Pārmaiņu laiks kriminālprocesā

III. Kriminālprocesa dalībnieki

Dr.iur. Ārija Meikališa, LPA rektore, profesore, Dr.iur. Kristīne Strada–Rozenberga, LU asociētā profesore

	Foto: no personiskā arhīva

Kriminālprocesa dalībnieku tiesiskajā reglamentācijā, Kriminālprocesa likumam (KPL) nomainot Kriminālprocesa kodeksu (KPK), notikušas būtiskas izmaiņas.

Raksturojot šīs izmaiņas kopumā, var atzīt, ka tās galvenokārt izpaudušās kā:

1)izmaiņas dalībnieku lokā, izslēdzot vairākus procesa dalībniekus (piemēram, tiesājamais, civilprasītājs/civilatbildētājs). Norādāms gan, ka dalībnieku “izslēgšanu” var raksturot divējādi– ir situācijas, kad zudis tikai attiecīga jēdziena definējums, taču pats institūts kopumā, protams, ar zināmām izmaiņām, ir saglabājies, tikai tiek dēvēts citādi.

Tā ir noticis ar tiesājamo– šāds jēdziens KPL netiek lietots, taču tas, protams, nenozīmē, ka procesā vairs nepiedalās persona, kura tiek tiesāta. Saskaņā ar KPL personu, kura tiek tiesāta, dēvē par apsūdzēto, līdz ar to persona apsūdzētā statusu saņem no brīža, kad pieņemts lēmums par tās saukšanu pie kriminālatbildības, līdz brīdim, kad stājas spēkā galīgais nolēmums, un jēdzieniska maiņa no apsūdzētā uz tiesājamo nenotiek. Blakus šādām tīri jēdzieniskām izmaiņām dalībnieku “izslēgšanas” ziņā notikušas arī izmaiņas pēc būtības.

Tā, piemēram, KPL vairs nav tādu dalībnieku kā civilprasītājs un civilatbildētājs, jo KPL vairs neparedz civilprasības institūtu kriminālprocesā. Kā nedaudz salīdzināms, taču ļoti atšķirīgs civilprasības institūts KPL iekļauta kompensācija, kuru sīkāk iztirzāsim rakstā par mantiskajiem jautājumiem, taču dalībnieku loka kontekstā vietā ir atzīmēt, ka civilprasības pieteikšana atbilstoši KPK radīja patstāvīgu procesa dalībnieku– civilprasītāju– un varēja radīt arī civilatbildētāju, bet kompensācijas pieteikums jaunus procesa dalībniekus ar patstāvīgiem procesuāliem statusiem nerada;

2)izmaiņas dalībnieku lokā, paredzot jaunus procesa dalībniekus (piemēram, izmeklēšanas tiesnesis, persona, pret kuru uzsākts process, revidents, aizturētais);

3)būtiski mainīts dalībnieku statuss (piemēram, aizdomās turētais, eksperts);

4)ietverti jauni institūti, kas līdz šim nebija tik strikti reglamentēti KPL (piemēram, procesuālā imunitāte, interešu konflikts).

1.Kriminālprocesa dalībnieku kopējais loks

Iesākumam jānorāda, ka KPL, atšķirībā no KPK, ir izveidota speciāla nodaļa, kurā likumdevējs mēģinājis ietvert visas kriminālprocesā iesaistītās personas, kā arī ir ieviesta to klasifikācija. KPK darbības laikā šim jautājumam uzmanība bija pievērsta tikai zinātnē.

Neiedziļinoties diskusijā par kriminālprocesa dalībnieku izpratni un to klasifikācijas modeļiem KPK darbības laikā, norādīsim tikai vienu no atzītajiem kriminālprocesa dalībnieku klasifikācijas modeļiem (sk. 1.shēmu).

Bet KPL 8.nodaļā “Kriminālprocesā iesaistītās personas” ietverto dalībnieku loku un to raksturojumu ilustrē 2.shēma.

Pirms nedaudz sīkāk apskatām katru no KPL iekļautajām procesa dalībnieku klasifikācijas grupām atsevišķi, vēlamies pakavēties pie dažiem aktuāliem un/vai problemātiskiem aspektiem, kas attiecināmi uz kriminālprocesā iesaistīto personu loku kopumā. Mūsuprāt, apsveicama un atbalstāma ir likumdevēja vēlme radīt vienu KPL sadaļu, kurā reglamentēti visu kriminālprocesā iesaistīto personu procesuālie statusi.

Visu kriminālprocesa dalībpersonu, to pienākumu, tiesību u.tml. reglamentācija vienā likuma sadaļā neapšaubāmi padarītu likumu pārskatāmu, atvieglotu tā piemērošanu praksē. Vienlaikus jāatzīst, ka, veidojot šādu sadaļu, pirmkārt, tiešām vajadzētu tajā iekļaut visas kriminālprocesā iesaistītās personas un, otrkārt, veidojot to tiesību vai pienākumu uzskaitījumu, tas jāsaskaņo ar pārējo likuma tekstu.

Diemžēl nākas atzīt, ka gan attiecībā uz pirmo, gan attiecībā uz otro KPL pašreizējai redakcijai veltāma kritika. Tā, piemēram, KPL pārējā teksta analīze ļauj secināt, ka KPL 1.sadaļā nav ne uzskaitītas, ne reglamentētas visas personas, kas var būt iesaistītas kriminālprocesā. Turpinot šo domu, jāatzīst, ka vairāku KPL 1.sadaļā neminētu dalībnieku statusa tiesiskā reglamentācija, lai arī bieži vien nepilnīga, tomēr vismaz ir ieskicēta citās KPL sadaļās, savukārt ir arī tādi dalībnieki, kuru likumiskās intereses un tiesības procesa gaitā var tikt būtiski aizskartas, taču viņiem nav paredzēts nekāds procesuāls statuss.

Ilustrējot teikto ar konkrētiem piemēriem, varam norādīt, piemēram, uz šādiem kriminālprocesa dalībniekiem, kuri nav ne pieminēti, ne to statuss sīkāk reglamentēts KPL 1.sadaļā:

•tās personas, kas procesā iesaistās sakarā ar drošības līdzekļu piemērošanu (galvotāji, personas, kas iemaksā drošības naudu aizdomās turētā vai apsūdzētā interesēs u.c.). Atsevišķas norādes par šo personu statusa elementiem sniegtas 14.nodaļā. Šīs norādes pārsvarā attiecas uz procesa virzītāja pienākumu izskaidrot procesa būtību un sekas, kas radīsies, ja attiecīgais drošības līdzeklis tiks pārkāpts. Likumā būtu jāiekļauj nedaudz detalizētāks attiecīgo procesa dalībnieku statusa apskats, tai skaitā norādot šo personu tiesības;

•personas, kuras procesā iesaistās sakarā ar piedalīšanos dažādās izmeklēšanas darbībās. Tā, piemēram, KPL 152.pants paredz likumiskā pārstāvja, pilngadīga tuva radinieka vai uzticības personas (var nesakrist ar pārstāvi kriminālprocesā) piedalīšanos pratināšanā.