilnvaru termiņa beigām. Piedāvājam ieskatu likumprojektu anotācijās. ...

žurnāls / Īsziņas

14. Janvāris 2020 /NR. 2 (1112)

Ministru kabinets 7. janvārī atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos trīs savstarpēji saistītus likumprojektus "Grozījumi Satversmes tiesas likumā", "Grozījums likumā "Par tiesu varu"" un "Grozījumi Valsts civildienesta likumā", ar kuriem plānots stiprināt Satversmes tiesas neatkarību. ● ● ● Valdība 7. janvārī atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos likumprojektus " ...

žurnāls / Īsziņas

Pieejama bezmaksas mediācija ģimenes strīdos

14. Janvāris 2020 /NR. 2 (1112)

Tieslietu ministrija sadarbībā ar Sertificētu mediatoru padomi janvārī atsākusi īstenot projektu "Bezmaksas mediācija ģimenes strīdos", lai sniegtu atbalstu ģimenēm tādu strīdu un domstarpību risināšanā, kas skar bērnu intereses. Projekta ietvaros sertificēta mediatora bezmaksas pakalpojumus būs iespējams saņemt dažādu veidu ar bērnu interesēm saistītu ģimenes strīdu risināšanā, kā, piemēram, saskarsmes jautājumos, ...

žurnāls / Īsziņas

Piešķirtas Augstākās tiesas Temīdas balvas

14. Janvāris 2020 /NR. 2 (1112)

Augstākajā tiesā profesionālā Temīdas balva piešķirta Tieslietu padomes sekretariāta konsultantei Irinai Čašai, radošā Temīdas balva – Personāla nodaļas speciālistei Laumai Kuzmanei, bet īpašā Temīdas balva – Senāta Civillietu departamenta senatorei Marikai Senkānei. Augstākās tiesas Temīdas balvai ir noteiktas trīs kategorijas. Profesionālo balvu piešķir par īpašu, spilgtu, kvalitatīvu profesionālo sasniegumu, radošo balvu ...

žurnāls / Īsziņas

Tieslietu padomes lēmumi tiesnešu karjeras jautājumos

14. Janvāris 2020 /NR. 2 (1112)

Tieslietu padome pārcēlusi Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Inesi Lauru Zemīti Augstākās tiesas tiesneša amatā. Tiesnese I.L. Zemīte astoņus gadus strādāja Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā, bet kopš 2005. gada – Rīgas apgabaltiesā, piecus gadus viņa bija Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāja. Ar Tieslietu padomes lēmumu Rīgas apgabaltiesas tiesneša amatā pārceltas divas rajona (pilsētas) tiesu tiesneses – ...

žurnāls / Īsziņas

Noslēgts līgums par juridisko tālākizglītību

14. Janvāris 2020 /NR. 2 (1112)

Tiesu administrācija ir noslēgusi līgumu ar Latvijas Universitāti par juridisko tālākizglītības mācību nodrošināšanu. Mācības paredzētas tiesnešiem, tiesu darbiniekiem, prokuroriem, izmeklētājiem, advokātiem un maksātnespējas administratoriem. Mācības tiek finansētas Eiropas Sociālā fonda "Justīcija attīstībai" ietvaros. Mācību mērķis ir uzlabot efektivitāti strīdu izšķiršanā komercdarbības kontekstā un ekonomisko ...

žurnāls / Īsziņas

Piešķirti līdzekļi finanšu un ekonomisko noziegumu apkarošanai

14. Janvāris 2020 /NR. 2 (1112)

Noziedzības novēršanas padome 7. janvārī nolēma no Noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas fonda piešķirt finansējumu 1 580 035 eiro apmērā finanšu un ekonomisko noziegumu apkarošanai, kā arī atbalsta sniegšanai noziedzīgos nodarījumos cietušajiem. Atbilstoši padomes lēmumā paredzētajiem mērķiem finanšu līdzekļi tiks izmaksāti prokuratūrai, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Finanšu izlūkošanas dienestam, Valsts ...

Leonards Pāvils

žurnāls / Redaktora sleja

Tieslietas un komunikācija ar sabiedrību

14. Janvāris 2020 /NR. 2 (1112)

Tieslietu sistēmas uzdevums ir rūpēties par taisnīgumu. Vēlams, lai šie centieni būtu pamanāmi, tāpēc nozīmīga ir komunikācija ar sabiedrību. Informāciju par tieslietu sistēmas un tiesu darbu sabiedrība galvenokārt iegūst no medijiem. Tāpēc ir tik svarīgi, lai medijiem tiktu nodrošināta operatīva iespēja saņemt pietiekamu un saprotamu informāciju. Veiksmīgas komunikācijas mērķis ir palielināt sabiedrības uzticību tieslietu ...

