1. Cietušā tiesību nodrošināšanas modeļi, pamats un pilnvaru apjoms

Atbilstoši Kriminālprocesa li­ku­mam advokāts kriminālprocesā ir tiesīgs pārstāvēt cietušo (KPL 104. panta pirmā, ceturtā un piektā daļa un 105. panta pirmā daļa) vai sniegt cietušajam vai viņa pārstāvim juridisko palīdzību (KPL 108. panta pirmā daļa).

1.1. Advokāta statusu un pilnvaru apjomu apliecinošie dokumenti

Praksē bieži netiek nošķirti šie advokāta statusi un netiek pareizi noformēti dokumenti, kas apliecina pārstāvības vai juridiskās palīdzības sniegšanas apjomu. Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments 2007. gada 18. janvāra lēmumā lietā SKK–35/2007, no vienas puses, atzina, ka zvērināta advokāta aizpildīts orderis var būt kā viens no pilnvarojuma apstiprinājumiem, bet, no otras puses, norādīja, ka tas neaizstāj pilnvaru Civillikuma izpratnē. Ņemot vērā šo lēmumu, var secināt, ka advokātam jebkurā gadījumā jāiesniedz orderis, t. i., neatkarīgi no tā, vai viņš pārstāv cietušo vai sniedz viņam juridisko palīdzību. Orderī ir jānorāda, kādā statusā advokāts piedalās procesā – kā cietušā pārstāvis vai kā juridiskās palīdzības sniedzējs cietušajam.

Savukārt gadījumā, ja advokāts pārstāv cietušo kriminālprocesā, viņam vēl jāiesniedz procesa virzītājam pilnvara vai cietušajam jāpilnvaro advokāts mutvārdos. Savukārt, ja orderī tiks norādīts, ka advokāts pārstāv cietušo kriminālprocesā un pārstāvamā persona (cietušais) zina par pilnvarnieka darbībām un tās pacieš, procesa virzītājam nav nekāda pamata neatzīt Civillikumā paredzēto pilnvarojuma veidu – klusējot paciestu pilnvaru (CL 2290.p.). Šāds secināms izdarāms pēc minētā Senāta nolēmuma, kurā noteikts, ka, izskatot jautājumu par pilnvarojumu, ir jāvadās no vispārējām tiesību normām, kas ietvertas Civillikumā, ciktāl tās neierobežo Kriminālprocesa likuma normas.