2009. gada 10. marta žurnālā "Jurista Vārds" publicēts Vitas Libertes viedoklis par tiesiskajām attiecībām starp kapitālsabiedrību un valdes locekli un strādājošu grūtnieču aizsardzību.1 Gan minētajā publikācijā izteiktais kategoriskais viedoklis, ka Augstākās tiesas (AT) Senāta līdzšinējā Darba likuma un Komerclikuma interpretācija pārkāpj Eiropas Savienības normatīvos aktus, gan plašā juristu diskusija2 par jautājumiem, kas saistīti ar tiesiskajām attiecībām starp kapitālsabiedrību un tās valdes locekli, pamudināja šī raksta autori izteikt savu, atšķirīgu viedokli. Autore uzskata, ka ir būtiskas atšķirības starp darbinieku Darba likuma izpratnē un kapitālsabiedrības valdes locekli (pat gadījumā, ja valdes loceklis tiek nodarbināts uz darba līguma pamata), un šo būtisko atšķirību dēļ likumsakarīgi Latvijā ir noteikta arī atšķirīga aizsardzības pakāpe, tai skaitā pret tiesisko attiecību izbeigšanu, kas pilnībā atbilst gan Eiropas Savienības tiesībās nostiprinātajiem pamatprincipiem, gan citās Eiropas Savienības dalībvalstīs pastāvošajam normatīvajam regulējumam un tiesu praksei.
Latvijas normatīvais regulējums un Senāta prakse
Augstākās tiesas Plēnuma un tiesu prakses vispārināšanas daļas sastādītajā tiesu prakses apkopojumā "Par likumu piemērošanu, izšķirot tiesās strīdus, kas saistīti ar darba līguma izbeigšanos vai grozīšanu" atspoguļota Senāta konsekventi vairākos spriedumos paustā nostāja un norādīts: "Darba līguma noslēgšana ar valdes locekļiem neatceļ Komerclikuma normu piemērošanu tiem. Šīm attiecībām ir piemērojamas Darba likuma normas, ciktāl Komerclikumā kā speciālā likumā attiecībā pret valdes locekļiem nav noteikts citādi. Tā kā Komerclikums nosaka valdes locekļu ievēlēšanas un atsaukšanas kārtību, Darba likuma noteikumi šajā gadījumā, kas attiecas uz valdes locekļu atsaukšanu, nav piemērojami, līdz ar to valdes locekļus var atsaukt no amata ar dalībnieku sapulces lēmumu (akciju sabiedrībās ar padomes lēmumu), neievērojot Darba likuma noteikumus par darba tiesisko attiecību izbeigšanu."3
Tādējādi Senāts apstiprina jau no Latvijas normatīvo aktu sistēmas izrietošu secinājumu, ka Latvijas likumdevējs ir skaidri nodalījis aizsardzības līmeni grūtniecei, kura tiek nodarbināta kā uzņēmuma darbiniece uz darba līguma pamata un darba devēja vadībā, un grūtniecei, kura ir kapitālsabiedrības valdes locekle.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