žurnāls / Juridiskā darba tirgus

7. Janvāris 2020 /NR. 01 (1111)

Izglītība: Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte – profesionālais maģistra grāds tiesību zinātnē, sertificēta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas speciāliste (CAMS). Darba pieredze: Uzņēmumu reģistra Juridiskās nodaļas vadītāja vietniece (līdz 10.2018.), eksperte juridisko personu izmantošanas noziedzīgiem nolūkiem novēršanas jomā, Tieslietu ministrijas Komerctiesību nodaļas juriste. Kādas tiesību nozares ...

Rasma Zvejniece

žurnāls / Juridiskā literatūra

Iznācis Augstākās Tiesas Biļetena 19. laidiens

7. Janvāris 2020 /NR. 01 (1111)

Augstākās Tiesas Biļetena 19. numurs šoreiz ir 168 lappušu biezs, un tajā publicēta plaša informācija par Augstākās tiesas un Tieslietu padomes darbu. ...

Latvijas Zvērinātu advokātu padome

žurnāls / Informācija

Latvijas Zvērinātu advokātu padomē

7. Janvāris 2020 /NR. 01 (1111)

Informācija par 2019. gada 17. decembra Latvijas Zvērinātu advokātu padomes sēdē izskatītajiem jautājumiem. ...

Maksātnespējas kontroles dienests

žurnāls / Tiesību politika

Maksātnespējas procedūras – konkurētspējīgas komerctiesiskās vides sastāvdaļa

7. Janvāris 2020 /NR. 01 (1111)

Atskatoties uz laika posmu, kas pagājis kopš maksātnespējas jomas reformas uzsākšanas, šobrīd ir iespējams izdarīt secinājumus par paveikto un iezīmēt nākotnes izaicinājumus. Šajā rakstā tie tiks aplūkoti no Maksātnespējas kontroles dienesta (turpmāk – MKD) kā maksātnespējas politikas ieviesēja un uzraudzības iestādes skatpunkta. ...

Mihails Papsujevičs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Nepilngadīgo kriminālatbildības reforma: svarīgs solis kriminālsodu politikas pilnveidē

7. Janvāris 2020 /NR. 01 (1111)

2019. gada 5. decembrī Saeima otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā, ar kuriem paredzēts īstenot nepilngadīgo kriminālatbildības reformu. ...

Ilona Kronberga

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Bērna labāko interešu principa realizācija praksē

7. Janvāris 2020 /NR. 01 (1111)

Bērnu tiesību aizsardzības sistēma Latvijā šobrīd ir sadrumstalota un vāja: pietrūkst ne tikai vienota redzējuma par darba metodēm, bet arī par uzdevumiem, kurus īstenojot ir iespējams sasniegt mērķus, kas noteikti starptautiskos tiesību aktos, kam Latvija pievienojusies jau gandrīz divdesmit gadus. Par esošās sistēmas efektivitātes novērtējumu ir sāktas novēlotas debates. Bērnu tiesības, kas nešaubīgi ietver bērna labāko interešu principa realizāciju praksē, ir noteikta vecuma personu pamattiesības, un to nodrošināšana ir tiesību aizsardzības jomas, tai skaitā Tieslietu ministrijas, prioritāte. ...

Kristīne Miļevska

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ceļā uz Ekonomisko lietu tiesas izveidi

7. Janvāris 2020 /NR. 01 (1111)

Tieslietu politikas un tiesu sistēmas efektivitātei ir nozīmīga loma valsts tautsaimniecības attīstībā. Efektīva un kvalitatīva tiesu sistēma ir būtisks aspekts, kas ietekmē komercdarbības vidi un līdz ar to arī Latvijas iedzīvotāju labklājības līmeni. Uzņēmējdarbības ietvaros nenoliedzami būtiska nozīme ir tam, cik ātri var panākt savu tiesību aizsardzību tiesā, tomēr vienlīdz svarīgi ir nodrošināt augstu nolēmumu kvalitāti un taisnīguma atjaunošanu. ...

Jānis Dreimanis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Automatizēto procesu robotizācija un datu pieejamība

7. Janvāris 2020 /NR. 01 (1111)

Kāpēc cilvēkam darīt robota darbu Šķiet, ka termins "mākslīgais intelekts" varētu uzvarēt konkursā par gada vārdu tieslietu nozarē 2019. gadā. Un ne velti – tik daudz kā aizvadītajā gadā tieslietu nozare vēl nekad iepriekš nav centusies nodibināt tuvāku saikni ar mākslīgo intelektu, tā pielietojumu nozarē un pētījusi pat tā ētiskās un morālās skaldnes. Un ne tikai tieslietu nozarē – it visur mākslīgais intelekts ...

Laila Medina, Inta Salinieka

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Juridiskās izglītības kvalitāte. Kurp ejam?

7. Janvāris 2020 /NR. 01 (1111)

Kvalitatīva tiesību normu izstrāde un piemērošana ir viens no būtiskākajiem aspektiem, kas veido sabiedrības uzticēšanos tiesībām, valsts pārvaldei un tiesām. Tādēļ vēl jo svarīgāk ir nodrošināt atbilstošu juridisko izglītību, kas sagatavo juristus, kuri sabiedrībai radīs uzticību tiesībām. ...

Solvita Kalniņa-Caune, Lina Savicka

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kā nodrošināt tiesnešu kompetenci Latvijā

7. Janvāris 2020 /NR. 01 (1111)

Tiesnešu tālākizglītības jautājums ir viens no tiem, kas ik pa laikam tiek minēts konferencēs, juridiskos rakstos, un šī pieminēšana dažreiz rada iespaidu, ka tiesneši nav pietiekami izglītoti. Ir daudz atceltu tiesu nolēmumu, atšķirīga tiesu prakse vai sprieduma rezultāts nav apmierinājis kādu no pusēm vai pat tiesu politikas veidotāju. Sniegt ieskatu tajā, vai tiesneši mācās, kādi ir tiesnešu tālākizglītības izaicinājumi, ...

Dace Vārna, Iveta Gedus

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pagaidu aizsardzība – visās civillietu kategorijās

7. Janvāris 2020 /NR. 01 (1111)

Satversmes 92. pants noteic, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Tiesības uz taisnīgu tiesu attiecas uz visu tiesvedības procesu, tostarp efektīvu tiesas aizsardzības nodrošināšanu līdz galēja nolēmuma spēkā stāšanās brīdim. Tas nozīmē, ka no tiesībām uz taisnīgu tiesu izriet valsts pienākums nodrošināt tiesā īstenojamus un efektīvus pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļus, ko prasītājs var izmantot pret savu tiesību aizskārēju. ...

Indra Gratkovska

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kriminālprocesuālā regulējuma pilnveide turpinās

7. Janvāris 2020 /NR. 01 (1111)

Pamatojoties uz Ministru prezidenta 2019. gada 20. februāra rezolūciju Nr. 2019-1.1.1./11-11, Tieslietu ministrija sadarbībā ar Ģenerālprokuratūru un Iekšlietu ministriju ir veikusi nepieciešamo analīzi, lai izvērtētu, kādi priekšlikumi normatīvā regulējuma pilnveidošanai būtu nepieciešami, lai atslogotu tiesībaizsardzības iestāžu, prokuratūras darbu un tieslietu sistēmu kopumā ar mērķi palielināt noziedzīgu nodarījumu atklāšanu, īpaši tādu, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, kā arī nodrošinātu Moneyval rekomendāciju izpildi. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Cik garš ir ceļš līdz tiesas spriedumam

7. Janvāris 2020 /NR. 01 (1111)

Domājot par lietu izskatīšanas vidējiem termiņiem kā rādītāju tiesu efektivitātei, jāatgādina, ka dati par vidējo lietu izskatīšanas ilgumu ir matemātisku darbību rezultāts un tie vienmēr jāskatās kontekstā gan ar citiem statistikas rādītājiem, gan reālo situāciju (normatīvo aktu izmaiņām un veiktajām reformām attiecīgajā periodā un pirms tā). Nepārzinot kontekstu vai neiedziļinoties tajā, var nonākt pie kļūdainiem secinājumiem. ...

žurnāls / Tiesību politika

Dalītā īpašuma piespiedu nomas vietā – likumiskas zemes lietošanas tiesības

7. Janvāris 2020 /NR. 01 (1111)

Ar Satversmes tiesas 2018. gada 12. aprīļa spriedumu lietā Nr. 2017-17-01 par Satversmei neatbilstošiem un spēkā neesošiem no 2019. gada 1. maija tika atzīti pēdējie 2017. gada grozījumi normatīvajos aktos,1 kas skar piespiedu nomas tiesiskās attiecības. Tas bija jau trešais Satversmes tiesas spriedums tikai jautājumā par nomas maksu. 2017. gada grozījumu mērķis bija noteikt šī brīža ekonomiskajai situācijai atbilstošu nomas ...

Solvita Zvidriņa

žurnāls / Tiesību politika

Kāda būs jaunā kadastrālās vērtēšanas metodika

7. Janvāris 2020 /NR. 01 (1111)

Valsts zemes dienests ir izstrādājis un Tieslietu ministrija (turpmāk – TM) 2019. gada nogalē iesniedza Ministru kabinetā jaunu Kadastrālās vērtēšanas noteikumu projektu, ar ko paredzēts aizstāt 2006. gadā pieņemtos un pašlaik spēkā esošos noteikumus.1 Šī tiesību akta projekta mērķis ir pilnveidot kadastrālās vērtēšanas metodiku un nodrošināt Nekustamā īpašuma valsts kadastram datus kadastrālo vērtību bāzes izstrādei. Jauna kadastrālās vērtēšanas metodika jāievieš, lai katram nekustamajam īpašumam varētu noteikt tādu kadastrālo vērtību, kas ir objektīva un tirgum atbilstoša. Valdības rīcības plānā paredzēts, ka šie noteikumi kā daļa no nekustamā īpašuma nodokļa politikas tiks pieņemti 2020. gadā. Šajā rakstā iezīmēti galvenie jaunumi, kas ietverti jaunajā kadastrālās vērtēšanas noteikumu projektā. ...

