Šobrīd Saeimā atrodas grozījumu projekts (reģ. Nr.1651) Administratīvā procesa likumā (APL), kas paredz 88 grozījumus kopš 2004.gada spēkā esošajā likumā. Kā rakstīts projekta anotācijā, tā galvenais uzdevums ir vienkāršot administratīvo procesu un padarīt to ātrāku un efektīvāku. Uz to mudina kopš APL spēkā stāšanās uzkrātā likuma piemērošanas prakse, kā arī šobrīd ļoti ilgie lietu izskatīšanas termiņi tiesās (Administratīvajā rajona tiesā tie tuvojas pusotram gadam, apgabaltiesā– gandrīz diviem) un nesamērīgi lielie lietu atlikumi (2005.gada nogalē– attiecīgi apmēram 3000 un 1200 lietas).
Maija sākumā parlaments APL grozījumu projektu apstiprināja pir­majā lasījumā, un šobrīd ir beidzies termiņš priekšlikumu iesniegšanai arī otrajam lasījumam, kas notiks pēc Saeimas vasaras brīvdienām.
Likuma grozījumu priekšlikumu Saeimā iesniedza valdība (projekta virzītāja– Tieslietu ministrija), bet izstrādāja darba grupa vispirms Augstākās tiesas senatores (tobrīd vēl TM valsts sekretāra vietnieces)Veronikas Krūmiņas, pēc tam tieslietu ministra padomnieka Arvīda Dravnieka vadībā. Projekta izstrādātāju vidū bija galvenokārt administratīvo tiesu tiesneši– Augstākās tiesas senatori Valerijans Jonikāns, Jautrīte Briede, Gunta Višņakova, Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš, kā arī Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētājs (šobrīd– TM valsts sekretāra vietnieks) Kaspars Berķis. Darba grupā aktīvi strādāja arī Tieslietu ministrijas valsts sekretāra padomniece Ieva Mieze, kura pēc tam vadīja projekta starpinstitucionālo saskaņošanu pirms iesniegšanas valdībā un projektu prezentēja Ministru kabinetā un Saeimas Juridiskajā komisijā.
Jādomā, ka APL, tātad– procesuāla likuma, grozījumu projekts neizsauks īpaši asas domstarpības parlamentā pat karstajā priekšvēlēšanu laikā rudens sesijā, tādēļ varētu cerēt, ka parlaments nolūkā efektivizēt un atvieglot administratīvo procesu šo visai apjomīgo likumprojektu varētu izskatīt salīdzinoši īsā laikā. Tādēļ jau visai drīz, varbūt pat šoruden, var rasties situācija, ka Latvijas juristiem nāksies iepazīt APL jauno redakciju. Šī iemesla dēļ “Jurista Vārds” vēl pirms APL grozījumu galīgās redakcijas pieņemšanas aicināja uz sarunu I.Miezi un vēlējās noskaidrot gan topošo Administratīvā procesa likuma grozījumu saturu, gan iemeslus, kāpēc tie nepieciešami.

– Šī gada sākumā tika atzīmēti divi gadi kopš Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās¹ un jau tobrīd bija zināms par sagatavotajiem visai plašajiem grozījumiem. Tagad likumprojekts atrodas Saeimā. Kādēļ jāgroza tik nesen pieņemts un par kvalitatīvu uzskatīts likums?

– Grozījumi nepieciešami tieši tāpēc, ka tas bija pilnīgi jauns likums un pirms tā administratīvo procesu regulēja tikai Ministru kabineta noteikumi.