11. Oktobris 2005 /NR. 38 (393)
Skaidrojumi. Viedokļi
Daži aspekti tiesiskās paļāvības principa izpratnē
8

Šā raksta mērķis ir darīt zināmu plašākai sabiedrībai tās tiesiskās atziņas, kas iekļautas vairākos Administratīvās apgabaltiesas nolēmumos jautājumā par tiesiskās paļāvības principa izpratni. Minētais tiesību princips izvēlēts divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tas uzskatāms par vienu no administratīvā procesa fundamentiem. Otrkārt, šīs atziņas ir svarīgas valsts pārvaldes iestādēs strādājošajām personām, kas ikdienas darbā nonāk saskarē ar privātpersonām.

Daži aspekti tiesiskās paļāvības principa izpratnē

Mg.iur. Aldis Laviņš, Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētājs,
Dipl.iur. Ilze Kramiņa, Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētāja palīdze

LAVINS01.JPG (9777 bytes) KRAMINA-ILZE.JPG (13908 bytes)
Foto: Arnis Blumbergs Foto: no personiskā arhīva

[1] Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) tekstā ir ietverti dažādi tiesību principi. Tiesību principu pozitivizēšana normatīvo aktu tekstos nav obligāta, taču atsevišķos gadījumos tā ir vēlama, jo īpaši tiesību sistēmai, kura pārdzīvo straujas pārmaiņas, pārejot no tiesību sistēmas, kas piederīga sociālistisko tiesību lokam, uz sistēmu, kas atbilst Rietumu tiesību lokam. Tas dod iespēju ātrāk un sekmīgāk pabeigt tiesību sistēmas transformācijas posmu, it īpaši tiesību piemērošanas aspektā. Pozitivizējot tiesību principus, pirmkārt, tiek veicināta tiesību piemērotāju plašāka izpratne par tādu tiesību avotu kā tiesību principi, otrkārt, normatīvajos aktos ietvertie principi noteiktā apjomā tiek definēti, un līdz ar to konkrēto tiesību principu saturs kļūst skaidrāks tiesību piemērotājam. Atvasināt tiesību principus no atsevišķām tiesību normām vai atpazīt tos no Satversmē ietvertā regulējuma pavisam nav vienkāršs uzdevums. Tiesību principu pozitivizācija ievērojami atvieglo tiesību piemērotājam ikdienas darbā precīzāk piemērot tiesības.
[2] Vienlaikus jāatzīst, ka tiesību principi normatīvo aktu tekstos tomēr tiek definēti ļoti vispārīgi un to saturs ir jāatklāj, papildus apgūstot juridisko literatūru, kā arī nacionālo un Latvijas tiesību sistēmai radniecīgu ārvalstu tiesu judikatūru. Bieži ir gadījumi, kad administratīvo lietu dalībnieki rakstveida vai mutiskajos paskaidrojumos tiesas sēdēs atsaucas uz virkni APL minēto principu, īsti neizprotot to saturu, bet cerot, ka gan jau kāds no minētajiem principiem attieksies arī uz viņa gadījumu. Savukārt tiesību piemērotāju uzdevums ir argumentēt, kāpēc tas vai cits princips konkrētajā lietā ir vai nav piemērojams. Lai to izdarītu, tiesību piemērotājam ir jāzina šo principu saturs.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
8 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
M
17. Oktobris 2005 / 19:18
0
ATBILDĒT
Man skiet, ka palavibas subjektivi objektivais aspekts vismaz autoru dotaja interpretacija noslidina tiesisko balansu mazliet par daudz valsts virziena. Principa butu japastav absolutai prezumpcijai, ka valsts riciba ir bona fide. Iespeja noskirt patiesu neskaidribu no interpretacijas problemam ari diez vai ir vispareizaka linija, kurai butu jaatdala tiesiski aizsargajama palaviba. Principa katru normu var interpretet dazadi un vienmer var pastavet neskaidribas, lidz to ir autoritativi iztulkojusi augstakas instances tiesa. Butu javalda arkartigi specigai prezumpcijai, ka iestade ir izvertejusi visus sos apstaklus un nonakusi pie sapratigaka secinajuma. Acimredzama pretlikumiba logiskak ievietotos nevis ka viens no kriterijiem kuri (ka skiet pec autoru viedokla) butu japierada individam (pat aizmirstot uz mirkli, ka tas butu pretruna a procesa onus probandi sadalijumam), bet ka atsevisks iznemuma gadijums. Ja iestade ir rikojusies acimredzami pretlikumigi un velas tadel izvairities no kada pienakuma, butu tikai taisnigi, ja uz to gultos ari pazemojosais pienakums to pieradit, nevis vice versa.
Lai veicas!
12. Oktobris 2005 / 09:19
0
ATBILDĒT
Raksts labs un vajadzīgs.Īpaši priecē autoru pārliecība, ka mūsu diezgan korumpētā valsts un pašvaldību amatpersonu vidē nevaram runāt par absolūto tiesisko paļāvību. Piemēram, saistībā ar būvniecību un teritorijas plānošanu. Nereti šajos gadījumos, lai radītu iespēju, teiksim, kāpostu lauka vidū uzbūvēt lielveikalu, roku rokā ar negodprātīgiem pašvaldību plānotājiem "strādā"gan zemes īpašnieki, gan attiecīgās teritorijas attīstītāji.

Taču diemžēl par zināmu infantīlismu liecina šeit apspriestie viedokļi par autoru izskatu. Tiesa - izskatās viņi ļoti jauki.Lai veicas arī turpmāk!
jezups
11. Oktobris 2005 / 19:24
0
ATBILDĒT
starptautiskas tiesibas nav administrativais process! un vispar, starptautiskas tiesibas nemaz nav tiesibas. buss iebruka iraka - un figu visam starptautiskajam tiesibam!
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 5
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties