Šodien, 2010. gada 23. martā, paliek desmit gadu kopš Fizisko personu datu aizsardzības likuma1 pieņemšanas. Šajā dienā pirms desmit gadiem 7. Saeimas deputātu balsojums par likuma projekta pieņemšanu trešajā lasījumā bija pārliecinošs: "par" – 87, "pret" un "atturas" nav,2 bet no 2000. gada 6. aprīļa likuma prasības jau stājās spēkā. Nedaudz vēlāk – 2001. gada 2. janvārī – darbu sāka jauna un ar šo likumu īpaši izveidota personas datu aizsardzības uzraudzības iestāde: Datu valsts inspekcija. Droši vien var uzdot jautājumu: vai valstī desmit gadu laikā ir izdarīts viss, lai personas dati tiešām būtu aizsargāti? Atsevišķi notikumi pēdējā laikā liecina par pretējo.
Šajā rakstā īsumā ieskicēti galvenie personas datu aizsardzības institūta attīstības posmi Latvijā, aktualizētas problēmas, kā arī tiks sniegts skatījums uz turpmākām šīs administratīvo tiesību apakšnozares attīstības perspektīvām Eiropā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.