Līdz šim Civilprocesa likums (CPL) starptautiskās civilprocesuālās sadarbības dokumentu izsniegšanā un pierādījumu iegūšanā nav bijis atbilstošs, lai nodrošinātu pietiekami efektīvu un atbilstošu starptautisko un Eiropas Savienības (ES) instrumentu piemērošanu. Piemēram, CPL 652. pants par tiesiskās palīdzības lūgumu par procesuālo darbību veikšanu, par tiesas un ārpustiesas dokumentu nosūtīšanu un izpildi Latvijā, kā arī šādu lūgumu nosūtīšanu ārvalstu tiesām ir pārāk vispārīgs, jo paredz tikai to, ka šādus lūgumus izpilda vai nosūta saskaņā ar Latvijas Republikas saistošiem starptautiskajiem līgumiem, ES tiesību normām un CPL. Arī CPL 56. panta astotā daļa par pavēstes nosūtīšanu personai, kura dzīvo ārvalstī, ar Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas starpniecību ir zaudējusi savu aktualitāti, jo kārtību, kādā izsniedz dažādus ar tiesvedības procesu saistītus dokumentus personām, kas dzīvo ārvalstīs, paredz starptautisko līgumu un ES regulējums. Šobrīd pavēstes nosūtīšana ar Ārlietu ministrijas starpniecību ir iespējama tikai tajos gadījumos, ja persona dzīvo citā valstī, nevis ES dalībvalstī, vai tajā valstī, ar kuru Latvijai nav starptautiska līguma.