Nobeigums.

Sākums "LV"17.10.2000., Nr.363/364

Tomēr minētais nenozīmē, ka saskaņā ar likumu no valsts vai pašvaldību iestādes saņemtos personas datus persona var apstrādāt otrreiz, neievērojot Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Kā jau iepriekš teikts, — katrai datu apstrādei jābūt vienam no minētā likuma 7. pantā minētajiem personas datu apstrādes pamatiem.

Vēl viens nozīmīgs aspekts, kas jāatzīmē, apskatot privātās dzīves aizsardzību un informācijas atklātību, ir arhīvi un privātās dzīves aizsardzība. Šī raksta autors uzskata, ka, izstrādājot Fizisko personu datu aizsardzības likumu, nav pilnībā izprasti atsevišķi direktīvas 95/46/EC formulējumi. Šīs nepilnības būtu steidzami jālabo.

Jebkurš arhīvu rīcībā esošs dokuments var saturēt personisku informāciju — personas datus. Šie dati tiek periodiski nodoti glabāšanā arhīvam, un liela daļa no nododamās informācijas ir dokumenti par personām, kuras vēl ir darba mūža aktīvākajā periodā. Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka katru dienu uz kādu no valsts arhīviem dodas personas ar vēlmi saņemt kādu informāciju, un, izpildot šos pieprasījumus, arhīva darbiniekam jāievēro ne tikai viens, bet vairāki likumi. Un šeit liela nozīme ir tam, kā valsts arhīvi pārzina, interpretē un izprot normatīvos aktus, lai nodrošinātu personas datu aizsardzību un arī informācijas atklātību.