8. Aprīlis 2008 /NR. 14 (519)
Diskusija
Likums un tā grozījumi
10
LL.M
Inese Nikuļceva
Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece 

"Likuma iekšējā autoritāte izpaužas likuma cieņā, ar kādu pilsoņi izturas pret likumu: jo lielāka cieņa likumam pilsoņu starpā, jo lielāka viņa iekšējā autoritāte un jo vairāk likumu izpildīs, neskatoties uz to, vai aiz viņa stāv kāda sodoša vara, vai ne."*
Latvijā likumi tiek grozīti ļoti bieži, un likumu grozīšanas nepieciešamība ne vienmēr ir pietiekami pamatota. Ir izveidojusies prakse likumus grozīt redakcionālu iemeslu dēļ. Stājoties spēkā apjomīgam jaunam likumam, parasti tiek sagatavoti grozījumi daudzos citos likumos.
Piemēram, pieņemot Administratīvā procesa likumu un Komerclikumu, tika grozīti arī citi likumi, lai tos redakcionāli saskaņotu ar Administratīvā procesa likuma un Komerclikuma terminoloģiju. Latvijā daudzi likumi daļēji viens otru dublē. Tāpēc, mainot viena likuma regulējumu, jāgroza arī citi. Bieža ir situācija, ka, reorganizējot kādu valsts institūciju vai pat tikai mainot tās nosaukumu, tiek gatavoti grozījumi daudzos likumos, kuros šī institūcija ir pieminēta.

Saeimā bieži vienlaikus vai ar nelieliem laika intervāliem tiek iesniegti likumprojekti, kuri groza vienu vai nedaudzas viena un tā paša likuma normas.

Vairāki likumi, piemēram, Administratīvo pārkāpumu kodekss, Saeimā ir nepārtraukti "atvērti".

ABONĒ 2025.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
10 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
šoferis
3. Marts 2013 / 18:46
0
ATBILDĒT
tiesnesis, kas uzņēmies ar savu darba samaksu samērīgas finansiālas saistības, kļūst maksātnespējīgs. Un tādējādi tiek apdraudēta viņa neatkarība.

Šāda atalgojuma rezultātā tiesnešiem rodas stress, pārpūle, psiholoģiskā spriedze, kas negatīvi ietekmē viņu iespējas spriest tiesu.

Un pēdējais, kam es gribētu pieskarties — tieši par to darba samaksas samērīgumu, ir par cieņu sabiedrības acīs un par profesionālo prestižu.

Pat tajā gadījumā, ja tiesnesis ir vis-visgodīgākais un nekādā veidā viņš nav ne korumpēts, varbūt pat kaut kā viņš ir atradis iespēju apmaksāt šos kredītus... ja puses lietā, piemēram, zina, ka tiesnešiem ir nesamērīgas kredīta saistības, vai ja puses civillietā, kur varbūt izšķiras miljonu liktenis, zina, ka tiesnesim ir 500 latu alga, tad ir gūti iedomāties, ka šīs puses patiešām uzskatīs, ka tiesa ir spriesta taisnīga un ka tiesnesis ir patiešām darbojies neatkarīgi. Un tāpēc ir jāvērtē arī tas, vai šī darba samaksa nodrošina cieņu sabiedrības acīs. Ne tikai tas, kā tas ir, bet arī tas, kā tas izskatās.

Es gribu uzsvērt to, ka tiesneši arī gribot vai negribot ir solidarizējušies tāpēc, ka šis pirmais algas samazinājums, kas bija ārkārtīgi būtisks un par kuru lēma Satversmes tiesa jau janvārī, viņš ir atcelts tikai ar nākamā gada 1.janvāri. Un tas nozīmē, ka gan pagājušogad, gan šogad tiesnešiem jau ir ārkārtīgi samazinātas algas. Un šajā mirklī mēs runājam tikai jau par otro un trešo samazinājumu. Un šis pirmais samazinājums uz pagājušo un šogadu nekādā veidā netiek atcelts, ja vien Satversmes tiesa nedomā pārskatīt janvāra spriedumu.”.

