Mag. iur. Andrejs Judins, Policijas akadēmijas Krimināltiesisko zinātņu katedras docents, — "Latvijas Vēstnesim"

Kopš 1999.gada 1.aprīļa Latvijā ir spēkā jaunais Krimināllikums. Līdzīgi citiem tiesību avotiem tas nav ideāls. Salīdzinot ar veco Kriminālkodeksu, tajā var saskatīt gan plusus, gan mīnusus. To ievērojot, ir svarīgi neuztvert Krimināllikumu kā neaizskaramo grāmatu, bet analizēt to, attīstīt un pilnveidot. Krimināllikumā ir kļūdas, kuras var labot vien ķirurģiski, grozot likuma pantus. Piemēru tam diemžēl ir daudz.

Atbilstoši mūsu Krimināllikumam nedrīkst sodīt kabatzagli, kas mēģināja nozagt mantu, kuras vērtība nepārsniedz 50 latu.

Par mantas nozagšanu no mašīnas personu var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 10 gadiem (KL 175.panta 3.daļa), bet, ja nozagta pati automašīna, kuras vērtība nepārsniedz 2500 latu, — ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 4 gadiem (KL 175.panta 1.daļa).

Ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 5 gadiem var sodīt personu par elektrozvejas ierīču glabāšanu (KL 111.pants), bet par elektrostrāvas izmantošanu maluzvejā maksimāli var sodīt ar brīvības atņemšanu uz 4 gadiem.