Žurnāls: Contra legem jēdziens un tā vieta tiesību piemērošanas metožu sistēmā

30. Marts 2010 /NR. 13 (608)

Contra legem jēdziens un tā vieta tiesību piemērošanas metožu sistēmā

Mg.iur.

Tiesību tālākveidošana contra legem ir tiesību piemērošanas metode, ko lieto gadījumos, kad likumam ir jāatkāpjas taisnīguma priekšā vai kad vispār nav likumiska regulējuma konkrētā dzīves gadījuma izšķiršanai. Šā temata izpētes apjoma dēļ ir paredzēts publicēt trīs atsevišķus rakstus, lai pierādītu, ka arī tiesību tālākveidošana contra legem līdzās citām tiesību tālākveidošanas metodēm atsevišķos izņēmuma gadījumos ir pieļaujama. Lai to paveiktu, šajā rakstā tiks noskaidrots, ko tiesību zinātnē saprot ar tiesību tālākveidošanas metodi contra legem, un izpētīts, kur un ar kādiem paņēmieniem novelkama robeža starp tiesību normu interpretāciju un tiesību tālākveidošanu, kā arī tiks piedāvāts jauns tiesību tālākveidošanas metožu iedalījums. Nākamajos rakstos tiks rasts metodes contra legem normatīvais un zinātniski metodoloģiskais pamatojums un noskaidroti to lietošanas gadījumi Latvijas tiesu praksē, kā arī tiks mēģināts atrisināt pētījuma gaitā konstatētās metodes contra legem lietošanas radītās problēmas.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes

ABONĒ 2022.GADAM!

Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!

3 KOMENTĀRI

Tiesnesis

3. Aprīlis 2010 / 20:59

ATBILDĒT

Ļoti precīzs, dziļi argumentēts raksts. Apsveicu autoru, kuram izdevies tik tālejoši analizēt šo metodi.

Abu iepriekšējo komentāru kopsakarība ar šo rakstu nav skaidra. Tas, ka Saeimā likumprojekta autora piešķlirtā sākotnējā jēga apspriešanas gaitā var izmainīties, ir skaidrs, tā ir zināma likumdošanas procesa problēma, bet tai nav nekāda sakara ar šo rakstu, kur runa ir par contra legem kā tiesību interpretācijas/tālākveidošanas metodi un nevis likumdošanas procesa elementu.

Otrā komentāra jēga šī raksta kontekstā galīgi nav skaidra. Acīmredzot, komentātājs šo diezgan komplicēto teorētisko analīzi, kas tiesnesim jāpiemēro arī praksē, diemžēl, nav sapratis.

iur

2. Aprīlis 2010 / 18:23

ATBILDĒT

teorija reti kad atbildīs praksei, taču tas nenozīmē, ka teorijas izpēte ir jāpamet novārtā.

taču nevajag atrasties arī otrā galējībā, ko raksturo viena britu uzņēmēja novērotais: "Kad Eiropas Savienība runā par izglītību, viņi runā par sistēmu, kas raugās uz priekšu, nevis pagātnē. Ja runājam Latvijas gadījumu - man bija tāda iespēja šeit lasīt diezgan daudzus maģistra darbus - praktiski katrs no tiem ir "vēstures papīrs". Pat ja darba priekšmets ir politika, ekonomika vai finanses - visi šie darbi vērsti pagātnē un atspoguļo to, kas jau bijis. Nevis to, kas varētu būt vai "kā būtu, ja". Izglītībai ir jāraugās uz priekšu, pretējā gadījumā mēs nevaram runāt par attīstību, par inovācijām. Tā, piemēram, ja studiju priekšmets ir finanses, tad katram maģistram ir jāuzliek par pienākumu strādāt pie jauniem finanšu instrumentiem. Ja kāds nevar tādu radīt, viņš nevar saņemt maģistra grādu" (Rīga, 2010.gada 4.marts, NOZARE.LV.)

fizikis

2. Aprīlis 2010 / 16:09

ATBILDĒT

iesaku autoram nedaudz pastrādāt Saeimas Juridiskajā dienestā, lai saprastu tiesību tālākveidošanas patieso realitāti. deputātiem, iesniedzot savus priekšlikumus kādam likumprojektam, kura izstrādē varbūt tiešām ir ņemtas vērā tiesību tālākveidošanas teorētiskās atziņas, ir pilnīgi "pie kājas" visa teorija un tas, ka pēc viņa attiecīgais likumprojekts būs pilnībā zaudējis savu iecerēto mērķi.

	Žurnāls tiesiskai domai un praksei

Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv Informatīvais tālrunis 67311161 darbadienās no 9:00-17:00
	Abonēšana	Par "Jurista Vārdu"
	Žurnāli	Redakcija
	Reklāma	Autoriem
	Darba sludinājumi	Lietošanas noteikumi
Redakcija: juristavards@lv.lv	Grāmatas	Autortiesības Kontakti

Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/	© VSIA "Latvijas Vēstnesis"