Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums

Personām, kuras Latvijā ieradās pēc 1940.gada 17.jūnija, lai pildītu militāro dienestu PSRS bruņotajos spēkos Latvijas teritorijā, līdz to demobilizēšanās brīdim nebija tiesību Latvijas Republikā uzturēties pastāvīgi un brīvi izraudzīties savu dzīvesvietu.

Pilsonības likuma 14.panta otrās daļas 4.punkts, kas paredz naturalizācijas iesniegumu izskatīšanas secību, ir piemērojams, ja ievēroti naturalizācijas vispārīgie noteikumi, t.sk., ja personai ir tiesības naturalizēties.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs V.Jonikāns, senatori J.Briede un I.Skultāne, piedaloties pieteicējam Genādijam Goglovam un Naturalizācijas pārvaldes pārstāvim Denisam Sokolovam, atklātā tiesas sēdē izskatīja lietu, kas ierosināta pēc Genādija Goglova sūdzības par Naturalizācijas pārvaldes lēmumu sakarā ar Genādija Goglova kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2004.gada 28.oktobra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1]Latvijas Republikas Naturalizācijas pārvalde (turpmāk – Naturalizācijas pārvalde), pamatojoties uz Pilsonības likuma 11.panta pirmās daļas 5.punktu, 2002.gada 21.oktobrī izdeva rīkojumu Nr.944 par naturalizācijas atteikumu Genādijam Goglovam. Tajā pašā datumā Naturalizācijas pārvalde Genādijam Goglovam uzrakstījusi vēstuli Nr.G-1471, kurā paziņojusi par iepriekš minēto rīkojumu. Vēstulē paskaidrots, ka, tā kā Genādijs Goglovs iesaukts PSRS bruņotajos spēkos Krievijā, bet atvaļināts Latvijā, viņš nav tiesīgs saņemt Latvijas Republikas pilsonību.