žurnāls / Tiesību politika

Uzņēmumu reģistra aktualitātes: patiesā labuma guvēji un informācijas brīvpieeja

7. Janvāris 2020 /NR. 01 (1111)

Lai gan par nepieciešamību zināt juridisko personu patiesos labuma guvējus (turpmāk – PLG) diskutēts vairāk nekā 10 gadus, tikai 2017. gadā ar grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (turpmāk – Likums) Uzņēmumu reģistram (turpmāk – Reģistrs) tika iedoti instrumenti nepieciešamības iedzīvināšanai praksē. Savukārt 2019. gada jauninājumi bija vēl viens ...

Irina Ļitvinova

žurnāls / Tiesību politika

Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības attīstība tiesu pieejamībai un tiesiskuma stiprināšanai

7. Janvāris 2020 /NR. 01 (1111)

Projekta "Pieejas tiesiskumam stiprināšana Latvijā, veicinot mediācijas un valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pakalpojumus, kā arī atbalstot tiesu politikas attīstību un paaugstinot tiesas vadības kvalitāti" mērķis ir pārskatīt un uzlabot Latvijas tiesu sistēmas organizāciju, veicināt mediācijas izmantošanu un attīstīt valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmu, izmantojot Eiropas Padomes Komitejas tiesu efektivitātei (turpmāk – CEPEJ) izstrādātos instrumentus un metodiku. ...

žurnāls / Tiesību politika

Vai tikai lielāki parādi rada slogu?

7. Janvāris 2020 /NR. 01 (1111)

Kredītu reģistra aktuālā statistika par juridisko un fizisko personu jau kavētām un vēl nekavētām saistībām1 liecina, ka privātpersonas ir aizņēmušās 20 090 677 550 eiro. Šāds kredītiestāžu, saistīto komercsabiedrību, apdrošinātāju, krājaizdevu sabiedrību un valsts institūciju izsniegto saistību atlikums bija 2019. gada 3. ceturkšņa beigās. Saistību skaita ziņā tieši nelielās saistības (līdz 1000 eiro) ir izsniegtas visvairāk ...

žurnāls / Tiesību politika

Modernas, kvalitatīvas un efektīvas 21. gadsimta tiesas komunikācija

7. Janvāris 2020 /NR. 01 (1111)

Nemaz nav sen, kad, tiesnešu ieskatā, komunikācija par tiesas pieņemtu nolēmumu tika uzskatīta kā papildu darbs vai darbs, kas jāveic kādam citam – tiesu komunikatoriem, Tiesu administrācijai. Šāda pieeja tika balstīta gramatiskā tiesību normu iztulkojumā, atsaucoties uz likuma "Par tiesu varu" 11. panta trešajā daļā noteikto, ka nevienam nav tiesību pieprasīt no tiesneša atskaiti vai paskaidrojumus par to, kā izskatīta ...

žurnāls / Tiesību politika

Cik daudz izdarīts ekonomisko noziegumu apkarošanā Latvijā

7. Janvāris 2020 /NR. 01 (1111)

Divas nozīmīgākās starptautiskās organizācijas, kas vērtē Latvijas tiesisko regulējumu un paveikto noteiktu ekonomisko noziegumu apkarošanā, ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (turpmāk – OECD) un Eiropas Padome. OECD sastāvā tā ir Pretkukuļošanas darba grupa, kura pārrauga Konvencijas par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos ieviešanu (turpmāk – WGB), savukārt Eiropas ...

žurnāls / Intervija

"Lielākā noziedzība Latvijā ir saistīta ar korupciju un naudas atmazgāšanu"

7. Janvāris 2020 /NR. 01 (1111)

2019. gada sākumā vienu no pirmajām intervijām pēc stāšanās amatā J. Bordāns sniedza "Jurista Vārdam" un iezīmēja tajā savas apņemšanās tieslietu jomā. Šajā žurnāla laidienā, kurā ministrijas un tās padotības iestāžu darbinieki iezīmē nozares tuvākā laika attīstības virzienus, ministrs uzsver savas šā brīža galvenās politiskās prioritātes un iecerētās reformas, kā arī atskatās uz pirmajā darba gadā paveikto. ...

