Šajā referātā es vēlētos apskatīt šādus divus jēdzienus:

1) koruptīvo noziedzīgo nodarījumu jēdziens, sistēma un tajā ietilpstošie noziedzīgie nodarījumi un

2) atbildības par atsevišķiem koruptīviem noziedzīgiem nodarījumiem reglamentācija Krimināllikumā un tās pilnveidošana atbilstoši valsts starptautiskajām saistībām, izmantojot citu valstu pieredzi šajā jomā. Uzskatu par nepieciešamu galveno uzmanību pievērst tieši paredzamajām izmaiņām Krimināllikumā, jo par spēkā esošo attiecīgo krimināltiesisko normu izpratni var izlasīt kaut vai komentāros.

Tātad vispirms mēģināsim rast atbildi uz jautājumu, ko saprast ar koruptīvu noziedzīgu nodarījumu un kuri noziedzīgi nodarījumi tiem būtu pieskaitāmi. Te gan uzreiz jāpiezīmē, ka šīs problēmas teorētiskā izpēte pagaidām atrodas sākotnējā stadijā, tāpēc manis teiktais šajā sakarā nebūt nepretendē uz pilnīgumu un viedokļu neapstrīdamību, bet gan uzskatāms par mēģinājumu piedāvāt tos pamatkritērijus, kuri ietverami apskatāmās noziedzīgo nodarījumu grupas jēdzienā un kuri varētu kalpot par pamatu to vai citu nodarījumu atzīšanai par koruptīviem noziedzīgiem nodarījumiem.

Domājams, ka atbildes meklējumi uz izvirzīto jautājumu ir saistāmi ar korupcijas kā sociālas parādības izpratni, kura, kā nule dzirdējām no tiesību zinātņu doktores Banenbergas kundzes uzstāšanās, nebūt nav viennozīmīga, par ko liecina arī dažādās korupcijas definīcijas. Taču, neraugoties uz korupcijas aprakstu daudzveidību, visās šajās definīcijās sastopamas vairākas kopīgas iezīmes, kuras var raksturot koruptīvus noziedzīgus nodarījumus.

Un tādējādi, izmantojot Jana Olendera doto apkopojošo korupcijas definīciju (Korupcija — drauds demokrātijai — Juristu Žurnāls, Nr.