Starptautiskā civilprocesuālā sadarbība dokumentu izsniegšanā un pierādījumu iegūšanā mūsdienās nav iedomājama bez starptautisko līgumu,1 Eiropas Savienības normu2 un nacionālo normu paralēlās piemērošanas. Tāpēc sakārtots un pārskatāms nacionālais regulējums ļauj efektīvi piemērot starptautisko līgumu un Eiropas Savienības normas, kas nereti atstāj vairākus jautājumus papildināšanai vai ieviešanai ar nacionālo normu noteikumiem.
Līdz šim Civilprocesa likums (CPL) starptautiskās civilprocesuālās sadarbības dokumentu izsniegšanā un pierādījumu iegūšanā nav bijis atbilstošs, lai nodrošinātu pietiekami efektīvu un atbilstošu starptautisko un Eiropas Savienības (ES) instrumentu piemērošanu. Piemēram, CPL 652. pants par tiesiskās palīdzības lūgumu par procesuālo darbību veikšanu, par tiesas un ārpustiesas dokumentu nosūtīšanu un izpildi Latvijā, kā arī šādu lūgumu nosūtīšanu ārvalstu tiesām ir pārāk vispārīgs, jo paredz tikai to, ka šādus lūgumus izpilda vai nosūta saskaņā ar Latvijas Republikas saistošiem starptautiskajiem līgumiem, ES tiesību normām un CPL. Arī CPL 56. panta astotā daļa par pavēstes nosūtīšanu personai, kura dzīvo ārvalstī, ar Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas starpniecību ir zaudējusi savu aktualitāti, jo kārtību, kādā izsniedz dažādus ar tiesvedības procesu saistītus dokumentus personām, kas dzīvo ārvalstīs, paredz starptautisko līgumu un ES regulējums. Šobrīd pavēstes nosūtīšana ar Ārlietu ministrijas starpniecību ir iespējama tikai tajos gadījumos, ja persona dzīvo citā valstī, nevis ES dalībvalstī, vai tajā valstī, ar kuru Latvijai nav starptautiska līguma.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.