10. Marts 2009 /NR. 10 (553)
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesiskās attiecības starp kapitālsabiedrību un valdes locekli
24
Vita Liberte
zvērināta advokāte birojā "BDO Zelmenis & Liberte" 

Pēdējā laikā Latvijas juridiskajos plašsaziņas līdzekļos tiek plaši diskutēts par valdes locekļa tiesisko statusu, tā tiesībām un pienākumiem. Pēc vairāku nozīmīgu Augstākas tiesas Senāta Civillietu departamenta spriedumu (turpmāk – AT Senāts)1 publicēšanas vairāki praktizējošie juristi apspriež pastāvošā tiesiskā regulējuma AT Senāta interpretāciju un tās acīmredzamu netaisnīgumu.2

Augstākā tiesa pieturas pie viedokļa, ka uz valdes locekli nav attiecināmas Darba likumā ietvertās garantijas un sociālie labumi, ko parasti bauda darbinieks, noslēdzot darba līgumu. Līdz ar to arī valdes locekļa atlaišanas procedūrai nav piemērojami Darba likuma 101. un 109. panta noteikumi. Rakstā aplūkota valdes locekļu – grūtnieču – aizsardzība atlaišanas no amata gadījumā.

Darba likumā nostiprinātas garantijas

Latvijas Darba likumam ir pilnībā jāatbilst Eiropas Kopienas direktīvu prasībām. Ar to tiek nostiprinātas tādas svarīgas un jau pašsaprotamas garantijas kā tiesības uz darba algu un piemaksām, noteiktu darba laiku, nodrošinātu atpūtu, apmaksātu atvaļinājumu utt. Darba likumā ir arī ieviesta ES direktīva par strādājošu grūtnieču aizsardzību darba attiecībās.3 Tā, piemēram, Darba likuma 109. panta pirmā daļa paredz:

"Darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu ar grūtnieci, kā arī ar sievieti pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, –visā barošanas laikā, izņemot gadījumus, kas noteikti šā likuma 101. panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5. un 10. punktā."

 

Valdes locekļa statuss AT Senāta vērtējumā

Darba likuma 44. panta trešā daļa paredz: "Ar kapitālsabiedrības izpild­institūciju locekļiem slēdzams darba līgums, ja vien viņi netiek nodarbināti, pamatojoties uz citu civiltiesisku līgumu.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
24 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
L.
17. Marts 2009 / 16:01
0
ATBILDĒT
Raksts diemžēl parāda, ka autorei nav īstas izpratnes ne par darba tiesību, ne par komerctiesību jomu.

Pati tēma - par darba attiecībām ar valdes locekli ir diezgan aktuāla, taču rakstā ir daudz neprecizitāšu (piem., AS būs "akcionāri",nevis "dalībnieki"; valdi ievēl padome, nevis "dalībnieki" u.t.t.) un ļoti izteikts mērķis - nepieļaut konkrētās grūtnieces atbrīvošanu no valdes locekles amata.

Ja slēdz darba līgumu ar valdes locekli (ieteikums būtu tādu neslēgt, taču vairākas valsts institūcijas, piem., VID, tādu grib redzēt) to jāslēdz uz noteiktu laiku, formulējot šo laiku tā: "uz laiku līdz darbiniekam beidzas valdes locekļa pilnvaru termiņš vai padome viņu atsauc no valdes locekļa amata". Tas atrisinātu "sarežģījumus" atsaukšanas gadījumā. Tomēr nevar piekrist, ka šajā gadījumā valdes locekle - grūtniece būtu jāaizsargā kā īpaši, jo tas ir komerctiesību jautājums, nevis darba tiesību!
Daiga
17. Marts 2009 / 15:14
0
ATBILDĒT
Ļoti aktuāla tēma un izsvērti argumenti no starptautisko tiesību viedokļa.
miauu
11. Marts 2009 / 23:48
0
ATBILDĒT
Manā izpratnē jautājums tomēr ir šaurāks, proti, vai grūtnieču direktīva 92/85 aizsargā arī valdes locekles grūtniecības stāvoklī. Šī direktīva piešķir aizsardzību tikai strādājošām grūtniecēm, bet nevis jebkuram valdes loceklim. Patiesībā, ja iznāk, ka direktīva 92/85 šai valdes loceklei (kura, cik sapratu no raksta, strādāja uz darba līguma pamata) piešķir aizsardzību, tad likumdevējam direktīvu vajadzēja transponēt ne tikai DL, bet arī Komerclikumā. Kamēr likumdošanas līmenī tas nav izdarīts, tiesām būtu jāveic tiesībkonformā interpretācija vai arī jāuzdod šis jautājums EKT.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 21
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties