Kāds varētu jautāt - kādēļ gan valstij būtu jākompensē morālais un materiālais kaitējums cilvēkam, kuru kādā vārtu rūmē smagi piekauj pieckārtējs recidīvists vai narkomānu bariņš nolūkā dabūt pārdesmit latus savas dienišķās devas iegādei? Katram pilsonim taču pašam sevi jāaizstāv! Un, galu galā, juristi teiktu - pēc tam invalīdu krēslā mūža atlikumu pavadošais upuris var celt civilprasību tiesā un mēģināt no dzīves jēgu zaudējušajiem tipiem piedzīt ārstēšanās izdevumus, kompensāciju par ciešanu pilno dzīvi, darba nespējas dēļ zaudētos ienākumus utt. Diemžēl gandrīz katram ir arī skaidrs, ar ko šāda tiesāšanās beigtos.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