(http://www.satv.tiesa.gov.lv/upload/stenogramm _2009_111_01.htm)

Pēc Ineses Nikuļcevas Satversmes tiesā teiktā, un manas gūtās pieredzes, tiesājoties ar SIA „Rīgas Satiksmi” par atjaunošanā darbā un disciplinārsoda atcelšanā, sapratu, ka Latvijā man nav cerību gūt objektīvu tiesas spriešanu, un šo iemesla dēļ noraidīju visu tiesas sastāvu, bet tiesneses Lauma Volberga, Iveta Bērziņa un Ligita Gavare neatstatījās, tādēļ man atkal sakrājušies daži jautājumi:

1. Kāpēc Jūs nepalīdziet tiesnešiem tomēr sasniegt tādu algu līmeni, lai viņu iespējamās materiālās nepietiekamības dēļ, nebūtu aizdomas par viņu korumpētību?

2. Vai tiesnese Lauma Volberga nebūtu jāsoda par to, ka viņa uz mana lūguma neatstatījās no lietas izskatīšanas, t.i., nesekojot Lidijas Pličas piemēram - atstatīties, jo biju apšaubījis viņas objektivitāti?

2013.gada 1.martā. (SIA „Rīgas Satiksme”autobusa vadītājs) /.../
šoferis
3. Marts 2013 / 18:43
0
ATBILDĒT
rs Melbārdis, Iveta Meldere, Sandra Meliņa, Sandra Mertena, Rudīte Migla, Anna Mihailova, Una Mihailova, Andrejs Mihaļčenko, Irēna Millere, Maija Miltiņa, Anita Misiuna, Anita Moļņika, Inese Mudele, Aina Nicmane, Margarita Osmane, Ilze Ošiņa, Arvīds Ozerskis, Ineta Ozola, Sanita Ozola, Sigita Ozola, Baiba Ozoliņa, Gunta Ozoliņa, Roze Paegle, Agita Papule, Aija Pāvele, Zane Pētersone, Ilona Petrovska, Lidija Pliča, Kornēlija Poča, Ojārs Priedītis, Viktors Prudņikovs, Inguna Preisa, Solvita Pujāte, Inga Putra, Vineta Ramba, Ieva Reikmane, Silva Reinholde, Aija Reitupe, Gunta Rezgoriņa, Kaspars Rinčs, Normunds Riņķis, Iveta Risberga, Ināra Rozīte, Inta Rubene, Inese Rubina, Sanita Rūtenberga, Silvija Sēbriņa, Rinalds Silakalns, Velta Silamiķele, Vija Siliniece, Inese Siliņeviča, Juris Siliņš, Dace Skrauple, Inese Skudra, Līvija Slica, Santa Sondare, Visvaldis Sprudzāns, Kārlis Stārasts, Elita Stelte-Auziņa, Sanita Strakše, Ināra Strautiņa, Ziedonis Strazds, Inese Strelča, Sandra Strence, Inese Strode, Iveta Stuberovska, Juris Stukāns, Guntars Stūris, Jānis Stūrmanis, Elga Sudāre, Dina Suipe, Mārtiņš Sviķis, Marita Šalta, Ineta Škutāne, Mairita Šķendere, Māris Šļakota, Gatis Štauers, Ināra Šteinerte, Lauma Šteinerte, Marianna Terjuhana, Daina Treija, Aivars Uminskis, Gvido Ungurs, Vineta Vaiteika, Sarmīte Vamža, Ilze Vanaga, Kristīne Vanaga, Aelita Vancāne, Valdis Vazdiķis, Linda Vēbere, Agnese Veita, Linda Vēbere, Žaneta Vēvere, Iveta Vīgante, Aldis Vīksne, Signe Vilne, Daiga Vilsone, Gunta Viļumsone, Linda Vīnkalna, Rita Vīva, Vita Vjatere, Lauma Volberga, Vivita Voronova, Inta Zaļā, Aivars Zāģeris, Zaiga Zaiceva, Sanita Zakrevska, Jolanta Zaškina, Milda Zelmene, Dzintra Zemitāne, Inese Laura Zemīte, Valda Zommere, Antra Zute, Dzintra Zvaigzneskalna-Žagare, Ārija Ždanova, Žanete Žimante (246 gabali.) lūdza palielināt algas. Viņu aizstāvošā pilnvarotais pārstāvis (liekas, ka jau zinātņu doktore) Inese Nikuļceva Satversmes tiesā tiesnešu lūguma argumentācijā, minot tiesnešu algu samazinājuma sekas, teica:

„Pieteikuma iesniedzēju ieskatā darba samaksa pēc šiem samazinājumiem vairs nav atbilstoša, tā neatbilst šiem kritērijiem un arī ir pārkāpti vairāki principi, kas izriet no satversmes.

