Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”

Lai gan vairāki juristi atzīst juridiskās personas kriminālatbildības ieviešanai paredzētās normas par antikonstitucionālām, 2005.gada 5.maijā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Krimināllikumā, kas tomēr nosaka kriminālatbildību juridiskajām personām. Paredzēts, ka minētie grozījumi stāsies spēkā vienlaikus ar Kriminālprocesa likuma spēkā stāšanos.
Ar grozījumiem Krimināllikumā tiks ieviesta VIII¹ nodaļa, kurā būs reglamentēti juridiskajām personām piemērojamie piespiedu ietekmēšanas līdzekļi.
Jāatzīmē, ka jau vairākus gadus Latvijā norisinās diskusijas par kriminālatbildības ieviešanas problēmām juridiskajām personām. Minētā institūta ieviešanas nepieciešamību pamato ar starptautisko normatīvo tiesību aktu prasībām. Šajā sakarā galvenokārt tiek minētas divas konvencijas, kurām Latvija ir pievienojusies, Eiropas Padomes “Krimināltiesību pretkorupcijas konvencija” un Apvienoto Nāciju Organizācijas “Konvencija par transnacionālo organizēto noziedzību”. Taču šajos starptautiskajos tiesību aktos nav noteikta obligāta kriminālatbildības ieviešana juridiskajām personām. Konvencijās ir noteiktas prasības ieviest administratīvo, civilo vai kriminālo atbildību juridiskajām personām. Rodas jautājums: vai, ieviešot kriminālo atbildību juridiskajām personām, Latvijas likumdevējs nedublē civiltiesību un administratīvo tiesību normas? Vai arī Latvijā civiltiesību un administratīvo tiesību normās nav paredzēta atbildība visā iespējamā juridiskās personas sabiedriski bīstamās darbības spektrā?
Atrast atbildi uz iepriekš sniegtajiem jautājumiem var palīdzēt 2005.gada 25.maijā izsludinātajos Krimināllikuma grozījumos paredzēto juridiskās personas piespiedu ietekmēšanas līdzekļu krimināltiesiskā raksturojuma analīze.

1. Juridiskās personas jēdziens

Piespiedu ietekmēšanas līdzekļu krimināltiesisko raksturojumu nav iespējams sniegt bez juridiskās personas jēdziena skaidrojuma.
Daudzi piekritīs, ka juridiskās personas kriminālatbildības ieviešana prasa detalizēta juridiskās personas definējuma parādīšanos krimināltiesībās. Tomēr minētā definējuma formulējums ir saistīts ar vairums problēmām.

1.1. Juridiskā persona – noziedzīga nodarījuma vai kriminālatbildības subjekts?
Fiziskās personas definējums krimināltiesībās ir nepieciešams, lai varētu sniegt precīzu noziedzīga nodarījuma sastāvu. Kā zināms, noziedzīga nodarījuma sastāvā ietilpst arī subjekts. Pašlaik noziedzīga nodarījuma subjekts var būt tikai fiziska persona, tādēļ noziedzīga nodarījuma subjekta pamatpazīmes ir pieskaitāmība un vecums. Taču – vai ar juridiskās personas parādīšanos krimināltiesībās jāparādās arī citām noziedzīga nodarījuma subjekta pamatpazīmēm?
Jāatzīmē, ka daži krimināltiesību pētnieki piedāvā juridiskajām personām piešķirt kriminālatbildības subjekta statusu, nevis noziedzīga nodarījuma subjekta statusu. Šādu viedokli, piemēram, pauž B.Volženkins, uzsverot, ka noziedzīgo nodarījumu var izdarīt tikai fiziska persona, kurai piemīt apziņa, un tādēļ tikai fizisko personu var dēvēt par noziedzīga nodarījuma subjektu. Savukārt juridiskās personas, kā atzīmē B.Volženkins, var līdzās fiziskām personām tikai atbildēt par izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Tādēļ juridiska persona var būt tikai kriminālatbildības subjekts.¹ Šo nostāju lielā mērā nosaka vainas izpratne krimināltiesībās. Grūti apšaubīt, ka juridiskai personai vaina kā personas psihiskā attieksme pret nodarījumu nav iespējama.
Kā uzsver profesors Uldis Krastiņš: “Vaina ikvienā noziedzīgā nodarījumā ir tam piemītošs obligāts elements”.