Atbildība par nelikumīgām darbībām ar autortiesību un blakustiesību
objektiem ir stingri diferencēta, nodalot administratīvo un kriminālo atbildību.
Krimināllikuma 149. panta 2. daļas izpratnē izmantošana nevar tikt
tulkota
kā datorprogrammu instalēšana, jo starp materiāla labuma gūšanu un
nelikumīgu autortiesību objekta izmantošanu ir jābūt tiešai saiknei.
Vainīgajai personai jāgūst materiāls labums tieši ar šo objektu izmantošanu
tam paredzētajam nolūkam.
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs senators A. Freibergs, senators P. Dzalbe, senators V. Čiževskis, piedaloties prokurorei V.O., cietušā pārstāvim J.B., apsūdzētajam V.Š. un viņa aizstāvim A.E., izskatīja atklātā tiesas sēdē lietu sakarā ar apsūdzētā V.Š. aizstāvja zvērināta advokāta A.E. kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2007. gada 24. septembra lēmumu un
konstatēja
ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2007. gada 25. aprīļa spriedumu V.Š., personas kods [..], atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 149. panta trešajā daļā, un sodīts ar naudas sodu 20 (divdesmit) minimālo mēnešalgu jeb Ls 2400,00 (divi tūkstoši četri simti) latu apmērā bez mantas konfiskācijas.
Izskatot lietu apelācijas kārtībā, ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2007. gada 24. septembra lēmumu pirmās instances tiesas spriedums atstāts negrozīts.
Par šo lēmumu kasācijas sūdzību iesniedzis apsūdzētā V.Š. aizstāvis zvērināts advokāts A.E., kurš lūdz noteikt lietas izskatīšanu kasācijas instances tiesas sēdē mutvārdu procesā, atcelt pilnībā Rīgas apgabaltiesas 2007. gada 24. septembra lēmumu un izbeigt kriminālprocesu.
Sūdzībā norādīts, ka apelācijas instances tiesa, taisot savu nolēmumu, pieļāvusi Krimināllikuma pārkāpumu un Kriminālprocesa likuma būtisku pārkāpumu.
Krimināllikuma pārkāpums, pēc aizstāvja uzskata, izpaužas sekojoši.
Apelācijas sūdzībā tika norādīts, ka tiesa nepareizi piemērojusi Krimināllikuma 149. panta trešo daļu.
Tiesa secinājusi, ka V.Š., izmantojot autortiesību objektus, guvis materiālu labumu lielā apmērā. Vispārzināms ir komerctiesību princips, kas nošķir dalībnieka un sabiedrības atbildību par savām saistībām. Krimināllikuma 149. panta izpratnē likumdevējs nav taisījis izņēmumu un nav noteicis, ka noziedzīgā nodarījuma subjekts ir speciāla persona – amatpersona vai konkrēti "rīkotājdirektors ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi". Šī nav juridiskās personas lieta, bet nozieguma subjekts ir fiziska persona.
Konkrētā panta dispozīcija pieprasa obligātu autortiesību objektu izmantošanu materiālu labumu gūšanai. Pats glabāšanas fakts, kas principā netiek noliegts un sakarā ar ko uzņēmums labprātīgi ir samaksājis kompensāciju, nerada Krimināllikuma 149.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.