žurnāls / Notikums

Ar administratīvās atbildības reformas ceļvedi pārspēti iepriekšējie rekordi

7. Janvāris 2020 /NR. 01 (1111)

Noslēdzot aizvadīto darba gadu ar savas pastāvēšanas vēsturē smagāko – vairāk nekā 400 gramu – izdevumu, kuram turklāt jau dažās dienās tika izpirkta liela daļa no izdevēja pasūtītās papildtirāžas, grāmatžurnāls "Administratīvās atbildības reformas ceļvedis" ir pārspējis vairākus iepriekšējos "Jurista Vārda" rekordus. Taču šķiet, ka tas ir tikai likumsakarīgi, jo, kā izskanēja 2019. gada 18. decembrī Latvijas Universitātes Bibliotēkā notikušajā grāmatžurnāla atvēršanas pasākumā, arī pati reforma ir daudzu rekordu cienīga – tās īstenošanai kopumā veltītais laiks un pūles ir ārkārtīgi apjomīgas, lai gan eksperti, kas bijuši iesaistīti šajā procesā gadiem ilgi, uzskata, ka līdz ar vērienīgajām pārmaiņām faktiski ir notikusi administratīvās atbildības institūta evolūcija, nevis revolūcija, kuru neatkarīgās Latvijas tiesību sistēma, tiesību piemērotāji un sabiedrība bija pelnījusi jau sen. Tādēļ šobrīd vissvarīgākais ir visiem iesaistītajiem rīkoties, izpildot visus iekavētos priekšdarbus, lai Administratīvās atbildības likums patiesi varētu stāties spēkā šī gada 1. jūlijā un par šādu pagarinājumu nevajadzētu lemt atkārtoti. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Kurp šogad dodas tieslietu sistēma

7. Janvāris 2020 /NR. 01 (1111)

Sveicināti, cienījamie "Jurista Vārda" lasītāji, 2020. gadā! Daudzi no jums Jauno gadu noteikti ir sākuši ar 2019. gada veikuma auditu un nākotnes darbu un vēlmju apdomāšanu – gan privātajā, gan profesionālajā jomā. Tā kā mūsu žurnāla uzdevums ir nodrošināt atklātu un profesionālu diskusiju par Latvijas tiesiskās sistēmas problēmām un attīstības virzieniem, šo gadu sākam ar speciālo laidienu par nozares vadošās ...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Izmaiņas, kas skars Patērētāju tiesību aizsardzības centra kompetencē esošos pārkāpumus

17. Decembris 2019 /NR. 50/51/52 (1108/1109/1110)

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – PTAC) izskata administratīvos pārkāpumus dažādās jomās. Šobrīd Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (turpmāk – LAPK) ir noteikts viss regulējums administratīvo pārkāpumu jomā, bet turpmāk administratīvie pārkāpumi un sodi tiks noteikti attiecīgo nozari regulējošajos normatīvajos aktos. PTAC pa dažādām jautājumu kategorijām ir apkopojis administratīvos pārkāpumus, kas ...

Valentīns Hitrovs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par administratīvo piespiedu līdzekļu piemērošanu konkurences tiesībās

17. Decembris 2019 /NR. 50/51/52 (1108/1109/1110)

Administratīvās atbildības likuma (turpmāk – AAL) izstrādes un pieņemšanas procesam sekoja līdzi katra institūcija, kura savā ikdienā piemēro administratīvo atbildību. AAL pilnveido administratīvo pārkāpumu piemērošanas procesu un sakārto administratīvās atbildības sistēmu. Vienlaikus arī pēc tam, kad likums uzsāks darbību, atsevišķi tiesību piemērotāji, tai skaitā Konkurences padome (turpmāk – KP), joprojām piemēros administratīvajai atbildībai pielīdzināmus piespiedu līdzekļus atbilstoši nozares materiālajam un procesuālajam regulējumam Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) noteiktajā kārtībā. Raksta mērķis ir īsi skaidrot iemeslus, kāpēc administratīvo piespiedu līdzekļu piemērošanai konkurences lietās ir svarīgs APL noteiktais procesa regulējums, salīdzinot ar AAL procesa regulējuma iespējām. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Administratīvā atbildība vides aizsardzības jomā

17. Decembris 2019 /NR. 50/51/52 (1108/1109/1110)

Vides aizsardzības un dabas aizsardzības jomā administratīvo atbildību turpmāk noteiks Vides aizsardzības likums, likums "Par zemes dzīlēm", likums "Par ietekmes uz vidi novērtējumu", Piesārņojuma likums, Atkritumu apsaimniekošanas likums, Iepakojuma likums, Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likums, Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likums Ūdens apsaimniekošanas likums, Ķīmisko vielu likums, likums "Par radiācijas drošību un kodoldrošību", likums "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām", Sugu un biotopu aizsardzības likums un Aizsargjoslu likums. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Administratīvo pārkāpumu kodifikācija lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē

17. Decembris 2019 /NR. 50/51/52 (1108/1109/1110)

Administratīvo atbildību lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē turpmāk noteiks Pārtikas aprites uzraudzības likums, Veterinārmedicīnas likums, Augu aizsardzības likums, Meža likums, Zvejniecības likums, Meliorācijas likums, Ģenētiski modificēto organismu aprites likums, Medību likums, Sēklu un šķirņu aprites likums, Mēslošanas līdzekļu aprites likums un Dzīvnieku aizsardzības likums. ...

