13. Oktobris 2009 /NR. 41 (584)
Skaidrojumi. Viedokļi
Pārdomas par dažām ievirzēm tiesu praksē
2
Dr.habil.iur
Uldis Krastiņš
LU Juridiskas fakultātes
Krimināltiesisko zinātņu katedras profesors 

Šī publikācija tapusi sakarā ar žurnālā "Jurista Vārds" 2009. gada 2. jūnijā publicēto Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu kopsapulces 2009. gada 22. maija lēmumu "Par tiesu praksi lietās par krāpšanu".1

šis raksts ir maksas saturs
TEV IR PAROLE
ATVĒRT AR KODU
e-pasta adrese
parole
atcerēties mani
PIRKT 1 RAKSTU
apmaksas veids
mobilly
seb banka
swedbank
sms
 /  5 RAKSTUS
apmaksas veids
mobilly
seb banka
swedbank
piekļuves kods
ABONĒ 2021.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Māris Leja
13. Oktobris 2009 / 12:00
0
ATBILDĒT
Paldies cienījamajam profesoram par mana viedokļa atbalstīšanu, lai arī ar dažiem iebildumiem, jautājumā par nekustamā īpašuma otrreizēju atsavināšanu.

Attiecībā uz šai rakstā pausto viedokli par to, ka nekustamā īpašuma otrreizēja atsavināšana nevar saturēt noziedzīgu nodarījumu ideālās kopības pazīmes – piesavināšanos pret pirmo, bet krāpšanu/krāpšanas mēģinājumu pret otro pircēju – labprāt uzzinātu arī papildus autora argumentus.

Manā skatījumā šo gadījumu īpatnība ir tā, ka atsavinātāja darbības, kas liecina par nodomu piesavināties un darbības, kas liecina par nodomu otro pircēju apkrāpt pilnībā sakrīt - otrā pircēja meklēšanas uzsākšana, pārrunas ar otro pircēju par līguma slēgšanu un pati līguma slēgšana vienlīdz lielā mērā atklāj nodomu gan piesavināties pirmā pircēja mantu, gan apkrāpt otro pircēju, resp., nodalīt darbības, kuras liecina par nodomu piesavināties, no darbībām, kuras liecina par nodomu apkrāpt, nav iespējams.

Otrā pircēja meklēšanas uzsākšana ir kvalificējama kā sagatavošanās izdarīt piesavināšanos attiecībā pret pirmo pircēju, tomēr vienlaicīgi tā ir arī sagatavošanās izdarīt krāpšanu attiecībā pret potenciālo otro pircēju.

Uzsākot sarunas ar otro pircēju par līguma slēgšanu, noziedzīgais nodarījums sasniedz mēģinājuma stadiju – potenciālais otrais pircējs tiek maldināts par atsavinātāja tiesībām rīkoties ar iepriekš jau atsavinātu mantu. Vienlaicīgi sarunas vešana par līguma slēgšanu ar potenciālo otro pircēju atklāj arī nodomu izdarīt piesavināšanos attiecībā pret pirmo pircēju.

Arī līguma noslēgšana vienlaicīgi atklāj gan nodomu piesavināties pirmā pircēja mantu, gan nodomu apkrāpt otro pircēju.

Līdz ar to šo darbību nodalīšana apsūdzībā par piesavināšanos un krāpšanu nemaz nebūtu iespējama.

Tādējādi, manā skatījumā, atsavināšanas process kopumā ir vērtējams kā viens noziedzīgs nodarījums, kas atbilst vairāku dažādu noziedzīgu nodarījumu sastāvu pazīmēm (ideālā kopība, KL 26.panta otrā daļa).

Ar cieņu,

Māris Leja

māris
13. Oktobris 2009 / 11:07
0
ATBILDĒT
Te nu cienījamajam U.Krastiņa kgam ir pilnīga taisnība par izkrāpto mantu vērtību saskaitīšanu vairāku krāpšanu gadījumos, lai nodarījumu varētu kvalificētu pēc KL 177.p.3.d..Manuprāt, absurda ir AT senatoru izteiktā tēze U.Skrastiņa minētajā 17.04.2009.g. spriedumā lietā SKK-155/2009:"Kasācijas instances tiesa konstatē, ka G.S. apsūdzībā mehāniski saskaitīta nozagto mantu vērtība, bet nav norādes uz subjektīvās puses esamību-nodomu izdarīt zādzību lielā apmērā". Vai tiešām senatori ir tik naivi, ka domā, ka apsūdzētais pateiks; Jā kungi, man tiešām bija nodoms nolaupīt/izkrāpt mantu lielā apmērā"? Pareizi U.Krastiņš norāda, ka šādā gadījumā apsūdzētā nodoms attiecībā pret nozieguma priekšmeta vērtību nav bijis konkretizēts, jo mantas nolaupīšanas brīdī zādzību izdarījušajai personai bija dziļi vienalga vai mantu vērtība būs līdz vienai minimālajai algai, vai pārsniegs 50 minimālās algas. Tā jau var nonākt līdz tādam absurdam, ka būs jāpierāda, ka vainīgā persona pirms izdarīt noziegumu, zināja ko nozīmē jēdziens "neliels apmērs un liels apmērs" un zādzības izdarīšanas brīdī zināja kāda vērtība ir nolaupītajam priekšmetam. Ļoti izskatās, ka cienījamie senatori ir pārteoritizējušies un iebraukuši nu ļoti dziļās auzās.
COVID-19: tiesiskie aspekti
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties