17. Februāris 2009 /NR. 7 (550)
Skaidrojumi. Viedokļi
Kriminālprocesa likuma 59. nodaļas process par noziedzīgi iegūtu mantu
Jūlija Kolomijceva
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes maģistrante 

Kriminālprocesa likumā (KPL) jautājumam par noziedzīgi iegūtu mantu ir veltītas divas nodaļas: divdesmit septītā un piecdesmit devītā. Mantu var atzīt par noziedzīgi iegūtu pirmstiesas un tiesas kriminālprocesa ietvaros. KPL 356. panta pirmā daļa noteic, ka mantu par noziedzīgi iegūtu var atzīt ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu vai ar prokurora lēmumu par kriminālprocesa pabeigšanu.

Pirmstiesas procesā procesa virzītājs var atzīt mantu par noziedzīgi iegūtu ar savu lēmumu, ja mantas īpašnieks iepriekš pieteicis mantas zudumu un pēc atrašanas, novēršot saprātīgas šaubas, pierādījis savas tiesības (KPL 356. panta otrās daļas 2. punkts), kā arī par mantas atzīšanu par noziedzīgi iegūtu pirmstiesas kriminālprocesa laikā var lemt KPL 59. nodaļas procesā.

Process par noziedzīgi iegūtu mantu var tikt izdalīts KPL 59. nodaļas kārtībā, ja objektīvu iemeslu dēļ tuvākajā laikā nevar izlemt jautājumus par rīcību ar noziedzīgi iegūtu mantu kopā ar jautājumiem par personas vainu vienā procesā. Šāda rīcība pirms­tiesas kriminālprocesā ir vērsta uz to, lai pēc iespējas ātrāk liegtu personām izmantot nelikumīgi iegūtos labumus,1 citiem vārdiem, tai ir preventīvais mērķis. KPL 59. nodaļas procesa veikšana aizsargā arī cietušās personas tiesības un likumiskās intereses, ja nav iespējams mantu atdot cietušajam saskaņā ar KPL 356. panta otrās daļas 2. punktu. Cits KPL 59. nodaļas procesa mērķis ir procesuālās ekonomijas princips, kura rezultātā tiek samazināti izdevumi, kas saistīti ar izņemtas noziedzīgi iegūtas mantas uzglabāšanu.

Pēc mantas atzīšanas par noziedzīgi iegūtu var lemt par rīcību ar to: noziedzīgi iegūtas mantas atdošanu (KPL 357. pants) vai konfiskāciju (358. pants). Rīcība ar noziedzīgi iegūtu mantu palīdz atjaunot sociālo taisnīgumu sabiedrībā,2 ar noziedzīgi iegūtas mantas atdošanu pēc piederības vai konfiskāciju tiek novērsta personas mantas palielināšanās, kuru tiesību normas atzīst par neattaisnotu. Mantisko jautājumu izlemšana aizsargā atsevišķu indivīdu tiesības un visas sabiedrības intereses.

Rīcība ar noziedzīgi iegūtu mantu pirmstiesas procesā, kad objektīvu iemeslu dēļ saprātīgā laika posmā nav iespējams saukt vainīgo pie kriminālatbildības vai nodot krimināllietu tiesai, bet ir pierādījumi par mantas saistību ar noziedzīgu nodarījumu, ir efektīvs mehānisms, kas vērsts uz noziegumu apkarošanu, kuru izdarīšanas motīvs ir materiāla labuma iegūšana. Neviens nedrīkst iedzīvoties noziedzīgas darbības rezultātā vai izmantot savā labā apstākli, ka vainīgo nevar noskaidrot vai sodīt.3

Krimināllietas mantiskos aspektus var risināt autonomi no jautājumiem par personas vainu KPL 59. nodaļas procesā par noziedzīgi iegūtu mantu. Lai risinātu jautājumu par mantas saistību ar noziedzīgu nodarījumu, jānošķir pierādījumi par personas vainu un pierādījumi par noziedzīga nodarījuma notikumu. Noziedzīga notikuma pierādīšana nozīmē noskaidrot nodarījuma laiku, vietu, veidu un citus apstākļus, proti, noziedzīga nodarījuma pierādīšana nozīmē pierādīt faktus, kas raksturo noziedzīgā nodarījuma objektu un tā objektīvo pusi. Apsūdzētā vaina ietver apstākļus, kuri raksturo subjektu un subjektīvo pusi. Lai pierādītu apsūdzētā vainu, sākumā jāpierāda, ka tieši konkrēta persona veikusi attiecīgās darbības, bet pēc tam jāpierāda, kādā vainas formā īstenota noziedzīgā darbība (bezdarbība), vēlams, bet atsevišķos gadījumos obligāti pierādāms faktors ir arī nodarījuma motīvs un mērķis.4

Fakta konstatēšana, ka noticis noziedzīgs nodarījums, ir svarīgs priekšnosacījums, lai veiktu procesu par noziedzīgi iegūtu mantu. Ja nav noticis noziedzīgs nodarījums, nevar būt runa par mantas saistību ar noziedzīgu nodarījumu, piemēram, personai tiek inkriminēta izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas saskaņā ar Krimināllikuma 218. panta otro daļu, bet aizdomās turētais nepiekrīt, apgalvojot, ka maksājis nodokļus citā valstī, kur arī veic savu komercdarbību. Cits gadījums: ja trūkst pierādījumu, ka tieši aizdomās turētais veicis krāpnieciskas darbības, savukārt pats krāpšanas fakts ir pierādīts.

No tā izriet vēl viens būtisks secinājums: nav svarīgi, ka kriminālprocesā, no kura materiāli par noziedzīgi iegūtu mantu nodalīti, personai nevar tikt uzrādīta apsūdzība.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties