Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” |
Likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”1 (turpmāk – Iepirkuma likums) ir paredzēts noteikts termiņš un kārtība, kādā pretendents var pārsūdzēt šā likuma subjekta – pasūtītāja lēmumu par iepirkuma procedūras rezultātiem, un šādas pārsūdzības tiesiskās sekas. Pieņemot, ka lēmums par iepirkuma procedūras rezultātiem ir administratīvs akts Administratīvā procesa likuma2 (turpmāk – APL) izpratnē, un konstatējot, ka Iepirkuma likumā noteiktā lēmuma par iepirkuma procedūras rezultātiem pārsūdzības termiņš, kārtība un tiesiskās sekas atšķiras no APL paredzētās administratīva akta pārsūdzības kārtības, termiņa un tiesiskajām sekām, rodas jautājums: kura likuma – Iepirkuma likuma vai APL normas jāpiemēro, ja pasūtītāja lēmums par iepirkuma procedūras rezultātiem tiek pārsūdzēts. Šā raksta mērķis ir atrisināt šo jautājumu, salīdzinot Iepirkuma likumā paredzēto sūdzību izskatīšanas kārtību ar APL attiecīgajām normām par administratīvo procesu iestādē un tiesā, kā arī sniegt viedokli jautājumā par iepirkuma līguma spēkā esamību, ja konstatēts, ka tā noslēgšanai veiktajā iepirkuma procedūrā ir pieļauti pārkāpumi.
Pasūtītāja lēmuma par iepirkuma procedūras rezultātiem spēkā esamība
Iepirkuma likuma 41. panta pirmajā daļā noteikts: „Pretendentam, kandidātam, preču pārdevējam, preču ražotājam, pakalpojumu sniedzējam vai būvdarbu veicējam (turpmāk – sūdzības iesniedzējs) ir tiesības iesniegt Iepirkumu uzraudzības birojam sūdzību par pasūtītāja darbību attiecībā uz atklāta vai slēgta konkursa, vai sarunu procedūras (turpmāk – iepirkumu procedūra) norisi, ja tas uzskata, ka pasūtītājs vai iepirkuma komisija nav ievērojuši iepirkumu regulējošo normatīvo aktu prasības un tādējādi pārkāpuši sūdzības iesniedzēja likumīgās tiesības un intereses.” Šā panta otrajā daļā savukārt noteikts: “Sūdzību par šā panta pirmajā daļā minētajiem jautājumiem var iesniegt līdz iepirkuma līguma noslēgšanai. Pēc iepirkuma līguma noslēgšanas sūdzības iesniedzējs pasūtītāja pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā.” Minētā panta trešajā daļā savukārt norādīts, – ja sūdzība Iepirkumu uzraudzības birojam ir iesniegta pirms iepirkuma līguma noslēgšanas, Iepirkumu uzraudzības birojs informē par to pasūtītāju un pasūtītājs nedrīkst slēgt iepirkuma līgumu, līdz saņem iepirkuma komisijas lēmumu par sūdzības izskatīšanas rezultātiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.