Datu valsts inspekcija

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kas pēc administratīvo pārkāpumu procesa reformas mainīsies datu aizsardzības jomā

17. Decembris 2019 /NR. 50/51/52 (1108/1109/1110)

Datu valsts inspekcija (turpmāk – Inspekcija) ir apkopojusi šādu informāciju par administratīvo pārkāpumu procesa reformu Inspekcijas kompetences jomā. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Kodekss) 236.10 panta pirmo daļu Inspekcija izskata šā kodeksa 166.2 panta otrajā daļā (Kredītinformācijas biroja pakalpojumu sniegšana bez licences vai par kredītinformācijas biroja darbības licences nosacījumu ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Administratīvā pārkāpuma sods regulējamo sabiedrisko pakalpojumu jomā

17. Decembris 2019 /NR. 50/51/52 (1108/1109/1110)

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk – Regulators) ir daudznozaru regulators, tā pārraudzībā ir šādas nozares: enerģētika (elektroenerģija, siltumapgāde un dabasgāzes apgāde), elektroniskie sakari, pasts, sadzīves atkritumu apsaimniekošana un ūdenssaimniecība. Regulatora uzdevums šajās nozarēs ir aizstāvēt lietotāju intereses un veicināt sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju attīstību.1 Iepriekš minētais nozīmē, ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Administratīvo pārkāpumu kodifikācija transporta un sakaru nozarē

17. Decembris 2019 /NR. 50/51/52 (1108/1109/1110)

Ar Ministru kabineta 2013. gada 4. februāra rīkojumu Nr. 38 "Par Administratīvo sodu sistēmas attīstības koncepciju" atbalstītajā Administratīvo sodu sistēmas attīstības koncepcijā tika paredzēts veikt administratīvo pārkāpumu regulējuma kodifikāciju, nozaru speciālajā regulējumā ietverot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Kodekss) sevišķajā daļā paredzētos administratīvos pārkāpumus. Savukārt 2016. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Administratīvā pārkāpuma process arī tiesās uz pārmaiņu sliekšņa

17. Decembris 2019 /NR. 50/51/52 (1108/1109/1110)

Esmu viena no Administratīvās atbildības likumā noteiktajām personām, kas veic administratīvā pārkāpuma procesu, jo starp manām specializācijām ir administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšana, tāpēc ar lielām cerībām gaidu jaunā likuma spēkā stāšanos, kas būs atskaites punkts administratīvā pārkāpuma procesa jaunai kvalitātei un izaicinājums visiem Administratīvās atbildības likuma piemērotājiem. Nenoliedzami, paies laiks, kamēr amatpersonas un tiesas (tiesneši) būs vienisprātis par procesa jauno kvalitāti, kamēr apzinās gan likuma nepilnības, gan pozitīvos ieguvumus, pielāgos domāšanu un darba procesu jaunajai procedūrai. Taču kopumā atzinīgi vērtēju likuma izstrādātāju ieguldīto darbu. Raksta mērķis ir ielūkoties administratīvā pārkāpuma procesa norisē pirmās instances tiesā, izceļot dažus pozitīvus un ne tik pozitīvus aspektus. ...

Margita Kukjāne

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par Administratīvo pārkāpumu procesa atbalsta informācijas sistēmas ieviešanas problemātiku

17. Decembris 2019 /NR. 50/51/52 (1108/1109/1110)

2018. gada 25. oktobrī Saeima pieņēma Administratīvās atbildības likumu1 (turpmāk – AAL), paredzot, ka tas stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī. Lai nodrošinātu vienotu administratīvo pārkāpumu procesu uzskaiti visās valsts un pašvaldību institūcijās, ir nepieciešams jauns tehnoloģiskais rīks – Administratīvo pārkāpumu procesa atbalsta informācijas sistēma (turpmāk – APAS sistēma), kuru šobrīd izstrādā Iekšlietu ministrijas ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Likums paredz pilnībā mainīt administratīvo sodu sistēmu

