Ja personai ir tiesības uz pārmaksāto nodokļu atmaksu, bet iestādes
kļūdas un vilcināšanās dēļ lēmums par atmaksu tiek pieņemts tad,
kad
mainījušies faktiskie apstākļi un formālu apsvērumu dēļ privātpersona
tiesības uz nodokļu atmaksu ir zaudējusi, iestādei ir pienākums,
pieņemot lēmumu, ņemt vērā tos apsvērumus, kas tai būtu bijuši
jāņem
vērā tad, ja tā būtu atmaksas pieprasījumu izskatījusi nekļūdoties un
laikus. Minētais secinājums izriet gan no tiesiskās paļāvības principa,
kas paredz, ka iestādes kļūda privātpersonai nedrīkst radīt
nelabvēlīgas
sekas, gan no labas pārvaldības un taisnīguma principa.
Taisnīguma princips ir fundamentāls vispārējais tiesību princips.
Atbilstoši objektīvai izpratnei par taisnīgumu ikviens saņem to, kas
viņam pienākas. Tādējādi situācijā, kad secināms, ka valsts rīcība
attiecībā pret privātpersonu bijusi netaisnīga, atzīstams, ka ir pārkāpts
taisnīguma princips.
Valsts pārvaldei savā darbībā ir jāievēro labas pārvaldības princips,
kas
ietver atklātību pret privātpersonu un sabiedrību, datu aizsardzību,
taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā un citus noteikumus,
kuru
mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde ievērotu privātpersonas tiesības
un
tiesiskās intereses. Iestādes nepamatota vilcināšanās un kļūdas
privātpersonai adresēta lēmuma pieņemšanā cita starpā vērtējamas kā
labas pārvaldības principa pārkāpums.
Valsts pārvaldei ir jāievēro tiesiskās paļāvības princips. Personas
paļāvība uz iestādes izteikumu, rīcību vai apsolījumu ir šīs personas
subjektīvā attieksme, kuru veido pamatota cerība vai pārliecība par
iestādes attieksmi, konkrētās darbības izpildi vai notikuma iestāšanos
nākotnē. Tādēļ katrā atsevišķā gadījumā jāpārbauda šīs subjektīvās
attieksmes esamība vai neesamība konkrēto lietas apstākļu ietvaros.
Lai
noskaidrotu, vai tiesiskā paļāvība ir vai nav, jāatbild uz trīs
jautājumiem:
1) vai bija kaut kas, uz ko varēja paļauties (skaidrs iestādes
izteikums),
2) vai attiecīgā persona tiešām uz to paļāvās, 3) vai attiecīgā
personas
paļāvība ir aizsardzības vērta.
Likumdevēja mērķis, nosakot, ka pārmaksātās nodokļu summas nav
atmaksājamas nodokļu maksātājiem, pret kuriem vai kuru
amatpersonām
ierosināta krimināllieta par tādiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas
varētu
ietekmēt nodokļu apmēra noteikšanu, ir bijis aizkavēt iespējami
nepamatotu naudas summu izmaksu no valsts budžeta, ja radies
pamats
aizdomām par noziedzīgām darbībām, kas ietekmējušas nodokļu
nomaksu un kas var būt tieši saistītas ar konkrēto nodokļu maksātāju.
Krimināllietas ierosināšana ir pietiekams pamats, lai rastos pamats
aizdomām par noziedzīgām darbībām, kas ietekmējušas nodokļu
nomaksu, ja attiecīgais nodokļu maksātājs ar tām ir tieši saistīts.
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja senatore D. Mita, senators N. Salenieks, senatore I. Skultāne, piedaloties sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Caspars Trading" pārstāvjiem un atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvim, atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Caspars Trading" pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta 2004.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.