11. Septembris 2007 /NR. 37 (490)
Eiropas telpā
Valsts kompensācija noziedzīgos nodarījumos cietušajiem

Lai analizētu Direktīvā 2004/80 noteiktās tiesības uz valsts kompensāciju noziedzīgos nodarījumos cietušajam, ES valdošo kompensāciju sistēma jāaplūko kopumā. Tādēļ raksta pirmajā daļā īsumā tiks apskatīti pamatprincipi tiesībām uz kompensāciju par ES tiesību pārkāpumu, bet otrajā daļā tiks analizēti dažādi aspekti, kas saistās ar Direktīvā 2004/80 paredzētās kompensācijas apmēra noteikšanu un Latvijā noteiktās kompensācijas apmēra atbilstību ES tiesību prasībām.

Valsts kompensācija noziedzīgos nodarījumos cietušajiem

 

Eiropas Savienības prasības

 

Dr.iur. Kristīne Dupate, LL.M

 

02.JPG (12981 bytes)
Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”

Lai analizētu Direktīvā 2004/80 noteiktās tiesības uz valsts kompensāciju noziedzīgos nodarījumos cietušajam, ES valdošo kompensāciju sistēma jāaplūko kopumā. Tādēļ raksta pirmajā daļā īsumā tiks apskatīti pamatprincipi tiesībām uz kompensāciju par ES tiesību pārkāpumu, bet otrajā daļā tiks analizēti dažādi aspekti, kas saistās ar Direktīvā 2004/80 paredzētās kompensācijas apmēra noteikšanu un Latvijā noteiktās kompensācijas apmēra atbilstību ES tiesību prasībām.

 

1. Tiesības uz kompensāciju par ES tiesību pārkāpumu

1.1. Tiesības uz kompensāciju ES tiesībās1

ES tiesībās ir noteikti vairāki gadījumi, kad privātpersonām ir tiesības uz kompensāciju par ES tiesību pārkāpumu.

Kopumā var dalīt divu veidu ES tiesību pārkāpuma gadījumus, kas privātpersonām dod tiesības prasīt kompensāciju, t. i., tā dēvētās vertikālās un horizontālās attiecībās.

Vertikālās attiecībās privātpersonai ir tiesības uz kompensāciju tad, kad zaudējums radies ES institūciju darbības rezultātā ārpuslīgumiskās attiecībās2. Tādu pašu principu Eiropas Kopienu tiesa (turpmāk – EKT) lietā Francovich3 nolēma piemērot arī dalībvalstīm, nosakot, ka arī dalībvalstis ir atbildīgas par privātpersonām radītajiem zaudējumiem, kas radušies, dalībvalstij nepildot vai neievērojot ES saistības. Parasti šādas lietas skar nesavlaicīgu vai nepareizu direktīvu ieviešanu, kā rezultātā privātpersonai radies zaudējums. Tajā pašā laikā EKT noteica vairākus apstākļus, kuri jāpierāda, lai būtu tiesības uz kompensāciju. Šeit īpaši akcentējami divi, kuriem ir nozīme kompensācijas apmēra kontekstā. Pirmkārt, lai rastos tiesības uz kompensāciju, jāpastāv cēloniskam sakaram starp ES tiesību pārkāpumu un personai radītajiem zaudējumiem, otrkārt, ES tiesību pārkāpumam jābūt pietiekami nopietnam4.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties