16. Marts 2010 /NR. 11 (606)
Numura tēma
Bijušie Augstākās tiesas priekšsēdētāji runā
1
Dr.iur.
Gatis Litvins
 
Gvido Zemribo
zvērināts advokāts, Latvijas Juristu biedrības viceprezidents, pirmais Augstākās tiesas priekšsēdētājs pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 

Lai noskaidrotu, kā ģenerālprokurora amata kandidāts būtu izvirzāms, kādā procesā un kā līdz šim izvirzīšana ir notikusi, "Jurista Vārds" uzrunāja bijušos Augstākās tiesas priekšsēdētājus. Te gan jāatzīmē, ka pašlaik tikai Andris Guļāns ir vienīgais Augstākās tiesas priekšsēdētājs, kas reāli ir izvirzījis ģenerālprokurora amata kandidātu. Būdams Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Gvido Zemribo neveica šādu uzdevumu. Tomēr viņš ir piedalījies likuma "Par tiesu varu" sākotnējās redakcijas izstrādē. Viņš sniedza viedokli par šī likuma noteikumu, t. sk. ģenerālprokurora amata kandidāta izvirzīšanas, procedūras attīstību.

Andris Guļāns, Augstākās tiesas priekšsēdētājs (1994–2008),
Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta senators

Kā vērtējat to, ka ģenerālprokurora amata kandidātu izvirza Augstākās tiesas priekšsēdētājs?

Kopumā uzskatu, ka tas ir loģisks un pareizs risinājums, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājs izvirza ģenerālprokurora amata kandidātu. Tiesas un prokuratūras darbs ir cieši saistīts. Katra no tām redz trūkumus, kas vienā un otrā vietā pastāv. Augstākās tiesas priekšsēdētājs ir pietiekami informēts par prokuratūras darbu. Turklāt prokuratūra ir tiesu varas institūcija un Augstākās tiesas priekšsēdētājs tiesu varas amatpersonu vidū ieņem hierarhiski augstāko amatu. Tas ir arī nedaudz simboliski un piedod svaru Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatam.

Iespējams, nākotnē šo pienākumu varētu pārņemt Tieslietu padome vai arī vismaz sniegt savu viedokli.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
TT
16. Marts 2010 / 09:20
0
ATBILDĒT
Cik Zemribo k-ga skatiens ir svaigāks par Guļana k-ga viedokli. Patiešām, esot ārā no šīs sistēmas rodas iespēja spriest objektīvi nevis pielāgot domas esošās situācijas pastāvēšanas attaisnojuma meklējumiem.

Manā skatījumā bez citiem rakstā pieminētiem jautājumiem par prokuratūras lomu ir samilzušas problēmas par civillietu un administratīvo pārkāpumu lietu uzraudzību.

Iesniedzamie protesti civillietās par nepārsūdzamiem pirmās instances nolēmumiem bieži vien ir zemas kvalitātes materiālu normu rezultāts kuras ļauj pieņemt dīvainus lēmumus , kā arī neatbilstošas procesuālas normas, kas nereti bez reālas jēgas nosaka nolēmumu nepārsūdzamību, ar to faktiski pārliekot uz prokuratūru apelācijas iesniedzēja statusu un uz Senātu apelācijas instances funkcijas. Cik ir jābūt iesniegti protesti vai lūgumi prokuratūrai, kā arī citiem iespējamiem protestu iesniedzējiem, lai pamudinātu uz likuma normu sakārtošanu ?

Attiecībā uz administratīvā pārkāpuma lietām prokuratūras uzraudzība darbojas vēl neefektīvāk un bieži vien nedarbojas vispār, jo šāda lietu kategorijai ir zemāka prioritāte. Un atkal viens no iemesliem kāpēc būtu meklēta prokuratūras līdzdalība ir neadekvāts procesuāls regulējums , piem. attiecībā uz administratīvā pārkāpuma lietas neierosināšanu, nerunājot jau par to kā šo lietu izskatīšana parastajā administratīvajā vai rajonu tiesā pēc vispārīgiem noteikumiem un termiņiem nesasniedz ātrās un taisnīgas izviešasānas mērķi.

Lai spriestu par prokuratūras lomu acīmredzami būtu jāpārskata kopējo tiesas varas struktūru un piedāvātus tiesību aizsardzības līdzekļus.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties