Foto: Indulis Martinsons

Šajā rakstā tiks komentēts Administratīvā procesa likuma (turpmāk tekstā – APL) 81.pants, kas regulē augstākas iestādes rīcību administratīvā akta apstrīdēšanas gadījumā, kā arī nosaka administratīvā akta galīgo noformējumu. Rakstā izmantotas Egila Levita nepublicētās piezīmes Administratīvā procesa likuma projektam, Augstākās tiesas Senāta prakse, kā arī ārvalstu, it īpaši Vācijas, juridiskajā literatūrā izteiktās atziņas.
Administratīvā procesa likuma 81.pants nosaka:
“81.pants. Lēmums par apstrīdēto administratīvo aktu
(1) Augstāka iestāde izskata lietu vēlreiz pēc būtības kopumā vai tajā daļā, uz kuru attiecas iesniedzēja iebildumi.
(2) Augstāka iestāde ar savu lēmumu var:
1) atstāt administratīvo aktu negrozītu;
2) atcelt administratīvo aktu;
3) atcelt administratīvo aktu kādā daļā;
4) izdot satura ziņā citādu administratīvo aktu;
5) konstatēt, vai administratīvais akts, kurš jau zaudējis spēku (82.pants), ir bijis tiesisks vai prettiesisks.
(3) Lēmums par apstrīdēto administratīvo aktu (administratīvais akts) nedrīkst būt iesniedzēja interesēm nelabvēlīgāks nekā apstrīdētais administratīvais akts, izņemot gadījumu, kad augstāka iestāde konstatē, ka ir pārkāptas obligātās materiālo tiesību normas vai pārkāptas tādas procesuālo tiesību normas, kas aizsargā sabiedrības intereses.
(4) Ja iesniegumā par administratīvā akta apstrīdēšanu minēts apstrīdēšanas pamatojums, augstākas iestādes lēmuma pamatojumā norādāmi argumenti attiecībā uz šo iesniedzēja pamatojumu.
(5) Apstrīdētais administratīvais akts iegūst savu galīgo noformējumu tādā veidā, kādā tas noformēts lēmumā par apstrīdēto administratīvo aktu. Šādā veidā tas ir izpildāms un to var pārsūdzēt tiesā.”