17. Decembris 2019 /NR. 50/51/52 (1108/1109/1110)

Latvijas PSR Augstākā padome 1984. gada 7. decembrī pieņēma Latvijas PSR Administratīvo pārkāpumu kodeksu, kas stājās spēkā 1985. gada 1. jūlijā. Latvijas Republikas Augstākā padome ar 1991. gada 29. augusta lēmumu "Par Latvijas PSR likumdošanas aktu piemērošanu Latvijas Republikas teritorijā" noteica, ka līdz attiecīga Latvijas Republikas kodeksa vai cita likumdošanas akta pieņemšanai Latvijas Republikas teritorijā turpina piemērot Latvijas PSR Administratīvo pārkāpumu kodeksu, bet tā nosaukums tiek mainīts un tagad ir "Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss" (turpmāk – LAPK). Savukārt 1998. gada 15. oktobrī Saeima pieņēma likumu "Par Latvijas PSR normatīvo aktu piemērošanas izbeigšanu", kurā noteica, ka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss saglabā likuma spēku. LAPK sākotnēji tika radīts padomju tiesību sistēmā un atspoguļoja padomju juristu viedokļus par administratīvās sodīšanas būtību un tā piemērošanas kārtību. 2013. gada 4. februārī Ministru kabinets atbalstīja "Administratīvo sodu sistēmas attīstības koncepciju",1 kā arī izdeva rīkojumu2 nozaru ministrijām sadarbībā ar institūcijām, kuras piemēro administratīvos sodus, sniegt priekšlikumus par šo pārkāpumu turpmāku saglabāšanu administratīvo pārkāpumu sistēmā. Tiesiskais regulējums nepārtraukti attīstās, likumdevējs izlēma nevis pilnveidot esošo normatīvo aktu formulējumus, bet radīt jaunu Administratīvās atbildības likumu. ...

Ilona Torgašova

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Administratīvās atbildības likums – būtiskākās izmaiņas Valsts ieņēmumu dienesta skatījumā

17. Decembris 2019 /NR. 50/51/52 (1108/1109/1110)

2020. gada 1. jūlijā stāsies spēkā Administratīvās atbildības likums (turpmāk – Likums), secīgi minētajā datumā spēku zaudēs Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss. Likuma mērķis ir ieviest mūsdienām atbilstošu vienkāršu un ātru administratīvo pārkāpumu procesu. Likums paredz būtiskas izmaiņas administratīvā pārkāpuma procesā. Šajā rakstā minēsim tikai dažas Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) ieskatā būtiskākās izmaiņas, ar kurām saskarsies VID un kuras ietekmēs privātpersonas. ...

Modris Žeivots

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Procesuālie piespiedu līdzekļi administratīvā pārkāpuma procesā (administratīvā aizturēšana)

17. Decembris 2019 /NR. 50/51/52 (1108/1109/1110)

Pēc pusgada spēkā stāsies jaunais Administratīvās atbildības likums1 (turpmāk – AAL), kurš pamatos izmainīs (nezinu, vai uzlabos) līdz šim mums zināmo lietvedību administratīvo pārkāpumu lietās. Turpmāk to sauksim par administratīvo pārkāpumu procesu. Joprojām diskusijas vērts ir jautājums: vai no praktiskās izmantošanas viedokļa labāk nebija uzlabot kopš 1985. gada 1. jūlija spēkā esošo Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu2 (turpmāk – LAPK), pielāgojot to mūsdienu prasībām, vai tomēr to sadalīt, atsevišķi nodalot procesuālo daļu, bet bijušo sevišķo daļu pārcelt uz nozaru likumiem? Daļēji ir jāpiekrīt viedoklim, ka LAPK ir padomju laika mantojums ar novecojušiem uzskatiem, tomēr tas bija praktisks un viegli izmantojams. Man bija iespēja strādāt gan pirms LAPK ieviešanas, kad darbinieks bija apkrāvies ar dažādām nozari reglamentējošām tiesību normām, gan arī jau ar LAPK. Varu apgalvot, ka no praktiķu (precīzāk – "universālā" policijas darbinieka, kura kompetence ir ļoti plaša un daudzās nozarēs) skatpunkta vieglāk strādāt un darbs bija pārskatāmāks, ja materiālās un procesuālās tiesību normas bija atrodamas vienkopus (kodificētas). Protams, jāpiekrīt arī viedoklim, ka LAPK nebija pilnīgs un daudzas normas bija meklējamas speciālajos nozaru likumos. ...

Natālija Laveniece-Straupmane

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Izmaiņas administratīvā pārkāpuma procesā iestādē

17. Decembris 2019 /NR. 50/51/52 (1108/1109/1110)

Administratīvās atbildības likums (turpmāk – AAL) paredz pārņemt līdz šim labi pazīstamo administratīvā pārkāpuma procesa norises kārtību – procesu veidos trīs stadijas: 1) process iestādē, 2) process tiesā, 3) soda izpilde. Process iestādē iedalāms divos posmos – sākotnējā lēmuma pieņemšana un lēmuma pārsūdzēšana augstākai amatpersonai. Šāda kārtība ir paredzēta arī Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (turpmāk – LAPK), līdz ar to procesa norises kārtība pēc būtības netiks mainīta. Taču AAL paredz ieviest daudz jauninājumu katrā procesa stadijā. Šajā rakstā tiks analizētas svarīgākās izmaiņas. ...

