Foto: no personiskā arhīva

Pašlaik Latvijā intelektuālā īpašuma tiesībām, to skaitā autortiesībām, tiek pievērsta liela uzmanība. Sabiedrībā pamazām izveidojas apziņa, ka intelektuālais īpašums arī ir īpašums, kurš tāpat kā jebkurš cits īpašuma veids ir jāaizsargā no prettiesiskiem apdraudējumiem. Lai arī paši autortiesību subjekti savu interešu aizsardzībā priekšroku dod civilajai tiesvedībai, šajā rakstā minētās tiesības tiks aplūkotas galvenokārt no krimināltiesiskā aspekta.

Autortiesību krimināltiesiskās aizsardzības aktualitāti nosaka tas, ka šo tiesību neievērošana ir ne tikai morāla vai krimināla problēma, bet arī negatīvi iespaido valsts ekonomiku. Šajā ziņā autores viedoklis sakrīt ar Autortiesību aizsardzības organizācijas Business Software Alliance priekšsēdētāja V.Birkava pausto uzskatu, ka „nelikumīgas rīcības attaisnošanas mehānisms (..) Latvijā balstās uz infantilu pārliecību, ka par noziedzīgu nodarījumu nav uzskatāma un tātad nav sodāma rīcība, kurai ir vai tiek uzskatīts, ka tai ir masveida raksturs”. Jāpiebilst, ka likuma racionālās, visas sabiedrības interesēm atbilstošās prasības netiek respektētas, ja vien pastāv mazs risks tapt sodītam. Un kā liecina autores pētītā tiesu prakse Latvijā, šāds risks patiesi ir neliels, jo policija vēl aizvien ir gausa krimināllietu, kas saistītas ar autortiesību pārkāpšanu, ierosinātāja un aprobežojas ar administratīvajiem sodiem un kontrafakto eksemplāru izņemšanu no tirdzniecības. Pērn ierosinātas tikai piecas krimināllietas, pabeigta trīs lietu izskatīšana, bet vairākas lietas ir pārsūdzētas.¹

Ievērojot šos faktus, sabiedrībai ir jādod signāls, ka likuma tīša ignorēšana draud ar attiecīgu atbildību, tādēļ, pēc autores domām, Krimināllikumā (KL) attiecībā uz autortiesību pārkāpumu reglamentāciju nepieciešams labot vairākas nepilnības, kas konstatētas pēc turpmāk aplūkoto Latvijas un ārvalstu tiesību normu izvērtēšanas.

Latvijai saistošie starptautiskie līgumi šobrīd nosaka, kādas darbības ir atzīstamas par krimināli sodāmām, kādi ir sodu veidi un kurš ir atbildīgs par pārkāpuma rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu. Būtībā starptautiskās prasības arvien vairāk tiek tendētas uz kriminālatbildības piemērošanu attiecībā uz tiesību pārkāpējiem, atbildības principu harmonizēšanu starptautiskajā līmenī, kā arī pārkāpumu sastāvu un minimālo sankciju noteikšanas principu reglamentāciju starptautiskajos līgumos.² Šādas tiesību harmonizācijas rezultātā intelektuālā īpašuma pārkāpumu sankcionēšana tiek reglamentēta pēc vienādiem principiem praktiski visās attīstītajās pasaules valstīs, kā tas divdesmitajā gadsimtā ir izveidojies attiecībā uz aizsardzības apjoma noteikšanu.