Žurnāls: Par nepārsūdzamu lēmumu pārsūdzēšanas nepieļaujamību

20. Septembris 2005 /NR. 35 (390)

Par nepārsūdzamu lēmumu pārsūdzēšanas nepieļaujamību

Par nepārsūdzamu lēmumu pārsūdzēšanas nepieļaujamību
Par nepārsūdzamu lēmumu iesniegta blakus sūdzība nav uzskatāma par procesuālu dokumentu un ir atdodama tās iesniedzējam bez procesuāla lēmuma pieņemšanas. Ja tomēr lēmums tiesā ticis pieņemts, tā pārsūdzēšana nav iespējama, jo lēmums ir pieņemts jau pēc tam, kad tiesvedība par attiecīgo procesa jautājumu ir bijusi pabeigta un attiecīgais tiesas lēmums ir stājies spēkā.

Administratīvā procesa
likuma 315. un 324.pants

AT Senāta Administratīvo lietu
departamenta rīcības sēdes lēmums

Lieta Nr.SKA-413

2005.gada 8.augustā

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta senatoru kolēģija šādā sastāvā: sēdes priekšsēdētājs V.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).

Abonentu ieguvumi:

Pieeja jaunākajam izdevumam
Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes

ABONĒ 2025.GADAM!

Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!

3 KOMENTĀRI

Boris Klopcov

20. Maijs 2022 / 18:57

ATBILDĒT

Mana gadījumā, Latgales priekšpilsētās tiesas tiesnese lietā Nr. C29427321 atsākas pieņemt no Atbildētāja pretprasību pamatojoties uz apzināti nederīgo (nepareizo) tiesības normu “Civilprocesa likuma 74.panta trešās daļas noteikumus, proti, sakarā ar to ka ir uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības - minētie apstākļi liedz lietas dalībniekiem papildināt savus prasījumus”. Nav šaubas ka tiesnesei pietiekami zināms, ka minēta 74.panta 3.daļa nosaka Prasītāja tiesības. Savukārt Atbildētajā tiesības notiec minēta panta 4.daļa, t.sk. tiesības celt pretprasību kā arī, 136.panta pirmā daļa kas noteic, ka Atbildētājs ir tiesīgs līdz brīdim, kad lietas izskatīšana pēc būtības pabeigta, pirmās instances tiesā celt pret prasītāju pretprasību. Tādējādi, minēta lietā kartēja konfrontācija starp Latvijas likumu un tiesneses personīgajām ambīcijām - beidzās ar “tautas kalpa” uzvaru.

Anonīms lietotājs

20. Septembris 2005 / 10:24

ATBILDĒT

Nuja, man ari bija lieta. Nozimeja tiesas sedi apturesanas lieta, izsutija pavestes, protams pavesti sanemu pec tiesas sedes. Un pec tam pazino par neparsudzamu lemumu.

A kur paliek procesa dalibnieku uzklausisana?

Ko man tagad darit? Rakstit sudzibu tiesas priekssedetajam, a kada tur jega, ka jautajums jau izspriests?

praktiķis

20. Septembris 2005 / 10:10

ATBILDĒT

atkal interesanta Senāta tēze, kas formulēta ab initio kā tiesību norma. acīmredzami departamentam patīk darboties kā kvazi-leģislatoram.

tad jau principā tiesnesis var pieņemt pilnīgi absurdu lēmumu, parakstīt tam apakšā, ka lēmums nav pārsūdzams un viss???? nevar taču būt, ka likumā nav paredzētas iespējas šādas kļūdas labot?

galu galā - jautājums, kas kavē lietas virzību ipso facto vienmēr rada šaubas - kas vienam kavē, otram nekavē. un ja šādos gadījumos pusei tiek liegtas pārsūdzības tiesības, lai arī augstāka instance pārvērtē vai kaut kas netiek kavēts, tas varētu būt nepamatoti

	Žurnāls tiesiskai domai un praksei

Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv Informatīvais tālrunis 67311161 darbadienās 9:00-17:00
	Abonēšana	Par "Jurista Vārdu"
	Žurnāli	Redakcija
	Reklāma	Autoriem
	Darba sludinājumi	Lietošanas noteikumi
Redakcija: juristavards@lv.lv	Grāmatas	Autortiesības Kontakti

Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/	© VSIA "Latvijas Vēstnesis"