Šie principi, pirmkārt, ir tiesu varas neatkarības princips, kas izriet no 83.panta, varas dalīšanas princips . Otrkārt, tas ir vienlīdzības un solidaritātes princips un, treškārt, tas ir tiesiskās paļāvības un tiesiskās stabilitātes princips.

Un es arī vēlētos pēc kārtas pieskarties visiem šiem te trim minētajiem principiem.

Sākšu ar Satversmes 83.pantu, kas nosaka, ka tiesneši ir neatkarīgi un vienīgi likumam padoti. Satversmes tiesa jau šī gada janvāra spriedumā ir atzinusi to, ka tiesnešu neatkarības jēdzienā ietilpst arī pienācīgas darba samaksas noteikšana.

Tāpat ir skaidrs, ka tiesneša neatkarība nav pašmērķis, tas ir tikai līdzeklis, lai realizētu to, ka valsts ir tiesiska, tā ir demokrātiska un ka tiek aizsargātas jebkuras personas tiesības uz taisnīgu tiesu, kas ir garantētas Satversmes 92.pantā, jo tikai tad, ja tiesnesis spriež neatkarīgi un objektīvi, tiesa var būt taisnīga.

Es arī neminēšu visus starptautiskos dokumentus, kuros ir runāts par to, ka tiesnesim ir jāsaņem pietiekams atalgojums un ka pietiekams atalgojums ir viena no ļoti būtiskām neatkarības garantijām.

Es nocitēšu tikai vienu no šiem dokumentiem, tas ir, vispārējās tiesnešu hartas 13.pantu, kas nosaka, ka tiesnesim ir jāsaņem pietiekams atalgojums, kas nodrošinātu viņam patiesu ekonomisko neatkarību. Un atalgojums nedrīkst būt atkarīgs no tiesneša darba rezultātiem un tiesneša pilnvaru termiņa laikā nedrīkst tikt samazināts.”

Kas ir finansiālā drošība? To ir arī Satversmes tiesa šīgada janvāra spriedumā izskaidrojusi. Un tā ir teikusi, ka nav pieļaujama tāda situācija, ka valsts samazina tiesneša atalgojumu tik tālu, ka
šoferis
3. Marts 2013 / 18:40
0
ATBILDĒT
likuma normas.

Man bija pamats uzskatīt, ka Laumas Volbergas piedalīšanās 2013.gada 9.janvāra Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas tiesa sēdē par disciplinārsoda atcelšanu, var ietekmēt tiesas iznākumu prasības noraidīšanai, jo Lauma Volberga bija ieinteresēta negatīvā, neobjektīvā lēmuma lemšanā, tāpēc, ka šis disciplinārsods bija darba līguma uzteikuma viena no sastāvdaļām darba līguma uzteikuma motivācijā, kuru, kā jau iepriekš minēju, biju apstrīdējis, kā nepamatotu.

Ja tiktu apmierināta mana prasība par disciplinārsoda atcelšanu, tad Laumas Volbergas skatītajā lietā Nr.C28444910; Nr.CA-1003/25;2012 pieņemtais lēmums par manas prasības noraidīšanu – būtu nepamatots, jo pietrūktu pamatojuma darba līguma uzteikumam.

Šīs pašas lietas – par atjaunošanu darbā sakarā, 2011.gada 29.jūnijā, 4.augustā un 4.novembrī Jums sūdzējos par Kurzemes rajona tiesnesi Maritu Šaltu un lūdzu noskaidrot vai Marita Šalta nav melojusi un, pēc mana ieskata, pieņēmusi prettiesisku lēmumu noraidot manu prasību gan par atjaunošanu darbā, gan disciplinārsoda atcelšanu (abas lietas 2011.gada 22.februārī, 7.jūnijā, 25.augustā, 5.oktobrī un 21.septembrī izskatīja Marita Šalta), un lūdzu Jūs sodīt Maritu Šaltu par šo pārkāpumu, bet līdz šodienai Jūs neesat šo lietu izvērtējis pēc būtības, bet 2011.gada 11.jūlijā, 12.augustā un 22.novemrī es saņēmu tikai profesionālus atrakstīšanās piemērus un atteikumus man palīdzēt.