Margarita Voiciša

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pašvaldību saistošo noteikumu saskaņošana ar Administratīvās atbildības likumu

17. Decembris 2019 /NR. 50/51/52 (1108/1109/1110)

Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 3. pantu vietējā pašvaldība ir vietējā pārvalde, kas ar pilsoņu vēlētas pārstāvniecības – domes un tās izveidoto institūciju un iestāžu starpniecību nodrošina likumos noteikto funkciju, kā arī šajā likumā paredzētajā kārtībā – Ministru kabineta uzdevumu un pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, ievērojot valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses. ...

Maksims Miņejevs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Administratīvās atbildības reformas aktualitātes Iekšlietu ministrijas skatījumā

17. Decembris 2019 /NR. 50/51/52 (1108/1109/1110)

[1] Administratīvās atbildības likuma1 stāšanās spēkā, kas bija paredzēta 2020. gada 1. janvārī, ir viens no būtiskākiem notikumiem administratīvās atbildības reformas īstenošanas procesā. Patlaban Latvijā pastāvošais administratīvās atbildības regulējums ietverts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā,2 kurš ir spēkā no 1985. gada 1. jūlija un šajā laikā grozīts vairāk nekā 150 reizes. Ar Administratīvās atbildības likuma ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Praktiski jautājumi un atbildes par Administratīvās atbildības likuma piemērošanu

17. Decembris 2019 /NR. 50/51/52 (1108/1109/1110)

Gatavojoties reformai administratīvās atbildības jomā, vairākas institūcijas, piemēram, Rīgas pilsētas būvvalde, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija un Daugavpils pilsētas pašvaldības policija, ir vērsušās Tieslietu ministrijā ar lūgumu sniegt skaidrojumu par jaunās kārtības piemērošanu kontekstā ar reālām prakses situācijām. Atgādinot, ka normatīvie akti Tieslietu ministrijai neparedz tiesības veikt to oficiālu interpretāciju un iestādes sniegtajai informācijai nav saistoša rakstura, ministrijas eksperti iespēju robežās tomēr ir snieguši viedokli saistībā ar tai iesūtītajām vēstulēm. Arī "Jurista Vārds" ir saņēmis interesentu jautājumus, tādēļ sadarbībā ar Tieslietu ministriju vienā materiālā ir apkopoti visi šie jautājumi, pēc iespējas sniedzot arī atbildes, jo līdzīgas neskaidrības var būt arī citiem tiesību piemērotājiem. Vienlaikus jānorāda, ka tie jautājumi, uz kuriem izvērstas atbildes pēc būtības jau atspoguļojas kādā no šī speciālizdevuma rakstiem, šajā apkopojumā atkārtoti nav ietverti. ...

Indra Gratkovska

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Konfiskācija administratīvā pārkāpuma procesā

17. Decembris 2019 /NR. 50/51/52 (1108/1109/1110)

[1] 12. nodaļa AAL tika ietverta, vadoties no regulējuma, kurš kopš 2017. gada 1. augusta ir spēkā Krimināllikumā un regulē mantas īpašo konfiskāciju.1 Latvijā vēsturiski ir pastāvējusi tā sauktā dalītā sodu sistēma. Tomēr administratīvās atbildības tiesiskais regulējums attiecībā uz konfiskāciju tikai ar AAL pieņemšanu ir tuvinājies vienotam redzējumam. Līdz šim konfiskācija administratīvās atbildības regulējumā ir pastāvējusi ...

Juris Siļčenko

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Sabiedrība nav informēta par administratīvās atbildības reformas ieviešanu un mērķiem

17. Decembris 2019 /NR. 50/51/52 (1108/1109/1110)

Ikvienam cilvēkam ir būtiski zināt savas tiesības un pienākumus, kā arī paļauties uz izveidotās tiesiskās sistēmas stabilitāti, kas veicina indivīda uzticēšanos valstij un likumiem. Minētās tiesības ir nostiprinātas Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 90. pantā. Cilvēku un sabiedrības izpratne par tiesībām, kā arī vajadzības kopumā nav statiskas un laika gaitā ārēju vai iekšēju faktoru ietekmes rezultātā mainās. Attiecīgi valstij būtu savlaicīgi jāreaģē uz sabiedrības vajadzībām un, ievērojot jaunākās tendences, kā arī tiesību principus, jāmaina vai jāuzlabo spēkā esošie likumi vai tiesību sistēma kopumā. ...

...

78

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

12. Novembris 2024

Nr 46/47 (1364/1365)

saturs abonēt

e-žurnāls