26. Jūnijs 2007 /NR. 26 (479)
Skaidrojumi. Viedokļi
Jaunumi starptautiskajās arbitrāžas tiesībās
1
LL.M
Inga Kačevska
zvērināta advokāte 

Strīdu izšķiršana ārpus tiesas ir ārkārtīgi populāra gan pasaulē, gan arī Latvijā, un tas attiecīgi veicina starptautisko arbitrāžas tiesību attīstību. Pēdējā laikā šajā tiesību nozarē ir vērojama liberālu teoriju parādīšanās, piemēram, tulkojot šķīrējtiesas līgumus vai pušu gribu, pastiprinot netiešo saistību loku un nosakot šķīrējtiesnešu statusu. Šie ir tikai daži jautājumi, kas ir aktuālai arī juristu vidū, ko pierādīja diskusijas nesenajās divās starptautiskajās konferencēs "Šķīrējtiesnesis: privāts tiesnesis, pakalpojumu sniedzējs vai abi?"1 un "Šķīrējtiesas Baltijā: aktuālās problēmas".2 Atskatoties uz minētajām konferencēm un tajā runāto, kā arī ņemot vērā aktuālās tendences salīdzinošajās un starptautiskajās arbitrāžas tiesībās, vēlos ieskicēt jautājumus, kas pašlaik ir dienas kārtībā starptautiskajā arēnā.

Jaunumi starptautiskajās arbitrāžas tiesībās

Praksē primārais ir šķīrējtiesneša pienākums būt par taisnīguma administratoru un pildīt šo pienākumu saskaņā ar pušu šķīrējtiesas līgumu un gribu.

 

LL.M Inga Kačevska, zvērināta advokāte

 

01.JPG (13570 bytes)
Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”

Strīdu izšķiršana ārpus tiesas ir ārkārtīgi populāra gan pasaulē, gan arī Latvijā, un tas attiecīgi veicina starptautisko arbitrāžas tiesību attīstību. Pēdējā laikā šajā tiesību nozarē ir vērojama liberālu teoriju parādīšanās, piemēram, tulkojot šķīrējtiesas līgumus vai pušu gribu, pastiprinot netiešo saistību loku un nosakot šķīrējtiesnešu statusu. Šie ir tikai daži jautājumi, kas ir aktuālai arī juristu vidū, ko pierādīja diskusijas nesenajās divās starptautiskajās konferencēs “Šķīrējtiesnesis: privāts tiesnesis, pakalpojumu sniedzējs vai abi?”

1 un “Šķīrējtiesas Baltijā: aktuālās problēmas”.2 Atskatoties uz minētajām konferencēm un tajā runāto, kā arī ņemot vērā aktuālās tendences salīdzinošajās un starptautiskajās arbitrāžas tiesībās, vēlos ieskicēt jautājumus, kas pašlaik ir dienas kārtībā starptautiskajā arēnā.

 

Kā tulkot starptautisku šķīrējtiesas līgumu 

Viens no starptautisko līgumu tiesību pamatprincipiem paredz, ka puses brīvi var vienoties par tāda satura un formas līgumu, kādu tās vēlas.3 Līdz ar to, slēdzot arī šķīrējtiesas līgumu, komersanti var izvēlēties procesa norisi, vietu un piemērojamās normas.4 Satversmes tiesa, atbildot uz argumentu, ka šķīrējtiesas klauzula līgumos var tikt iekļauta ne tik daudz pušu vienošanās rezultātā, cik vienam līdzējam izmantojot savu tirgus varu, skaidri norādīja uz šo principu: “normālos konkurences apstākļos ikviens var izvēlēties, kādus līguma noteikumus piedāvāt un kādus pieņemt”.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
B.Rudevska (jautajums raksta autorei)
28. Jūnijs 2007 / 20:09
0
ATBILDĒT
Pirmkārt, paldies par interesanto rakstu un jaunumiem. Otrkārt, man raksta sakarā ir radies sekojošs jautājums: nav noslēpums, ka Latvijā pēdējā laikā tomēr mēdz izvairīties no strīdu skatīšanas šķīrējtiesās (jo šī sistēma Latvijā kopumā nav vēl īsti sakārtota un pietiekami droša). Tas, savukārt, noved pie tā, ka puses izlemj līgumā iekļaut nosacījumu par strīda izskatīšanu vispārējās jurisdikcijas tiesā. Taču šeit rodas cita neskaidrība: vai Latvijas vispārējās jurisdikcijas tiesa var tikt par brīvi piemērot pušu izvēlētos tiesību aktus (jo īpaši UNIDROIT principus) un starptautiskās tirdzniecības paražas, kā to dara šķīrējtiesas. Ir pat gadījumi, kad puses vispār kaut kādu iemeslu dēļ nav izvēlējušās neviena likuma piemērošanu, kā rezultātā tiesām vai šķīrējtiesām ir jānoskaidro, kuru tiesību aktu piemērot. Kādas ir jaunākās tendences šajā jomā, t.i., vai vispārējās jurisdikcijas tiesas ir tendētas «satuvināties» ar šķīrējtiesām, vai tomēr šīs divas tiesu sistēmas arī tuvākajā nākotnē vēlas palikt paralēlas, savā starpā konkurējošas un ne visai aizgūt atziņas viena no otras.

Lieta tāda, ka starptautiskajā tirdzniecībā ļoti bieži nav iespējams iztikt bez st. tirdzniecības paražu piemērošanas, kuras atsevišķos gadījumos pat var kolidēt ar vienas vai otras valsts nacionālo likumu normām. Šķīrējtiesnesi tas nesamulsinās, taču nacionālo tiesnesi tas tomēr var samulsināt (sk. CPL 5. pantu). Šķīrējtiesneši savā darbā ir daudz brīvāki kombinēt dažādu valstu likumus ar st. paražām un principiem (tā rezultātā veidojot t.s. lex arbitri). Vai pastāv tendence, ka arī nacionālo tiesu tiesneši st. tirdzniecības lietās varētu brīvi aizgūt (izmantot) šo lex arbitri, lai atrisinātu konkrētus strīdus starp pusēm (piem., pamatojot spriedumu rezolutīvo daļu tikai UNIDROIT principiem un st. tirdzniecības paražām)? Vai tomēr nacionālo tiesu tiesnešiem šī brīvība ir daudz ierobežotāka? Vai nevar izveidoties situācija, ka pušu gribas autonomijas princips abās šajās tiesu sistēmās tiek saprasts atšķirīgi, proti, šķīrējtiesās plašāk, nacionālajās tiesās šaurāk?



Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties