Kā skaidrots svešvārdu vārdnīcā, vārdam "rekviēms" (lat. val. – requiem, no requier – miers) ir divas nozīmes: 1) katoļu aizlūgums par mirušo; 2) dziļu sāpju caurausts skaņdarbs korim, solistiem un orķestrim.¹ Un, lai arī stāsts nebūs nedz par kādu aizgājēju, nedz muzikālu skaņdarbu, šo virsrakstu izvēlējos apzināti, jo nobeigumam tuvojas ofensīva pret goda krimināltiesisko aizsardzību, kas bija izvērsta vairāku gadu garumā, un gods kā ar Krimināllikumu aizsargāta interese, visticamāk, tiks "norakts", bet tas izraisa dziļu neizpratni par to, kas mūsu valstī notiek ar tiesību jaunradi.

Un pamats tam ir nesen publiskotā informācija,² ka 15. janvārī Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti vairāki grozījumi Krimināllikumā (KL), ko daļēji citēju: "Personas goda un cieņas aizsardzība ir paredzēta gan krimināltiesiskā, gan civiltiesiskā kārtībā, un persona varēs izvēlēties (mans izcēlums, jo tālākais rādīs pretējo – nevarēs), kādā kārtībā aizstāvēt savas tiesības. Nereti persona izvēlas aizstāvēt savas tiesības krimināltiesiskā kārtā tikai tādēļ, lai pret personu, kura it kā aizskārusi personas godu un cieņu, tiktu uzsākts kriminālprocess. Lai risinātu normu dublēšanos attiecībā uz personas goda un cieņas aizsardzību Krimināllikumā un Civillikumā, izstrādāti priekšlikumi izslēgt no KL atbildību par goda aizskaršanu. Proti, KL paredzēts izslēgt 156. pantu "Goda aizskaršana", kā arī izslēgt KL 158. pantu "Goda aizskaršana un neslavas celšana masu saziņas līdzeklī", bet regulējumu par neslavas celšanu plašsaziņas līdzeklī pārnest uz KL 157. pantu "Neslavas celšana". Tādējādi KL tiktu saglabāts viens pants, kas noteiktu atbildību par neslavas celšanu un neslavas celšanu plašsaziņas līdzeklī."

Diskusija par personas goda un cieņas krimināltiesiskās aizsardzības reglamentāciju aizsākās jau 2002. gada 1. oktobrī, un tās ierosinātāji bija preses pārstāvji, tajā iesaistījās cilvēktiesību un krimināltiesību speciālisti, par to sprieda Latvijas Republikas Satversmes tiesa. Savu redzējumu par diskutējamo jautājumu, uzskatot, ka Krimināllikumā jāsaglabā normas, kurās paredzēta atbildība par personas goda un cieņas aizskārumu, "Jurista Vārdā" jau vairākkārt esmu izteikusi,³ tāpēc šoreiz tēžu veidā neliels retrospektīvs atskats uz notikumiem ap Krimināllikuma normām, kurās bija un vēl pašlaik ir noteikta atbildība par personas goda un cieņas aizskārumu, kam un kāpēc tas bija un ir vajadzīgs, kas no tā iegūs un kas zaudēs, daļēji izmantojot gan savus, gan arī citu "goda aizstāvju" iepriekš paustos argumentus.