13. Janvāris 2009 /NR. 2 (545)
Skaidrojumi. Viedokļi
Apsūdzība kriminālprocesā
2
Tiesiskās reglamentācijas un prakses aktuālās problēmas
Dr. iur.
Ārija Meikališa
LZA korepondētājlocekle, LU Juridiskās fakultātes profesore 

Likums un tiesiskās kārtības nodrošināšana valstī aptver plašu realizējamo pasākumu kopumu. Šeit pieskaitāmi gan sociāli ekonomiski, politiska rakstura un preventīvi pasākumi, gan arī piespiedu līdzekļu piemērošana personām, kuras nevēlas ievērot likumu un citu tiesību aktu prasības.

Nozīmīga vieta konkrēto pasākumu vidū ir darbam un pasākumiem, kas tiek veikti noziedzības apkarošanā. Tas ir likumsakarīgi, jo noziedzīgie nodarījumi – kriminālpārkāpumi un noziegumi – nodara kaitējumu gan valstij, gan sabiedrībai, gan atsevišķām personām, skarot to likumiskās intereses.

Nav noslēpums, kāda ir statistika par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu valstī, kādi noziedzīgi nodarījumi un cik tiek izdarīti, kādu kaitējumu tie rada. Tā gan ir redzamā noziedzības daļa, aiz kuras tikai varam nojaust tās patiesos apmērus.

 

Kriminālprocesuālās darbības pamatfunkcijas

Kriminālprocesa likums (turpmāk – KPL) ir tieši tas likums, kas nosaka noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanas, kriminālvajāšanas un krimināllietu iztiesāšanas kārtību (KPL 1. pants). Kriminālprocesuālās kārtības saturs izpaužas kriminālprocesuālā darbībā, kas savukārt sastāv no vairākām funkcijām. Kriminālprocesuālā funkcija ir kriminālprocesuālās darbības virziens, ko realizē noteikti kriminālprocesuālās darbības subjekti.1 Kriminālprocesa teorijā jautājumā par kriminālprocesuālajām funkcijām ir dažādi viedokļi. Ir autori, kas kriminālprocesuālai darbībai iedala trīs funkcijas.2 Citi kriminālprocesuālo funkciju skaitu paplašina, kā atsevišķu funkciju ietverot darbību, kas saistīta ar noziedzīgā nodarījuma radītā kaitējuma atlīdzināšanas pieprasīšanu un aizstāvību pret to,3 kā arī blakus pamatfunkcijām nodalot palīgfunkcijas un blakus funkcijas.4

Savukārt KPL 17. pants, kurā reglamentēts viens no kriminālprocesa pamatprincipiem "procesuālo funkciju nodalīšana", paredz četras procesuālās funkcijas:

– cilvēka tiesību ierobežojumu kontrole pirmstiesas izmeklēšanā;

– apsūdzība;

– aizstāvība;

– tiesas spriešana.

Kā izriet no minētās normas, tām piešķirts vienāda nozīmīguma statuss. Šādai nostājai nevar piekrist. Pirmkārt, trūkst precizitātes jēdzienu lietojumā – KPL 17. pantā rodama norāde uz "pirmstiesas izmeklēšanu", kaut gan šādu kriminālprocesa posmu KPL jēdzieniski neparedz. Kriminālprocesa posms ir "pirmstiesas process", kur izmeklēšana ir tikai viena daļa. Otrkārt, ja cilvēktiesību ierobežojumu kontroles funkciju ir paredzēts attiecināt tikai uz izmeklēšanu, atklāts paliek jautājums: vai cilvēktiesību ierobežojuma kontrole neattiecas un nenotiek kriminālvajāšanas laikā, iztiesāšanā un citos kriminālprocesa norises laika brīžos?

Piekrītot, ka šāds darbības virziens kā cilvēktiesību ierobežojumu kontrole kriminālprocesā faktiski pastāv un tam arī būtu jāpastāv, un līdz ar to ir atzīstama arī tādas kriminālprocesa funkcijas pastāvēšana, var izvirzīt jautājumu par šīs funkcijas statusu. Domājams, ka tā varētu būt vai nu visa kriminālprocesa nodrošināšanas funkcija, kas "stāv pāri" citām funkcijām, vai, ja cilvēktiesību ierobežojumu kontroli reglamentē kā tādu, kas raksturīga tikai pirmstiesas procesam, tā varētu būt kā apsūdzības funkcijas palīgfunkcija.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Māris
15. Janvāris 2009 / 17:01
0
ATBILDĒT
Fakts, ka KPL tiešā tekstā nav minēts apsūdzības precizēšanas jēdziens, nenozīmē, ka tā piemērošana praksē šobrīd nebūtu pieļaujama. Šāds secinājums izriet no tiesību teorijā pieņemtā tiesību normu interpretācijas noteikuma - slēdziena par apjomu no lielāka uz mazāku, proti: ja likums ir paredzējis apsūdzības grozīšanu (kas vērtējama kā būtiskāka un nozīmīgāka procesuāla darbība), tad vēl jo vairāk likums pieļauj tādu korekciju izdarīšanu apsūdzībā, kas ir mazāk būtiskas, t.i., tādu korekciju, kuras neaptver likumā definētais jēdziens apsūdzības grozīšana (vienalga vai to saukt par apsūdzības precizēšanu vai kā citādi).
jurists
15. Janvāris 2009 / 14:42
0
ATBILDĒT
1) Autore savu priekšlikumu par nepieciešamību apsūdzībā norādīt arī atbildību mīkstinošos un pastākļus ir rakstījusi no aizstāvja viedokļa un ir aizmirusi, ka apsūdzetajam tiek inkriminēts noziedzīgs nodarījums, nevis apstākļi, kas ietekmē viņa atbildību par šo nodarījumu. Es personīgi piekrītu AT Senāta norādītajam, ka jautājums par atbildību pastiprinošiem apstākļiem nav nodarījuma kvalifikācijas jautājums. Tāds viedoklis ir pielnīgi pareizs, bet autores viedoklis kļūdains;

2) Autore aizmirsusi, ka atbildību pastiprinošos un mīkstinošos apstākļus prokurors norāda lēmumā par kriminālprocesa nodošanu tiesai. Līdz ar to prokurora viedoklis apztāvībai ir labi zināms un prasība, lai šos apstākļus norāda arī apsūdzībā, procesu tikai sarežģīs un radīs papildus ieganstus aizstāvjiem, lai uz tā pamata varētu apšaubīt apsūdzības pareizību;

3) Nepiekrītu, ka starp divām personām- apsūdzēto un prokuroru veidojas krimināltiesiskās attiecības. Tā ļoti gribētos advokātiem, lai prokurors būtu bez maz kā privātpersona pretnostatīts ar apsūdzeto, it kā tā visa lieta būtu tikai prokurora un apsūdzētā darīšana. Prokurors ir valsts amatpersona, kurš pārstāv un aizstāv valsts intereses. Krimināltiesiskās attiecības apsūdzētajam veidojas nevis ar prokuroru, bet ar valsti, un tās veidojas nevis tāpēc, ka prokurors to grib, bet tāpēc, ka valstij ir pienākums vajāt noziedzīgus nodarījumus izdarījušas personas....
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties