Ir pagājis gandrīz gads, kopš "Jurista Vārds" ziņoja par Vasilija Kononova pieteikuma skatīšanu Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielajā palātā. Toreiz atspoguļojām argumentu cīņu tiesas sēdē. Ņemot vērā lietas sarežģītību saistībā ar juridisko un vēsturisko kontekstu, grūti bija prognozēt Eiropas Cilvēktiesību tiesas sprieduma iznākumu.
Šā gada 17. maijā Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielā palāta ar 14 balsīm par un 3 balsīm pret atzina, ka 2004. gadā, notiesājot V. Kononovu par 1944. gadā izdarīto kara noziegumu, Latvija nav pārkāpusi krimināllikuma atpakaļejoša spēka aizliegumu, kas ir noteikts Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 7.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
