Latvijas finanšu tiesībās, tiesiskajā leksikā un normatīvajos aktos jēdziens "atvasinātie finanšu instrumenti" nav uzskatāms par jaunu. Normatīvajā līmenī ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem saprot iespējas līgumus, nākotnes līgumus, mijmaiņas līgumus, nākotnes procentu likmju līgumus, opcijas vai jebkuras valūtu nākotnes, mijmaiņas un/vai procentu mijmaiņas darījumu kombinācijas, kas ir saistītas ar valūtām, ārvalstu valūtu maiņu un/vai procentu likmēm.¹ Jautājums par atvasināto finanšu instrumentu līgumiem Latvijā kļuvis īpaši aktuāls pēdējos gados, jo tieši šajā laikā² komersanti, valsts pārvaldes iestādes un pašvaldības Latvijā arvien biežāk sākuši izmantot atvasinātos finanšu instrumentus kā naudas pelnīšanas un/vai parādu palētinātāju līdzekļus.

Izmantojot atvasinātos finanšu instrumentus, jāvērš uzmanība ne tikai uz darījuma izdevīgumu, bet arī uz iespējamiem riskiem, kas saistīti ar darījumiem finanšu tirgū. Papildus jābrīdina par iespējamiem zaudējumiem, kuri var rasties, veicot minētos darījumus, tomēr to visu nevar darīt bez šo darījumu tiesiskās dabas un būtības apzināšanās, kas ir katra jurista galvenais uzdevums.

Opcijas līguma un mijmaiņas līguma iespējamie riski³

Visu atvasināto finanšu instrumentu, to skaitā arī opcijas līguma un mijmaiņas līguma, kopīga pazīme ir potenciālo darījumu risku esamība.⁴ Parasti atvasinātiem finanšu instrumentu darījumiem nodala šādus riskus:

• politiskais – risks, kas rodas, ja valstī vai reģionā, kurā ir veikti finanšu instrumentu darījumi un turēti finanšu instrumenti, risinās notikumi, kuri var ietekmēt politisko un/vai ekonomisko stabilitāti un/vai turpmāko reģiona un/vai valsts attīstību, kā rezultātā pastāv iespējamība, ka klients daļēji vai pilnīgi var zaudēt finanšu instrumentus vai ciest citus zaudējumus;

• tirgus – risks, kuru veido cenu, valūtas, procentu likmju un likviditātes riski;

• cenu – risks, kura rezultātā klients var ciest zaudējumus no finanšu instrumentu cenu svārstībām;

• valūtas – klients var ciest neparedzētus zaudējumus valūtas, kas ietekmē finanšu instrumentu vērtību, kursu svārstību dēļ;

• procentu likmju – iespējamība ciest zaudējumus nelabvēlīgu tirgus svārstību dēļ, kā rezultātā mainās tirgus procentu likmes;

• likviditātes – zaudējumu varbūtība, kas rodas no nepietiekamas tirgus likviditātes, kā rezultātā ir apgrūtināta vai ir neiespējama finanšu instrumentu pirkšana vai pārdošana klientam vēlamajā laikā un par vēlamo cenu;

• sistēmas – galvenokārt rodas no traucējumiem sistēmu un depozitāriju, fondu biržu, norēķinu struktūru un citu organizāciju darbā, kā rezultātā nav iespējams laikus veikt norēķinus, finanšu instrumentu pārvedumus u.