Par Ceļu satiksmes noteikumu 71. un 75.punkta normu interpretāciju
Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums
Lietā Nr.SKA–1222007.gada 12.aprīlī
Interpretējot Ministru kabineta noteikumu “Ceļu satiksmes noteikumi” 75.punktu, atzīstams, ka distances neievērošanu var konstatēt tikai tad, ja vadītājam priekšā vispār bija tajā pašā virzienā pa to pašu brauktuves joslu braucošs transportlīdzeklis un pastāvēja laika posms, kurā vadītājs varēja izvēlēties savu distanci līdz transportlīdzeklim, kas iebraucis priekšā tajā pašā brauktuves joslā. Proti, ja kāda automašīna pēkšņi iebrauc citā joslā un pa šo joslu braucošajām automašīnām vienīgā iespējamā rīcība attiecīgajā situācijā ir strauja bremzēšana ar mērķi izvairīties no sadursmes, nav pamata Ceļu satiksmes noteikumu 75.punkta piemērošanai, jo aizmugurē braucošajiem vadītājiem vispār nav bijusi iespēja distanci izvēlēties.
Transportlīdzekļa vadītājam nav pienākuma braukt ar tādu ātrumu, lai spētu izvairīties arī no iepriekš neparedzamiem, pēkšņiem šķēršļiem, to skaitā citu autovadītāju manevriem, kuri izdarīti, pārkāpjot Ceļu satiksmes noteikumu normas. Minētais izriet no tā, ka Ceļu satiksmes noteikumu 71.punkta norma noteic transportlīdzekļa vadītāja rīcību gadījumos, ja vadītājs spēj (viņam būtu jāspēj) pamanīt bīstamus šķēršļus vai citas briesmas, t.i., paredz šādos gadījumos pienākumu samazināt ātrumu, apstāties vai apbraukt šķērsli. Proti, ātruma izvēlē ir jāņem vērā visi 71.punktā minētie faktori to kopsakarā, taču tas vien, ka ir intensīva satiksme, nelabvēlīgi meteoroloģiskie apstākļi vai citi braukšanai nelabvēlīgi faktori, nenozīmē, ka sadursmē vienmēr vainojams vadītājs, kurš nav paspējis izvairīties no sadursmes. Katrā gadījumā ir jāizvērtē arī citu apstākļu nozīme ceļu satiksmes negadījumā.
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese R.Vīduša, senatore J.Briede, senatore V.Krūmiņa, piedaloties atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Sabiedriskās drošības pārvaldes pārstāvei un trešajai personai A.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.