Latvijas un starptautiskās tiesību normas

Latvijas Republikas Augstākā padome 1990. gada 4. maijā, pieņemot deklarāciju “Par Latvijas Republikas pievienošanos starptautisko tiesību dokumentiem cilvēktiesību jautājumos”, atzina ANO un tās specializētajās organizācijās, kā arī Eiropas Drošības un sadarbības apspriedes Helsinku, Madrides un Vīnes tikšanās pieņemto starptautisko tiesību dokumentu sevišķo nozīmi cilvēktiesību nodrošināšanā, pievienojās starptautisko tiesību aktiem, tai skaitā Vispārējai cilvēka tiesību deklarācijai, Konvencijai par bērna tiesībām utt.
Vienlaikus deklarācijā tika norādīts, ka, atzīstot Eiropas Padomes un Eiropas Parlamenta ieguldījumu cilvēktiesību nodrošināšanā, Latvijas Republikas Augstākā padome savā likumdošanas darbā vadīsies no šo organizāciju pieņemtajiem dokumentiem cilvēktiesību jautājumos.
ANO Ģenerālās asamblejas 1948. gada 10. decembrī pieņemtās Vispārējās cilvēka tiesību deklarācijas 1. pantā teikts, ka visi cilvēki piedzimst brīvi un vienlīdzīgi savā cieņā un tiesībās.
ANO Ģenerālā asambleja 1959. gada 20. novembrī pasludināja “Bērna tiesību deklarāciju”, kur tās 3. princips nosaka, ka bērnam no piedzimšanas brīža jābūt apveltītam ar tiesībām uz vārdu un pilsonību.