2013.gada 9.janvārī, tādēļ, ka tiesneses Iveta Bērziņa un Ligita Gavare izlēma, ka tiesnese Lauma Volberga nav jāatstata no izskatīšanas, izteicu neuzticību visam sastāvam – arī Ivetai Bērziņai un Ligitai Gavarei, jo man šis viņu lēmums bija pēdējais piliens, lai man zustu jebkāda ticība Latvijas tiesu sistēmai, kam par iemeslu bija jau iepriekš publiski pieejamā ziņa, kur tiesneši: Dace Ābele, Madara Ābele, Inga Akmeņlauka, Dzintra Amerika, Sandra Amola, Ingūna Amoliņa, Ilze Amona, Lolita Andersone, Dzintra Apine, Ilze Apse, Lala Apšeniece, Aija Āva, Ina Baiko, Daina Baltā, Dzintra Balta, Brigita Baltraite, Doloresa Bambere, Alfs Baumanis, Jānis Bazēvičs, Marika Bebriša, Inese Belicka, Svetlana Beļajeva, Kaspars Berķis, Santa Bernharde, Anita Bērziņa, Dagnija Bērziņa, Iveta Bērziņa, Mārtiņš Birkmanis, Intars Bisters, Ingrīda Bite, Maruta Bite, Dace Blūma, Stella Blūma, Olita Blūmfelde, Līga Blūmiņa, Dina Bondare, Tatjana Bormane, Helmuts Brasovs, Sandra Briķe, Iveta Brimerberga, Tamāra Broda, Rita Bruce, Skaidrīte Buivide, Brigita Būmeistere, Ilze Celmiņa, Andis Celms, Dzintra Danberga, Signe Dektere, Uldis Danga, Agita Dmitrenoka, Vilis Donāns, Diāna Dumbre, Imants Dzenis, Anita Dzērve, Diāna Dzērviniece, Aiga Freimane, Gunta Freimane, Ilze Freimane, Ilze Freimane, Juris Freimanis, Viesturs Gaidukēvičs, Ligita Gavare, Boriss Geimans, Sandra Gintere, Solvita Glaudāne, Smaida Gļazere, Inese Grauda, Lelde Grauda, Elita Grigoroviča, Ērika Gulbe, Līga Hāzenfuse, Rihards Hlevickis, Biruta Horuna, Skaidrīte Hrebtova, Aelita Ignatjeva, Baiba Jakobsone, Ināra Janēviča, Dace Jansone, Irīna Jansone, Baiba Jēkabsone, Inta Jēkabsone, Ingrīda Junghāne, Agnese Jurevica, Daiga Kalniņa, Inta Kalniņa, Signe Kalniņa, Kristīne Kalvāne-Radziņa, Irina Kaļiņina, Sanita Kanenberga, Līga Karlsone, Dace Kantsone, Adrija Kasakovska, Karīna Kazārova, Astra Klaiše, Dainis Peteris Kļaviņš, Regīna Knabe, Juris Kokins, Iluta Kovaļova, Renāte Krasovska, Irēna Krastiņa, Karina Krastiņa, Laima Kraule, Iveta Krēvica, Guna Krieviņa, Inga Krigena-Jurkāne, Iveta Kromāne, Sandra Krūmiņa, Agija Kudrēviča, Zita Kupce, Ļubova Kušnire, Ligita Kuzmane, Guntars Kveska, Biruta Ķeire, Dace Ķeire, Zinaida Lagzdiņa, Selga Lapejeva, Gundega Lapiņa, Ilze Lazdiņa, Elmārs Lenšs, Rinalda Liepiņa, Staņislavs Linkevičs, Irēna Logina, Svens Lorencs, Sarmīte Lucava, Irīna Makovska, Valērijs Maksimovs, Svetlana Maršāne, Dzinta
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 7
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties