Senāta Krimināllietu departamenta 2021. gada 4. novembra senatoru kopsapulces lēmums

Senāta Krimināllietu departamenta kopsapulce, apspriežot jautājumu par Kriminālprocesa likuma 140. panta 7.¹ daļas interpretāciju, konstatē:

[1] Ar 2020. gada 11. jūnija likumu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" Kriminālprocesa likuma 140. pants "Procesuālās darbības veikšana, izmantojot tehniskos līdzekļus" papildināts ar 7.¹ daļu, saskaņā ar kuru šā panta 2.¹, piektajā un septītajā daļā noteikto var neievērot, ja procesa virzītājam ir iespējams ar tehniskiem līdzekļiem pārliecināties par citā telpā vai ēkā esošās personas identitāti. Pirmstiesas procesā procesuālo darbību fiksē šā likuma 143. pantā noteiktajā kārtībā.

[2] Tieslietu ministrijas 2021. gada 1. februāra apkārtrakstā par Kriminālprocesa likuma 140. panta 7.¹ daļas piemērošanu norādīts, ka saskaņā ar minēto tiesību normu procesa virzītājam nav uzlikts pienākums pārbaudīt, kur tieši atrodas persona, kurai jāpiedalās procesuālajā darbībā, līdz ar to procesa virzītājs var nezināt, ka persona atrodas citas valsts teritorijā procesuālās darbības laikā. Šādā situācijā par procesuālās darbības norises vietu uzskatāma vieta, kurā atrodas procesa virzītājs, un starptautiskās sadarbības joma netiek aizskarta.

Apkārtrakstā pausts viedoklis, ka gadījumos, ja procesa dalībnieks atrodas citas valsts teritorijā, Kriminālprocesa likuma 140. panta 7.¹ daļas piemērošana ir iespējama, ja izpildās šādi papildu kritēriji:

1. Persona ir Latvijas pilsonis vai nepilsonis Kriminālprocesa likuma 681. panta izpratnē (turpmāk – Latvijas pilsonis). Šis apstāklis ir būtisks, jo Latvijas pilsoņiem neatkarīgi no viņu atrašanās vietas ir tiesības labprātīgi komunicēt ar savas valsts pilsonības valsts iestādēm (konsulārajiem dienestiem, valsts iestādēm, kā arī tiesībsargājošajām iestādēm) bez citas valsts iejaukšanās šajā procesā.

2. Persona vēlas un piekrīt piedalīties procesuālajā darbībā videokonferences režīmā. Ievērojot pirmajā punktā norādīto, personai ir tiesības izvēlēties šādu komunikācijas veidu, taču tiesībsargājošās iestādes nedrīkst piespiest personu piedalīties procesuālajās darbībās ar videokonferences starpniecību. Ja persona nepiekrīt piedalīties procesuālajā darbībā videokonferences režīmā, ir jāiesaista attiecīgās valsts kompetentās iestādes ar starptautiskās sadarbības instrumentu (tiesiskās palīdzības lūguma, Eiropas izmeklēšanas rīkojuma) palīdzību.

Tieslietu ministrija apkārtrakstā pausto viedokli apstiprināja ar Senātam adresēto 2021. gada 8. aprīļa vēstuli.

[3] 2021. gada 16. februārī Senātā saņemts Latvijas Republikas ģenerālprokurora lūgums sasaukt Senāta Krimināllietu departamenta senatoru kopsapulci un apspriest jautājumu par Kriminālprocesa likuma 140.