JURISTA VĀRDS Nr.34(102)

Latvijas Republikas 6.Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas

priekšsēdētājam A.Seiksta kungam

Latvijas Republikas 6.Saeimas Budžeta un finansu komisijas

priekšsēdētājam V.Baloža kungam

Latvijas Republikas tieslietu ministram Dz.Rasnača kungam

Latvijas Republikas izglītības ministram J.Gaigala kungam

Latvijas Republikas finansu ministram R.Zīles kungam

Latvijas Republikas Satversmes tiesas priekšsēdētājam A.Endziņa kungam

Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētājam A.Guļāna kungam

Valsts cilvēktiesību biroja direktoram O.Brūvera kungam

Latvijas Tiesnešu mācību centra direktorei I.Kačevskas kundzei

Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājam A.Niedres kungam

Latvijas Juristu biedrības prezidentam A.Borovkova kungam

Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centra direktoram

N.Muižnieka

Apvienoto Nāciju Attīstības programmas Latvijā vadītājam

J.S.Sorensena

Eiropas Padomes Informācijas un dokumentācijas centra direktoram

U.Krastiņa

Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas misijas Latvijā vadītājam

D.Džonsona

1998. gada 9. novembrī

Šā gada 6. novembrī Rīgā notika Latvijas Universitātes Cilvēktiesību institūta rīkotā un Eiropas Padomes finansiāli atbalstītā konference "Latvijas tiesu prakse Eiropas Cilvēktiesību konvencijas kontekstā".

Konferencē piedalījās speciālisti no Satversmes tiesas, Augstākās tiesas un pārējo instanču tiesām, Ģenerālprokuratūras, advokatūras, valsts pārvaldes iestādēm, akadēmiskajām aprindām un Eiropas Padomes. Pasākumu mērķis bija analizēt tiesu prakses attīstību Latvijā, apzināt pastāvošās problēmas un ieteikt to risinājumus atbilstoši starptautisko cilvēktiesību, īpaši Eiropas Cilvēktiesību konvencijas prasībām.

Konferences gaitā tika skarti gan tiesību teorijas, gan arī konkrēti juridiskās tehnikas jautājumi. Viena no svarīgākajām atziņām, kas izrietēja darba gaitā, attiecās uz abām aplūkotajām sfērām, proti, tiesu un valsts pārvaldes iestāžu darba kvalitāte ir atkarīga no pieejamas izglītības cilvēktiesību jomā.

Konferences nobeigumā dalībnieki vienojās par ieteikumiem, kas attiecas uz konferences skarto jautājumu loku. Dalībnieki uzskatīja, ka tikai dažādu institūciju apvienotiem spēkiem, ņemot vērā to kompetenci, var uzlabot indivīda tiesību aizsardzību Latvijā.

Latvijas Universitātes Cilvēktiesību institūta direktora v.i. I.Ziemele

Juristu un valsts pārvaldes iestāžu darbinieku uzdevums ir nodrošināt cilvēktiesību aizsardzību saskaņā ar Latvijas likumiem un spēkā esošajām starptautisko tiesību normām. Tādēļ Latvijā juristu un valsts pārvaldes iestāžu darbinieku izglītošana cilvēktiesību jomā ir vitāli svarīgs uzdevums. Lai pienācīgi īstenotu cilvēktiesības praksē, ir nepieciešama kvalitatīva izglītība cilvēktiesību jomā.

A. Juristu un valsts ierēdņu izglītība cilvēktiesību jomā:

I. Latvijā vairākas institūcijas ir iesaistījušās cilvēktiesību izglītības un mācību pasākumos. Šie pasākumi ir ievērības un atzinības vērti. Sakarā ar nepietiekamo finansējumu, dublēšanos un vājajām izglītības programmām šīs aktivitātes tomēr ne vienmēr ir sasniegušas paredzētos rezultātus. Tādēļ ir nepieciešama koordinācija un informācijas apmaiņa visu iesaistīto institūciju starpā.

II. Pamatojoties uz vairāku cilvēktiesību līgumu noteikumiem un sakarā ar ANO deklarēto Cilvēktiesību izglītības desmitgadi un tai pievienoto rīcības plānu, valstij ir pienākums nodrošināt izglītību cilvēktiesību jomā. Cilvēktiesību pasniegšanai augstākās izglītības iestādēs nav piešķirts pietiekams finansējums, kas ir nepieciešams kvalificētu juristu un pasniedzēju sagatavošanai. Arī citas iestādes, kas nodarbojas ar juristu un valsts pārvaldes iestāžu darbinieku izglītošanu, cieš no finansiāla atbalsta trūkuma. Šī mācīšana būtu jāpielīdzina tiem prioritāriem pasākumiem, ko valsts veic, lai iestātos Eiropas Savienībā, saņemot attiecīgu finansējumu.

III. Ir svarīgi izstrādāt atbilstošas izglītības programmas un mācību materiālus, kas ir orientēti uz noteiktām mērķa grupām. Finansētāji un iestādes, kas iesaistītas cilvēktiesību izglītībā, ir atbildīgas par to, lai izglītošanas pasākumi tiktu pienācīgi īstenoti un lai tiem būtu paliekoši rezultāti.

B. Starptautisko cilvēktiesību līgumu piemērošana, ieskaitot Eiropas Cilvēktiesību konvenciju (ECK):

I. Starptautiskie cilvēktiesību līgumi, kurus Latvija ir ratificējusi vai kuriem tā pievienojusies, ieskaitot Eiropas Cilvēktiesību konvenciju (ECK ), ir nacionālās tiesību sistēmas sastāvdaļa.