Kristīne Jarinovska, LU Juridiskās fakultātes studente, "LV" stipendiāte, — "Latvijas Vēstnesim"

Kontinentālajā Eiropā viens no tiesību avotiem ir tiesu prakse. Pats Latvijas Republikas likumdevējs ir norādījis, ka pret spriedumu ir "jāizturas ar tādu pašu cieņu kā pret likumu"1. Lai arī tas ir tikai papildavots, tomēr tā nozīmīgumu nevar nenovērtēt.

Viens no pasākumiem tiesu prakses materiālu apzināšanā un izvērtēšanā pašreiz tiek iestrādāts likumā "Par tiesu varu". Ir paredzēts ieviest datorizētu tiesu prakses materiālu apkopošanas sistēmu. Taču šajā sakarā rodas vairāki jautājumi: kas nodarbosies ar datu vākšanu; vai savāktie dati tiks izvērtēti un sistematizēti un kāds būs informācijas statuss.

Likumprojektā ir paredzēts, ka visas tiesas tiks apgādātas ar datoriem, ko savienos vienotā tīklā ar Tieslietu ministriju.2 Tas nozīmē, ka šī tīkla administrēšanai būs nepieciešams atsevišķs departaments vai birojs. Likumprojekta darba grupa vēl nav nonākusi līdz šī jautājuma risināšanai, tāpēc būtu vērts iepazīties gan ar savu, gan arī ārvalstu pieredzi.